Euroopan nuorisoportaali
Tietoa nuorille eurooppalaisille

Praktiskās iemaņas, individuāls atbalsts un radošā ikdiena

Arvien vairāk Latvijas pašvaldību iesaistās Eiropas Sociālā fonda projekta “PROTI un DARI!” īstenošanā.

Kopējais pašvaldību skaits, kas jau parakstījušas Sadarbības līgumu ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru par projekta īstenošanu, ir 73. Dažas pašvaldības vēl tikai plāno iesaistīt mērķa grupas jauniešus, savukārt citas jau aktīvi to dara un dalās pieredzē.

 

Šoreiz uzrunājām Siguldas, Viļānu un Ozolnieku novada pašvaldības ar lūgumu dalīties pieredzē mērķa grupas jauniešu individuālo pasākumu programmu izstrādē (IPP), jauniešiem piedāvāto atbalsta pasākumu izvēlē un sadarbības veidošanā ar jauniešiem. Savos iespaidos par dalību projektā dalījās arī paši mērķa grupas jaunieši.

 

Praktiskās iemaņas turpmākām dzīves gaitām

 

Viļānu novada pašvaldība dalību projektā “PROTI un DARI!” uzsāka 2016. gada jūlijā un līdz 2017. gada sākumam atbalsts sniegts jau 11 mērķa grupas jauniešiem, kas ir gandrīz puse no plānotā iesaistāmo skaita.  

 

Mērķa grupas jauniešu uzrunāšana un iesaiste projektā pašvaldībā notiek ļoti aktīvi. Pašvaldības programmas vadītāja Ilga Morozova stāsta, ka jaunieši ne tikai paši ir ieinteresēti iesaistīties projektā, bet arī dalās ar savu projekta pieredzi draugu lokā, tādā veidā piesaistot arvien jaunus jauniešus.  

 

Runājot par jauniešiem paredzētās IPP izstrādi, Ilga norāda, ka jau veicot pamata vai padziļināto profilēšanu, kas ir pirmie soļi, lai izzinātu mērķa grupas jauniešu intereses, vajadzības un attīstības virzienus, viņa cenšas sagatavot IPP melnrakstu, lai profilēšanu pabeidzot, jau būtu skaidrs, kādas aktivitātes var jauniešiem piedāvāt. IPP izstrāde notiek ciešā sadarbībā ar mērķa grupas jaunieša mentoru, kas atbalstīs šo jaunieti IPP īstenošanas laikā. Ir gadījumi, kad uzsākot IPP un kopīgi ar jauniešiem piedaloties atbalsta pasākumu īstenošanā, kļūst skaidrs, ka programmā jāiekļauj arī citi, iepriekš neplānoti pasākumi. Tomēr tā nav problēma, jo programmu ir iespējams grozīt.     

 

Viļānu novada pašvaldība mērķa grupas jauniešiem piedāvā dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, karjeras konsultācijas un konsultācijas sociālajā dienestā, darba tirgus izpēti, individuālu mentora atbalstu dažādās situācijās, kā arī jaunu prasmju apgūšanu u.c.

 

Pieprasītākās aktivitātes ir dažādu kursu apmeklēšana, kas dod iespēju pēc dalības projektā uzsākt darba gaitas. Arī Ilga norāda, ka attiecībā uz jauniešiem paredzēto finansējumu pašvaldība cenšas nodrošināt pēc iespējas vairāk praktisko kursu jaunu prasmju un zināšanu apguvei.

 

Jaunieši labprāt piedalās arī brīvprātīgajā darbā, kas sekmē viņu atgriešanos darba tirgū.  Ilga atceras, ka pirmie projektā iesaistītie jaunieši piedalījās noformējuma veidošanā novada svētkiem. Viņu izgatavotais novada ģerbonis no grieztajiem ziediem rotāja domes ēku. Ļoti pozitīvi ir arī tas, ka jaunieši, piedaloties projektā, labāk izzina sava novada resursus, ko varēs izmantot arī pēc dalības projektā. Starp lielākajiem ieguvumiem Ilga min to, ka jaunieši, īstenojot viņiem paredzētos atbalsta pasākumus, arvien vairāk sāk izprast izglītības nozīmi savā dzīvē un pēc dalības projektā vairāki plāno atsākt mācību gaitas.    

 

Starp projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem ir vairāki, kuri jau ir pabeiguši īstenot savas programmas. Lūdzot dalīties kādā no iedvesmojošiem stāstiem, Ilga atceras Jevgēniju, kurš, piedaloties projektā, ir apguvis vairākus ar mežsaimniecību saistītus kursus, lai varētu uzsākt darba gaitas, taču kamēr vēl jaunietis piedalījās projektā, viņu uzrunāja sociālais dienests un piedāvāja darbu. Tādā viedā Jevgēnijs ne tikai ieguva turpmākajām darba gaitām nepieciešamās zināšanas, bet arī jau konkrētu darba piedāvājumu un pašlaik plāno turpināt mācības. Pats Jevgēnijs stāsta: “Projektā iesaistījos vienu mēnesi, jo sākumā šaubījos, vai man tas ir nepieciešams. Projekta laikā apmeklēju dažādus kursus un ieguvu vairākas apliecības, kuru trūkums man nebija ļāvis pieteikties darba piedāvājumiem. Tagad esmu pieņemts darbā pašvaldībā par asistentu invalīdam. Tas man bija negaidīts piedāvājums no pašvaldības. Vēl esmu arī iestājies Viļānu vidusskolas neklātienes 9. klasē.”

 

Jautājot Ilgai, kāda, viņasprāt, ir panākumu atslēga veiksmīgai sadarbībai ar mērķa grupas jauniešiem, viņa norāda – svarīgākais ir jauniešus uzklausīt, jo tikai tad viņi atveras un ir gatavi sadarbībai.  

 

Individuāls atbalsts katram jaunietim

 

Ozolnieku novada pašvaldība projekta īstenošanu uzsāka vienlaicīgi ar Viļānu novada pašvaldību un līdz šim brīdim projektā iesaistīti pieci mērķa grupas jaunieši, savukārt līdz projekta beigām 2018. gadā pašvaldība atbalstu plāno sniegt kopumā 37 mērķa grupas jauniešiem.

 

Sarunā ar pašvaldības programmas vadītāju Santu Tuhermu noskaidrojām, kā pašvaldībā tiek uzsākta sadarbība ar jauniešiem, kā arī, kā top jauniešu IPP. Santa norāda, ka programmu viņa cenšas izstrādāt uzreiz pēc profilēšanas, pievēršot pastiprinātu uzmanību paša jaunieša un viņa mentora viedoklim. Ļoti pozitīvi ir tas, ka mentori viņiem uzticētos jauniešus bieži vien pazīst jau pirms šie jaunieši ir iesaistīti projektā, un tādējādi var labāk izvērtēt jauniešiem piedāvātās iespējas. Pēc Santas novērojumiem, sadarbība jāuzsāk lēnām, jo tie jaunieši, kas tiek iesaistīti projektā, pārsvarā nepiekopj aktīvu dzīvesveidu un pārāk intensīvas programmas gadījumā viņi var izrādīt pretestību un atteikties no dalības. Tāpēc ir svarīgi spēt objektīvi novērtēt, cik lielā mērā paši jaunieši ir gatavi iesaistīties, ir svarīgi spēt ieklausīties jauniešos un uztvert viņu pašu savas nākotnes redzējumu.

 

Arī Ozolnieku novada pašvaldība saviem jauniešiem piedāvā tādus atbalsta pasākumus kā karjeras konsultācijas, sporta nodarbības, brīvprātīgā darba iespējas, iespēju attīstīt darba meklēšanas prasmes, kā arī iespēju piedalīties jauniešu centru organizētajos pasākumos, kā arī apmeklēt dažādus speciālistus, piemēram, sociālo pedagogu un psihologu. Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem no dalības projektā ir iespēja apmeklēt speciālistu, īpaši psihologa, konsultācijas. Santa stāsta, ka bijuši gadījumi, kad jaunieši sākumā vēl šaubījušies, tomēr jau pēc pirmās tikšanās ar psihologu viņu domas mainījušās. Vairāki jaunieši arī pēc dalības projektā labprāt apmeklētu psihologa konsultācijas.  

 

Daloties savā pieredzē, Santa stāsta, ka ar katru jaunieti sadarbība ir ļoti individuāla. Gadījumos, kad paši jaunieši ir motivēti kaut ko mainīt savā dzīvē un viņiem ir nepieciešams tikai neliels atbalsts un iedrošināšana, tad arī sadarbība ir vieglāka. Bet gadījumos, kad projektā nonāk jaunietis, kas vēl pats nav gatavs kaut ko savā ikdienā mainīt, sadarbība norit smagāk. Tad sākas mentora izaicinošais darbs izvilkt jaunieti no savas ikdienas rutīnas un likt noticēt paša spēkiem. Tāpēc lielākais gandarījums programmu vadītājai un mentoram ir sajūta, kad jaunieša acīs var saskatīt dzirksteli, kad kļūst skaidrs, ka viņš tev ir noticējis un sākt uzticēties,  un ka viņam vairs nav vienalga, kas ar viņu notiek. Tajā brīdī ir sācies personības izaugsmes process. Santa norāda, ka ikviens pasākums, kurā jaunietis piedalās, izkāpjot no savas komforta zonas, ir solis uz priekšu.

 

Savukārt, runājot par tiem, kuri beiguši dalību projektā, Santa vēlas padalīties ar divu jauniešu stāstiem. Viņu IPP īstenošana aizsākās 2016. gada augustā un septembrī. Pašlaik viņi projektu jau veiksmīgi noslēguši un starp citiem sasniegumiem var atzīmēt to, ka tieši šie abi gada beigās tika nominēti par aktīvākajiem jauniešiem Ozolnieku novada pašvaldībā.

 

Abi aktīvi piedalījās Ozolnieku, Garozas un Ānes jauniešu centru organizētajos pasākumos un ar lielu interesi īstenoja arī citas tieši viņiem paredzētās aktivitātes. Ļoti apsveicami ir tas, ka, beidzot dalību projektā, jaunieši neplāno apstāties pie sasniegtā. Viņi turpina aktīvu līdzdalību Ozolnieku novada sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī plāno uzsākt mācību gaitas iepriekš izvēlētajā profesijā.

 

Viens no viņiem – Rūdolfs dalās savā pieredzē: „Esmu ļoti priecīgs par man doto iespēju. Visas aktivitātes, ko man piedāvāja projekta laikā, bija pārdomātas un man pilnībā piemērotas, bija interesanti. Pašā sākumā nebiju sajūsmā par domu, ka būs jāiet pie psihologa, tomēr manas domas mainījās jau pēc pirmās apmeklējuma reizes. Sajūta, ka kāds par tevi interesējas un rūpējas, ir nepierasta, bet ļoti patīkama. Arī ar programmas vadītāju un mentoru projekta laikā ir izveidojusies lieliska sadarbība, sazvanāmies arī tagad, pēc projekta. Dalība šajā projektā deva man spēcīgu pozitīvu grūdienu – esmu apņēmības pilns palēnām, maziem solīšiem iet tikai uz priekšu, izglītoties un iegūt profesiju, lai varētu veiksmīgāk atrast darbu.”

 

Pēc dalības projektā Rūdolfs ir uzsācis autoatslēdznieka profesijas apguvi.  

 

Radošā ikdiena un kritiskā domāšana

 

Siguldas novada pašvaldība iesaistījās projektā 2016. gada decembrī, un līdz šim brīdim tajā iesaistīti jau septiņi mērķa grupas jaunieši.

 

Vaicājot, kā Siguldas novada pašvaldībā norit jauniešu IPP izstrāde, pašvaldības programmas vadītāja Ilze Vilciņa stāsta, ka sākumā notiek iepazīšanās ar jaunieti. Veicot profilēšanu, tiek gūts priekšstats par jaunieša vēlmēm, interesēm, prasmēm, kas arī kalpo par pamatu programmas izveidei. Paši jaunieši arī iesaistās programmas izstrādē un līdzīgi kā citās pašvaldībās kopā ar saviem mentoriem izvērtē viņiem piedāvātās aktivitātes. Arī Ilzes novērojumi rāda, ka veiksmīgas sadarbības veidošanas pamats ir spēja izvērtēt katram jaunietim paredzētās programmas intensitāti. Praksē gadās, ka pirmajā mēnesī jaunietis ir pozitīvi noskaņots un gatavs darboties, taču sākoties otrajam mēnesim, zaudē motivāciju un parādās arī nelielas saskarsmes problēmas. Tāpēc ir svarīgi spēt noturēt jaunieša uzmanību, kā arī atrast iespēju izrunāt un paskaidrot ieguvumus no dalības projektā. Vienlaikus Ilze norāda, ka ir būtiski pārrunāt padarīto un kopā ar jaunieti izvērtēt piedzīvoto. Ir svarīgi radīt patiesu interesi par pārmaiņām.

 

Siguldas novada pašvaldībā projektā iesaistītajiem jauniešiem ir iespēja piedalīties tādās aktivitātēs kā karjeras atbalsta pasākumi, profesijas izzināšanas aktivitātes, dažādu praktisko kursu apmeklēšana, brīvprātīgā darba iespējas u.c. Papildus plašāk izplatītām aktivitātēm programmu vadītāji un mentori cenšas piedāvāt jauniešiem arī tādas, kas padarītu jauniešu ikdienu un dalību projektā vēl interesantāku. Te var minēt darba interviju simulācijas spēles un dažādu dzīves situāciju izspēli, kā arī, piemēram, aktivitāti – radošā pēcpusdiena “Sakārto savu kabatu” ar noderīgiem ieteikumiem un pieredzes stāstiem, kā veiksmīgāk plānot savus ienākumus un tēriņus. Būtiska ir iespēja apgūt jaunas prasmes vai nostiprināt esošās, īpaši piedaloties dažāda veida kursos, jo bieži vien jaunieši paši to nevar atļauties finansiāli. Vienlaikus Ilze norāda, ka ļoti vērtīgi ir dot iespēju mērķa grupas jauniešiem iesaistīties arī brīvprātīgā darba aktivitātēs, jo tādā veidā viņi ne tikai mācās uzņemties atbildību par pasākumu organizēšanu, bet arī attīsta sevī strukturēto un kritisko domāšanu.
Vērtējot sadarbību ar jauniešiem, Ilze atzīmē, ka tā ir izveidojusies veiksmīga un kopumā jaunieši ir apmierināti ar īstenotajām aktivitātēm projekta ietvaros.

 

Aicinām jauniešus, kuri atbilst projekta kritērijiem un vēlētos veicināt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē, vērsties savā pašvaldībā, lai uzzinātu par iespēju piedalīties projektā "PROTI un DARI!", kā arī nodot šo ziņu pārējiem jauniešiem, kurus var aicināt dalībai projektā.

 

Alise Devjatajeva, JSPA Struktūrfondu daļas projektu vadītāja

Julkaistu: Pe, 28/04/2017 - 09:02


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Tarvitsetko apua tai neuvoja?

Ota yhteyttä