Portal Ewropew taż-Żgħażagħ
Informazzjoni u opportunitajiet għaż-żgħażagħ madwar l-Ewropa.

Spēlēšanās un humors jaunatnes darbā un ne tikai…

No 24. līdz 27. septembrim Lietuvā, Bistrampolisā (Bostrampolis), netālu no Paņevežiem, norisinājās programmas “Erasmus+” atbalstītās un Lietuvas un Latvijas nacionālo aģentūru kopīgi organizētās apmācības jaunatnes darbiniekiem

 “Gamification and Humor as Methods in Youth Work” (“Spēļošana un humors kā metodes jaunatnes darbā”). Apmācību mērķis bija dot iespēju padziļināti iepazīt šīs interesantās pieejas un apzināt to unikālo potenciālu darbā ar jauniešiem, sekmējot ne vien jauniešu, bet arī jaunatnes darbinieku motivāciju un kompetences.

 

Lai sasniegtu iecerēto, dalībnieki tika sadalīti divās grupās, un katra grupa vienu dienu veltīja humora pētīšanai, otru – spēļošanas jeb gamification konceptam. Trešajā, apmācību noslēguma dienā, visi dalībnieki darbojās kopā, izvērtējot gūtās zināšanas, diskutējot par jau pavisam konkrētām metodēm un jauniegūto zināšanu pielietojuma dažādajām iespējām. Abas darbnīcas (humora un spēļošanas) vadīja profesionāli apmācītāji un jomu speciālisti. Humora darbnīcu, piemēram, vadīja lietuviešu pieredzējušais treneris un provokatīvās terapijas praktizētājs Arturas Malinauskas un Eiropā zināmā humora trenere, psiholoģe, viena no Vācijas Humora institūta izveidotājām Eva Ulmane (Eva Ullmann). Abas darbnīcas ietvēra gan apjomīga teorētiskā materiāla apzināšanu un diskusijas, gan konkrētu metožu praktisku izmēģināšanu un analīzi, tādējādi dalībnieki jau apmācībās caur pieredzi varēja atskārt, kuras metodes vai pieejas ir tieši viņam vai viņai liekas piemērotākās vai efektīvākās un ir attīstāmas tālāk.

 

Šajās apmācībās piedalījās jaunatnes darbinieki un apmācītāji no Lietuvas un Latvijas, tostarp arī mēs – Normunds Pīlips, Elīna Ķempele un Valters Melderis, un padalīsimies savos iespaidos  un vērtīgākajos ieguvumos.

 

Normunda iespaidi
Apmācības būtībā sastāvēja no divām pamattēmām, kas parādās apmācību nosaukumā Spēļošana (Gamification) (nevarēju atrast latvisko versiju šim terminam, tādēļ pagaidām izmantoju savējo) un Humors. Spēļošana ir pasaulē izplatīta pieeja, kad kādas nopietnas tēmas pasniegšanu un motivācijas aktivitātes var savienot ar dažādiem spēļu elementiem. Rezultātā tiek izveidotas attiecīgajai mērķa auditorijai interesējošas, aizraujošas un pat jautras aktivitātes, kuru uzdevums nav tikai labi pavadīt laiku, bet gan kaut ko iemācīties. Piemēram, apmācību laikā mēs apguvām “Erasmus+” vadlīniju pamatus, pildot slepeno aģentu uzdevumus. Savukārt Humora blokā uzsvars bija uz humora kā līdzekļa lietošanu dažādu sociāli grūtu situāciju risināšanā. Mēs uzzinājām vairāk par humora daudzveidību, par to, kāds humors savstarpēji atsvešina un kāds satuvina, un kā dažādos veidos var lietot dažādos humora veidus, lai risinātu sarežģītas situācijas. Ļoti patīkami bija iepazīties ar abu pamattēmu balstošo nopietno un apjomīgo teoriju vai to avotiem, un papildus arī praktiski izmēģināt un iepazīt to elementus.


Apmācības kopumā bija profesionāli noorganizētas. Tajās visu laiku mijās jautrība ar nopietnību. Tā ka katras dienas vakarpusē paralēli fiziskam nogurumam sajutu emocionālu vieglumu un lietderīgi pavadīta laika sajūtu.


Man personīgi šīs apmācības deva daudz jaunu atziņu un turpmākajā jaunatnes darbā noderīgu zināšanu. Jau tagad, plānojot jebkāda veida neformālās izglītības aktivitātes, es pieķeru sevi pie domas - kā izmantot spēļu elementus, lai vairāk pievērstu uzmanību attiecīgajai tēmai un papildus palielinātu jauniešu motivāciju iesaistīties. Humors, savukārt, man ir kļuvis par nopietnu lietu, ko var veiksmīgi izmantot ne tikai “sevis uzlādēšanai”, bet arī sava jaunatnes darba uzlabošanai. Bez zināšanām un pieredzes apmācības man ir papildinājušas manu obligāti lasāmo tekstu sarakstu. Tās manī ir radījušas vēlmi uzzināt vēl vairāk par šīm abām tēmām un iemācīties tās lietot daudz efektīvāk.


Elīnas iespaidi
Dalība šajās apmācībās pavisam noteikti bija viena no vērtīgākajām pēdējā laika pieredzēm. Ar spēļošanas konceptu biju pazīstama jau iepriekš, arī humors likās tāda ļoti zināma un man ikdienišķa parādība, taču līdz šim ne vienu, ne otru tik padziļinātā un apzinātā līmenī kā metodi vai pieeju jaunatnes darbā izmantojusi nebiju. Cerēju, ka šīs apmācības palīdzēs vairāk apzināt spēļošanu un humoru kā mērķtiecīgus, strukturētus instrumentus, taču ieguvu daudz, daudz vairāk. Piemēram, man pat prātā neienāca, ka tik daudz jauna atskārtīšu par humoru. Vārdu kārtība, intonācija, ķermeņa valoda, konteksts, laiks, vieta, auditorija – visi šie aspekti par 360 grādiem maina viena un tā paša joka iespaidu un nozīmi. Un ir tik daudz humora paveidu un kategoriju – sociāls humors, agresīvs humors, klaunāde utt. No vienas puses – sen zināmas lietas, tomēr līdz šim humoru drīzāk uztvēru kā spontānu, dabisku. Apmācību laikā nācu pie atziņas, ka tas var būt daudz apzinātāks un vadāmāks, nekā biju domājusi. Un tieši ar šo apzināto attieksmi pret humoru tik daudz var panākt ne vien kādās krīzes situācijās, bet arī ikdienā. Turklāt, paliekot patiesam savā komunikācijā, jo vadīts, apdomāts humors nebūt nenozīmē samākslotu, sev neraksturīgu komunikāciju. Jāpiebilst, ka spēja humoru izmantot kā efektīvu instrumentu, īpaši kādās konflikta situācijās, patiesībā ir ļoti sarežģīta un tikai ilgtermiņā attīstāma prasme.


Jau kādu laiku mēdzu vairākkārt aizdomāties par motivācijas un ilgstošas koncentrēšanās problēmām, kuras sastopu gan darbā ar jauniešiem, gan citās dzīves sfērās. Piemēram – kā saglabāt dalībnieku motivāciju un aktīvu iesaistīšanos visā apmācību garumā. Šajās apmācībās no jauna (jo dziļākā līmenī) sapratu, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem ir tieši mācīšanās vai citas pieredzes procesa spēļošana. Jo, stimulējot emocijas, kas rada enerģiju un motivē darboties un iesaistīties – ziņkārība, pozitīvs satraukuma, pozitīvs sacensības gars, noslēpumaini uzdevumu elementi, intriga par to, kas notiks tālāk, cilvēki aizrautīgi un aktīvi iesaistās procesā. Doma jau pavisam loģiska, nekā jauna, taču līdz šim kaut kā nebiju salikusi mozaīkas gabaliņus kopā, aizdomājusies teorētiskā līmenī par šiem vienkāršajiem impulsu un seku principiem. Secināju gan arī to, ka ar spēļošanu jābūt arī ļoti uzmanīgam – lai spēles process un jautrība neņem virsroku pār konkrētu mācīšanās mērķi, spēles elementi ir ļoti jāpārdomā, lai tie tiešām veicinātu kaut ko iemācīties, uzzināt vai saprast.


Jāpiebilst, ka spēļošana ir pielietojama faktiski jebkurā dzīves situācijā un kontekstā, piemēram, kādu garlaicīgu, nopietnu uzdevumu vai procesu padarot par spēli ar dīvainiem, varbūt smieklīgiem vien pašam zināmiem noteikumiem, un tādējādi ar pavisam svaigu attieksmi un, iespējams, pavisam citu laika izjūtu, paveikt darāmo.


Valtera iespaidi

Humora darbnīca man bija ļoti noderīga un interesanta, jo vadot apmācības bieži apzināti vai neapzināti lietoju humoru (gan veidojot uzdevumus, gan pasniedzot informāciju) un man šķiet, ka produktīvai mācīšanās pieredzei kopīga smiešanas ir ļoti svarīga. Tāpat arī tīri profesionāli mani interesē un es vēlos attīstīt apmācību konceptu, kurā izzināt kā humors un tā dažādas metodes (improvizācijas teātris, klaunāde, utt.) var palīdzēt attīstīt treneru un jaunatnes darbinieku kompetences. Tāpēc šajā darbnīcā man ļoti patika, ka tā bija ļoti strukturēta, ka mēs pārrunājām par humoru gan teorētiski, gan arī caur dažādiem uzdevumiem un spēlēm praktiski izmēģinājām dažādas humora tehnikas. Šī darbnīca mani iedvesmoja strādāt tālāk pie sava apmācību koncepta, jo sapratu, ka par humoru var runāt arī ļoti praktiski un tā ir kompetence, ko cilvēki  var attīstīt.

 

Savukārt spēļošanas darbnīca manī vairāk raisīja pārdomas, nekā bija noderīga praktiski. Man ļoti patīk spēles un apmācībās spēļu vakari man ir mīļākie, tāpēc bija interesanti paskatīties, kā spēles elementus var ieviest apmācībās un mācīšanās procesā. Pēc šīs darbnīcas nonācu pie viena ļoti konkrēta secinājuma un pie vairākām pārdomām.


Secinājums - spēles un spēlēšanās elementus var ļoti labi izmantot runājot par tādām tēmām kā “Erasmus+” praktiskās lietas, Eiropas Brīvprātīgā darba projektā iesaistīto spēlētāju atbildības, utt. Tā vietā, lai apmācītājs stāstītu, kas un kā ir, ar spēles un sacensības elementu palīdzību šo procesu var padarīt jautru un aizraujošu.


Pārdomas - vai tādi spēles elementi kā apbalvojums, atzinība, badge (ordenis, nozīmīte) iet "roku rokā" ar neformālās mācīšanās pamatprincipiem. Daudz runājam par to, ka dalībnieks pats ir atbildīgs par savu mācīšanās procesu, ka dalībnieks ir tas, kurš pats nosaka savus mācīšanās ieguvumus. Tāpēc man ir grūti saskatīt, kā tādus spēles elementus, kā apbalvojums vai pāriešana uz nākošo līmeni, var ieviest mācīšanās procesa izvērtēšanā. Ja vien tas nav pats dalībnieks, kurš nosaka, kādu "apbalvojumu" viņš saņem vai kādu "līmeni" viņš ir sasniedzis.


Taču kā vēl viena praktiska lieta, kas man patika visu apmācību laikā, un kam ir saistība ar spēles elementiem, bija feedback piespraudītes. Tās mudināja pievērst uzmanību pārējiem dalībniekiem un palīdzēja veidot pozitīvu atmosfēru un ciešākas attiecības starp dalībniekiem.


Kopumā – ļoti vērtīgas, spēcīgas apmācības, daudz interesantu diskusiju, kas uz līdz šim pašsaprotamām lietām lika mums paraudzīties no pavisam jauna skatpunkta. Un, kas ne mazāk svarīgi – daudz smiešanās kopā ar pārējiem apmācību dalībniekiem, vadītājiem  un organizatoriem! Paldies!

 

Elīna Ķempele, Valters Melderis, Normunds Pīlips

Pubblikat: Tne, 18/04/2016 - 09:15


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Teħtieġ għajnuna jew parir espert?

Staqsina!