EU PROTECTS > Mūsu vide > Drošības tīkls jūras bruņurupučiem: kā ES palīdz aizsargāt mūsu jūras ekosistēmas

“Jūras bruņurupuču saglabāšanas mērķis ir saglabāt šo apdraudēto sugu un tās būtisko lomu jūras ekosistēmu veselībā, jo tā ietekmē mūs visus.”

ANDREAS DEMETROPOULOS

Jūras bruņurupučiem Vidusjūrā un Adrijas jūrā ir būtiska loma jūras ekosistēmās. Tie palīdz uzturēt veselīgas jūraszāļu teritorijas un nogādā svarīgas barības vielas piekrastes ūdeņos. Plēsēji vienmēr ir apdraudējuši šīs majestātiskās radības, bet tagad šim apdraudējumam pievienojas arī zvejas tīkli, laivu dzenskrūves un piesārņojums.

Pētnieki, NVO un brīvprātīgie no visas Eiropas smagi strādā jūras bruņurupuču aizsardzībai — kopā viņi uzrauga jūras bruņurupuču populāciju, veicina izpratni par to un iejaucas, kad tā tiek apdraudēta.

ES finansējums jūras bruņurupuču saglabāšanai ir vērsts uz mūsu jūru un planētas nākotnes aizsardzību.

Drošības tīkls jūras bruņurupučiem: kā ES palīdz aizsargāt mūsu jūras ekosistēmas

Jūras bruņurupuči uz Zemes dzīvo jau aptuveni 100 miljonus gadu, un tiem ir būtiska loma jūras veselības saglabāšanā. ES atbalsta pētniekus no visa kontinenta, lai tie varētu uzraudzīt jūras bruņurupuču pārvietošanos un aizsargātu šīs radības, kuras aizvien biežāk ir pakļautas apdraudējumam.

Ritiniet tālāk

Paolo Casale

Pizas universitāte

Itālija

“Mēs novērojam jūras bruņurupučus to barošanās un ligzdošanas vietās Eiropas piekrastēs. ES finansiālais atbalsts ir mums ļoti palīdzējis jūras ekosistēmām būtisko sugu pētīšanā."

“Neviens cits projekts šajā jomā nespēj šādi apvienot pētniekus no dažādām Eiropas valstīm.”

 

 

 

 

 

 

 

“Bruņurupuču populāciju nav iespējams aizsargāt, ja nav izpratnes par to pārvietošanos.”

 — Paolo Casale

Dr. Draško Holcer

Horvātijas Dabas vēstures muzejs

Horvātija

“Adrijas jūras ziemeļos atrodas jūras bruņurupuču galvenās barošanās vietas. Ar ES atbalstu mēs varam aprīkot zvejas tīklus ar LED gaismas diodēm, lai bruņurupuči varētu izvairīties no iepīšanās tajos.”

"Mēs vēlamies popularizēt šo tehnoloģiju zvejnieku vidū, vienlaikus veicot vēl citus aizsardzības pasākumus šajā teritorijā.” 

 

 

“Daudzi zvejnieki apzinās, ka jūras bruņurupučiem ir nepieciešama mūsu palīdzība.”

 — Dr Draško Holcer

Eirini Kasimati

ARCHELON – Grieķijas Jūras bruņurupuču aizsardzības sabiedrība

Grieķija

“Ir izveidots tālruņa numurs, uz kuru cilvēki var zvanīt, ja atrod ievainotu bruņurupuci — mēs strādājam visu diennakti.” 

“Bruņurupučus glābšanas centrā mēdz nogādāt ar autobusu, prāmi un reizēm pat ar lidmašīnu.”

 

 

 

 

“Reizēm bruņurupuči paliek pie mums vairākus mēnešus vai pat gadu.”

 — Eirini Kasimati

Andreas Demetropoulos

Kipras Savvaļas sabiedrība

Kipra

“Es sāku interesēties par jūras bruņurupučiem pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Mūsu projekts sākas ar nelielu komandu, kas Vidusjūras reģionā tāda bija pirmā. Manuprāt, saglabāt bruņurupučus ir svarīgi, un tā ir būtiska daļa no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas globālā līmenī.”

 

 

 

 

 

 

“Esmu novērojis, ka kopš 2012. gada Kiprā ligzdo aizvien vairāk bruņurupuču.”

 — Andreas Demetropoulos

Vai zinājāt?

132 000

Tik jūras bruņurupuči ik gadu iekļūst Vidusjūras zvejnieku tīklos.

12 000

Kilometru skaits, ko bruņurupuču mātīte var nopeldēt ik pēc 2–3 gadiem, lai atgrieztos pludmalē, kurā tā izšķīlās. Un tā ir tā pati pludmale, kurā tā, kad jau ir pieaugusi, dēj savas olas.

LIFE EUROTURTLES

Šis ES projekts ir īstens kopdarbs, kura mērķis ir pasargāt Vidusjūras austrumu daļā dzīvojošo jūras bruņurupuču nākotni (tajā ir iesaistītas sešas ES valstis — Itālija, Malta, Slovēnija, Horvātija, Grieķija, Kipra). Projektu vada Horvātijas Dabas vēstures muzejs un atbalsta tādas organizācijas kā ARCHELON.

Netraucēt

ES tīkls Natura 2000 izraugās un aizsargā teritorijas dažādās Eiropas daļās, lai pasargātu Eiropas visapdraudētāko sugu un to dzīvotņu ilgtermiņa labklājību. Tīkls ietver Vidusjūras austrumu pludmales, kuras ir Logerheda bruņurupuču vairošanās vietas.

Mūsu jūru dzīvības glābšana

ES ir līdzfinansējusi 120 projektus jūru un okeānu vides veselībai, kuros ir savākti līdzekļi 320 miljonu eiro apmērā.

Reto sugu aizsardzība

Ar ES finansējuma palīdzību Starptautiskās Dabas saglabāšanas savienība ir izstrādājusi Eiropas Sarkano sarakstu, kurā ir iekļautas apdraudētās Eiropas sugas, lai varētu veikt atbilstīgus saglabāšanas pasākumus to stāvokļa uzlabošanai.

KĀDI VĒL AIZSARGĀ APKĀRTĒJO VIDI?

Iespējams, daži no tiem dzīvo netālu no jums.

ES ir izveidojusi tīklu, kurā vietējie varoņi kopīgi strādā, lai pasargātu mūs no vides draudiem, piesārņojuma, apdraudēto sugu izmiršanas u.c. riskiem. Tie ir dabas aizsardzības aktīvisti un muitu darbinieki, pārtikas drošības vadītāji un plūdu seku likvidāciju koordinatori — uzziniet, kā ES atbalsta vietējos varoņus jūsu valstī.