Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

Kad solidaritāte tiek kriminalizēta

Konference “Civil society support for refugees and migrants: decriminalising solidarity and providing humanitarian admission”, kuru organizē EESK sapulcinātie aktīvisti, juristi, NVO un Eiropas Komsijas pārstāvji

40 dienas cietumā vai sods 3.300 eiro sods par kafijas, kanēļmaizītes vai lifta piedāvāšanu dzelzceļa stacijā bēgļu ģimenei. Tas ir tas, ko dāņu aktīvists Mihaels Lindholms (Mikael Lindholm) un viņa sieva piedzīvoja pēc palīdzēšanas vienai no daudzajām bēgļu ģimenēm, kas ieradās Dānijā 2015. gadā. “Mana sieva mani sauca sakot, ka viņa ir redzējusi visus šos migrantus uz ceļa un viņas mašīna bijusi tukša, es jautāju policistiem vai drīkstu piedāvāt aizvest migrantus, taču viņš teica, ka nezin”. Tad nu viņa piedāvāja braucienu uz viņas mājām, kur viņi kopīgi paēdu kanēļmaizītes. Šī sīriešu ģimene bija atlidojusi no Damanskas kopā ar saviem 2 bērniem, cerot ierasties Zviedrijā, kur viņiem ir ģimene. Tāpēc Lindholms aizveda viņus uz dzelzceļa staciju, kur nopirka viņiem biļetes. Pēc mēneša viņiem uzlika sodu par “cilvēku kontrobandu”. “Mēs esam šokā, kā palīdzība kādam var būt nelegāla? Varas iestādes bija pilnībā nesagatavotas, mēs nevarējām viņus vienkārši atstāt uz ielas” paziņo Mihaels. Tagad izsmeļot likumiskās iespējas Dānijā, dāņu pāris apsver domu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kopumā Lindholms ir laimīgs, jo sīriešu ģimene tagad ir integrējusies Zviedrijā “viņi pat apmaksāja mums apciemojumu uz Zviedriju pirms pāris mēnešiem.”


Šis Dānijas aktīvistu piemērs parāda, kā tiek kriminalizēta indivīdu un organizāciju palīdzība migrantiem. Taču šis nav izņēmums. Paula Šmits Porra (Paula Schmid Porras) ir advokāte trīs Spāņu ugunsdzēsējiem, kuriem piespriests 10 gadu cietumsods  pēc cilvēku izglābšanas Vidusjūrā. “2015. gada beigās mani klienti izdomāja doties uz Lesbosu pēc TV sižeta noskatīšanās, kurā bija redzams, kā vairāk nekā 400 cilvēki ieradās Grieķijas krastā katru dienu”. Viņi izglāba grimstošās laivas sadarbībā ar NVO PROEMAID kopā ar Grieķijas krasta apsardzi. Vienu nakti pēc laivas ar 50 cilvēkiem meklēšanas bez rezultātiem, viņi tika arestēti par “nelegālu cilvēku, kam nav atļaujas atrasties Grieķijā, transportēšanu”. Ierocis, kā skaidro Šmits, “bija mazs nazis, kas profesionālam glābējam atradās glābšanas vestē”. Viņa apraksta šo gadījumu kā „absurdu”, jo starptautiskais likums par jūru nosaka, ja tu zini, ka laiva slīkst “tavs pienākums ir palīdzēt”.


Lai izvairītos no cilvēku, kas palīdz migrantiem, kriminalizācijas, Šmitsa uzsver nepieciešamību iekļaut Eiropas direktīvā pret cilvēku kontrabandu būtisku izņēmumu, ja mēs runājam humāno klauzulu. Mūsdienās “humanitārā klauzula” eksistē, taču tās izmantošana ir brīvprātīga.


Atbildot uz Agneškas Sternikas (Agnieszka Sternik), Politikas komisāres DG HOME pieprasījumu, Eiropas Komisija norādīja, ka drīzāk nekā “mēģinot padarīt humanitāro klauzulu par obligātu, Eirpas Komisija dod priekšroku strādāt roku rokā ar visiem iesaistītajiem, tostarp nacionālajiem pārstāvjiem, likuma kalpiem, Cilvēkresursu asociācijām un pilsonisko sabiedrību strādāt kopā pie labākas sapratnes un labākas likumdošanas ievērošanas”. Viņa norādīja, ka 7 dalībvalstis, tostarp Spānija, Itālija, Malta un Grieķija, pirmās valstis, kas uzņem migrantus, ir izvēlējušās iekļaut „daļu no šiem izņēmumiem”. Sternika uzsvēra, ka ievērojams skaits dokumentu, kurus izmanto ES institūcijas norāda, ka “nevienam, kurš sniedz humanitāro palīdzību, nebūtu jābūt sodītam”.


Taču saskaņā ar PhD kandidātes no Sociālās politikas un bēgļu studiju centra Oksfordas universitātē, Dženiferas Allsopas (Jennifer Allsopp), “pēdējo 2 gadu laikā ir novērots NVI kriminalizācijas pieaugums”. Kalais (Francijā) vai Itālijas pilsētās valsts iestādes izmanto veselības un drošības regulas “lai novērstu cilvēkus no pārtikas došanas migrantiem”. Grieķijā vienkāršas plastmasas pārvilkšana, lai paglābtu cilvēkus no lietus vai medicīniskaš palīdzības sniegšana tiek uzskatīta par publiskās telpas pārkāpumu.


Allshopa izcēla “kopējo nepacietību un ļaunumu pret šīm organizācijām, kas stigmatizē viņu darbu, tādējādi atturot finansētājus un brīvprātīgos”. Lielsiks piemērs, kad politiķi Apvienotajā Karalistē televīzijā saka, ka “cilvēki, kuri mēģina radīt drošus maršrutus, ir slacījuši savas rokas ar asinīm, jo par katru bēgļu bērnu, kuram tu esi palīdzējis, tu mudini vēl vienu bērnu ierasties”. Kā saka pētniece “jebkas, kas, šķiet, piešķir cilvēka cieņu, tiek uzskatīts par migrācijas veicināšanas faktoru”. Sakot, ka mēs glābjam bērnu no nākotnes, kas varētu ierasties, ja cilvēki, kas nāk tagad ir drošībā, ir „pervertēta loģika”.

 
Kas ir ticis darīts, lai padarītu drošāku Eiropas sasniegšanu?

 

2016. gadā 40.000 cilvēki tika izmitināti, kas ir pieaudzis salīdzinājumā ar 8 000 2015. gadā un 6 500 cilvēkiem 2014. gadā. Aleksandrs Romanovičs (Aleksander Romanovic), Eiropas Komisijas Politikas komisārs HOME ģenerāldirektoriātā paskaidroja, ka šis pieaugums nejaušības kārtā saskan ar ES izmaitināšanas plāna (2015) īstenošanu, kas saskaņots 27 valstīs. Taču Romanovičs izceļ, ka atbildība starp dalībvalstīm joprojām ir “nevienlīdzīgi sadalīta, jo 10 valstis pēdējo divu gadu laikā nevienu nav uzņēmušas, galvenokārt politisku iemeslu dēļ”.


Saskaņā ar Sabrinas Noačas (Sabrina Le Noach), Migrācijas lietu speciāliste Sarkanajā krustā ir apmēram 65 miljoni cilvēku, kas ir izmitināti, līdz ar to tie nesakrīt ar ES datiem par humanitārajām vajadzībām. Tādēļ viņa uzsver stiprināšanas rīku kā ģimenes atkalsatikšanās un humanitārās vīzas nozīmīgumu. “Ir tiesības uz ģimenes atkalsatikšanos, taču tur ir šķēršļi, piemēram, procedūru izmaksas, grūtības veikt DNS testu, vīza un visa lēnums, kas var ilgt pat 3 gadus”.


“Ātrs glābšanas līdzeklis” cilvēkiem steidzamos gadījumos ir humanitārā vīza. Galvenais šķērslis ir “neskaidrības par procesa virzību un problēmas ar vīzām un nesekmība ar politisko gribu”. Viņa skaidro ES tiesas lēmumu kā „vilšanos”, norādot, ka atbildība par humanitāro vīzu piešķiršanu paliek dalībvalstu ziņā, taču joprojām ir cerība, ka Eiropas Komisija atradīs veidus, kā atbalstīt humanitārās vīzas".


Paturpinot šo ideju Petra Hueka (Petra Hueck) no ICMC Europe teica, ka pat, ja politiskais konteksts nav bijis ļoti „migrantiem draudzīgs”, mēs esam redzējuši sabiedrības vēlmi palīdzēt uzņemt bēgļus. Viņi popularizē privāto palīdzību, kas ir pārņemta no Kanādas modeļa. Tās ir individuāļu grupas vai organizācijas, kas sedz uzturēšanās izdevumus dažiem cilvēkiem, un tad tos pārņem valsts.


Cits piemērs ir cilvēku koridors, ko European Federation of the Community of Sant’Egidio nodibināja kopā ar Lībiju, Libānu un Etiopiju. Tās sadarbības koordinatore Selīna Francisa (Céline Francis), paskaidroj, ka tā ir pašu finansēta iniciatīva, kas apspriesta papildus bēgļu izmitināšanas kvotām katrā valstī. “Kā organizācija mēs identificējam potenciālos labuma saņēmējus un tad konsulārais pārstāvis piešķir vīzu, ja prasības atbilst”. Tad viņi sedz šīs personas dzīvošanas izmaksas vienu gadu. 2013. gadā pirmais cilvēku koridors tika nodibināts starp Libānu un Itāliju 1000 cilvēkiem. San Marino uzņēma 8 cilvēkus, Itālija 500 cilvēkus no Etiopijas un drīz 500 cilvēki Libānā droši ceļos uz Franciju. Šobrīd norit diskusijas ar Spāniju, Poliju un Beļģiju, lai nodibinātu koridorus, lai novērstu iespējamos nāves gadījumus šķērsojot Vidusjūru.


Lai piešķirtu šiem skaitļiem personiskumu, Selīna izstāsta divu sieviešu stāstu. “Pirmā ir 27 gadus veca sieviete, viņa tika apcietināta valstī kara laikā, tad armijnieki viņu atbrīvoja un ģimene viņu izglāba. Otra sieviete ir 40 gadus veca, atlidoja no karazonas valsts, ieradās Eiropā, kur viņai palīdzēja baznīcas grupa. Pirmā sieviete bija mana vecmamma, ieslodzīta Nazi nometnē, tad viņu atbrīvoja vācu armijnieki un izglāba vācu ģimene. Otrā sieviete ir sīriete, kas šķērsojusi vairākas valstis un tagad dzīvo manā pilsētā, viņu atbalsta brīvprātīgie”.


Saistītās saites
European Resettlement Network
Trafficking in human beings
European Economic and Social Committee

 

publicēts: P., 17/07/2017 - 12:55


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!