European Youth Portal
Information and opportunities for young people across Europe.

Uz studentiem centrēta izglītība – virziens, uz kuru jātiecas

Maira Belova kopš 2016. gada pavasara ir Latvijas Studentu apvienības prezidente. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, turpina studijas LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūrā.

“Man patīk ietekmēt lietas un veikt izmaiņas,” tā par savu galveno motivāciju aktīvi darboties saka Maira. Viņa pārstāv Latvijas studentu intereses gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī,  tiekoties ar politiķiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, kas veido jaunatnes, augstākās izglītības politiku Latvijā un visā Eiropā.


Kā, tavuprāt, jūtas mūsdienu studenti Latvijā?
Kopumā Latvijā studentiem klājas labi. Kopš Latvija atguvusi neatkarību, izglītības kvalitāte uzlabojas. Studenti, arī apkārtējā sabiedrība, – kļuvuši prasīgāki. Vairums profesoru un studentu  saprot, ka Latvijas augstākajai izglītībai ir jāspēj konkurēt ar citām Eiropas augstskolām un ir jācenšas būt vienu soli priekšā, vai arī vismaz vienādā līmenī. Tomēr, lai mūsu jaunieši, kas vēlas iegūt augstāko izglītību, neaizbrauktu uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur ir valsts dotēta augstākā izglītība, piemēram, uz Igauniju, Latvijā ne tikai nemitīgi jāpilnveido izglītības kvalitāte, bet arī īpaša uzmanība jāpievērš izglītības pieejamībai.

 

Ja skatāmies uz studentu dzīvi no sociālās dimensijas skatpunkta, tad Latvijas studenti saņem mazu valsts atbalstu. Ir salīdzinoši maz valsts dotēto budžeta vietu. Stipendiju skaits ir vēl mazāks, arī stipendijas apmērs ir salīdzinoši neliels – 100 eiro mēnesī. Par 100 eiro mēnesī students nevar izdzīvot. Arī tad nē, ja viņš dzīvo dienesta viesnīcā. Ļoti daudz studentu Latvijā, lai izdzīvotu, pat tad, ja saņem stipendiju, izvēlas arī piestrādāt, lielākoties kādā mazkvalificētā darba vietā. Slodze tiem ir liela, studenti noguruši, jo enerģiju, kuru viņi velta darbam, varētu veltīt mācībām. Nesaku, ka strādāt papildus studijām ir slikti. Veiksmīgie stāsti ir tad, ja students savas studijās gūtās zināšanas var pielietot darba vietā un iegūt praktisku pieredzi, kas var noderēt tālāko studiju kursu apguvei.

 

Kamēr Latvijā nav ieviesta valsts dotēta augstākā izglītība, pastāv situācija, ka studētgribētājiem nekas cits neatliek, kā ņemt kredītu, ja nav tikuši budžeta vietās. Šobrīd līdz galam nav sakārtots arī studiju kreditēšanas jautājums. Joprojām, lai iegūtu studiju kredītu ar valsts galvojumu, ir nepieciešams papildu galvotājs. Ja students ir no trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, viņam galvotāju ir grūti atrast.

 

Pozitīvi vērtējams, ka Latvijā ir ļoti stabilas studējošo pašpārvaldes un dažādi interešu pulciņi. Papildus studijām var iesaistīties studējošo pašpārvalžu darbā, lai uzlabotu studiju kvalitāti, pieejamību un risinātu dažādus citus problēmjautājumus, piedaloties augstskolas lēmējinstitūciju darbā un esot kā tiltam starp studentiem un augstskolu vadību. Studentiem ir arī daudzas citas iespējas, piemēram, dziedāt, dejot, piedalīties debatēs. Ar neformālās izglītības palīdzību var iegūt dažādas papildu prasmes, kas pēc tam noder darba tirgū.

 

Runājot ar darba devējiem, redzam, ka viņi arvien vairāk novērtē tos jauniešus, kas paralēli studijām iegūst papildu kompetences, darbojoties dažādos interešu pulciņos. Arī piesakoties dažādu sabiedrisko fondu stipendijām, tiek vērtēta studenta sabiedriskā aktivitāte. Tikai no paša jaunieša ir atkarīgs, vai grib būt aktīvs un kaut kur papildus iesaistīties, vai nē. Iesaku katram izmantot tās iespējas, ko piedāvā augstskolas, un atcerēties – jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt!

 

Ar kādiem jautājumiem studenti visbiežāk vēršas pie Latvijas Studentu apvienības?
Katrā augstskolā un universitātē darbojas sava studentu pašpārvalde, kas risina studentu problēmjautājumus konkrētās augstskolas ietvaros. Visbiežāk tie ir jautājumi par studiju kvalitāti, studiju procesu un problēmsituācijām ar pasniedzējiem. Princips, kad students aiziet uz lekcijām un tikai klausās pasniedzējā, vairs nestrādā. Mūsdienās katram studējošajam jāmācās arī no citiem studentiem, tie aktīvi jāiesaista studiju procesā, tajā skaitā studiju programmu izveidē un pilnveidošanā. Kopā ar studējošo pašpārvaldēm cenšamies veicināt pastāvošās paradigmas maiņu augstākajā izglītībā uz student-centrētu izglītību, kas veicinātu sekmīgāku mācību materiāla apguvi, studenta kritiskās domāšanas attīstību un profesionālo izaugsmi.

 

Nacionālā līmenī studentu intereses pārstāvam mēs – Latvijas Studentu apvienība. Latvijas Studentu apvienību veido akreditēto augstskolu studējošo pašpārvaldes. Esam kā jumtorganizācija studentiem. Ikdienā strādājam kopā ar ministrijām pie dažādu Ministru kabineta noteikumu, likumu grozījumu sagatavošanas un ieviešanas, piedalāmies augstākās izglītības nozares plānošanas dokumentu radīšanā, lielās vīzijas un mērķu definēšanā. Šobrīd  strādājam pie doktorantūras programmu un promocijas procesa uzlabošanas; valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanas Latvijā; studiju virzienu akreditācijas un licencēšanas. Viens no visaktuālākajiem jautājumiem ir valsts finansēto studiju vietu piešķiršanas principu definēšana. Mūsu vīzija par augstāko izglītību Latvijā – tā ir valsts dotēta augstākā izglītība. Man patīk atsaukties uz Igaunijas pieredzi, kur augstākā izglītība bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenī ir bez maksas. Igaunijā saredz likumsakarību – jo izglītotāki cilvēki, jo  lielāks ieguvums visai tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Saprotam, ka šāda modeļa ieviešana Latvijā ir ļoti saistīta ar finanšu iespējām. Finansējums Latvijā ir ierobežots, tādēļ šo jautājumu risinām pakāpeniski. Šobrīd strādājam pie valsts finansēto budžeta vietu sadales principiem. Vēlamies izveidot sistēmu, lai budžeta vietas ir tajās studiju programmās, kurās ir visaugstākā studiju kvalitāte. Šobrīd budžeta vietu sadalē lielu lomu spēlē vēsturiskais princips – finansējumu studiju procesa nodrošināšanai augstskolām piešķirt tādā apmērā, kāds tas bijis iepriekšējā gadā. Uzskatu, ka nepieciešamas reformas un šīm izmaiņām jānotiek pakāpeniski. Tā, lai izmaiņas skar studentus, kuri sāk studēt, nevis tos, kas jau pašlaik studē un varētu šī iemesla dēļ pazaudēt savas budžeta vietas.

 

Šobrīd paralēli vēl strādājam pie tā, lai visiem studēt gribētājiem,  kas netiek valsts finansētās studiju vietās, būtu pieejams valsts galvots kredīts. 2015. gadā panācām, ka cilvēkiem ar 1. vai 2. grupas invaliditāti valsts 100 % galvo par viņu studiju kredītiem. Pašlaik vēlamies panākt, lai jaunieši no trūcīgām un maznodrošinātās ģimenēs arī saņem 100 % valsts studiju galvojumu. Mēģinām valstiskā līmenī novērst arī citas problēmas, ar kurām sastopas studenti.

 

Kas ir Latvijas Studentu apvienības misija?
Mūsu mērķis ir pārstāvēt un aizstāvēt studentu intereses gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Esam arī Eiropas Studentu apvienības biedrs, tādēļ mums ir iespēja Latvijas studentu intereses aizstāvēt arī Eiropas dimensijā.
Izstāsti, kā tavs dzīves ceļš aizveda līdz Latvijas Studentu apvienībai.

 

Nu jau rit sestais gads, kopš darbojos Latvijas Studentu apvienībā. Kad uzsāku studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē, pirmā kursa studentus iepazīstināja ar studentu dzīvi, ar studentu pašpārvaldes darba iespējām. Šajā pasākumā uzzināju, ka ir arī tāda Latvijas Studentu apvienība. Tās pārstāvji stāstīja par semināru “Kam rūp students?”, kuru viņi organizē katru rudeni. Es biju starp tiem, kas pieteicās piedalīties. Tā nokļuvu šajā seminārā, kurā vienkopus satiekas pārstāvji no dažādām Latvijas augstskolām. Tieši šajā pasākumā sapratu, ka mani interesē viss studentu dzīves process un ka man patīk ietekmēt lietas. Patīk uzlabot vidi, kurā arī pati esmu. Latvijas Studentu apvienība ir valsts mēroga organizācija, kurā vēlamies, lai Latvijas pamatvērtība ir izglītoti cilvēki. Vēlamies, lai Latvijā studijas ir kvalitatīvas, lai studenti ir aktīvi. Toreiz man ļoti iepatikās apvienības pamatvērtības, tādēļ iesaistījos dažādās darba grupās. Katru nedēļu bija darba grupu tikšanās. Man ļoti patika. Tieši esot Latvijas Studentu apvienībā, sapratu, kā darbojas valsts pārvalde, kā tiek risināti politikas jautājumi valsts līmenī. Apguvu arī projektu vadīšanu, pasākumu organizēšanu.

 

Kā kļuvi par Latvijas Studentu apvienības prezidenti?
Pirmos četrus gadus apvienībā darbojos kā aktīviste. Tad izdomāju, ka vēlos darboties valdē. Kandidēju un iekļuvu. Manā pārziņā bija studentu sociālie jautājumi. Rūpējos par augstākās izglītības pieejamības jautājumiem dažādos kontekstos – gan lai studiju process un vide būtu pielāgotāka cilvēkiem ar invaliditāti, gan lai dienesta viesnīcas būtu pieejamas, neraugoties uz to, no kuras augstskolas nāk studenti, lai sabiedriskā transporta cenas draudzīgākas. Risināju arī stipendiju apjoma un piešķiršanas kārtības problēmjautājumus. Šogad  tiku ievēlēta par apvienības prezidenti.

 

Kāda ir tava motivācija būt aktīvai un iesaistīties?
Man patīk ietekmēt lietas un veikt izmaiņas, kas uzlabo vidi, kurā dzīvojam. Lai arī izmaiņas dažkārt šķiet mazas, piemēram, grozījumi kādos Ministra Kabineta noteikumos vai likumā – tas ietekmē sistēmu kopumā. Izglītība man ir vērtība. Uzskatu, ka izglītots cilvēks ir  tautsaimniecības un nācijas pamata garants. Tāpēc saredzu jēgu strādāt un aktīvi iesaistīties jautājumos, kas skar izglītības jomu. Personīgi uzlaboju dažādas savas kompetences un prasmes, jo katra diena ir pilna ar izaicinājumiem, kuru pārvarēšana iemāca ko jaunu.

 

Kā izlēmi, ka turpināsi studijas teoloģijā?
Man ir profesionālais bakalaura grāds dabas zinātnēs un informācijas tehnoloģijā un papildus –  vidējās izglītības matemātikas skolotāja kvalifikācija.  Esmu ļoti daudz ieguvusi  no studijām. Ņemot vērā, ka  Fizikas un matemātikas fakultātē ir viens no lielākajiem studentu atbirumiem, iemācījos nepadoties, strādāt ar lielu informācijas daudzumu un pabeigt iesākto līdz galam. Turpinājumā izlēmu studēt teoloģiju. Vai plānoju strādāt baznīcā vai teoloģijas zinātnē? Pašlaik nē. Vēlējos papildināt savas zināšanas un teoloģija ir joma, kas man ļoti interesē. Tā ir mana profesionālā pilnveide. Izglītība vienmēr noder. Uzskatu, ka jāmācās visu mūžu – gan formālajā, gan neformālajā izglītībā.

 

Runājot par neformālās izglītības projektiem, piemēram, “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, vai studentiem tie šķiet noderīgi?
Zinu daudz studentu, kuri izmanto Jauniešu apmaiņas un Eiropas Brīvprātīgā darba projektus. Tie, kas ir aktīvi, saskata iespējas, piedalās un pilnveido savas kompetences, kas vienmēr noder pēc tam arī darba tirgū.

 

Kas ir tās trīs lietas, kuras uzreiz vēlētos mainīt valsts jaunatnes politikā?
Viena no lietām – nepieciešams jau no pašiem mācību pirmsākumiem jauniešus iesaistīt neformālajā izglītībā. Iesaistīt organizācijās, aicināt līdzdarboties sabiedriski pilsoniskajās aktivitātēs. Ir svarīgi, lai jauniešos veidojas pilsoniskā apziņa un katrs saprot, ka viņam ir iespēja ietekmēt savu dzīves vidi. Šobrīd jauniešiem, kuri nekur nestrādā, nemācās un kuriem nav profesijas, bieži vien ir sajūta, ka viņi neko nevar ietekmēt. Viņiem šķiet, ka nav jēgas neko darīt, jo nav piederības sajūtas sabiedrībai. Bet, lai tā rastos, jāsāk par to izglītot jau no bērnības. Protams, arī pašlaik ir pozitīvie piemēri. Redzam, ka pie mums nāk jaunieši – personības ar savu viedokli. Ir svarīgi apzināties, ka mēs katrs veidojam sabiedrību un katrs varam ietekmēt procesus.

 

Otra lieta skar augstāko izglītību. Vēlētos, lai vairāk jauniešu Latvijā saprot, ka izglītots cilvēks ir vērtība. Nav vērts mācīties ķeksīša pēc vai tādēļ, ka jāiegūst diploms. Ir vērts mācīties sevis dēļ. Ja jauniešu vidū palielinātos šāda izpratne, tad, pieņemu, samazinātos arī plaģiātisma skaits vai studijās neieinteresēto skaits.

 

Trešā lieta – stāstīt jauniešiem skolās par to, ko nozīmē augstākā izglītība un zinātne un kā veikt savā dzīvē pareizās izvēles. Latvijā apmēram 40 % studentu nepabeidz studijas. Protams, tas saistīts gan ar personīgās dzīves izmaiņām (ģimenes dibināšana, bērniņu dzimšana), gan arī finanšu aspektiem. Taču, iespējams, ļoti daudzi studē to, kas nemaz neinteresē. Būtu vērtīgi skolās jauniešus vairāk izglītot par karjeras iespējām.

 

Kintija Bulava, JSPA Komunikācijas daļas vecākā referente

Published: Mon, 30/01/2017 - 09:03


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Need expert help or advice?

Ask us!