Evrópska ungmennagáttin
Upplýsingar og tækifæri fyrir ungt fólk vítt og breitt í Evrópu.

Vēstnieks: NATO vajadzētu aktīvāk iesaistīties krīžu risināšanā

NATO lielākais drauds ir mūsu pašu inertums un nevēlēšanās aizsargāt savas vērtības.

Tā atklāj bijušais ASV vēstnieks NATO un Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers, kurš Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda piecgades pasākumā uzstājās ar lekciju “Kāpēc Amerikai ir svarīga Baltijas drošība?”.


“Viens no izcilākajiem cilvēces sasniegumiem jebkur pasaulē ir bijusi spēja izveidot saikni starp cilvēkiem un valdību – ne tādu, kur stiprie kontrolē vājos, bet, kur tauta var izvēlēties valdību pēc saviem ieskatiem, pieņemt lēmumus taisnīgi un demokrātiski, dzīvot tiesiskā vidē un aizsargāt cilvēktiesības. Šie ideāli ir ASV pamatā, tomēr mums ir lielākas izredzes, ja šīs vērtības ir iedzīvinātas arī citviet pasaulē. Tas rada kopienu, drošību, tirdzniecības partnerus, citus cilvēkus ar idejām un atdevi, kas savukārt var to visu attīstīt,” stāsta vēstnieks Kurts Volkers.


Lekcijā viņš skaidro, ka ASV labklājība ir atkarīga no demokrātijas, tirgus ekonomikas un drošības stāvokļa pasaulē kopumā, un akcentē – Baltijas valstis ir kā flagmanis: ja tām klājas labi, tad arī ASV un visa pasaule var būt pārliecināti par nākotni. Vēstnieks: “Kāpēc mums rūp Baltijas valstu drošība? Ja kāda valsts tiek apdraudēta, zinām, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz arī mēs būsim briesmās. Mūsu interesēs ir aizsargāt brīvību itvisur. Baltijas valstis ir iedvesmojošs demokrātiskas attīstības piemērs, un ir svarīgi, lai visi, kas vēsturē ir atbalstījuši Baltijas valstis, turpinātu to arī nākotnē. Jo ļaunākais, ko cilvēki var izdarīt, ir aizmirst un neiesaistīties, tā atšķeļot no transatlantiskās un demokrātiskās kopienas.“


Raksturojot NATO lomu, vēstnieks atzīmē: “NATO lielākais drauds drošībai, strikti ņemot, esam mēs paši. Ja mums trūks gribas, pārliecības, spējas pastāvēt par mūsu vērtībām, aizstāvēt cilvēkus, kuriem šīs vērtības ir svarīgas, tad mēs apdraudam paši sevi, jo tiek radītas iespējas, ko citi var izmantot. Ar šo visu prātā mēs virzāmies uz NATO samitu Varšavā. NATO ir pieņēmusi lēmumu par ASV klātesamības stiprināšanu Baltijas valstīs. Tā būs daudznacionāla, ātri reaģētspējīga un pastāvīga. Tas demonstrēs, ka NATO nodomi ir patiesi nopietni un mēs spējam un aizsargāsim dalībvalstis. Lai gan ir pagājuši astoņi gadi kopš paplašināšanās, uzņemot Albāniju un Horvātiju, tagad pievienosies arī Melnkalne. Šie ir pozitīvi lēmumi, tomēr man jāatzīst, ka NATO varētu rīkoties aktīvāk, lai risinātu krīzes Ukrainā, Gruzijā, Sīrijā, Lībijā, Afganistānā un citviet. NATO samita svarīgākā misija ir uzsvērt kolektīvo aizsardzību un tādējādi atturēt jebkādas formas agresiju.“


Vēstnieks Kurts Volkers ir vadošais eksperts ASV ārvalstu un nacionālās drošības politikas jautājumos, kuram ir aptuveni 30 gadu pieredze, strādājot dažādos federālajos, akadēmiskajos un privātā sektora amatos. K.Volkers šobrīd ir Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta (Vašingtona) izpilddirektors. Viņš ir arī Džona Hopkinsa universitātes padziļināto Starptautisko attiecību studiju skolas Transatlantisko attiecību centra nerezidējošais vecākais biedrs, Atlantiskās padomes vecākais konsultants un Francijas Ēksanprovansas IAU koledžas kurators. K.Volkers sniedz konsultācijas par starptautisko uzņēmējdarbību, kā arī strādā par valdes locekli trasta fondā “Capital Guardian Funds Trust“ un ir bijis “BGR Group“ izpilddirektors starptautisko attiecību jautājumos. Viņš ir strādājis par transatlantisko attiecību pasniedzēju Džordža Vašingtona universitātes Eliota Starptautisko lietu skolā.


Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds darbojas Baltijas valstīs kopš 2010. gada rudens, un ASV gūtās zināšanas uz Baltijas valstīm jau atveduši 330 programmas dalībnieki, kā arī pieci eksperti izmantojuši jauno Baltijas-Amerikas Dialoga programmu, kas veicina Baltijas valstu speciālistu un ekspertu došanos uz ASV, lai dalītos pieredzē.  2016. gada 20. jūnijā Rīgā pulcējas simtiem BAFF dalībnieku, fonda ASV valde, kā arī Baltijas publiskā un privātā sektora līderi, lai ar svinīgu pasākumu un lekciju atzīmētu BAFF piecu gadu jubileju.

Fonda misija ir stiprināt saikni starp ASV un Igauniju, Latviju un Lietuvu, īstenojot izglītības un apmaiņas programmas, kas vērstas uz ekonomisko izaugsmi un demokrātisko procesu attīstību. BAFF piecu gadu laikā ir kļuvusi par vienu no prestižākajām stipendiju programmām. To apliecina arvien sīvākā konkurence, kas sasniedz desmit pretendentus uz vienu vietu. Pieteikšanās programmām notiek divas reizes gadā, un plašāka informācija pieejama vietnē www.balticamericanfreedomfoundation.org.

 

Būtiskākie kritēriji, izvēloties stipendiātus, ir kandidātu motivācija un skaidra nākotnes vīzija, atbilstība fonda misijai, akadēmiskie un profesionālie sasniegumi, kā arī angļu valodas zināšanas. Visiem BAFF programmu dalībniekiem pēc programmas beigšanas vismaz uz diviem gadiem jāatgriežas Latvijā, lai iegūtās zināšanas, prasmes un pieredzi izmantotu valsts sociālās, politiskās un uzņēmējdarbības vides attīstībai. Dalība BAFF stipendiju programmās ir bez maksas, stipendiātus izvēloties konkursa kārtībā.

 

 

Papildu informācija:
Elīna Kalniņa
BAFF Komunikācijas konsultante
mob. 22018527, e-pasts: elina.kalnina@ka.lv


Ilze Bembere,
BAFF Programmu koordinatore Latvijā
e-pasts: ibembere@ciee.org

 

Útgefið efni: Mið, 22/06/2016 - 08:53


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vantar þig ráðgjöf sérfræðings?

Ask us!