Den Europæiske Ungdomsportal
Information og muligheder for unge i hele Europa.

Kā jaunatnes darbs palīdz jauniešiem kļūt par uzņēmējiem?

2015. g. 23. - 26. nov.Zviedrijā, Malmē notika programmas “Erasmus+” finansēta Eiropas konference "Towards Collaborative Practice - European Conference on Youth Work, Social Innovation, and Enterprise".

To organizēja Zviedrijas Nacionālā aģentūra. No Latvijas konferencē piedalījās "Baltijas Reģionālā fonda" valdes locekle un neformālās izglītības vadītāja Ginta Salmiņa. Kopumā konferencē piedalījās vairāk kā 80 dalībnieku no 20 Eiropas Savienības valstīm.

 

Konferences mērķi

•    Definēt un izplatīt jaunatnes darba lomu uzņēmējdarbības mācīšanā un jauno sociālo uzņēmēju atbalstīšanā.
•    Radīt jaunatnes darbiniekiem kopēju izpratni starp par sociālo uzņēmējdarbību.
•    Ieskicēt sociālās uzņēmējdarbības atbalsta struktūru/dalībnieku/politiku/programmu/finansiālos modeļus nacionālā un Eiropas līmenī.
•    Rosināt un stiprināt sadarbību nākotnē starp jaunatnes darbiniekiem un citām ieinteresētajām pusēm.
•    Nodrošināt prakses un metožu apmaiņu, kas varētu noderēt sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanai un veidošanai.
•    Popularizēt “Erasmus+” ieguldījumu, atbalstot uzņēmējdarbības mācīšanos un sociālo uzņēmējdarbību.
 
Spēcīgs atbalsta instruments – jaunatnes darbs

Ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni Eiropā, uzņēmējdarbība tiek piedāvāta kā alternatīvs veids sava potenciāla realizēšanai. Jaunatnes darbs ļauj jauniešiem attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, kas ir nozīmīgas jebkurā ikdienas dzīves aspektā. Tomēr tas līdz šim nav spēlējis būtisku lomu, lai mudinātu apgūt uzņēmējdarbības prasmes un uzņēmējdarbība reti tiek izvirzīta kā prioritāte mācību procesā. Pašlaik jaunatnes darbs Eiropā ir būtiski attīstījies, un “Erasmus+: Jaunatne darbībā” programma ir ļāvusi apgūt prasmes, kuras nepieciešamas konkurējošajā darba tirgū. Ir vairāki veidi, kā jaunatnes darbs var atbalstīt uzņēmējdarbību. Piemēram – palīdzēt jauniešiem pieņemt pārdomātus lēmumus, parādot uzņēmējdarbības karjeras riskus. Tas var radīt lielāku atbildības sajūtu, veicot ekonomiskās darbības, liekot jauniešiem sniegt atgriezenisko saiti par biznesa ideju vērtībām un ētiskumu. Tāpat jaunatnes darbs var mudināt jauniešus izvēlēties alternatīvus biznesa modeļus kā dalībniekiem sociālajā ekonomikā, piemēram, asociācijās, kooperatīvos, nodibinājumos un sociālajos uzņēmumos. Tāda veida uzņēmējdarbībā būtiskas ir vērtības, prakse un attieksme, ko īpaši veido jaunatnes darbs. Tā ir balstīta uz Eiropas sadarbības principiem, komandas darbu un sociālās ietekmes apzināšanos, turklāt bieži rada augsta līmeņa sociālo inovāciju.
 
Konferencē bija iespējams satikt dalībniekus no dažādām jomām – valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, jauniešu centriem un sociālajiem uzņēmumiem,  kā arī iepazīties ar sociālās uzņēmējdarbības labās prakses piemēriem no Maltas, Beļģijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Vācijas, Turcijas un citām valstīm. Konferences laikā īpaši tika iepazīti Zviedrijas labās prakses piemēri, kā arī apmeklētas vairākas Zviedrijas un Dānijas organizācijas, kas ir saistītas ar jauniešiem un/vai sociālo uzņēmējdarbību.
 
No cigarešu izsmēķiem darinātas rotas

Ar lielisku sociālās uzņēmējdarbības piemēru iepazīstināja Klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības institūts no  Maltas (Institute for Climate Change and Sustainable Development), kur, domājot par vides piesārņojumu un kaitīgo atkritumu samazināšanu, Maltas pludmalēs tiek savākti cigarešu izsmēķi, kuri tālāk tiek attīrīti un apstrādāti un no pārstrādātā materiāla izgatavoti suvenīri tūristiem – nelielas kaklarotas tauriņu formā. Šis bija piemērs kā ar sociālās uzņēmējdarbības palīdzību tiek risinātas vairākas aktuālas problēmas, kā arī notiek lieliska starpsektoru sadarbība – jaunieši, uzņēmēji, vietējā pašvaldība, speciālisti un zinātnieki. Otrs piemērs, kurš uzrunāja īpaši mani, bija no Lielbritānijas – Slam Methodology, kur tiek īstenotas aktivitātes, kuru pamatprincips ir “jaunietis-jaunietim”. Tā ir īpaši izstrādāta sistēma, kurā jaunieši, sākot jau no 13 gadu vecuma, pēc skolas un brīvdienās vada nodarbības jaunākiem, tos izglītojot par dažādām aktuālām tēmām – veselīgu dzīvesveidu, personīgo līdzekļu budžetēšanu, līderību. Tiek strādāts arī ar skolas mācību priekšmetiem, kuros daži skolēni nejūtas zinoši, savukārt nodarbību vadītājiem tajos ir labas sekmes.
 
Vēl īpaši interesanti piemēri bija no Zviedrijas. Viens no tiem – no organizācijas “Forza Sweden”, kuru konferences laikā bija iespēja arī apmeklēt. Šī organizācija īsteno personīgās un profesionālās attīstības pasākumus  jauniešiem, kuros tiek pieaicināti arī uzņēmēji – neformālās izglītības apmācības, vasaras izaugsmes nometnes, profesiju gadatirgi u.c. aktivitātes. Šo organizāciju vada ļoti iedvesmojošs jauns cilvēks, kurš gan Zviedrijā, gan arī citās valstīs vada apmācības par t.s. paš-vadību (self-leadership). Otrs Zviedrijas piemērs ir no organizācijas, kura īsteno studentu un vidusskolēnu kopīgus pasākumus, lai iepazīstinātu ar studiju procesu un studēšanas dažādām niansēm.

 

Jaunietis – jaunietim arī Latvijā

Tieši šī piemēra iedvesmota, jau 2016. gada janvārī jauniešu studijā “BaMbuss” noorganizēju līdzīgu pasākumu – “Satiec savu studentu!”, kurā piedalījās gandrīz 30 jaunieši – skolēni un studenti, iepazīstoties neformālā gaisotnē un meklējot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Noslēgumā skolēni atzīmēja, no kādām augstskolām un kādu studiju programmu studentus viņi vēlētos satikt nākamajā pasākumā, jo līdz pat maijam šādi pasākumi jauniešu studijā “BaMbuss” notiks katru mēnesi.

Vispār gan Latvijā, gan arī daudzviet citur Eiropā joprojām diezgan bieži nākas sastapties ar situācijām, kad sociālā uzņēmējdarbība tiek jaukta ar sociālu ideju aktivitātēm, kas tomēr nav viens un tas pats, jo sociālās uzņēmējdarbības pamatprincipi ir ekonomiskā neatkarība un ilgtspēja. Kopumā dalību konferencē uzskatu par ļoti vērtīgu pieredzi, jo tā bija iespēja iepazīties ar jauniem un līdzīgi domājošiem jaunatnes jomā iesaistītiem cilvēkiem un apmainīties ar savām zināšanām, kā arī apmeklēt organizācijas Zviedrijā un, galvenais, iegūt labas idejas jauniem projektiem, kurus noteikti gribas īstenot arī Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka piedalīšanās bija sava veida “ideju laboratorija”.

 

Īpašu paldies saku Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kura atbalstīja manu dalību konferencē caur “Erasmus+” programmu.

 

Ginta Salmiņa
“Baltijas Reģionālā fonda” valdes locekle un projektu vadītāja

 

Offentliggjort: Man, 18/04/2016 - 09:12


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Har du brug for hjælp rådgivning fra en ekspert?

Spørg os!