Šīs pamatnostādnes un ieteikumi par to, kā īstenot Regulu (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (turpmāk “regula”), ir paredzēti dalībvalstu kompetentajām iestādēm (un daļēji sagatavoti pēc to pieprasījuma). Tie aptver dažādus pilsoņu iniciatīvas procedūras posmus, jo īpaši tos, kas saistīti ar paziņojumu par atbalstu nosūtīšanu un verificēšanu. Tādējādi tie daudzējādā ziņā būs noderīgi organizatoriem.
Šīs pamatnostādnes un ieteikumi lielā mērā precizē vai atjaunina ieteikumus, ko Komisija iepriekš sniegusi oficiālos dokumentos, rakstiskajā sarakstē vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas ekspertu grupas sanāksmēs. Iespējams, tie laika gaitā būs jāpārskata, pamatojoties uz dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas pieredzi to īstenošanā.
Informācijas apmaiņa
Reģistrācija
Komisija pa e-pastu informē dalībvalstu iestādes par tās pieņemtiem vai noraidītiem pieprasījumiem reģistrēt pilsoņu iniciatīvu priekšlikumus.
Vākšanas posma sākums
Kad organizatori ir informējuši Komisiju par vākšanas posma sākuma datumu, Komisija dara šo datumu zināmu dalībvalstu iestādēm. Komisija arī norāda vākšanas sākuma un beigu datumu publiskajā reģistrā.
Paziņojumu par atbalstu verifikācija
Ja organizatori iesniedz verifikācijas pieprasījumu, neizmantojot Komisijas datņu apmaiņas pakalpojumu, dalībvalsts iestādei, kas saņem minēto pieprasījumu, tūlīt būtu jāinformē Komisija, kura pēc tam šo informāciju kopīgo ar pārējo dalībvalstu iestādēm. Ja organizatori izmanto Komisijas sniegtos nosūtīšanas pakalpojumus (datņu apmaiņas pakalpojumu), piemēro īpašo procedūru, tostarp paziņošanu, kā noteikts 5. sadaļā zemāk.
Tiesvedība vai administratīvais process
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par katru tiesisko vai administratīvo procesu, kuru organizatori sākuši savā valstī un kurš ir saistīts ar paziņojumu par atbalstu verifikāciju vai tās rezultātiem, tāpēc ka tas nozīmē, ka datu iznīcināšana centralizētajā vākšanas tiešsaistes sistēmā tiek atlikta.
Saziņa starp Komisiju un dalībvalstu iestādēm var notikt pa e-pastu, izmantojot Komisijas funkcionālo pastkasti: SG-ECI-EXPERT-GROUP@ec.europa.eu.
Individuālo vākšanas tiešsaistes sistēmu sertifikācija
Saskaņā ar jauno regulu organizatori joprojām var izvēlēties savu sistēmu paziņojumu par atbalstu vākšanai tiešsaistē. Šī iespēja viņiem tiek piedāvāta attiecībā uz iniciatīvām, kas reģistrētas līdz 2022. gada beigām. Attiecībā uz iniciatīvām, kas reģistrētas no 2023. gada, organizatoriem būs jāizmanto Komisijas centralizētā vākšanas tiešsaistes sistēma.
Šī sadaļa attiecas uz situācijām, kad organizatori ir nolēmuši izmantot savu vākšanas tiešsaistes sistēmu.
Vākšanas tiešsaistes sistēma ir jāsertificē tikai vienreiz dalībvalstī, kuras teritorijā dati tiks glabāti. Organizatori var pieprasīt šo sertificēšanu tikai pēc tam, kad viņu ierosinātā iniciatīva ir reģistrēta Komisijā. Kompetentajai valsts iestādei ir viens mēnesis laika, lai sertificētu vākšanas tiešsaistes sistēmu.
Dalībvalstis atzīst sertifikātus, ko citu dalībvalstu kompetentās iestādes izdevušas attiecībā uz kādas konkrētas iniciatīvas vākšanas tiešsaistes sistēmu. To, ka vienas dalībvalsts kompetentā iestāde ir atteikusies sertificēt kādas konkrētas iniciatīvas vākšanas tiešsaistes sistēmu, citas dalībvalsts kompetentā iestāde nevar izmantot par iemeslu, lai nenovērtētu tās pašas iniciatīvas vākšanas tiešsaistes sistēmu vai atteiktu tās sertifikāciju.
Prasības, kuras jāizpilda vākšanas tiešsaistes sistēmām, ir noteiktas Regulā (ES) 2019/1799 (turpmāk “īstenošanas regula”).
Pirms pieprasīt savas vākšanas tiešsaistes sistēmas sertifikāciju, organizatoriem jāsazinās ar attiecīgo kompetento valsts iestādi, lai pārliecinātos, ka gan organizatoru grupa, gan kompetentā iestāde ir labi sagatavoti. Tādējādi valsts iestāde var izskaidrot organizatoriem, kādi dokumenti ir vajadzīgi. Ja attiecīgā iestāde ir izstrādājusi savus īpašos drošības noteikumus un prasības vākšanas tiešsaistes sistēmu sertifikācijas jomā, tā šos noteikumus pēc pieprasījuma dara pieejamus organizatoriem. Šie īpašie noteikumi atbilst vispārīgajām tehniskajām prasībām, kas noteiktas īstenošanas regulā.
Sertifikācijas pieprasījumu uzskata par iesniegtu, kolīdz organizatori ir iesnieguši visus īstenošanas regulā prasītos dokumentus, kā arī visas īpašās veidlapas, ko pieprasa attiecīgā kompetentā valsts iestāde. Ņemot vērā, ka kompetentajām valsts iestādēm ir viens mēnesis laika, lai pārbaudītu atbilstību īstenošanas regulai, šai iestādei būtu ātri jāpārbauda, vai iesniegtā dokumentācija ir pilnīga. Ja tas tā nav, par to nekavējoties ir jāinformē organizatori un jāprasa, lai viņi pēc iespējas ātrāk iesniedz trūkstošos dokumentus. Ja organizatori pietiekami ātri nereaģē, sertifikāciju var atteikt, pamatojoties uz to, ka valsts iestādei nav pietiekami daudz laika, lai pienācīgi novērtētu attiecīgo vākšanas tiešsaistes sistēmu. Valsts iestāde arī var nolemt, ka viena mēneša termiņš sākas brīdī, kad tās rīcībā ir visa prasītā dokumentācija.
Dalībvalsts iestāde, pamatojoties uz dokumentāciju, lemj par to, kā pārbaudīt atbilstību īstenošanas regulas prasībām. Pārbaude var ietvert ievainojamības un/vai ielaušanās testus vai vajadzības gadījumā pat pārbaudes uz vietas.
Vākšanas tiešsaistes sistēmas sertifikācijai, ko veic dalībvalsts iestāde, vajadzētu būt vienkāršākai, ja šī iestāde attiecīgo pakalpojumu sniedzēju jau ir sertificējusi attiecībā uz citām iniciatīvām, kas reģistrētas saskaņā ar regulu, un organizatori savā pieprasījumā ir norādījuši, ka sistēmā nav veiktas izmaiņas. Šādos gadījumos dalībvalsts iestādei sertifikācijas procedūrā principā būtu jāpārliecinās, ka iepriekš sertificētie drošības pasākumi tiks piemēroti arī turpmāk. Par pakalpojumu sniedzēju šajā sakarībā uzskatāms ne tikai viesošanas pakalpojumu sniedzējs, bet arī programmatūras komponentu piegādātājs.
Sertifikātu dalībvalsts iestāde izdod tikai tad, ja sistēmai ir atbilstīgi drošības un tehniskie elementi, kā noteikts regulas 11. panta 4. punktā un īstenošanas regulā. Sertifikāts nav ierobežots laikā, tāpēc no organizatoriem nevar prasīt, lai viņi to atjaunotu. Tomēr visā vākšanas periodā jānodrošina sistēmu atbilstība regulas 11. panta 4. punktam un īstenošanas regulai. Ja organizatori maina savu vākšanas tiešsaistes sistēmu pēc tam, kad tā ir sertificēta, tādā veidā, kas var ietekmēt sertifikācijas pamatā esošo novērtējumu (un papildus nepieciešamajiem atjauninājumiem, kas vajadzīgi regulu izpildei), attiecīgais sertifikāts neattiecas uz to, kas būtu jāuzskata par jaunu sistēmu. Tāpēc organizatori bez liekas kavēšanās paziņo iestādei par sistēmā veiktajām izmaiņām (vai atbalsta organizatoriskajiem pasākumiem), un lūdz tai padomu par nepieciešamību pieprasīt savas grozītās vākšanas tiešsaistes sistēmas jaunu sertificēšanu.
Sertifikācija nenozīmē, ka organizatori ievēro savus pienākumus datu aizsardzības jomā. Lai uzzinātu vairāk par organizatoru pienākumiem datu aizsardzības jomā (sk. arī bieži uzdotos jautājumus).
Paziņojuma par atbalstu veidlapas
Organizatori var izmantot vai nu veidlapas, kas viņiem darītas pieejamas organizatoru kontā Komisijas tīmekļvietnē, vai veidlapas, ko viņi paši sagatavo, pamatojoties uz regulā pieejamajiem modeļiem. Arī dalībvalstu iestādes var organizatoriem darīt pieejamas šādas veidlapas, lai gan to izmantošana nedrīkst būt obligāta.
Jebkurā gadījumā veidlapām, kas izmantotas paziņojumu par atbalstu vākšanai un var būt jebkurā no ES oficiālajām valodām, jāatbilst paraugam regulas III pielikumā, jāietver dati, kas attiecībā uz katru attiecīgo dalībvalsti prasīti saskaņā ar III pielikumu (A vai B daļu), un jāsniedz pamatinformācija par iniciatīvu, kā tā publicēta Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrā.
Organizatoru sagatavotajām veidlapām pilnībā jāatbilst III pielikumā dotajam paraugam, taču tās var grozīt, lai pievienotu iniciatīvas logotipu vai attēlu.
Veidlapai jābūt uz vienas lapas (tā var būt apdrukāta no abām pusēm), jo tā ir zināma garantija, ka parakstītāji redz visu veidlapu un tajā ietverto informāciju. Turklāt parakstītāji pirms veidlapas parakstīšanas jāinformē par to, uz kuru dalībvalsti veidlapa tiks nosūtīta. Tai jābūt vienai no viņu valstspiederības dalībvalstīm.
Ja Komisija iniciatīvu reģistrē daļēji, veidlapām jāatspoguļo iniciatīvas darbības joma tā, kā tā ir reģistrēta. Veidlapas, kas organizatoriem darītas pieejamas viņu kontā Komisijas tīmekļvietnē, satur attiecīgo informāciju.
Dalībvalsts iestāde nav kompetenta “apstiprināt” jaunas veidlapas, ko sagatavojuši organizatori. Ja rodas šaubas par atbilstību III pielikumā dotajam paraugam, dalībvalstu iestādes vajadzības gadījumā var sazināties ar Komisiju.
Veidlapas neattiecas uz atbalstu, ko sniedz, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus (sk. regulas 9. panta 2. punkta pēdējo daļu).
Parakstītāji
Saskaņā ar regulas 2. pantu parakstītājiem jābūt Savienības pilsoņiem un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lēmumu jābūt sasniegušiem minimālo vecumu, kas dod tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vai 16 gadus. Tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai reģistrācija vēlētāju sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanām nedrīkst būt priekšnoteikums pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanai. Dalībvalstīm ir tikai jāpārbauda, vai parakstītājs ir sasniedzis noteikto vecumu. Dalībvalstis pārbauda savu valstspiederīgo paziņojumus par atbalstu, lai kur arī būtu viņu dzīvesvieta.
Ja dalībvalsts nolemj samazināt minimālo vecumu, kurš ir jāsasniedz, lai varētu atbalstīt pilsoņu iniciatīvu, vai ja tā nolemj samazināt minimālo vecumu, no kura var balsot Eiropas vēlēšanās (tā rezultātā tiek samazināts minimālais vecums, kurš ir jāsasniedz, lai varētu atbalstīt pilsoņu iniciatīvu), tā dara Komisijai zināmas šīs izmaiņas un datumu, no kura šīs izmaiņas ir piemērojamas. Šādu paziņojumu vēlams sniegt trīs mēnešus iepriekš, lai Komisija un organizatori varētu ieviest izmaiņas attiecīgajās veidlapās.
Uzzināt vairāk par prasībām datu jomā.
Paziņojumu par atbalstu nosūtīšana verifikācijai
Vispārīga informācija
Organizatori katras dalībvalsts kompetentajai iestādei var iesniegt tikai vienu pieprasījumu pārbaudīt paziņojumus par atbalstu konkrētai iniciatīvai. Tie drīkst to darīt tikai tad, ja tie ir savākuši minimālo paziņojumu par atbalstu skaitu saskaņā ar regulu. Tajā pašā laikā nav nepieciešams, ka tie kādā konkrētā dalībvalstī būtu sasnieguši minimālo skaitu, lai šī dalībvalsts varētu veikt pārbaudi.
Komisija publicē vākšanas perioda beigu datumu reģistrā (12 mēneši no dienas, ko organizatori noteikuši vākšanas sākšanai). Lai gan vākšanas posms ilgst 12 mēnešus, organizatori var nolemt vākšanu slēgt agrāk (8. panta 1. punkts). Pēc tam organizatoriem trīs mēnešu laikā pēc minētā datuma jāiesniedz verifikācijas pieprasījumi kompetentajām valsts iestādēm.
Paziņojumi par atbalstu, kas savākti papīra formātā, un paziņojumi, kas savākti, izmantojot vākšanas tiešsaistes sistēmu, ir jāiesniedz atsevišķi.
Tiešsaistē savāktie paziņojumi par atbalstu jāiesniedz saskaņā ar šādu elektronisko formātu.
Paziņojumi par atbalstu, kas savākti papīra formātā, var tikt iesniegti papīra formātā vai pārveidoti elektroniskā formātā (piemēram, skenēti PDF vai JPEG formātā).
Organizatoriem nav jāpiešķir numurs katram paziņojumam par atbalstu, bet viņi var tā darīt.
Komisijas datņu apmaiņas pakalpojuma izmantošana (s-CircaBC sistēmā)
Paziņojumus par atbalstu, ko organizatori savākuši, izmantojot centralizēto vākšanas tiešsaistes sistēmu, Komisija iesniedz dalībvalstu iestādēm, izmantojot datņu apmaiņas sistēmu.
Organizatori arī var izmantot datņu apmaiņas pakalpojumu, lai nosūtītu skenētos, papīra formātā savāktos paziņojumus par atbalstu vai paziņojumus, kas tiešsaistē savākti, izmantojot individuālu vākšanas tiešsaistes sistēmu.
Ja organizatori izmanto datņu apmaiņas pakalpojumu, verifikācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši. Jāņem vērā, ka pēc tam, kad organizatori ir sākuši procedūru, var paiet piecas darbdienas līdz brīdim, kad Komisija pabeidz paziņojumu iesniegšanu. Datums, kad organizatori pieprasījuši iesniegšanu, uzskatāms par pieprasījuma iesniegšanas datumu.
Tiklīdz Komisija ir pabeigusi nosūtīšanu un datnes ir pieejamas s-CircaBC, dalībvalstis pārbauda, vai datnes ir salasāmā formātā, un apstiprina organizatoriem un Komisijai, ka datnes ir saņemtas labā stāvoklī. Apstiprinājums par saņemšanu un visa turpmākā sarakste ar organizatoriem notiek ārpus datņu apmaiņas pakalpojuma.
Nevar izslēgt, ka organizatori, kas izmanto s-CircaBC, lai iesniegtu paziņojumus papīra formātā un/vai paziņojumus, kas savākti, izmantojot individuālu sistēmu, savas datnes ievieto nepareizā MS mapē sistēmā s-CircaBC. Tā kā Komisijai nav piekļuves datiem šajā sistēmā, tā nevarēs to pārbaudīt. Ja datnes ir šifrētas ar tās dalībvalsts publisko atslēgu, kurai paziņojumi par atbalstu bija jāiesniedz, dalībvalsts, kas šīs datnes saņem kļūdas dēļ, nevarēs tās izlasīt. Tikai tad, ja datnes kļūdas pēc šifrētas ar tās dalībvalsts publisko atslēgu, kurai datnes nosūtītas kļūdas pēc, šīs dalībvalsts iestāde varēs piekļūt datnēm. Abos gadījumos dalībvalsts iestāde pēc iespējas ātrāk informē organizatorus un Komisiju un, vienojoties ar organizatoriem, dzēš datnes.
Sīkāku informāciju par to, kā rīkoties ar datņu apmaiņas pakalpojumu, skatiet dokumentācijā, kas nosūtīta ekspertu grupai.
Dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek atgādināts, ka:
- lai nodrošinātu, ka visas atslēgas ir aizsargātas pret neatļautu piekļuvi, tām ir jāgādā par attiecīgo atslēgu pārvaldību, kuras nodrošina piekļuvi datnēm s-CircaBC sistēmā (ieskaitot piekļuves un izmantojuma tiesību noteikšanu attiecībā uz atslēgām, kā arī versiju pārvaldību);
- tās piedalās s-CircaBC procedūru testos, kas Komisijai jāorganizē divreiz gadā, ieskaitot attiecīgo atslēgu (un to versiju) derīguma testus, kuras izmantojamas, lai piekļūtu Komisijas vai organizatoru augšupielādētajām datnēm;
- tās saņems automātisku paziņojumu no s-CircaBC, kolīdz datnes būs pieejamas lejupielādei. Pēc tam tās pārliecinās, ka var veikt verifikācijas procesu regulā noteiktajā termiņā.
Paziņojumu par atbalstu verifikācija
Trīs mēnešu laikā pēc paziņojumu par atbalstu saņemšanas dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ir jāveic attiecīgas pārbaudes, lai pārbaudītu šos paziņojumus (12. panta 4. punkts). Pamatojoties uz tām, tās nosaka un apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Sertifikāts jāizsniedz bez maksas.
Dalībvalstu iestādēm ir jāpieņem paziņojumi par atbalstu jebkurā no ES oficiālajām valodām. Tomēr veidlapā norādītajam iniciatīvas saturam ir jāatbilst Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrā publicētajam tekstam attiecīgajā valodā.
Dalībvalstu iestādēm nav jāpārbauda papīra formātā savākto parakstu autentiskums, bet tikai to saskaņotība ar sniegtajiem persondatiem.
Ņemot vērā to, ka pārbaudei ir juridiskas sekas, ko varētu apstrīdēt tiesā, ir svarīgi, lai būtu ieviesti konkrēti aizsardzības pasākumi, jo īpaši gadījumos, kad izmantotā metode ir gadījumizlase.
Paraugu skaits
Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka tās izvēlas statistiski derīgu gadījumizlasi, t. i., paraugu, kas ir pietiekami liels un reprezentatīvs un attiecīgā gadījumā ņem vērā dažādus riska līmeņus (piemēram, augstāku risku paziņojumos par atbalstu, kas savākti, izmantojot noteiktu kanālu). Lai to izdarītu, tām jāizvēlas tāds kļūdas procents un ticamības līmenis, kas nodrošina pietiekami precīzus rezultātus. Tām būtu arī jānovērtē, vai ir nepieciešams stratificēt iedzīvotājus, piemēram, attiecībā uz iespējamām vākšanas metodēm, pirms paraugu ņemšanas, jo īpaši, ja ir aizdomas, ka dažas paziņojumu par atbalstu partijas ir mazāk uzticamas.
Nepatiesas kļūdas
Dažas nelielas kļūdas vai izmaiņas nedrīkstētu padarīt paziņojumus par atbalstu nederīgus, ja nav norāžu vai aizdomu par krāpšanu (piemēram, parakstītājs ir pieļāvis patiesu kļūdu[1] vai izlaidis maznozīmīgu informāciju[2], kas nerada šaubas par atbalsta paziņojuma autentiskumu un neliedz iestādēm identificēt viņu) vai ja parakstītājs kopš iniciatīvas parakstīšanas ir mainījis dzīvesvietu. Šādas kļūdas vai izmaiņas ir iespējams ņemt vērā, atzīstot, ka noteikta procentuālā daļa par nederīgiem atzītu paziņojumu par atbalstu faktiski ir derīgi. Ja verifikācija ir automatizēta, var būt nepieciešams vēlreiz manuāli pārbaudīt noraidītos paziņojumus par atbalstu, lai atklātu šādas nepatiesas kļūdas.
Šaubu gadījumā
Ekstrapolējot parauga rezultātus uz visu datu kopu, dalībvalstu iestādes — ja vien tām nav pierādījumu, kas pamato neuzticēšanos, — uzticas organizatoriem, jo īpaši izvēloties zemāko robežvērtību ticamības intervālā (t. i., intervālā, kas iegūts, rezultātam pieskaitot un no tā atņemot kļūdas procentu).
Lai kompensētu to, ka pārbaudes rezultātā, iespējams, noteikts skaits paziņojumu par atbalstu tiks atzīti par nederīgiem, organizatori būtu jāmudina savākt ievērojami vairāk paziņojumu par atbalstu nekā prasītais 1 miljons paziņojumu.
Ja tiek atklāti vairāki paziņojumi par atbalstu no viena un tā paša parakstītāja, viens no tiem jāuzskata par derīgu, nevis visi jāatzīst par nederīgiem.
Saskaņā ar regulu dalībvalstīm ir tikai jāpārbauda parakstītāju sniegto datu saskaņotība, nevis parakstītāju vēlme atbalstīt iniciatīvu. Tas nozīmē, ka principā pietiek ar to, ka pilsonis papīra vai elektroniskā formātā aizpilda paziņojuma par atbalstu veidlapu, un viņu neaicina veikt papildu darbības, piemēram, atbildēt uz vēstulēm vai e-pasta vēstulēm. Tomēr, ja kompetentajai iestādei ir pamatotas šaubas par iespējamu krāpšanu sniegto datu neatbilstības dēļ, kas padarītu paziņojumus par atbalstu nederīgus, iestāde var veikt papildu pārbaudes, tostarp nosūtīt attiecīgajām personām elektronisku ziņojumu vai vēstuli, lai pārbaudītu, vai paziņojumus par atbalstu faktiski ir iesniegušas attiecīgās personas vai nepilnvarota trešā persona. Pozitīva atbilde šādā gadījumā var “neitralizēt” citādi nederīgu paziņojumu par atbalstu. Negatīva atbilde ir pietiekams iemesls, lai paziņojumu par atbalstu atzītu par nederīgu. Ja parakstītājs neatbild, paziņojumu par atbalstu atzīst par nederīgu, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu par datu neatbilstību.
Dalībvalstīm jāievēro VI pielikumā iekļautais paraugs. Jebkāda papildu informācija (piemēram, konkrētu paziņojumu par atbalstu neapstiprināšanas iemesli un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi) ir jāsniedz atsevišķā dokumentā.
Valsts līmeņa kontaktpunkti
Katrai dalībvalstij ir jāizveido viens vai vairāki kontaktpunkti, kuru ziņā ir sniegt organizatoru grupām informāciju un atbalstu saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiesisko regulējumu un praktiskajiem aspektiem, tai skaitā:
- informāciju un norādījumus par sertifikācijas un verifikācijas procedūrām;
- informāciju par piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ieskaitot par juridisko personu izveidi, vai norādes uz iestādēm, kuras var par to informēt;
- informāciju par datu aizsardzību vai norādes uz iestādēm, kuras var par to informēt.
Kontaktpunktiem sadarbībā ar Komisiju un tās pārstāvniecībām arī būtu jāpalīdz uzlabot informētību par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kontaktpunkti tiek aicināti izmantot materiālus, ko Komisija ir darījusi pieejamus visās oficiālajās ES valodās šajā vietnē.
[1] Parakstītājs, piemēram, ir norādījis numuru, kas attiecas uz citu identifikācijas dokumentu, kurš nav minētais dokuments (piemēram, norādījis pases numuru, nevis personas apliecības numuru).
[2] Piemēram, ielas numuru vai pasta indeksu, ja jānorāda adrese.