EU PROTECTS > Mūsu vide > Storu glābšana: kā ES Donavas reģionā saglabā dabu un atbalsta vietējos iedzīvotājus

“Mācot saviem skolēniem par upes dzīvo dabu, viņi tiek veiksmīgāk sagatavoti, lai rūpētos par mūsu planētu, lai to saglabātu gan pašreizējai, gan arī nākamajām paaudzēm.”

Julie Himmelbauer

Stores ir apdzīvojušas mūsu upes vairāk nekā 200 miljonus gadu, taču tagad piecas no sešām Donavā mītošajām sugām ir ļoti apdraudētas. Šo sugu aizsardzības nolūkā ES apvieno pētniekus, vietējās amatpersonas, NVO un skolotājus no Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas, Serbijas, Ukrainas un Vācijas.

Storu populācijas samazināšanās Donavā ir trauksmes signāls. Eiropas bioloģiskā daudzveidība ir jāaizsargā nekavējoties, bet jārūpējas arī par vietējo zvejnieku kopienu labklājību. Ir apdraudētas ne tikai stores — aizsardzība ir steidzami nepieciešama vēl daudzām citām ekosistēmai būtiski svarīgām sugām.

Storu glābšana: kā ES Donavas reģionā saglabā dabu un atbalsta vietējos iedzīvotājus

Pēdējo 50 gadu laikā storu populācija Donavas upē ir pastāvīgi samazinājusies. Zaudējot šo seno zivju sugu, vienlīdz nopietni tiktu ietekmēta gan upes veselība, gan Donavas zvejnieku kopienas. Uzziniet par ikdienas varoņiem, kuri strādā, lai aizsargātu storu dzīvotni un no tās atkarīgos dzīvniekus un kopienas.

Ritiniet tālāk

Thomas Friedrich

Dabas resursu un dzīvās dabas zinātņu universitāte

Austrija

“Šobrīd storēm Eiropā apdraudējumu rada pārzveja, dzīvotņu samazināšanās, aizsprosti un citi fiziski šķēršļi migrācijas ceļā. ES palīdz mums sadarboties ar dažādām valstīm šajā reģionā, lai novērstu šo apdraudējumu.”

“Stores ir svarīga ekosistēmas daļa. Apvienojot pētniecību ar aktīvu dabas resursu aizsardzību, rodas iespēja uzlabot upes stāvokli visiem, kam tā svarīga, — gan zivīm, gan cilvēkiem.”

“Mūsu mērķis nav tikai nosargāt vienu sugu. Runa ir par to, vai sabiedrība nolems atzīt veselīgas vides vērtīgumu.”

 - Tomass Frīdrihs (Thomas Friedrich)

Ekaterina Voynova

Pasaules Dabas fonds

Bulgārija

“Bulgārija ir viena no lielākajām likumīgi iegūta kaviāra ražotājvalstīm pasaulē. Savvaļas storu ikrus to ekskluzivitātes dēļ cenšas iegūt maluzvejnieki, lai nelegāli tirgotu kaviāru.”

“Šajā ES finansētajā projektā mēs sadarbojamies ar bulgāru, rumāņu, ukraiņu un serbu tiesībsargājošajām amatpersonām, lai aizsargātu savvaļas storu nārstu visas Donavas lejteces krastos no Dzelzs vārtu aizas līdz pat Melnajai jūrai.”

“Vieni paši mēs nespējam aizsargāt stores savā robežas pusē.”

 - Jekaterina Voinova (Ekaterina Voynova)

Jutta Jahrl

Pasaules Dabas fonds

Austrija

“Mēs koordinējam šo ES storu aizsardzības projektu. Mēs sadarbojamies tieši ar Donavas reģiona zvejnieku kopienām, kuru iztika paaudzēm ilgi ir bijusi atkarīga no storēm.”

“Mēs rīkojam publiskas sarunas un mācību pasākumus zvejniekiem, lai izprastu viņu vajadzības un sniegtu ieskatu, kā savu labklājību nodrošināt citādi, piemēram, ar tūrismu vai ražojot vietējos produktus.”

 

“Zveja joprojām var būt ienākumu avots, taču ne uz storu populācijas rēķina.”

 - Juta Jāhrla (Jutta Jahrl)

Cristina Munteanu

Pasaules Dabas fonds

Rumānija

“Iesaistoties ES Donavas dabas resursu aizsardzības projektā, esam izstrādājuši izglītojošu materiālu komplektu jauniešiem. Tajā iekļauta informācija par Donavu, tajā dzīvojošām storēm un citiem dabas resursiem.”

“Šī projekta mērķis nav tikai izglītot, un tas attiecas arī uz teritorijām ārpus Rumānijas — mēs cenšamies sagatavot Donavas reģiona iedzīvotājus, lai viņi gūtu ieņēmumus savās kopienās un vairotu cieņu pret savu apkārtni.”

“Mēs rosinām jauniešus izveidot mazus uzņēmumus, izmantojot tuvumā esošos resursus, taču nekaitējot dabai.”

 - Kristina Munteanu (Cristina Munteanu)

Julie Himmelbauer

Skolotāja, Rūdolfa Šteinera skola (Rudolf Steiner School)

Austrija

“Mani skolēni ir piedalījušies ES storu atkalapdzīvināšanas programmā. Katrs skolēns palaiž savvaļā vienu stori.”

“Viņiem visiem pēc 20 gadiem nav noteikti jākļūst par jūras biologiem. Ja viņi atcerēsies šo pieredzi un apzināsies savu dabisko apkārtni, manuprāt, arī tas būs vērtīgs ieguvums.”

“Klimata pārmaiņu kontekstā jaunāko paaudžu izglītošana par upju dzīvo dabu pašlaik ir nepieredzēti svarīga.”

 - Jūlija Himmelbauere (Julie Himmelbauer)

 

Vai zinājāt?

2500 vairoties spējīgu sārto pelikānu pāru

Katru pavasari Donavas deltā ierodas tik daudz pelikānu — tā ir lielākā kolonija ārpus Āfrikas.. Tāpat kā stores, tos aizsargā ES likumi, un tie ir iekļauti ES Stratēģijā Donavas reģionam, kurā 14 valstis sadarbojas ar tādām organizācijām kā Pasaules Dabas fonds (WWF), lai aizsargātu dabu un veicinātu labklājību upes tuvumā.

18 %

Tik liela ES sauszemes daļa ir iekļauta “Natura 2000” aizsargājamās teritorijās, kas ir pasaulē lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls.

70 %

Tāds ir zvejnieku īpatsvars no 200 kopienas locekļiem ES finansētajā dabas aizsardzības projektā “LIFE for Danube Sturgeons”.

30 000–60 000

Sterlešu (stores paveids) skaits, kuras nākamo 4–5 gadu laikā katru gadu izlaidīs savvaļā ES atkalapdzīvināšanas projektā “LIFE Sterlet”.

ES APPUTEKSNĒTĀJI

Cita Eiropas mēroga iniciatīva ar mērķi aizsargāt sugas (bites, tauriņus un citus apputeksnētājkukaiņus), kurām ir būtiska ietekme uz cilvēku veselību, pārtikas nodrošinājumu un planētas veselību.

KĀDI VĒL VAROŅI AIZSARGĀ DABU?

Daži no viņiem varbūt dzīvo netālu no jums.

ES ir izveidojusi tīklu, kurā vietējie varoņi var sadarboties, lai pasargātu mūs no vides draudiem, piesārņojuma, apdraudēto sugu izmiršanas un citiem riskiem. Tie ir dabas aizsardzības aktīvisti un muitas darbinieki, pārtikas drošības speciālisti un plūdu seku likvidāciju koordinatori. Uzziniet, kā ES atbalsta vietējos varoņus jūsu valstī.