Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

“Pozitīvā Doma” vieno jauniešus Tukumā

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra pērn biedrību “Pozitīvā Doma” nominējusi par aktīvāko jaunatnes biedrību,

kura īstenojusi visvairāk “Eiropas Brīvprātīgā darba” (EBD) projektu projektus programmās “Jaunatne” (2000. – 2006.) “Jaunatne darbībā (2007. – 2013.) un “Erasmus+: Jaunatne darbībā” (2014. – 2020.). Kā nu ne, šo gadu laikā “Pozitīvā doma” īstenojusi 4 EBD projektus, iesaistot plašu organizāciju tīklu, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs, uzņēmusi Tukumā 14 ārzemju brīvprātīgos, kā arī no Latvijas EBD nosūtījusi 11 brīvprātīgo.


Uz sarunu esam aicinājuši Ievu Upesleju, kurai pirms 10 gadiem dzima ideja veidot biedrību “Pozitīvā Doma” un kura pašlaik vada gan biedrību, gan ir jaunatnes lietu speciāliste   Tukuma novadā, kuras pienākumos ietilpst plānot un pārraudzīt Tukuma novada multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centru, kurš izveidots pateicoties Latvijas-Šveices sadarbības programmai.

 

Kā tavā dzīvē ienāca biedrība “Pozitīvā Doma”?


Pabeidzu universitāti un sāku dzīvot Tukumā. Darbs šeit manā specialitātē nebija. Pavisam nejauši iesaistījos  Tukuma nevalstisko organizāciju apvienībā, kurā darbojās ASV Miera korpusa brīvprātīgie. Tas bija 1999. gads, kad brīvprātīgais darbs Latvijā bija liels jaunums. Mums šīs aktivitātes aizsākās slimnīcā. Meitene, kas īstenoja šo brīvprātīgo projektu, aizbrauca un kādam projektu vajadzēja pārņemt. Piedāvāja to darīt man. Toreiz no projektu vadības un brīvprātīgā darba lietām neko nesapratu. Bet piekritu, taču viss iegāja citās sliedēs. Brīvprātīgo darbu slimnīcā tā arī neiesāku, jo pārorientējos uz Eiropas Brīvprātīgā darba projektiem. Atceros, mums pienāca fakss no Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras. Ar faksa starpniecību saņēmām uzaicinājumu piedalīties seminārā par Eiropas Brīvprātīgā darba projektiem.  Tas bija pats sākums. Pēc semināra sākām īstenot Eiropas Brīvprātīgā darba projektus. “Pozitīvās Domas” vēl nebija, pat ideja par to vēl nebija. Sākotnēji arī pati darbojos brīvprātīgi, pēc tam mani pieņēma darbā Sociālās koordinācijas centrā par vecāko referenti darbā ar jauniešiem. Mēs sākām strādāt ar programmas “Jaunatne” projektiem. Cilvēki Tukuma novadā ieraudzīja, cik tā ir ļoti laba lieta – jauniešiem ar projektu starpniecību ceļot, iepazīt pasauli, ar neformālās izglītības starpniecību pilnveidot savas kompetences. Eiropas Brīvprātīgajā darbā sūtījām dažādus jauniešus – gan riska grupas jauniešus, gan tos, kuriem bija kāda saslimšana vai invaliditāte.  Tā jauniešiem bija vienreizēja iespēja!

 

Vēlāk  sākās reorganizācijas un 2008. gadā Sociālās palīdzības koordinācijas notika izmaiņas. Man piedāvāja darbu Tukuma pašvaldībā, bet tobrīd biju dilemmas priekšā. Jutu, ka gribu darīt kaut ko citu – gribēju turpināt aizsākto darbu ar jauniešiem. Tā arī radās ideja par biedrību.


Kādēļ biedrībai tāds nosaukums?


Sākotnēji biedrībai nevarēju izdomāt nosaukumu. Uzdevu sev jautājumu – kādēļ vēlos radīt biedrību un turpināt darbu ar jauniešiem? Atbilde nāca uzreiz – gribēju turpināt tos pozitīvos darbus, kurus biju aizsākusi. Tā arī atnāca nosaukums “Pozitīvā Doma”. Jāpiebilst, ka tobrīd Latvijā vēl nebija populārs termins “pozitīvā domāšana". Bijām vieni no pirmajiem, kas to  aktualizēja biedrības nosaukumā. Mans mērķis, dibinot biedrību, bija turpināt iesākto darbu ar starptautiskajiem projektiem. Redzēju, cik ļoti lielu iespaidu tie atstāj uz jauniešiem.


Kā sākotnēji risinājāt telpu jautājumu? Zinām, ka daudzas jaunās biedrības saskaras tieši ar šo problēmu.


(Domā)… Patiesībā neatceros, ka mums tā būtu bijusi problēma. Tukumā ir ļoti aktīvs nevalstiskais sektors, biedrības darbojas visdažādākajās jomās – ir ģimeņu biedrības, pensionāru biedrības, slimību atbalsta biedrības… Tukuma novada pašvaldība vienmēr ir bijusi ļoti atbalstoša NVO sektoram. 2010. gada nogalē pašvaldība biedrībām piešķīra NVO māju, kurā katrai biedrībai bija iespēja iegūt vietu darbam. Arī mums. Pašvaldība apmaksā telpas, tādējādi mums par telpu īri nav jāsatraucas. Varam visus resursus veltīt projektu rakstīšanā un īstenošanā. Pašvaldība mūs atbalsta arī ar projektu līdzfinansējumu.


Paralēli biedrības vadīšanai vienmēr esmu vēl kaut ko darījusi – vadījusi apmācības, pati iesaistījusies dažādos projektos. “Pozitīvajai Domai” ir bijuši aktīvāki un arī klusāki periodi, kad aktivitātes norit mazāk.


Tāda nopietnāka atgriešanās pie starptautisko jauniešu projektu īstenošanas notika 2013. gada beigās, kad noslēdzās programma “Jaunatne darbībā”. Atceros, ka kopā ar Kasparu Liepu  (apmācītājs, uzņēmējs, Kvazi Pizza īpašnieks) atgriezāmies no programmas noslēguma pasākuma, kurš notika Rīgā, un pārrunājām brīvprātīgā darba iespējas. Sapratām, ka Tukumā vajadzētu uzņemt Eiropas brīvprātīgos. Tā atkal atsākām darbu ar starptautiskajiem jaunatnes jomas projektiem.


Vispirms brīvprātīgajiem piedāvājām darba pieredzi Sociālajā dienestā, ar kuru jau mums iepriekš bija uzsākta sadarbība brīvprātīgā darba jomā, un biedrībā. Pēc tam projektiem akreditējām arī biedrību “Ligzda” un Tūrisma informācijas centru. Par biedrību “Ligzda” izlēmām, jo tā ir organizācija, kura daudz strādā ar jauniešiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Sapratām, ka jaunieši bezdarbnieki ļoti daudz ko iegūtu, ja biežāk satiktos ar EBD. Tā arī ir – viņi attīsta savas svešvalodas prasmes, savas kompetences, kuras veic kopā ar EBD jauniešiem. Mums jau bija pašu organizācijas pieredze – EBD projekts, kurā brīvprātīgā no Francijas strādāja kopā ar vietējo jaunieti, kas pie mums darbojās Nodarbinātības valsts aģentūras  brīvprātīgā darba programmas ietvaros.


Atbalstām arī kaimiņa novadu – Engures novadu, ar kuru mums ir noslēgts sadarbības līgums jau no 2015. gada.  Esam atbalstījuši Smārdes pamatskolu, kas arī ir iesniegusi EBD akreditāciju un, ja viss izdosies, arī Engures novadā būs pirmais EBD brīvprātīgais.


Atskatoties uz “Pozitīvajā Domā” piedzīvoto, kas ir lielākais prieks un gandarījums?


 Vislielākais prieks ir tas, ka brīvprātīgo kustība patiešām strādā. Uzsākot darbu ar šiem projektiem, man bija vīzija – lai Tukumā vienlaicīgi būtu bariņš ar Eiropas brīvprātīgajiem… Tagad tā arī ir. Pašlaik Tukumā savu Eiropas brīvprātīgā aktivitāti veic seši  jaunieši. Tas ir spēks. Un vietējā sabiedrība arī jau ir pieradusi un pieņem ārzemju jauniešus. Tukumā notiek daudz Eiropas brīvprātīgo rīkotu aktivitāšu, kuras ir iecienījuši vietējie iedzīvotāji. Piemēram, valodas apmācības, starpkultūru pieredzes apmaiņas, radošās nodarbības… Mums ir ļoti paveicies arī ar mentoru tīklu, kuri strādā ar Eiropas brīvprātīgajiem. Mentoru tīklā darbojas cilvēki, kuri patiešām tic tam, ko dara. Viņiem veidojas ļoti labas attiecības ar ārzemju jauniešiem.


Saki, kādreiz nav bijuši krīzes brīži, kad visam gribas pielikt punktu un pārtraukt darbu nevalstiskajā sektorā?


Protams, ka tādi brīži ir bijuši. Viens no tādiem brīžiem bija 2013. gada beigās, īsi pirms programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” sākšanās. Tobrīd darbojos citos projektos un aktivitātēs un bija jautājums – turpināt šo visu, vai iet citā jomā. Bet nāca jaunas idejas un atgriezās sajūta, ka “Pozitīvās Domas” aktivitātes jāturpina.


Kā jaunieši izmainās pēc dalības starptautiskajos projektos?


Uzreiz ļoti lielas izmaiņas nav redzamas, tomēr man ir milzīgs prieks, ka pēc dalības projektā jaunieši paši spēj novērtēt savus ieguvumus. Spēj izvērtēt iegūto pieredzi un atzīst, ka viss ir bijis tā vērts. Ir iegūti jauni draugi, iegūta starpkultūru pieredze. Atceros, vienā Jauniešu apmaiņas projektā, kurš notika Francijā, Latvijas jaunieši pirmo reizi satika bēgļu jauniešus. Pēc projekta viņi saprata, ka bēgļu jaunieši jau tādi paši jaunieši vien ir, tikai viņu dzīvēs nācies piedzīvot kara draudus vai reālu karadarbību. Redzu, ka pēc dalības projektos, mūsu jauniešiem rodas motivācija darboties, aug pašapziņa. Jaunieši sāk skatīties perspektīvā – es varu, es spēju, es gribu, es varu darīt to, kas mani interesē.


Ar kādiem projektiem pašlaik strādājat?


Tukuma novadā īstenojam Eiropas Brīvprātīgā darba projektu. Plānojam vasarā īstenot īstermiņa projektu, kurā strādāsim gan ar junijorjauniešiem (vecumā no 10 līdz 12 gadiem), gan ar jauniešiem vecumā 13 +. Ar dažādu āra aktivitāšu starpniecību, piemēram, Stirnu buka skrējienu, dalību Jūras svētkos, Tukuma pilsētas svētkos, kurās piedalīsies arī Eiropas brīvprātīgie, stāstīsim vietējiem jauniešiem par starptautiskajām iespējām. Projekta laikā plānojam arī velobraucienus uz pagastiem. Vēlamies, lai tas ir maksimāli sportisks un aktīvs, kā arī, lai tajā piedalās NEET jaunieši. Tāpat padomā ir attīstīt Eiropas Brīvprātīgo darbu arī pagastos, turpināt darbu ar mentoriem un organizēt viņiem apmācības. Tāpat kā līdz šim, arī šobrīd “Pozitīvās Domas” prioritāte ir darbs ar brīvprātīgajiem un neformālā izglītība.


Izstāsti, kā tavs dzīves ceļš aizveda līdz multifunkcionālā jauniešu centra vadīšanai?


Iepriekšējā jaunatnes lietu speciāliste aizgāja strādāt uz citu darba vietu, tādējādi man piedāvāja šo darbu. “Pozitīvā Doma” ir vienīgā biedrība  Tukuma novadā, kas darbojās ar starptautiskajiem projektiem un , galvenokārt, tie ir „Erasmus+ „Jaunatne Darbībā” jauniešu apmaiņu un EBD projekti. Sākot darbu jauniešu centrā, mans darbības lauciņš paplašinājās, tie nav tikai starptautiskie projekti, bet arī jaunatnes lietas tepat novadā.. Pašlaik esmu Tukuma novada jaunatnes lietu speciāliste, un multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs ir viens no instrumentiem, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Vēlamies izveidot vienotu informācijas sistēmu, lai jaunieši visā novadā zina par savām iespējām. Strādājam pie tā, lai jauniešiem ir vēlme un interese īstenot savas iniciatīvas un saņem tam atbalstu.


Kas ir tavi nākamie mērķi un tas svarīgākais, ko vēlētos īstenot novadā?


Redzu, ka pašlaik Tukuma novadā  jaunatnes darbs koncentrējas galvenokārt pilsētā. Vēlos  izveidot sadarbību visā Tukuma novadā. Tuvākā nākotnē ir ideja īstenot pirmo Stratēģisko Eiropas Brīvprātīgā darba projektu, ar kura starpniecību attīstīt jaunatnes darbu pagastos.

 

Plašākai informācijai par biedrību “Pozitīvā Doma” https://www.facebook.com/PozitivaDoma/.

 

Kintija Bulava, JSPA Komunikācijas daļas vecākā referente

publicēts: Pk., 28/04/2017 - 09:27


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!