Eiropas Jaunatnes portāls
Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

Bēgļu iesaistīšana darbā ar jaunatni

Attendees at the Conference on the World Refugeee Day. ©EYF
Kā jaunatnes organizācijas var iesaistīt savā darbībā bēgļu jauniešus? 2017. gada 20. jūnijā, Pasaules bēgļu dienā, Eiropas Jaunatnes forums un Skautu kustība organizēja pasākumu, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem par to, kā integrēt bēgļu jauniešus.

Katru minūti piespiedu kārtā pārvieto 22 cilvēkus. Lielākā daļa no 65 miljoniem visas pasaules bēgļu ir jaunieši. Abdedllbasets Alhīšans (Abdedllbaset Alheeshan) ir viens no viņiem. Sīrijā viņš bija loģistikas nodaļas vadītājs, bet 2015. gadā viņam nācās pamest valsti, lai bēgtu no kara. Kad viņš ieradās īpašajā bēgļu uzņemšanas centrā Briselē, viņam bija jāgaida, rokas klēpī salikušam.  Tad viņš nolēma pieteikties par brīvprātīgo pansionātā, lai mācītos flāmu valodu. Viņš uzzināja par iniciatīvu “Tandem”, kas atbalsta bēgļus, kuri vēlas brīvprātīgi darboties nevalstiskajās organizācijās. Pēc divu nedēļu brīvprātīgā darba saistībā ar “Tandem” viņš saņēma piedāvājumu strādāt šajā organizācijā. Pašlaik viņš aktīvi darbojas, lai veicinātu bēgļu iesaisti politikas veidošanā.

 

Pasākumā “Laiks justies gaidītiem: darbs ar jaunatni un bēgļu jauniešu integrēšana” runātāji bija vienisprātis, ka bēgļiem pašiem ir jābūt galvenajiem dalībniekiem integrācijas politikas veidošanā un ka būtu jāizbeidz lejupēja stratēģija. Eiropas Padomes juridiskais konsultants bēgļu un izsūtīto personu jautājumos Gabriels Almeida (Gabriel Almeida) norādīja arī, ka sliktie apstākļi uzņemšanas centros, aizturēšanas politika un pamattiesību neievērošana dažās ES valstīs slikti ietekmē centienus integrēt bēgļus sabiedrībā.

 

Eiropas Jaunatnes foruma viceprezidente Karīna Autengrūbere (Carina Autengruber) uzsvēra, ka “ir pienācis laiks, kad politiķiem un valdībām ir jāpārtrauc rasistiskā un ksenofobiskā retorika un jāpūlas izveidot iekļaujošu un ilgtspējīgu sabiedrību”. Viņa arī izcēla jaunatnes organizāciju mobilizēšanos visā kontinentā, lai uzņemtu cilvēkus, kuri bēg no kara un vajāšanas.

 

Viens šāds piemērs ir Pasaules Skautu kustības organizācija, kuru pasākumā pārstāvēja Andreass Cekass (Andreas Tzekas). Andreass dalījās savā pieredzē: viņš bija viens no 1500 skautiem, kas brīvprātīgi devās sagaidīt bēgļus, kuri ieradās Grieķijas piekrastē. “Katru bēgļu jaunieti, kas tur šķērsoja robežu, sagaidīja kāds Eiropas jaunietis.” Viņš stāstīja par projektu “Laiks justies gaidītiem”, kurā darbojās 53 brīvprātīgie, kas strādāja četros bēgļu centros Grieķijā. Šim grieķu jaunietim bija svarīgi, ka: “Eiropas brīvprātīgie atgriežas savās mājās kā miera vēstneši, stāstot par jauno skatpunktu, kuru tie ieguvuši, palīdzot bēgļiem”.

 

Eiropas Padomes un ES jaunatnes partnerības pārstāve Tanja Basaraba (Tanya Basarab) dalījās ar rezultātiem, kas iegūti viņas pārstāvētās organizācijas pētījumā par darbu ar jaunatni un bēgļu jauniešu integrēšanu sabiedrībā. Pirmkārt viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā pārdzīvojumus un traumas, ko bēgļu jauniešiem nākas pārdzīvot, ir svarīgi palīdzēt viņiem uzreiz pēc ierašanās. Īpaša problēma bēgļiem ir bezdarbība, kamēr tie gaida atzinumu par savu juridisko statusu, un tas var negatīvi ietekmēt viņu garīgo veselību. Ir svarīgi, lai šajā bezdarbības periodā jaunatnes organizācijas piedāvātu viņiem iespējas būt aktīviem un tikt sadzirdētiem. Viņa atzīst, ka jaunatnes darbinieki uzņemas humānās palīdzības sniedzēja lomu, un šai pārejai ir nepieciešamas jaunas spējas, piemēram, starpkultūru prasmes un spēja tikt galā ar traumām.

 

Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta politikas speciālists Mihaliss Moskovakoss (Michalis Moschovakos) uzsvēra, cik svarīgs ir Eiropas Solidaritātes korpuss kā iniciatīva, ar kuru demonstrēt solidaritāti ar bēgļiem. Viņš apgalvoja, ka “pēc 30 gadiem par mums visiem spriedīs pēc tā, kāda bija mūsu nostāja šajā bēgļu krīzes jautājumā”. Stīvs Perijs (Steve Parry) no Apvienotās Karalistes Sarkanā krusta organizācijas atcerējās, ka no 588 000 cilvēku, kas 2016. gadā ieradās Lielbritānijā, tikai 6,5 % meklēja patvērumu: “Mums ir jāskatās uz faktiem un jāizvairās no vienpusējiem tabloīdu stāstiem, kas veicina negatīvus stereotipus.” Viņš teica, ka tas bija iemesls, kāpēc tika uzsākta sociālā kampaņa #factsnotfear (fakti, nevis bailes).

 

Eiropas Komisija nesen laida klajā ES prasmju profila noteikšanas rīku trešo valstu valstspiederīgajiem — tas ir instruments, kas ES nepilsoņiem palīdz izstrādāt viņu CV darba devējiem saprotamā veidā. Tas ir pieejams arābu, persiešu, puštu, kurdu, somāliešu un tigriņu valodā, kā arī visās ES valodās. Eiropas Padomes un ES sadarbības biroja vadītājs Zoltans Taubners (Zoltan Taubner) uzsvēra to, cik svarīgs ir Rīcības plāns bēgļu un migrantu bērnu aizsardzībai Eiropā.

 

Jaunatnes organizācijas, kas vēlas iesaistīt savā darbībā bēgļu jauniešus, var saņemt finansējumu no programmas “Erasmus+” un Eiropas Jaunatnes fonda. Informācija pieejama arī konferences “Journeys to a New Life” (“Ceļi uz jaunu dzīvi”) tīmekļa vietnē.

publicēts: P., 18/12/2017 - 15:38


Tweet Button: 


Info for young people in the western balkans

Vajadzīga palīdzība vai padoms?

Vaicājiet mums!