Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

Mēs visi esam cilvēki…

Pašās aprīļa beigās, 28.aprīlī, noritēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotā ilgtermiņa sociālās iekļaušanas projekta “Būt kopā” otrās vienas dienas apmācības

par sociālās iekļaušanas projektu īstenošanu “Erasmus+: Jaunatne darbībā” programmā.

 

Dažādie apmācību dalībnieki, pārstāvot dažāda veida organizācijas ar dažāda veida mērķiem un pieredzi tos īstenojot, jau apmācību pirmajā daļā vienojās par kopīgu atziņu:

 

“Svarīgākais atcerēties, ka jaunieši ar invaliditāti ir cilvēki, tādi paši jaunieši, un tikai pēc tam vajag skatīties uz viņu veselības problēmām, kas viņus ierobežo.”

 

Tas nozīmē, ka, īstenojot sociālās iekļaušanas projektus, ir jāatceras, ka jaunieši ar invaliditāti ir tikpat dažādi kā visi citi jaunieši. Viņi arī vēlas iegūt jaunus draugus, jauki pavadīt laiku, darīt ko interesantu un aizraujošu. Katram jaunietim intereses un izpratne par jauki pavadītu laiku mazāk vai vairāk atšķiras. Tāpat arī par palīdzēšanu – ikvienam jaunietim, neskatoties uz viņa veselības stāvokli, ir nepieciešams atbalsts un iedrošināšana. Jaunietim ar invaliditāti varētu būt nepieciešams fizisks atbalsts pārvietoties, kamēr šis pats jaunietis ar savu piemēru un uzdrošināšanos varētu sniegt labu iedrošinājumu citiem jauniešiem. Tādējādi ir jāatceras, ka jaunieši ar invaliditāti nav vienādi un lietas, kas ir patikušas vienai jauniešu grupai ne vienmēr nozīmē, ka patiks arī citai. Apskatot jauniešus ar invaliditāti iesaisti projektos, vienojošās iezīmes varētu būt dažādais atbalsts un palīglīdzekļi, kas ir nepieciešami, lai jaunietis varētu līdzvērtīgi piedalīties projekta aktivitātēs.

 

Katrai grupai savas vajadzības
Apskatot iespējas iesaistīt jauniešus ar dažādām invaliditātēm, apmācību dalībnieki secināja, ka atšķirīgās grūtības liek pievērst uzmanību dažāda veida atbalsta nodrošināšanai. Piemēram, jauniešiem riteņkrēslos svarīgākais būtu vides pieejamības jautājums. Plānojot aktivitātes šai jauniešu grupai, ir jāņem vērā gan tas, ka aktivitātēm ir jābūt vietās, kur ikviens cilvēks ar riteņkrēslu var pārvietoties, patstāvīgi var parūpēties par savām pamatvajadzībām un pilnvērtīgi piedalīties projekta aktivitātēs. Īsumā tas nozīmē, ka, sākot jau no iekļūšanas ēkā, pārvietošanās ceļiem ir jābūt pietiekami plašiem un bez barjerām. Cilvēkam ir jābūt iespējai nokļūt visos ēkas stāvos un visās ēkas telpās, kur ir paredzētas aktivitātes. Jāparūpējas arī par projektā piedāvāto transportlīdzekļu pieejamību. Ja personas riteņkrēslos var izmantot avioreisu piedāvātos pakalpojumus, tad ne vienmēr pasūtītais autobuss vai izvēlētais brauciens vilcienā būs pieejams.

 

Dalībnieki uzsvēra, ka jauniešiem ar dzirdes grūtībām ir jāgarantē, ka visa sniegtā informācija ir saskatāma. Tātad ikviens pateiktais vārds ir jāataino zīmju valodā vai uzrakstos. Ikvienam izmantotajam videoierakstam ir jābūt ar subtitriem. Ikvieni projekta aktivitātēs izmantotie skaņu signāli ir jāpapildina ar vizuāliem elementiem – ar gaismu, norādi vai kustību. Piemēram, saucienu “Starts!” var papildināt ar spilgtas krāsas lakata strauju novicināšanu. Vai arī aicinājumu beigt grupu darbu un sanākt kopā ar gaismu strauju ieslēgšanu un izslēgšanu. Apmācību dalībniece ar dzirdes grūtībām papildināja šos secinājumus ar ieteikumu aktivitātēs, kur piedalās jaunieši ar un bez dzirdes grūtībām, izmantot mobilo telefonu lietotņu sniegtās iespējas. Pastāv daudz un dažādas lietotnes, kas dod iespēju jauniešiem gan savstarpēji sazināties grupu darbos, gan arī uzdot konkrētus jautājumus apmācību vadītājam. Šajā gadījumā tik jānodrošina, ka ir brīvi pieejams internets un visiem dalībniekiem ir iespēja uzinstalēt attiecīgo lietotni.

 

Savukārt, iesaistot jauniešus ar redzes grūtībām, viņuprāt, ir jāparūpējas, ka visu sniegto informāciju viņi var sadzirdēt. Viss ir jāpastāsta. Gan tas, kas rakstīts kādā prezentācijā, gan tas, kas attēlots kādā shēmā vai zīmējumā. Būtu labi, ja video skatīšanās laikā jauniešiem ar redzes grūtībām tiktu izskaidrots, kas notiek situācijās, kad neviens nerunā. Vides pieejamības jomā ir jāsaprot, ka pat pavisam neredzīgi jaunieši patiesībā spēj iepazīt telpas un patstāvīgi tajās orientēties. Lai to nodrošinātu, ir jādod viņiem laiks sākumā brīvi kustēties un iepazīt telpas un parūpēties par to, ka telpu iekārtojums nemainās. Pēc telpu iepazīšanas, neredzīgi jaunieši citreiz pa tām pārvietojas tik droši un ātri, ka klusām pārbīdīts sols varētu izraisīt nepatīkamus nelaimes gadījumus.

 

Atšķirīgais vieno
Apskatot dažādās invaliditātes, apmācību dalībnieki atzina, ka atšķirīgie invaliditātes veidi norāda uz noteikta veida palīdzības nepieciešamību, par kuru būtu jāpadomā. Tomēr jāatceras, ka šo grūtību līmenis var atšķirties. Kamēr viens cilvēks riteņkrēslā nevarēs patstāvīgi pārvietoties bez asistenta palīdzības, cits cilvēks riteņkrēslā pieejamā vidē pats varēs pārvietoties un pat patstāvīgi parūpēties par sevi. Tāpat arī ir jaunieši ar dzirdes grūtībām, kuri pilnībā nedzird, un ir tādi, kas spēj sadzirdēt blakus stāvošu cilvēku. Arī redzes grūtības var krasi atšķirties. Tādējādi, domājot par sociālās iekļaušanas projektiem, vajag ne tikai pēc iespējas konkrētāk zināt kāda veida invaliditāte būs jūsu projekta dalībniekiem, bet arī pajautāt pašiem dalībniekiem, kāda veida palīdzība viņiem ir visnepieciešamākā. Atcerēsimies, ka pats jaunietis ir viszinošākais jautājumos, ko viņš var un ko viņš nevar, kādu atbalstu viņam vajag un kādu atbalstu nevajag. Ja nu projekta rakstīšanas laikā vēl nav izvēlēti konkrēti dalībnieki, tad palīdzēt var organizācijas, kuru mērķa grupas ir attiecīgās invaliditātes jaunieši. Tās varēs palīdzēt gan ar ieteikumiem, kāda veida aktivitātes organizēt, gan ar ieteikumiem, kā vislabāk piesaistīt jauniešus un protams arī ar konkrētiem nepieciešamo palīglīdzekļu un pieejamas vides piemēriem.

 

Drīzumā taps speciālas vadlīnijas
Šīs apmācības deva to dalībniekiem vispārīgu sapratni par to, kā parūpēties, lai visi projektu dalībnieki spētu piedalīties viņu rīkotajos sociālās iekļaušanās projektos. Patiesībā tas ir tikai virspusējs, saīsināts ieskats. Vēl ir ļoti daudz dažādu vērā ņemamu apstākļu un iespēju, kuri jāpatur prātā. Lai apkopotu šīs lietas un dotu iespēju ikvienai jauniešu grupai rīkot sociālās iekļaušanas projektus, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotajā projektā “Būt kopā” turpinājumā ir paredzēts kopā ar pieredzējušiem speciālistiem izstrādāt vadlīnijas, kā iesaistīt jauniešus ar invaliditāti “Erasmus+: Jaunatne darbībā” programmas projektos. Ja vēlaties ar tām iepazīties, tad sekojiet līdzi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras sniegtajai informācijai tās mājaslapas jaunajā sadaļā “Sociālā iekļaušana”. Tur tiks ievietotas izstrādātās vadlīnijas, kontaktinformācija ar zinošām organizācijām un cita veida informācija, kas palīdzēs ikvienam sociālās iekļaušanas projektu īstenotājam.

 

Normunds Pīlips, projekta “Būt kopā” koordinators

publicēts: O., 05/09/2017 - 15:33


Tweet Button: 

New!


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!