Evrópska ungmennagáttin
Upplýsingar og tækifæri fyrir ungt fólk vítt og breitt í Evrópu.

Drosme un atklātība Edgaru Kozuliņu saved kopā ar Ministru prezidenti

Sarunājoties ar aktīvo jaunieti Edgaru Kozuliņu, brīžiem pat grūti noticēt – viņam ir tikai 16! Apmēram pirms trīs gadiem viņš sācis savu aktīvo līdzdarbošanos jaunatnes politikā kā pavisam vienkāršs brīvprātīgais, dalot uz ielām lapiņas.

Šobrīd viņš jau piedalījies “Erasmus+: Jaunatne darbībā” Jauniešu apmaiņas projektā, pats izmēģinājis roku projektu rakstīšanā. Uzvarējis Facebook konkursā, kur balvā bija iespēja pārstāvēt Latvijas jauniešus Eiropas Attīstības dienās 2015, kas jūnijā notika Briselē. Tieši tur viņš iepazinās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kas Edgaru kopā ar kolēģiem no Baltijas Reģionālā fonda uzaicināja pie sevis ciemos uz kafiju, lai klātienē pārrunātu aktuālās problēmas jaunatnes politikā Latvijā. Starp citu, Edgars ir arī viens no projekta “Tūkstošgades vēstnieki” jauniešiem, kurš kopā ar vēl trim jauniešiem dodas uz dažādām Latvijas pilsētām, lai jauniešus iedvesmotu ar 17 dažādiem Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

 

Jau no bērnudārza vecuma biji tik aktīvs, ka gribējās visur iesaistīties?
Tik agri nē. Bet pamatskolā gan aktīvi darbojos skolas pašpārvaldē. Pagrieziena punkts bija Brīvprātīgo platforma, kas notika pie tirdzniecības centra Origo un kuru organizēja Radošā apvienība jauniešiem TREPES. Viņiem bija mazas nozīmītes, uz kurām rakstīts: “Goda lieta ir būt brīvprātīgajam.” Tobrīd īsti vēl šo termiņu neizpratu, tādēļ piegāju pie Ramonas (Ramona Liepiņa, TREPES vadītāja) un jautāju, kas īsti ir brīvprātīgais. Viņa man izskaidroja. Mani tas ieinteresēja, un es iesaistījos jau nākamajā TREPJU organizētajā pasākumā. Mans pirmais darbiņš bija Skolu un Jaunatnes mūzikas svētkos “Mēs pilsētai CeRīgai”. Tas mani tā iedvesmoja, ka esmu nokļuvis tur, kur esmu pašlaik.


Ko darīji šajā pasākumā?
Viss sākās ar to, ka man vajadzēja visu ko pienest, palīdzēju dalīt skrejlapas. Caur šiem mazajiem darbiņiem auga mana atbildības sajūta.


Cik gadus aktīvi darbojies jauniešu līdzdalības jomā?
Nu jau būs kopā apmēram trīs, četri gadi.


Ko tu vēl dari?
Ilgu laiku darbojos Latvijas Jaunatnes padomes mediju grupā, kur man bija lieliska iespēja attīstīt savus talantus fotografēšanā un video veidošanā. Paralēli tam visam man ir pašam sava hip-hop deju grupa “The Others 2.0”, kuru gan vadu, gan tajā darbojos arī kā horeogrāfs. Vēl tam paralēli kopā ar Baltijas Reģionālo fondu rakstu dažādas mini iniciatīvas jauniešiem, kuru mērķis ir veicināt deju grupas attīstīšanos.


Vēl tu esi arī viens no “Millenium Kids” jauniešiem. Kā tiki līdz šim projektam?
Dalība “Millenium Kids” projektā tā man ir pasakaina pieredze. Viss sākās ar to, ka šī gada sākumā Facebook izlasīju par konkursu, kura uzdevums ir paskaidrot, kā es palīdzu dabai. Uzvarētāji – trīs laimīgie – dosies uz Briseli runāt Eiropas Attīstības dienās. Man bija tas gods būt starp šiem trim laimīgajiem jauniešiem. Nedēļu pavadījām Briselē, runājoties ar dažāda līmeņa cilvēkiem, tai skaitā arī ar mūsu Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Atgriežoties no Briseles, mēs Baltijas Reģionālajā fondā sapratām, ka ar to pieredzi, ko esam ieguvuši Briselē, labprāt dalītos arī ar jauniešiem visā Latvijā. Tā dzima projekts “Tūkstošgades vēstnieki”, kur kopā dodamies uz dažādām Latvijas skolām un citām izglītības iestādēm, kā arī jauniešu centriem un NVO, lai dalītos pieredzē.  


Kas notika Briselē?
Mēs braucām, lai piedalītos vienas dienas konferencē – Eiropas Attīstības dienās, bet pirms tam vairākas dienas šai konferencei gatavojāmies. Mūs gatavoja publiskajai runai, jo mūsu uzstāšanās bija kopā ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, kopā ar Straujumas kundzi. Es un vēl viens jaunietis Ralfs Grīnvalds, mēs runājām par Latvijas izglītības sistēmu un to, ka tajā ir daudzas lietas jāmaina. Uz Briseli kopā ar mums devās arī Olga Zozule. Pēc mūsu uzstāšanās, Straujumas kundzei parādījās par mums interese, un viņa mūs uzaicināja uz kafiju. Tā 30. septembrī mēs tikāmies ar Laimdotu Straujumu, lai jau Latvijas līmenī izrunātu jauniešiem svarīgās lietas.
Šīs nedēļas laikā mēs tik daudz ieguvām, ka tas mani spēcīgi motivē, lai informētu jauniešus par Eiropas lietām arī Latvijā. Jauniešiem Latvijā mēs stāstām par 17 dažādiem Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tajos runāts gan par badu, gan dabu, gan izglītību.


Kā tapa šie 17 uzdevumi?
Konferencē, kas notika jūnijā, diskutēja dažādi sociālo grupu pārstāvji. Tad septembrī Ņujorkā šie mērķi tika līdz galam apstiprināti un sastrukturizēti.


Kā jums ar Ralfu izdevās ieinteresēt Straujumas kundzi?
Tā bija pavisam amizanta situācija, kura vienu brīdi pat bija nedaudz neveikla. Mēs ar Ralfu, ar kuru kopā runājām par izglītības sistēmu Latvijā, bijām ielikti vienā sarunu panelī kopā ar Straujumas kundzi un pārējiem pārstāvjiem. Bija brīdis, kad Straujumas kundzei palūdza pastāstīt par savu valsti. Viņa stāstīja par Latvijas izglītību, sakot, ka Latvijas izglītības sistēma attīstās, ka jaunieši arvien vairāk un vairāk mācās, ka izglītības sistēma virzās uz priekšu. Tajā brīdī ar Ralfu sākām smīnēt, bija jūtams, ka abi tūlīt sāksim smieties. Mums bija jārunā uzreiz pēc Straujumas kundzes. Mūsu uzstāšanās tēma bija – kādas problēmas ir Latvijas izglītības sistēmā. Mūsu stāsts tik skaists neveidojās. Kad mēs to prezentējām, domājām, ka no Straujumas kundzes dabūsim rājienu, bet notika tieši otrādāk – pēc paneļa Straujumas kundze pie mums pienāca un teica, ka viņai ļoti patīk aktīvi jaunieši, kuriem ir savs redzējums un kas redz reālo situāciju un vēlas kaut ko mainīt. Tādēļ viņa mūs uzaicināja pie sevis uz kafiju.


Kas bija daži no problēmgadījumiem, kurus minējāt par Latvijas izglītības sistēmu?
Mēs stāstījām par nekvalitatīvo izglītību reģionos, jo ne visiem jauniešiem Latvijas reģionos ir pieejama izglītība, kas, starp citu, ir arī viens no 17 Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tāpat mēs minējām, ka svarīgāku lomu vajadzētu pievērst arodizglītībai, kas ir pretrunā ar mūsu deputātu uzskatiem, jo ir cilvēki, kas Saeimā uzskata, ka jāpopularizē profesionālās izglītības attīstība, samazinot gan vidusskolu pieejamību reģionos, gan tiek slēgtas arī profesionālās vidusskolas. Valstī radusies pretrunīga situācija, par kuru stāstījām arī Eiropā.


Kas notika telpā tad, kas jūs sākāt savu prezentāciju?
Straujumas kundze uz mums ļoti uzmanīgi skatījās. Mēs skatījāmies uz viņu, lai redzētu, cik tālu esam ierakušies un varbūt mums vienā brīdī tomēr jāapstājas. Bet bijām tik ļoti pārliecināti savā nostājā un mums bija tik svarīgi paust savu viedokli, tādēļ teicām tā, kā ir. Lai arī Latvija ir maza valsts, visticamāk arī citās valstīs ir līdzīgas problēmas, tādēļ pateicām, nebaidoties, kāda būs reakcija.


Kā jutāties pēc prezentācijas?
Kļuva daudz vieglāk, bet ikreiz, skatoties uz Straujumas kundzi, domājām, kas nu tālāk notiks.


Un kā jums gāja pie Straujumas kundzes sarunā uz kafiju?
Mūsu tikšanās notika Ministru kabineta bibliotēkā. Bijām četratā – es, Ralfs, Ginta Salmiņa, kas ir Baltijas Reģionālā fonda valdes locekle, un Jana Janaite, kas ir projekta “Millenium Kids” koordinatore. Bija diezgan interesanti, ka mums kā jau dodoties pie lieliem deputātiem uz sanāksmēm, lūdza, lai atsūtam rakstiski savus jautājumus, par kuriem vēlēsimies tikšanās laikā runāt. Jautājumus aizsūtījām. Kad ienācām telpā, redzējām, ka uz galda stāv lapiņas ar jau sagatavotām atbildēm, bet Straujumas kundze lapiņas pabīdīja uz padomnieces pusi un teica, lai uzdodam tos jautājumus, kurus patiešām vēlamies jautāt, nevis tos, kas ir iepriekš sagatavoti.


Par ko runājāt?
Mums interesēja šobrīd aktuālais bēgļu jautājums un lūdzām Straujumas kundzes viedokli tajā. Atbilde diezgan iepriecēja, jo Straujumas kundzei ir tāds pats viedoklis, kā mums ar Ralfu. Jā, Latvija ir par kara bēgļu uzņemšanu, bet viennozīmīgi pret ekonomiskajiem bēgļiem. Tādēļ jāveido jauns modulis, kā bēgļi tiks pa valstīm sadalīti. Tāpat mēs diskutējām par Latvijas kultūrvērtību saglabāšanu.


Izdevās arī ierosināt būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā?
Runājām arī par izglītību, bet tam nesanāca tik daudz laika. Minējām visu to, ko bijām jau Briselē teikuši, sakot, ka būtu lieliski, ja izglītības sistēmā kaut kas mainītos.


Ir sajūta, ka esat sadzirdēti?
Jā, ir! Eiropas Attīstības konferences laikā bija sajūta, ka mūs dzird ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, jo konferenci translēja visā pasaulē. Pēc tam tiku arī uzaicināts uz online diskusiju par miera veidošanu visā pasaulē. Tā ir neatņemama pieredze.


Varēji kādreiz iedomāties, ka no brīvprātīgā darba tava dzīve tā pavērsies?
Nē, nevarēju gan. Biju domājis, ka līdz ar bukletiņu un kartīšu dalīšanu, mana brīvprātīgā darba attīstība beigsies. Bet iestājoties Latvijas Jaunatnes padomē, varēju jau diskutēt ar politiķiem un iesaistīties jaunatnes politikas veidošanā. Eiropas Attīstības dienās nokļuvu vēl augstākā līmenī. Saprotu, ka esmu sasniedzis vairāk, nekā biju domājis.


Ko tev pašam dod šī aktīvā līdzdarbošanās?
Esmu liels metodes “jaunietis jaunietim” piekritējs. Tas, manuprāt, ir lielisks veids, kā dalīties ar informāciju citiem jauniešiem. Man patīk visas tās iespējas, kuras paveras, darbojoties.


Nav bailīgi uzstāties publikas priekšā?
Pirmajās reizēs bija diezgan neērti, bet pēc tam šī neērtības sajūta zuda. Gan dejojot, gan spēlējot teātri esmu apguvis skatuves mākslu, kas man palīdz ar savu dzirksti pavilkt līdzi arī citus jauniešus. Viņi arī iesaistās. Pašlaik “Millenium Kids” projektā Facebook lapā notiek konkurss, kurā aicināts piedalīties ikviens jaunietis. Nepieciešams uzfilmēt video vai nofotografēt foto, kurā attēlots, ko konkrētais jaunietis dara savas dabas labā. Konkursā var laimēt labas balvas. Tas ir izaicinājumu konkurss, kuru pēc tam jāpublicē Facebook lapā ar #vēstneši. Pēc tam katrs jaunietis var ietagot citu, lai viņu izaicinātu piedalīties konkursā. (Vairāk par konkursu var lasīt https://www.facebook.com/millenniumkids.lv)


Kur tu mācies?
Mācos VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā. Mana profesija nav saistīta nedz ar politikas virzienu, nedz ar dejām. Mācos par ēdināšanas pakalpojumu speciālistu, būšu pavārs.


Izstāsti, kā tev radās ideja par savu deju grupu?
Kad mācījos pamatskolā, mums katru gadu notika Rīgas reģionu skolu ritmikas konkurss, kur jāsagatavo priekšnesums un jāpiedalās konkursā. Tā vienu gadu piedalījos, startējām diezgan veiksmīgi un es sapratu, ka gribu turpināt mācīt, iet tālāk hip-hopā. Tādēļ pagājušā gada janvārī nodibināju savu deju grupu, kuru attīstu vēl arvien. Esam atvērti jebkuram jaunietim.


Kur notiek treniņi?
Mums mēģinājuma telpas ir manā skolā un paralēli tam trenējamies arī Vecmīlgrāvī, Emmas ielā 3.


Kādi plāni nākotnei?
Turpināt informēt jauniešus par Eiropas 17 mērķiem. Daļa manu plānu saistīti ar deju grupas attīstīšanu. Ceru īstenot lielus pašvaldību un starptautiskus projektus. Un, protams, jāiegūst izglītība. Pašlaik mācos otrajā kursā, bet kopā jāpabeidz četri.


Ko ieteiktu citiem jauniešiem?
Noteikti iesaistīties visur, kur vien var, jo iespējas ir uz katra stūra. Arī reģionos ir jauniešu centri, kuros var iesaistīties. Tāpat iesaku sekot līdzi politikai, jauniešiem aktuālām tēmām. Neviens jau nevar zināt, kā nākotne izvēršas.


Kā pārvarēt bailes, ja tādas uzrodas?
Man palīdz smaga nopūšanās, saņemšana sevi rokās un došanās uz skatuves bez iepriekšējas sagatavošanās. Jaunieši ir ļoti komunikabli. Var arī vienkārši atslābt un sākt ar mazākām grupiņām, kas pēc tam palīdzēs tikt tālāk.

 

Autors: Kintija Bulava

 

Útgefið efni: Mið, 23/12/2015 - 09:43


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vantar þig ráðgjöf sérfræðings?

Ask us!