Šīs pamatnostādnes un ieteikumi par to, kā īstenot Regulu (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (tālāk šajā tekstā “regula”), ir paredzēti dalībvalstu kompetentajām iestādēm (un daļēji sagatavoti pēc to pieprasījuma). Tie aptver dažādus pilsoņu iniciatīvas procedūras posmus, jo īpaši tos, kas saistīti ar paziņojumu par atbalstu nosūtīšanu un verificēšanu. Tādējādi tie daudzējādā ziņā būs noderīgi organizatoriem.
Šīs pamatnostādnes un ieteikumi lielā mērā precizē vai atjaunina ieteikumus, ko Komisija iepriekš sniegusi neoficiālos dokumentos, rakstiskajā sarakstē vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas ekspertu grupas sanāksmēs. Iespējams, tie laika gaitā būs jāpārskata, pamatojoties uz dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas pieredzi to īstenošanā.
Apmaiņa ar informāciju
Reģistrācija –
Komisija pa e-pastu informē dalībvalstu iestādes par tās pieņemtiem vai noraidītiem pieprasījumiem reģistrēt pilsoņu iniciatīvu priekšlikumus.
Vākšanas posma sākums
Kad organizatori ir informējuši Komisiju par vākšanas posma sākuma datumu, Komisija pa e-pastu dara šo datumu zināmu dalībvalstu iestādēm. Komisija arī norāda vākšanas sākuma un beigu datumu publiskajā reģistrā.
Paziņojumu par atbalstu verifikācija
Ja organizatori iesniedz pieprasījumu verificēt paziņojumus par atbalstu papīra formātā, neizmantojot Komisijas datņu apmaiņas pakalpojumu, dalībvalsts iestādei, kas saņem minēto pieprasījumu, būtu nekavējoties jāinformē Komisija, kura tad kopīgos šo informāciju, lai informētu pārējo dalībvalstu iestādes. Ja organizatori izmanto Komisijas sniegtos nosūtīšanas pakalpojumus (datņu apmaiņas pakalpojumu), piemēro īpašo procedūru, tostarp paziņošanu, kā noteikts 4. sadaļā zemāk.
Tiesvedība vai administratīvais process
Dalībvalstīm nekavējoties jāinformē Komisija par jebkurām tiesu vai administratīvām procedūrām, ko organizatori savā valstī ierosinājuši attiecībā uz paziņojumu par atbalstu verifikāciju vai iznākumu. Šādas procedūras gadījumā datu iznīcināšana centralizētajā vākšanas tiešsaistes sistēmā tiek atlikta.
Saziņa starp Komisiju un dalībvalstu iestādēm var notikt pa e-pastu, izmantojot Komisijas funkcionālo pastkasti: SG-ECI-EXPERT-GROUP@ec.europa.eu.
Paziņojuma par atbalstu veidlapas
Organizatori var izmantot vai nu veidlapas, kas viņiem darītas pieejamas organizatoru kontā Komisijas tīmekļvietnē, vai veidlapas, ko viņi paši sagatavo, pamatojoties uz regulā pieejamajiem modeļiem. Arī dalībvalstu iestādes var organizatoriem darīt pieejamas šādas veidlapas, bet tās nevar noteikt, ka to izmantošana ir obligāta.
Jebkurā gadījumā veidlapām, kas izmantotas paziņojumu par atbalstu vākšanai papīra formātā un kas var būt jebkurā no ES oficiālajām valodām, jāatbilst paraugam regulas III pielikumā, jāietver dati, kas attiecībā uz katru attiecīgo dalībvalsti prasīti saskaņā ar III pielikumu (A vai B daļu), un jāsniedz pamatinformācija par iniciatīvu, kā tā publicēta Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrā.
Organizatoru sagatavotajām veidlapām pilnībā jāatbilst III pielikumā dotajam paraugam, taču tās var grozīt, lai pievienotu iniciatīvas logotipu vai attēlu.
Veidlapai jābūt uz vienas lapas (tā var būt apdrukāta no abām pusēm), jo tā ir zināma garantija, ka parakstītāji redz visu veidlapu un tajā ietverto informāciju. Turklāt parakstītāji pirms veidlapas parakstīšanas jāinformē par to, uz kuru dalībvalsti veidlapa tiks nosūtīta. Tai jābūt vienai no viņu valstspiederības dalībvalstīm.
Veidlapās jāatspoguļo reģistrētās iniciatīvas darbības joma (gan pilnīgas, gan daļējas reģistrācijas gadījumā). Veidlapas, kas organizatoriem darītas pieejamas viņu kontā Komisijas tīmekļvietnē, satur attiecīgo informāciju.
Veidlapas, ko organizatori izmanto vākšanai papīra formātā, atbilst regulas III pielikumā norādītajiem paraugiem (sk. regulas 9. panta 2. punkta pirmo daļu). Dalībvalsts iestāde nevar “apstiprināt” jaunas veidlapas, ko sagatavojuši organizatori. Ja rodas šaubas par atbilstību III pielikumā dotajam paraugam, dalībvalstu iestādes vajadzības gadījumā var sazināties ar Komisiju, lai veiktu pārbaudi.
Veidlapas neattiecas uz atbalstu, ko sniedz tiešsaistē, izmantojot centralizēto vākšanas tiešsaistes sistēmu un elektronisko identifikāciju (sk. regulas 9. panta 2. punkta pēdējo daļu).
Parakstītāji
Saskaņā ar regulas 2. pantu parakstītājiem jābūt ES pilsoņiem un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lēmumu jābūt sasniegušiem minimālo vecumu, kas dod tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vai vismaz 16 gadus. Tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai reģistrācija vēlētāju sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanām nedrīkst būt priekšnoteikums pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanai. Dalībvalstīm ir tikai jāpārbauda, vai parakstītājs ir sasniedzis noteikto vecumu. Dalībvalstīm ir jāpārbauda savu pilsoņu paziņojumi par atbalstu, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Ja dalībvalsts nolemj samazināt minimālo vecumu, kurš ir jāsasniedz, lai varētu atbalstīt pilsoņu iniciatīvu, vai ja tā nolemj samazināt minimālo vecumu, no kura var balsot Eiropas vēlēšanās (tā rezultātā tiek samazināts minimālais vecums, kurš ir jāsasniedz, lai varētu atbalstīt pilsoņu iniciatīvu), tā dara Komisijai zināmas šīs izmaiņas un datumu, no kura šīs izmaiņas ir piemērojamas. Šādu paziņojumu vēlams sniegt trīs mēnešus iepriekš, lai Komisija un organizatori varētu ieviest izmaiņas attiecīgajās veidlapās.
Lai uzzinātu vairāk par prasībām datu jomā, skatīt: https://citizens-initiative.europa.eu/data-requirements_lv
Paziņojumu par atbalstu nosūtīšana verifikācijai
Vispārīgi
Organizatori katras dalībvalsts iestādei var iesniegt tikai vienu pieprasījumu verificēt paziņojumus par atbalstu konkrētai iniciatīvai. Tie drīkst to darīt tikai tad, ja tie ir savākuši minimālo paziņojumu par atbalstu skaitu saskaņā ar regulu. Tajā pašā laikā nav nepieciešams, ka tie kādā konkrētā dalībvalstī būtu sasnieguši minimālo skaitu, lai šī dalībvalsts varētu veikt pārbaudi.
Komisija publicē vākšanas perioda beigu datumu reģistrā (12 mēneši no dienas, ko organizatori noteikuši vākšanas sākšanai). Lai gan vākšanas posms ilgst 12 mēnešus, organizatori var nolemt vākšanu slēgt agrāk (8. panta 1. punkts). Pēc tam organizatoriem trīs mēnešu laikā pēc minētā datuma jāiesniedz verifikācijas pieprasījumi valsts iestādēm.
Paziņojumus par atbalstu, kas savākti, izmantojot centralizēto vākšanas tiešsaistes sistēmu, Komisija iesniedz dalībvalstu iestādēm, izmantojot datņu apmaiņas sistēmu (S-CircaBC).
Paziņojumi par atbalstu, kas savākti papīra formātā, jāiesniedz atsevišķi papīra formātā vai elektroniskā formātā (piemēram, skenēti PDF vai JPEG formātā). Organizatori var izvēlēties tos iesniegt, izmantojot datņu apmaiņas pakalpojumu.
Tiešsaistē savāktie paziņojumi par atbalstu jāiesniedz iepriekš minētajā elektroniskajā formātā.
Organizatoriem nav jāpiešķir numurs katram paziņojumam par atbalstu, bet viņi var tā darīt.
Komisijas datņu apmaiņas pakalpojuma izmantošana (darbojas, izmantojot s-CircaBC sistēmu)
Ja organizatori izmanto datņu apmaiņas pakalpojumu, verifikācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši. Jāņem vērā, ka pēc tam, kad organizatori ir sākuši procedūru, var paiet piecas darbdienas līdz brīdim, kad Komisija pabeidz paziņojumu iesniegšanu. Datums, kad organizatori pieprasījuši iesniegšanu, uzskatāms par verifikācijas pieprasījuma datumu.
Tiklīdz Komisija ir pabeigusi nosūtīšanu un datnes ir pieejamas S-CircaBC, dalībvalstis pārbauda, vai datnes ir salasāmā formātā, un apstiprina organizatoriem un Komisijai, ka datnes ir saņemtas labā stāvoklī. Apstiprinājums par saņemšanu un visa turpmākā sarakste ar organizatoriem notiek ārpus datņu apmaiņas pakalpojuma.
Nevar izslēgt, ka organizatori, kas izmanto S-CircaBC, lai iesniegtu paziņojumus papīra formātā, savas datnes iesniedz nepareizās dalībvalsts mapē S-CircaBC sistēmā. Tā kā Komisijai nav piekļuves datiem šajā sistēmā, tā nevarēs to pārbaudīt. Ja datnes ir šifrētas ar tās dalībvalsts publisko atslēgu, kurai paziņojumi par atbalstu bija jāiesniedz, dalībvalsts, kas šīs datnes saņem kļūdas dēļ, nevarēs tās izlasīt. Tās dalībvalsts iestādei, kurai faili nosūtīt kļūdas pēc, ir piekļuve failiem tikai tad, ja faili ir nepareizi šifrēti, t.i., ar šīs dalībvalsts publisko atslēgu. Abos gadījumos dalībvalsts iestādei pēc iespējas ātrāk jāinformē organizatori un Komisija un, vienojoties ar organizatoriem, jādzēš datnes.
Dalībvalstis var iepazīties ar praktiskajiem norādījumiem par to, kā veikt verifikāciju ar datņu apmaiņas pakalpojuma S-CircaBC palīdzību, sistēmas drošajā zonā.
Dalībvalstu iestādēm tiek atgādināts, ka:
- lai nodrošinātu, ka visas atslēgas ir aizsargātas pret neatļautu piekļuvi, tām ir jāgādā par attiecīgo atslēgu pārvaldību, kuras nodrošina piekļuvi datnēm S-CircaBC sistēmā (ieskaitot piekļuves un izmantojuma tiesību noteikšanu attiecībā uz atslēgām, kā arī versiju pārvaldību);
- tās piedalās S-CircaBC procedūru testos, kas Komisijai jāorganizē divreiz gadā, ieskaitot attiecīgo atslēgu (un to versiju) derīguma testus, kuras izmantojamas, lai piekļūtu Komisijas vai organizatoru augšupielādētajām datnēm;
- tās saņems automātisku paziņojumu no S-CircaBC, kolīdz datnes būs pieejamas lejupielādei. Pēc tam tām jāpārliecinās, ka var veikt verifikācijas procesu regulā noteiktajā termiņā.
Paziņojumu par atbalstu verifikācija
Trīs mēnešu laikā pēc paziņojumu par atbalstu saņemšanas dalībvalstu iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir jāveic attiecīgas pārbaudes, lai pārbaudītu šos paziņojumus (12. panta 4. punkts). Pamatojoties uz tām, tās nosaka un apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Sertifikāts jāizsniedz bez maksas.
Dalībvalstu iestādēm ir jāpieņem paziņojumi par atbalstu jebkurā no ES oficiālajām valodām. Tomēr veidlapā norādītajam iniciatīvas saturam ir jāatbilst Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrā publicētajam tekstam attiecīgajā valodā.
Dalībvalstu iestādēm nav jāpārbauda papīra formātā savākto parakstu autentiskums, bet tikai to saskaņotība ar sniegtajiem personas datiem.
Ņemot vērā to, ka pārbaudei ir juridiskas sekas, ko varētu apstrīdēt tiesā, ir svarīgi, lai būtu ieviesti konkrēti aizsardzības pasākumi, jo īpaši gadījumos, kad izmantotā metode ir gadījumizlase.
- Parauga izmērs. Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka tās izvēlas statistiski derīgu gadījumizlasi, t. i., paraugu, kas ir pietiekami liels un reprezentatīvs un attiecīgā gadījumā ņem vērā dažādus riska līmeņus (piemēram, augstāku risku paziņojumos par atbalstu, kas savākti, izmantojot noteiktu kanālu). Lai to izdarītu, tām jāizvēlas tāds kļūdas procents un ticamības līmenis, kas nodrošina pietiekami precīzus rezultātus. Tām būtu arī jānovērtē, vai ir nepieciešams stratificēt iedzīvotājus, piemēram, attiecībā uz iespējamām vākšanas metodēm, pirms paraugu ņemšanas, jo īpaši, ja ir aizdomas, ka dažas paziņojumu par atbalstu partijas ir mazāk uzticamas.
- Nepatiesas kļūdas. Dažas nelielas kļūdas vai izmaiņas nedrīkstētu padarīt paziņojumus par atbalstu nederīgus, ja nav norāžu vai aizdomu par krāpšanu (piemēram, parakstītājs ir pieļāvis patiesu kļūdu[1] vai izlaidis maznozīmīgu informāciju[2], kas nerada šaubas par atbalsta paziņojuma autentiskumu un neliedz iestādēm viņu identificēt) vai ja parakstītājs kopš iniciatīvas parakstīšanas ir mainījis dzīvesvietu. Šādas kļūdas vai izmaiņas ir iespējams ņemt vērā, atzīstot, ka noteikta procentuālā daļa par nederīgiem atzītu paziņojumu par atbalstu faktiski ir derīgi. Ja verifikācija ir automatizēta, var būt nepieciešams vēlreiz manuāli pārbaudīt noraidītos paziņojumus par atbalstu, lai atklātu šādas nepatiesas kļūdas.
- Šaubu gadījumā Kad tās ekstrapolē parauga rezultātus uz visu datu kopu, dalībvalstu iestādes — ja vien tām nav pierādījumu, kas pamato neuzticēšanos, — uzticas organizatoriem, jo īpaši izvēloties zemāko robežvērtību ticamības intervālā (t. i., intervālā, kas iegūts, rezultātam pieskaitot un no tā atņemot kļūdas procentu).
Paredzams, ka verifikācijas laikā noteikts skaits paziņojumu par atbalstu tiks atzīti par nederīgiem. Tāpēc organizatoriem tiek ieteikts savākt ievērojami vairāk par nepieciešamo vienu miljonu paziņojumu par atbalstu.
Ja tiek atklāti vairāki paziņojumi par atbalstu no viena un tā paša parakstītāja, viens no tiem jāuzskata par derīgu, nevis visi jāatzīst par nederīgiem.
Saskaņā ar regulu dalībvalstīm ir tikai jāpārbauda parakstītāju sniegto datu saskaņotība, nevis parakstītāju vēlme atbalstīt iniciatīvu. Tas nozīmē, ka principā pietiek ar to, ka pilsonis papīra vai elektroniskā formātā aizpilda paziņojuma par atbalstu veidlapu, un viņu neaicina veikt papildu darbības, piemēram, atbildēt uz vēstulēm vai e-pasta vēstulēm. Tomēr, ja kompetentajai iestādei ir pamatotas šaubas par iespējamu krāpšanu sniegto datu neatbilstības dēļ, kas padarītu paziņojumus par atbalstu nederīgus, iestāde var veikt papildu pārbaudes, tostarp nosūtīt attiecīgajām personām elektronisku ziņojumu vai vēstuli, lai pārbaudītu, vai paziņojumus par atbalstu faktiski ir iesniegušas attiecīgās personas vai nepilnvarota trešā persona. Pozitīva atbilde šādā gadījumā var “neitralizēt” citādi nederīgu paziņojumu par atbalstu. Negatīva atbilde ir pietiekams iemesls, lai paziņojumu par atbalstu atzītu par nederīgu. Ja parakstītājs neatbild, paziņojumu par atbalstu jāatzīst par nederīgu, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu par datu neatbilstību.
Dalībvalstīm jāievēro VI pielikumā norādītais paraugs (sertifikāts, kas apliecina savākto paziņojumu par atbalstu skaitu). Dalībvalstīm ir arī ieteicams sniegt papildu informāciju par izmantoto verifikācijas metodi un rezultātiem. Šī papildu informācija (piemēram, konkrētu paziņojumu par atbalstu neapstiprināšanas iemesli un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi) ir jāsniedz atsevišķā dokumentā. Ja verifikācijas procesa rezultāts ir nesamērīgs nederīgu paziņojumu par atbalstu skaits, dalībvalstu iestādes ir aicinātas norādīt problēmas un pārkāpumus VI pielikumā paredzētajā dokumentā vai papildu dokumentā (piemēram, viena un tā paša parakstītāja vairāki paziņojumi par atbalstu, identitātes datu trūkums vai citas kļūdas, kas neļauj iestādēm identificēt parakstītāju, nesaskanīgi veidlapā norādīti personas dati, nesalasāmi paziņojumi papīra formātā, krāpšanas gadījumi) un attiecīgā gadījumā veiktās papildu pārbaudes. Dalībvalstis ir arī mudinātas informēt Komisiju, ja tās saskaras ar šādām problēmām, lai veicinātu labas prakses apmaiņu un šo pamatnostādņu turpmāku pārskatīšanu.
Kontaktpunkti valsts līmenī
Katrai dalībvalstij ir jāizveido viens vai vairāki kontaktpunkti, kuru ziņā ir sniegt organizatoru grupām informāciju un atbalstu saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiesisko regulējumu un praktiskajiem aspektiem, tai skaitā:
- informāciju un norādījumus par sertifikācijas un verifikācijas procedūrām;
- informāciju par piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ieskaitot par juridisko personu izveidi, vai norādes uz iestādēm, kuras var par to informēt;
- informāciju par datu aizsardzību vai norādes uz iestādēm, kuras var par to informēt.
Kontaktpunktiem sadarbībā ar Komisiju un tās pārstāvniecībām arī būtu jāpalīdz uzlabot informētību par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kontaktpunkti tiek aicināti izmantot materiālus, ko Komisija ir darījusi pieejamus visās oficiālajās ES valodās Eiropas pilsoņu iniciatīvas tīmekļvietnē (https://citizens-initiative.europa.eu/spread-word/communication-material_lv).
[1] Parakstītājs, piemēram, ir norādījis numuru, kas attiecas uz citu identifikācijas dokumentu, kurš nav minētais dokuments (piemēram, norādījis pases numuru, nevis personas apliecības numuru).
[2] Piemēram, ielas numuru vai pasta indeksu, ja jānorāda adrese.
