Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

“Eiropas Jaunatnes nedēļā 2017” diskutē par jaunatnes politiku

Jautāsiet, cik ilgi iespējams ballēties? Kā būtu ar diviem gadiem pēc kārtas? Tieši tā! Pagājušajā gadā svinīgi sagaidījām Eiropas brīvprātīgā darba 20. gadadienu, bet šogad jau svinam programmas "Erasmus+” 30 gadu dzimšanas dienu.

Ņemot vērā apaļo jubileju, šī gada Eiropas Jaunatnes nedēļas pasākumi, kas pārsvarā ilga no 1. līdz 7. maijam, bija jo īpaši krāšņi. Visā Latvijā notika 14 dažādi pasākumi dažādos reģionos. Viens no centrālajiem – Rīgā, kur vairāk nekā 60 pašvaldību pārstāji un citi jaunatnes jomas eksperti pulcējās, lai diskutētu par darba ar jaunatni attīstību novados.

 

Konference “Jaunas metodes darbā ar jaunatni pašvaldībās” 3. maijā notika līdz šim Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) pasākumiem neierastā vietā – K.K. fon Stricka villā, Rīgā. Radošajās un kamīnu apsildītajās telpās pulcējās vairāk nekā 130 cilvēku no pašvaldībām, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Konferencē piedalījās arī eksperti no Austrijas, Lietuvas un Somijas.

 

Jaunatnes joma pašvaldībās – uz pētījumiem balstīta realitāte Latvijā un Eiropā?
Pēc konferences atklāšanas uzrunām par darbu ar jaunatni Latvijas pašvaldībās stāstīja JSPA Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja Vladislava Šķēle. Informācija tika balstīta uz 2017. gada pētījuma par Latvijas un Šveices sadarbības programmas “Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” datiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas un JSPA rīcībā esošajiem datiem. Izvērtējot situāciju jaunatnes jomā Latvijas pašvaldībās, var secināt, ka nākotnē vajadzētu attīstīt jaunatnes darba tīklojumu pagastos; vajadzētu apzināt vietējo situāciju, jauniešu vēlmes un vajadzības, kā arī vajadzētu izstrādāt vietējās situācijas analīzi un jauniešu vajadzībās balstītu stratēģiju jaunatnes jomai pašvaldībās. Šajos ieteikumos būtu jāiekļauj arī pašvaldību kompetenču palielināšana finansējuma piesaistē, savstarpējas konsultācijas un pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām, kā arī jāturpina iesāktais – pašvaldības speciālistu izglītošana par jaunatnes jomas nozīmi.

 

Jaunatnes aktualitātes Eiropā – kāda ir citu valstu pieredze?
Pēc V. Šķēles uz improvizētās skatuves kāpa jaunatnes jomas pārstāvjiem Eiropā labi zināmais Austrijas universitātes “Danube University Krems” migrācijas un globalizācijas pētnieks Manfreds Zentners (Manfred Zentner), kurš dalībniekus iepazīstināja ar aktualitātēm darbā ar jaunatni pašvaldībās Eiropā kopumā. Šī prezentācija izraisīja lielu interesi dalībnieku vidū. Kā vienu no galvenajiem secinājumiem pētnieks minēja dažādās pieejas un metodes, ko ietekmē atšķirīgās sistēmas katrā no valstīm: vairākumā Eiropas Savienības valstu vadlīnijas darbā ar jaunatni nosaka nacionālā līmenī, bet ir valstis (Slovēnija, Beļģija u.c.), kur pašvaldības ir pilnīgi neatkarīgas darba ar jaunatni organizēšanā. Efektīvākās metodes konkrētajā valstī bieži tiek izvēlētas, balstoties uz tradīcijām, pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un pētījumiem. Svarīgs faktors visās Eiropas valstīs ir jauniešu aktīva iesaiste un uz pētījumiem balstīts darbs ar jaunatni.

 

Konferences turpinājumā – 4 darba grupas

Pavisam konferences laikā norisinājās četras darba grupas, kuras vadīja gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti.

Jau pieminētais Manfreds Zentners vadīja darba grupu “Uz pētījumiem balstīts darbs ar jaunatni vietējā līmenī”. Eksperts uzsvēra, ka ne vienmēr pašvaldībai ir jāveic apjomīgs pētījums. Galvenokārt jāsaprot, kādi dati jau ir pieejami. Bieži vien pietiek sarīkot fokusa grupu ar jauniešiem un citām iedzīvotāju grupām, lai iegūtu pirmo priekšstatu par to, kas notiek pašvaldībā. Ir būtiski sadarboties arī ar skolām, sociālajiem dienestiem, policiju un citām iestādēm, kurām ir savs redzējums par jauniešu situāciju. Tas var palīdzēt jaunatnes darbiniekam noskaidrot informāciju par to mērķa grupu, kuru būtu jāpiesaista jauniešu centram. Darba grupa secināja, ka pašvaldībām nav pietiekamas informācijas par to, kas notiek ar jauniešiem, kuri nav aktīvi un neapmeklē jauniešu centrus. Par šo jauniešu vajadzībām, interesēm, kompetencēm un sociālo stāvokli. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka vērtīgs būtu visiem vienots metodoloģisks atbalsts, lai šos jautājumus regulāri izzinātu.

Otru darba grupu – “Interaktīvs jauniešu centrs kā telpa individuālai attīstībai” vadīja eksperte no Lietuvas Egle Rimeikute (Eglė Rimeikytė). Viņa ikdienā ir jaunatnes darbiniece jauniešu centrā „Mēs”.

Savas prezentācijas laikā Egle iepazīstināja darba grupas dalībniekus ar savu profesionālo pieredzi, strādājot ar jauniešiem, tajā skaitā, arī no dažādām riska grupām – jauniešiem, kam nav sveša noziedzīgo nodarījumu pasaule, jauniešiem ar atkarībām, romu tautības jauniešiem u.c. Strādājot ar šāda profila jauniešiem, rezultāts nav tūlītējs, taču, iesaistot jauniešus dažādās aktivitātēs, apbruņojoties ar lielu pacietību un saprotot, kāda pieeja nepieciešama katram jaunietim, viņi kļūst pārliecinātāki par sevi, spēj realizēt savu radošo potenciālu un gūst motivāciju iesaistīties izglītības iegūšanas un karjeras veidošanas procesā. Viļņas jauniešu centrā “Mēs” tiek izmantotas arī programmas “Erasmus+” sniegtās iespējas  piedalīties starptautiskos Jauniešu apmaiņas projektos. Centrā “Mēs” iesaistīti arī divi Eiropas Brīvprātīgā darba veicēji, kas vietējos jauniešus aicina iesaistīties dažādās aktivitātes, piemēram, spāņu valodas apguvē.

Diskusijas laikā izskanēja svarīga atziņa par jaunatnes darbinieku lomu, strādājot ar dažāda profila jauniešiem, īpaši, attiecībā uz riska grupas jauniešiem. Proti, ja jaunietis nenāk uz jauniešu centru, centram ir “jādodas” pie viņa. jo ne vienmēr bez papildu atbalsta viņš ir pietiekami motivēts pārkāpt jauniešu centra slieksni. Tieši jaunatnes darbiniekam ir jāspēj jauniešus uzrunāt un iesaistīt tos centra aktivitātēs. Lai to panāktu, jaunatnes darbiniekam ir jābūt daudzšķautņainam savas jomas profesionālim, nereti apvienojot sevī pedagoga, psihologa un citu speciālistu kompetences. Taču īpaši tika uzsvērts, ka jaunatnes darbiniekam nav jāpilda sociālā darbinieka funkcijas – tā vietā ieteicams modelis darbā ar dažāda profila jauniešiem būtu jaunatnes darbinieka cieša sadarbība gan ar psihologu, gan sociālo darbinieku. Diemžēl realitātē tas netiek īstenots resursu trūkuma dēļ.

Noslēgumā tika pausta ideja, ka jauniešu centram ir jābūt neformālās izglītības “mājvietai”, nevis tikai interešu izglītības iestādei – lai jaunietis ne tikai apmeklētu jau esošās centra aktivitātes, bet arī iesaistītos jaunu iniciatīvu plānošanā un īstenošanā, tādējādi panākot, ka jauniešu centrs ir droša telpa viņa pašpilnveidei un pašizpausmei.

No visām darba grupām vislielāko interesi izsauca Latvijas ekspertes Kristīnes Ļeontjevas darba grupa “Darba ar jaunatni ilgtermiņa plānošana vietējā līmenī: E+ kā resurss pašvaldībām”. Kā vēlāk izrādījās, no visiem grupas dalībniekiem, kuri lielākoties pārstāvēja jaunatnes lietu speciālistus, tikai kādiem trim vai četriem bija zināšanas un pieredze “Erasmus+” programmā. Vairums dalībnieku nebija informēti par “Erasmus+” iespējām. Ņemot vērā šo faktu, grupā tika ieskicētas “Erasmus+” sniegtās iespējas un izvērsta plašāka diskusija, ko nozīmē domāt un rīkoties ilgtermiņā un stratēģiski. Tika akcentēts, ka programmas “Erasmus+” projekti ir rīks, nevis pašmērķis, ko sasniegt. Vēlāk dalībnieki dalījās četrās grupās pēc sev interesējošām tēmām: plānošanas dokumenta izveide (divas grupas), jauniešu līdzdalības veicināšana un darbā ar jaunatni iesaistīto kapacitātes celšana. Viņu uzdevums bija izvirzīt mērķi, ko vēlas sasniegt, tad piemērot uzdevumus mērķa sasniegšanai un galu galā – saprast, kuru no “Erasmus+” piedāvātājiem projektu veidiem  izmantot, lai izpildītu uzdevumus un tādējādi sasniegtu mērķi. Šī aktivitāte bija ļoti vērtīga, jo daļa no jaunatnes lietu speciālistiem bija pavisam nesen uzsākuši savas darba gaitas un darbs ar jaunatni viņiem bija kas jauns.  Galvenais secinājums no šīs darba grupas – jaunatnes lietu speciālistiem jādomā ilgtermiņā un plānveidīgi, kas šobrīd vēl nenotiek, jo viņi ir spiesti ikdienas darbā “dzēst ugunsgrēku”.  

Ceturto darba grupu “Jaunas metodes darbā ar jaunatni: jauniešu sasniegšanas un iesaistes stratēģijas” vadīja eksperti no Somijas – Ritva Sāriketa (Ritva Saarikettu) un Antī Korhonens (Antti Korhonen). Abiem ekspertiem ir ilggadēja pieredze nacionālā un starptautiskā jaunatnes darbā. Galvenā tēma, par ko tika diskutēts šajā darba grupā, bija “outreach” jaunatnes darbs jeb darbs, kur jaunatnes darbinieks strādā ar jaunieti viņam dabiskā un ierastā vidē. Tika aplūkota Somijas pieredze šajā jomā. Somijā “outreach” jaunatnes darbinieks kā profesija izveidojās 2007. gadā, kad tika secināts, ka par 200 000 jauniešu visā valstī nav nekādu datu.  “Outreach” jaunatnes darbinieks ir tas, kurš klauvē pie jaunieša mājas durvīm, nevis gaida, kad viņš ieradīsies kādā jaunatnes centrā vai citā iestādē. “Outreach” jaunatnes darbinieki cieši sadarbojas ar visām iestādēm un organizācijām, kas ir iesaistītas jaunatnes jomā, lai palīdzētu jaunietim tikt galā ar situāciju, kurā tas nonācis. Somijas eksperti uzsvēra programmas “Erasmus+” nozīmi darbā ar neaktīvajiem jauniešiem, kuri nekur nestrādā vai nemācās. Īpaši nozīmīga loma ir Eiropas brīvprātīgajam darbam, kas, balstoties uz Ritvas stāstītajiem piemēriem, spēj sagriezt jaunieša dzīvi par 360 grādiem un ievirzīt viņa dzīves ceļu pozitīvā gultnē, pat, ja jaunietis ir bijis īslaicīgā brīvprātīgā darbā citā valstī.
Somijā jauniešu centri īsteno aktivitātes ne tikai jauniešiem, bet ģimenēm kopumā. Tas stiprina vecāku uzticēšanos jaunatnes darbiniekiem, un bieži vien vecāki lūdz palīdzību jaunatnes darbiniekam brīžos, kad paši saviem spēkiem netiek galā, jaunietim nonākot grūtībās.
Darba grupas beigās dalībnieki sadalījās grupās un apsprieda, ko jaunatnes darbinieki Latvijā varētu izmantot no Somijas pieredzes savā darbā ar jauniešiem. Galvenie secinājumi – jaunatnes darbiniekiem ir “jāiet ārā” no jauniešu centriem, lai sasniegtu neaktīvos jauniešus, jāstiprina sadarbība starp dažādu jomu institūcijām, kuras strādā ar  jauniešiem, kā arī jāstrādā ne tikai ar jauniešiem, bet ar visu ģimeni kopumā.

Eksperti uzsvēra – lai arī Somijā ir liela pieredze (30 gadi) jaunatnes darbā, viņi apskauž Latviju un citas Baltijas valstis, kas ir vēl jaunatnes darba attīstības sākumā, jo Somijā ir ļoti grūti ieviest jauninājumus ierastajā sistēmā.

Diskusijas un improvizācijas teātris

Konferences noslēgumā tika rīkota paneļdiskusija ar IZM un JSPA pārstāvju, Latvijas Pašvaldību Savienības, jauniešu centru un nevalstisko organizāciju dalību, lai pārrunātu secinājumus no darba grupām un sniegtu redzējumu par nākotnes perspektīvām darbā ar jaunatni.

Jautāsiet – vai tiešām Eiropas Jaunatnes nedēļas viens no svarīgākajiem pasākumiem notika bez jauniešu iesaistes? Atbilde, protams, ir NĒ. JSPA piedāvāja unikālu iespēju jauniešiem visas dienas garumā darboties improvizācijas teātra “Spiediens” aktieru pavadībā. 33 jaunieši piedalījās šajās meistarklasēs un veidoja ne tikai teatralizētu uzvedumu, ar kuru uzstājās konferencē, bet arī filmēja uzrunājošus video klipus, aicinot citus jauniešus būt aktīviem un izmantot iespējas, ko sniedz programma ”Erasmus+”.
Informācija par šo konferenci (prezentācijas, bildes un video) ir atrodamas tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv un JSPA Facebook.com profilā.

 

Edgars Knohenfelds, JSPA Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinators

publicēts: O., 05/09/2017 - 14:16


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!