Euroopan nuorisoportaali
Tietoa nuorille eurooppalaisille

Vai visiem jaunatnes darbiniekiem būtu jābūt feministiem?

Pēdējo gadu laikā, vadot vairākas apmācības par dzimumu līdztiesību, arvien vairāk esmu aizdomājusies par jaunatnes darbinieku lomu tās veicināšanā.

Vai pietiek, ka paši uzskatām par vienlīdzīgu savu izturēšanos gan pret meitenēm, gan zēniem, ka  atklāti pret ne vienu dzimumu nevēršamies, vai varbūt tomēr jābūt nedaudz paškritiskākiem un jāatzīst, ka varētu darīt vairāk. Vēlos dalīties ar savām pārdomām un viedokli par šo tēmu.

 

Iesākumā vēlos precizēt, kas tad īsti tiek saprasts ar jādzienu “feminisms”. Ja kādam šķiet, ka tas simbolizē radikālas, izmisušas, rūtainos kreklos ģērbtas un visādā ziņā ar dzīvi neapmierinātas sievietes, kas ienīst vīriešus un grib padarīt pasauli par matriarhātu (kas diemžēl ir ļoti parasts aizspriedums un tikai pierāda to, cik šajā jomā vēl daudz darāmā..),  laiks iepazīties ar feminisma kustības vēsturi, sasniegumiem un uzskatiem, lai nepamatotos pieņēmumus kliedētu. Vienkāršoti skaidrojot -  feminisms ir uzskats, ka neraugoties uz atšķirībām, sievietēm un vīriešiem jānodrošina vienlīdzīgas tiesības, iespējas un attieksme. Tas noteikti nav nekas radikāls un nevienam jaunatnes darbiniekam nevajadzētu sagādāt grūtības “parakstīties” zem šāda apgalvojuma, tādējādi tikai apliecinot, ka mums rūp sociālais taisnīgums, vienlīdzīga attieksme un iekļaušana.

 

Dzimumu līdztiesība ir vērtība. Tā ir arī jaunatnes darba vērtība.

 

Jaunatnes darba būtība ir veicināt jauniešu vispusīgu attīstību, pašpaļāvību, patstāvību, savu resursu apzināšanos un izmantošanu un veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Jaunatnes darbiniekam jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret jebkuru jaunieti neatkarīgi no viņa etniskās piederības, ādas krāsas, piederības sociālajai grupai… arī dzimumam. Tāpat kā solidaritāte, cieņa pret daudzveidību, cilvēktiesību respektēšana, aktīva līdzdalība un sociālā iekļaušana, arī dzimumu līdztiesība ir viena no pamatvērtībām ikvienam jaunatnes darbiniekam jebkurā ES valstī.

 

Savā pieredzē esmu ievērojusi, ka apmācības par dzimumu līdztiesību parasti izvēršas ļoti emocionālas, jo ikvienu no mums lielā mērā definē tas, vai esam sievietes vai vīrieši.

 

Vai dzimumu līdztiesības veicināšanu tu uzskati par vienu no savām jaunatnes darbinieces/darbinieka pamatvērtībām?

 

Sabiedrībā eksistējošām dzimumu normām ir jāmainās.

 

Gan sabiedrībā kopumā, gan mūsos katrā individuāli ir dziļi iesakņojušies aizspriedumi par dzimumu normām un lomām. Tas veicina atšķirīgu attieksmi un gaidas pret vīriešiem un sievietēm un  rezultātā ir izveidojusies statusu hierarhija, kur vīriešiem jau kopš dzimšanas ir priviliģētākas pozīcijas un iespējas.  Dzimumu normas nosaka, kas tiek uzskatīts par “normālu”, akceptējamu un atbalstāmu katra dzimuma uzvedībā. Bieži vien pat paši nepamanām, ka tas negatīvi ietekmē meitenes un jaunas sievietes, no kurām tiek sagaidīta pakļāvīga uzvedība, apdomīgums, rūpes par apkārtējiem un savu ārējo izskatu (skaistums) un kurām bieži trūkst pašvērtības sajūtas un pārliecības par sevi. Šie stereotipi par “normālo” ietekmē arī zēnus un jaunos vīriešus, kuriem piedēvē agresivitāti uzvedībā, pat pieļaujamu vardarbību, uz kuriem bieži tiek izdarīts spiediens būt spēcīgiem, veiksmīgiem un līderiem. Ir būtiski apzināties, ka šīs normas ierobežo jauniešu brīvību attīstīt sevī esošo potenciālu un uzspiež tiem noteiktus uzvedības un rīcības modeļus.

 

Lai dotu iespēju jauniešiem attīstīt sevī  īpašības un uzvedību, ko ierobežo striktās dzimuma normas, Skandināvijā bieži tiek izmantota meiteņu un zēnu grupu metode. Strādājot ar meitenēm, viņas tiek iedrošinas izteikt un formulēt savu viedokli un paplašināt savu personisko rīcības lauku, savukārt, strādājot ar zēniem, tiek attīstītas spējas ieklausīties citos, runāt par emocijām un izjūtām, kā arī tiek mācīts nevardarbīgi risināt konfliktsituācijas.

 

Kādus aizspriedumus par  dzimumu lomām un normām tu  novēro savos jauniešos? Ko tu varētu darīt, lai tos mazinātu?

 

Sievišķīguma un vīrišķīguma slogs

 

Jauniešiem ir ļoti svarīgi tas, kā viņi izskatās un kā viņus uztver apkārtējie, tāpat viņi viegli pakļaujas mediju uzspiestajiem priekšstatiem par to, kas ir “īsta sieviete” un “īsts vīrietis”. Tur ļoti liela nozīme ir ķermenim, ārējam izskatam, uzvedības veidam un nodarbēm, kas skaidri raksturo sievišķīgas sievietes un vīrišķīgus vīriešus. Tomēr, strādājot ar jauniešiem, ir svarīgi ar savu piemēru un atbalstu iedrošināt viņus, ka katra cilvēka dzimuma izpausmēm NAV jāpakļaujas kādiem noteiktiem standartiem, un katram ir jāatrod savs autentiskais veids, kā izteikt savu būtību (savu sievišķību, vīrišķību, abus, vai nevienu no tiem...). Apkārtējo spiedienam vai viedoklim nevajadzētu kļūt par iemeslu censties kādu atdarināt – ir svarīgi atrast sevi.
Vai tu ar saviem jauniešiem esi runājusi/-is par to, kas ir sievišķība un vīrišķība (ja tādas kategorijasvispār eksistē..)?

 

Sieviešu apspiešanas pieredzes stāsti

 

Atziņa, ka patiesībā ikvienam no mums regulāri nākas saskarties ar nevienlīdzībām dzimumu starpā, var būt sāpīga. Runājot par personisko pieredzi esot jaunai sievietei vai vīrietim, vērojama interesanta tendence –  vēl nevienās no apmācībām (kopā - astoņās) neesmu piedzīvojusi situāciju, kurā sievietes neatcerētos kādu situāciju, kad tikušas diskriminētas/apspiestas sava dzimuma dēļ (vīriešiem gan tas parasti nenākas tik viegli..). Tas var notikt ar aizskarošiem jokiem un komentāriem, ar seksisku attieksmi un izturēšanos, ar diskrimināciju izglītības un darba jomā, vai pat pielietojot vardarbību. Vīriešiem parasti ir grūti noticēt, ka ar šādām situācijām sievietēm nākas saskarties diendienā, ka tas var būt aizskaroši, sāpīgi un atstāt negatīvu iespaidu ilgtermiņā. Arī vīrieši piedzīvo nepatīkamas situācijas sava dzimuma dēļ, tomēr būtiski ir uzsvērt – daudz retāk, kamēr meitenēm un jaunām sievietēm nākas ar to rēķināties  visu laiku. Turklāt “apspiedēji” ir ne tikai vīrieši, bet arī daudzas sievietes.

 

Kādas vardarbības (verbālas, fiziskas, attiekmes) izpausmes pret meitenēm (bet varbūt arī zēniem) tu novēro ikdienas darbā ar jauniešiem?

 

Vai arī tev ir kāds ne īpaši patīkams stāsts, kas saistās ar dzimumu apspiešanu/diskrimināciju?

 

Nekā nedarīšana var būt bīstama

 

Noslēgumā, runājot par dzimumu līdztiesību, ir būtiski atcerēties, ka mums kā jaunatnes darbiniekiem ir liela atbildība nodrošināt visiem jauniešiem drošu un atbalstošu vidi. “No Hate Speech” kustības pētījumi 2015. gadā liecina, ka mērķgrupa, pret kuru visvairāk vērsta naida runa, nicīgi izteikumi, neiejūtīgi joki un aizskaroši komentāri, ir sievietes, imigranti un LGBT cilvēki. Ir svarīgi būt godīgiem pašiem pret sevi – vai tiešām mēs vienmēr esam iekļaujoši savā rīcībā un vārdos un pat neapzināti mums negadās kādu aizskart?! Mana personiskā pieredze un novērotais apmācībās rāda, ka mēs VISI to darām. Dzimumu normas un aizspriedumi, vīriešu pārākuma pieņemšana – šīs lietas mūsos ir tik dziļi ieēdušās, ka bieži vien sākumā mēs tāss pat nepamanām. Tādēļ, lai sabiedrība kļūtu iekļaujošāka, taisnīgāka un līdztiesīgāka, ir būtiski reaģēt situācijās, kad ievērojam uz aizspriedumiem balstītu rīcību, nevienlīdzīgu attieksmi, diskrimināciju un komentārus.

 

Ja mēs kā feminsti vēlamies, lai mūsu sabiedrībā arī meitenēm un jaunām sievietēm būtu vienlīdzīgas iespējas un attieksme kā puišiem un jauniem vīriešiem, mums visiem pie tā jāpiestrādā.

 

Vai tu esi feminists/feministe?!!

 

Ieteicamie resursi, lai uzzinātu vairāk par dzimumu līdztiesību:
Rokasgrāmata zēnu un meiteņu grupu vadītājiem: http://www.peace.ax/images/stories/pdf/Metodbok_LAT_webb_2.pdf
Rokasgrāmata “Gender matters”: http://www.eycb.coe.int/gendermatters/pdf/Gender_matters_EN.pdf

 

Ieva Grundšteine, jaunatnes darbiniece

Julkaistu: Ti, 05/09/2017 - 14:20


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Tarvitsetko apua tai neuvoja?

Ota yhteyttä