Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

8 idejas, kur baudīt zelta rudeni tepat Latvijā

Šķiet, Latvijā visi zina – visskaistāk rudens koku gleznainās ainavas vērot Siguldā. Bet ir arī daudzas ceļošanas alternatīvas!

Šogad ierosinām dažādot ierastos rudens ceļojumu maršrutus un izvēlēties kādu jaunu, vēl nebijušu Latvijas dabas skatu punktu.

 

Tērvetes dabas parks


Tērvetes dabas parks ir labākā un draudzīgākā vieta ģimenei ar bērniem un tiem, kuri pasaulē prot lūkoties ar bērna acīm, priecājoties par dabas un pasakas saspēli.


Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz trīs stundas, ir Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs.


Parkā sastapsiet gan koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm un rūķu saimi –, gan „dzīvus" pasaku tēlus.   Šeit iepazīsiet arī seno zemgaļu varenību. Tie mūsdienu paaudzēm māj atmiņas, pakāpušies trīs senajos pilskalnos.


Aizraujošā pārgājienā doties „Laimīgās zemes Gaisa takas” – tās pa spēkam būs ikvienam, kam piemīt Sprīdīša spars un atklājēja gars.


Tērvetes dabas parkā ikvienam ir iespēja laisties Mammadaba Dēkā, kas ir īpašs orientēšanās poligons, kura mērķis ir apvienot sportisku atpūtu ar meža izzināšanu.

 

Kaņiera ezers putnu vērošanai


Putnu vērošanai Kaņierī labākais laiks ir pavasaris un vasaras otra puse – rudens līdz septembra beigām. Pavasarī un vasaras sākumā šurp var doties nakts ekskursijās, lai klausītos nakts laikā dziedošās putnu sugas. Te var dzirdēt lielo dumpi, niedru un sisinātājķauķus, veiksmes gadījumā arī mazo ormanīti un dumbrcāli, šad tad – mazo dumpi. Dienas laikā ir iespējams novērot medījošu jūras ērgli.

 

Jaunmoku pils


Gleznainajos Kurzemes pakalnos, Rīgas - Ventspils autoceļa malā, tikai 75 kilometrus no Rīgas, atrodas Jaunmoku pils. Tā celta 1901. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta kā medību pils toreizējam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam.


Muižas ansamblis tagadējā izskatā veidojies īsā laikā, mainoties vairākiem īpašniekiem, taču saglabājot arhitekta V. Bokslafa koncepciju - radīt šo saimniecības un atpūtas kompleksu kā Hanzas pilsētu gotikas iespaidu sintēzi.


Iekštelpu funkcionālais plānojums un greznās podiņu krāsnis veidotas 19. un 20. gs. mijai raksturīgajā jūgendstilā.


Pilī iekārtots Meža muzejs ar mežsaimniecības un dabas ekspozīcijām, var apskatīt mākslas un kultūrvēstures izstādes. Tiek piedāvātas arī dažādas veida ekskursijas un muzejizglītojošās programmas kā lieliem, tā maziem.


Pokaiņu mežs


Pokaiņu mežs ir neparasts tūrisma objekts savu brīnumaino nostāstu dēļ. Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Te, sapulcējušies grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Tik liela visu izmēru un formu akmeņu koncentrācija vienuviet rada patiesi neparastu iespaidu. Tas daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Gidi un Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām, savukārt zintnieki, dziednieki un ekstrasensi šo vietu nešaubīgi uzskata par senu svētvietu.

 

Ja tomēr dzīves pārliecība un zinātniskā pamatojuma trūkums liedz ticību pārdabiskiem brīnumiem, tad apkārtnes miers un iespēja izbaudīt interesantu pastaigu svaigā gaisā iepriecinās jebkuru skeptiski noskaņotu prātu. Galvenais – neaizmirst ērtus apavus, jo takas ved pa paugurainu apvidu, ko sevišķi iecienījuši orientēšanās sporta piekritēji.

 

Kalsnavas arborētums


Arborētums (latīņu val.) – koku, krūmu un liānu kolekcija, kur veic ilglaicīgus novērojumus par koku attīstību, piemērotību noteiktam klimatam, sēklu ražošanu un pavairošanu.
 
Kalsnavas arborētuma ierīkošana sākta 1975. gadā, lai veiktu zinātniskus pētījumus dendroloģijā un mežsaimniecībā, kā arī veidotu citzemju kokaugu stādījumus pavairojamā materiāla ieguvei.


Arborētums ir atzīts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, lai saglabātu Austrumlatvijā kokaugiem bagātāko zinātniski dokumentēto kokaugu stādījumu (LR MK noteikumi nr. 131). Teritorijas platība – 143,96 ha, koku un krūmu stādījumi aizņem 98 ha. Arborētumā aug ~2500 taksonu ( dažādību), kopumā ~ 45 000 stādu.


•    No 1981. gada Kalsnavas arborētums piedalās starptautiskajā koku un krūmu sēklu apmaiņā;
•    no 1997.gada Kalsnavas arborētums piedalās Ziemeļvalstu arborētumu apvienības konferencēs;
•    no 2011. gada Baltijas valstu botānisko dārzu apvienības biedrs.


Kalsnavas arborētums piedāvā:


•     pastaigu zaļā, mierīgā un sakoptā vidē;
•     ekskursiju gida pavadībā;
•     programmas skolniekiem;
•     programmu jaunajam pārim ar viesiem;
•     konsultācijas par koku un krūmu audzēšanu;
•     dekoratīvo koku un krūmu sēklas;
•     materiālus floristiem (čiekurus, sēklas, pogaļas, zarus);
•     ūdensrožu stādus.
 
Kalsnavā ir iespējams apskatīt dažādus retumus, piemēram, tulpju koku (Liriodendron tulipifera L.), Virdžīnijas sniegpārslu koku (Chionanthus virginicus L), Kobus magnoliju (Magnolia kobus DC).  
 
No 2006. gada uzsākts izveidot peoniju kolekciju, pašlaik ir apskatāmas vairāk kā  150 ziedošas dažādības. Uz 2012. gada jūniju šī ir viena no lielākajām peoniju kolekcijām Latvijā.


Vijciema čiekurkalte


19. gadsimta beigās Ziemeļvidzemi skāra plaši meža ugunsgrēki, tādēļ Vijciemā tika uzcelta čiekurkalte – vieta, kur no čiekuriem tiek iegūtas sēklas jaunu mežu sēšanai. Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā – tā bez pārtraukuma darbojusies no 1895. gada līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem, savu darbu atsākot 1992. gadā.


Apmeklējot Vijciema čiekurkalti, iespējams paša acīm pārliecināties, ka arī šodien sēklas jaunu mežu audzēm tiek iegūtas, izmantojot tās pašas – vairāk nekā 100 gadu vecās, oriģinālās iekārtas.

 

Vijciema čiekurkalte piedāvā:


•    ekskursijas grupām un individuāliem apmeklētājiem;
•    čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju;
•    informāciju par vēsturisko Mežmuižas kompleksu;
•    īpašas pasākumus skolēniem un grupām;
•    čiekuru apstrādi meža īpašniekiem.

 

Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā bez čiekurkaltes būs arī Vijciema medību pils, mežniecība un Strenču kokaudzētava, kuras apmeklējumam ir derīga arī Vijciema čiekurkaltē iegādātā biļete.


Vijciema čiekurkaltes teritorijā ikvienam ir iespēja laisties Mammadaba Dēkā, kas ir īpašs orientēšanās poligons, kura mērķis ir apvienot sportisku atpūtu ar meža izzināšanu.

 

Avots: http://www.mammadaba.lv/

 

publicēts: O., 29/09/2015 - 14:23


Tweet Button: 

New!


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!