Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

Jaunieši no Latvijas Japānā meklē risinājumus mūsdienu problēmām

Turpinot sadarbību starp Latvijas un Japānas jaunatnes jomas līderiem, arī 2015. gadā Latvijas jaunieši piedalījās starptautiskajā jauniešu apmaiņas programmā “INDEX 2015”.

Kādi ir spilgtākie iespaidi Latvijas un Japānas jauniešiem no šī projekta?

 

Iespēja kļūt par japāņu ģimenes locekli


“Tas joprojām šķiet kā sapnis,” atzīst jaunieši, kuri agrā pirmdienas rītā lidostā kopā ar savu grupas līderi bija ceļā, lai īstenotu sapni un arī atbildīgu misiju – pārstāvētu Latviju starptautiskajā sauniešu apmaiņas programmā “INDEX2015”, kas no 21. septembra līdz 8. oktobrim Japānā pulcēja jauniešus no visas pasaules.


Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Jānis Jostmanis, Jurita Krūma, Daniels Liekniņš, Nauris Mālītis, Marta Rikša, Ieva Skrīvere, Dace Šikova, Arta Voicehovska, Mārtiņš Zariņš un grupas vadītāja – LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Sanda Brūna.


Vizītes centrālais notikums bija jauniešu konference, kuras debatēs un darbnīcās par vides, izglītības un kultūras jautājumiem Latvijas delegācija darbojās līdzās jauniešiem no Dominikānas Republikas, Ēģiptes, Kambodžas, Mozambikas, Papua Jaungvinejas un arī Japānas. Atkritumu apsaimniekošanas problēmas Ēģiptē, nepietiekams uzturs Āfrikas bērniem, atalgojuma neesamība Papua Jaungvinejas skolotājiem, praktisku dzīves prasmju trūkums Latvijas skolēniem – tās ir tikai dažas no problēmām, kuru risināšanai centāmies radīt īstenojamus rīcības plānus, apvienojot dažādās pieredzes un pasaules skatījumus no konferences dalībniekiem.


Lai iepazītu Japānu tās daudzveidībā un ne tikai pie pārrunu galda, apmeklējām  vairākus Japānas reģionus – gan galvaspilsētu Tokiju, gan tropisko Okinavu un ar “udon” nūdelēm slaveno Kagavas prefektūru.


Japāņu augstās mācīšanās spējas, prāta, ķermeņa un gara līdzsvaru iepazinām, apmeklējot dažāda vecuma bērnu skolas un jauniešu centrus. Gadsimtiem senas tradīcijas iepazinām autentiskā tējas ceremonijā un sojas darbnīcā, savukārt japāņu izdomu un tieksmi pēc inovācijām novērtējām, tiekoties ar to uzņēmējiem akrila stikla rūpnīcā, funkcionālā kartona ražotnē un jaunās paaudzes lauksaimnieku bioloģiskajā saimniecībā.


Sajūtām bagātākā ceļojuma daļa bija iespēja uz divām naktīm un vienu dienu kļūt par kādas, lielākas vai mazākas, japāņu ģimenes locekli, kas katram no delegācijas pārstāvjiem ļāva iegūt otrus vecākus, māsas un brāļus vairāk kā 7 tūkstošu kilometru attālumā no Latvijas šķietami atšķirīgā, tomēr arī tik līdzīgā kultūrā – Japānā.

 

Latvijas prezidents, sēņošana, jauniešu neviltotais entuziasms


Šīs programmas laikā arī Latvijā ciemojās jauniešu grupa no Japānas. Jautājām, kādi ir viņu spilgtākie iespaidi un atmiņas par mūsu valsti.


Madoka Hibino: “Šī bija septītā reize, kad ceļoju uz Eiropu, bet nav šaubu, ka tieši šīs 18 dienas, kuras pavadīju Latvijā, man atstājušas vislielāko iespaidu, kas paliks atmiņā uz visu dzīvi. Ļoti novērtēju Latvijas programmas dalībniekus un organizatorus, kas mums sagatavoja tik brīnišķīgu Latvijas iepazīšanas programmu.


Visvairāk atmiņā iespiedušies Latvijas lauku reģionu apmeklējumi un sarunas ar vietējiem jauniešiem. Šādi varējām iepazīt Latvijas jauniešu problēmas un salīdzināt tās ar savējām. Biju pārsteigta, cik aktīvi Latvijas jaunieši iesaistās reģionu attīstībā. Līdz šim neko tādu nebiju pieredzējusi, jo esmu dzimusi un visu mūžu augusi Tokijā, kas ir ļoti, ļoti liela pilsēta ar neskaitāmām jauniešu izpausmes iespējām. Tas azarts, ar kādu latviešu jaunieši meklē risinājumus savām problēmām, mums – japāņiem būtu jāmācās.”

 

Rei Okajima: “Kad braucu uz Latviju, biju mazliet satraucies par savām angļu valodas zināšanām. Taču ierodoties šeit un sākot mazpamazām komunicēt ar latviešu jauniešiem, uzzināju daudz interesanta par Latvijas kultūru, vēsturi, ekonomiku, politiku un citām jomām. Biju patiesi izbrīnīts, redzot, ar cik lielu pozitīvismu un degsmi latviešu jaunieši radījuši drosmīgus un lielus nākotnes sapņus. Bija interesanti uzzināt, kādas ir Latvijas nākotnes idejas. Atgriežoties Japānā, sapratu – nav svarīgi, cik daudz katrai valstij ir naudas, cik liela teritorija un cik cilvēku runā dzimtajā valodā. Vissvarīgākais ir jauniešu ambīcijas, kas ļauj domāt pozitīvi un izsapņotās idejas arī īstenot. Neaizmirstama ir arī mūsu tikšanās ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. Man bija tas gods uzdot viņam arī dažus jautājumus. Es viņam jautāju, kas, viņaprāt, Latvijai ir vissvarīgākais. Prezidents man atbildēja: “Atbalstīt jauniešus. Mums jāatbalsta jauniešu trakās idejas. Pieaugušie dažreiz nevar saprast jauniešus un viņu idejas, tomēr mēs saprotam, ka tieši jauniešu trakās idejas pasauli padarīs labāku.” Mani ļoti iedvesmoja Latvijas prezidenta teiktais.”

 

Hitomi Aso: “Visvairāk atmiņā iespiedies laiks, ko pavadīju Latvijas viesģimenē. Dzīvoju ģimenē, kurā ir tētis, mamma, 10-gadīga meita un 7 mēnešus vecs puika. Mani pārsteidza, ka ģimenē visi rūpējas par mazāko dēliņu. Japānā rūpes par mazuļiem gulstas tikai uz mammu pleciem. Tādēļ sievietēm, kurām ir bērni, nav viegli atrast darbu. Latvijā par šo atšķirību biju ļoti pārsteigta. Mani pozitīvi izbrīnīja fakts, ka arī latviešu vīrieši baro mazuļus ar pudelītēm, ka gandrīz visām sievietēm, kurām ir mazi bērni, ir arī darbs. Esmu ļoti pateicīga savai viesģimenei par tik sirsnīgo uzņemšanu. Mēs kopā devāmies uz tirgu (tas bija vesels piedzīvojums!), braucām sēņot un man bija iespēja piedalīties arī ģimenes radinieku mājas ballītē.”

 

 

Jurita Krūma

 

publicēts: C., 14/04/2016 - 11:37


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!