Europeiska Ungdomsportalen
Information och möjligheter för unga i hela Europa.

Uzveic stresu

Gaidāmi eksāmeni, saspringts laiks darbā vai esam grūtas dzīves izvēles priekšā — agrāk vai vēlāk stress var piemeklēt ikvienu. Lai cik grūti tas neliktos, mēģini saglabāt vēsu prātu un nestresot!

Turpināt studēt, meklēt darbu vai labāk apceļot pasauli? Uzsākt patstāvīgu dzīvi vai padzīvot pie mammas ilgāk? Krāt naudu nebaltai dienai vai tērēt, vai labāk ieguldīt? Dibināt ģimeni vai turpināt bezrūpīga vecpuiša dzīvi?
 
Šie ir tikai daži jautājumi, kuros nākas izdarīt vai drīz būs jāizdara izvēle tiem, kas dzimuši laikā no 1980. līdz 2000. gadam (tā dēvētie tūkstošgades bērni). Piedevām vēl var būt finansiālas problēmas: studiju kredīts, ikmēneša rēķini vai izdzīvošana līdz nākamajai algai. Tas var radīt stresu ikvienam!

Ja ņem vērā grūtos ekonomiskos apstākļus un ar tiem saistīto jauniešu bezdarbu, var redzēt, kāpēc jau 2012. gada beigās pētnieki atzina, ka tūkstošgades paaudzei ir vidēji augstāks stress nekā citām paaudzēm.
 
Tomēr nevajag ļauties nolemtības sajūtai!  Ne situāciju darba tirgū, ne studiju kredīta lielumu, ne mājokļa cenas tu nevari ietekmēt. Vislabākais, ko vari darīt, ir nepieņemt pārāk daudz lēmumu vienā reizē — lēnu garu! Lūk, padomi, kā mazināt stresu.
 
• Mēģini analizēt stresa cēloni, varbūt ir kaut kas, ko vari mainīt. Eksāmeni būs jākārto tik un tā, bet varbūt nāks par labu izstrādāt savu mācību grafiku, lai nebūtu jāsarauj pēdējā brīdī? Iespējams, negribi aiziet no darba, tāpēc varbūt vari iemācīties biežāk pateikt “nē” vai beidzot pateikt kolēģim, ka viņa vai viņas uzvedība tev rada spriedzi?
• Sporto! Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz būt labā fiziskajā formā, tās ir labas sirdij un uzlabo miegu, it īpaši apvienojumā ar veselīgu uzturu. Un pats galvenais — tās liek justies labi. Tāpēc brauc ar velosipēdu, skrien vai iztrakojies deju zālē! 
• Atslābsti! Tas šķiet skaidrs, bet nebūt nav mazāk svarīgi. Joga, dziļā elpošana, pastaiga parkā vai grāmatas lasīšana — tas viss palīdz samazināt asinsspiedienu un muskuļu saspringumu. Tā var novērst negatīvās stresa sekas. Varētu būt kārdinājums stresa mazināšanai lietot bezrecepšu zāles, alkoholu vai uzsmēķēt, taču ilgākā termiņā tas diez cik labi nebūs.
• Runā ar ģimeni un draugiem! Ja ir kāda lieta, kas tev rada stresu, lielu atvieglojumu var gūt, par to izrunājoties ar kādu, kam uzticies, — varbūt pat dzirdēsi vienu otru derīgu padomu. Tāpat tuvie cilvēki var tev palīdzēt uz situāciju paskatīties no cita skatpunkta un censties ieraudzīt vairāk labā.
• Smaidi! Skaties iemīļoto komēdijseriālu, lasi komisku grāmatu vai piezvani draugam, kurš var tevi sasmīdināt. Jebkas, kas liek sejai savilkties smaidā, rada hormonus, kas uzlabo labsajūtu un samazina spriedzi.

 

Publicerad: Ons, 29/07/2015 - 12:04


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Behöver du hjälp eller råd?

Fråga oss!