Eiropas Jaunatnes portāls

Informācija un iespējas jauniešiem visā Eiropā.

© shutterstock.com - mangostock

Jauniešu labklājība visā pasaulē

Cik labi klājas tava reģiona jauniešiem salīdzinājumā ar to pašu vecuma grupu citās valstīs? Noskaidro to Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) indeksā un Globālajā jaunatnes labklājības indeksā.

ESAO indekss Better Life

ESAO īsteno iniciatīvu Better life, kuras ietvaros tiek vākta statistika par materiālajiem dzīves apstākļiem un dzīves kvalitāti (veselību, izglītību un vidi). Dati tiek apkopoti atsevišķi par katru valsti, vecuma grupu un dzimumu, un tie rāda dažādu pasaules valstu panākumus salīdzinājumā ar citām. Papēti interaktīvo karti, lai redzētu, kuros reģionos klājas vislabāk un kādi ir labklājības dažādie aspekti.

 

ESAO valstīs vidējais vispārējās apmierinātība ar dzīvi līmenis ir 6,6, un visaugstākie rādītāji ir Dānijā, Islandē un Šveicē.

 

65 % darbspējīga vecuma (15–64 g.v.) cilvēku ir algots darbs. Visaugstākie rādītāji ir Islandē (82 %), Šveicē (80 %) un Norvēģijā (75 %), bet viszemākie — Grieķijā (49 %), Turcijā (50 %) un Spānijā (56 %).

 

Nodarbinātības jomā pastāv liela atšķirība starp dzimumiem. Vidēji 58 % sieviešu strādā algotu darbu, bet vīriešiem šis rādītājs ir 73 %. Vislielākā atšķirība ir Turcijā un Meksikā, bet vismazākā — Kanādā, Igaunijā un Ziemeļvalstīs.

 

Pilsoniskās līdzdalības jomā balsotāju aktivitāte ESAO valstīs vidēji ir 68 %. Valstu parlamentos vidēji tikai 28 % deputātu ir sievietes.

 

Globālais jaunatnes labklājības indekss

Globālajā jaunatnes labklājības indeksā vāc ar jaunatni saistītus datus, lai novērtētu un salīdzinātu jauniešu labklājību dažādās pasaules valstīs. Tiek novērtēti seši dzīves aspekti:

  • pilsoniskā līdzdalība,
  • ekonomikas sniegtās iespējas,
  • izglītība,
  • veselība,
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,
  • drošība.

 

Novērtējumā ņem vērā arī iedzīvotāju viedokli, jo jauniešu neapmierinātības līmenis ne vienmēr atspoguļo labklājības līmeni.

 

Vairumam jauniešu neklājas īpaši labi. Tikai 15 % savu labklājību novērtē kā ļoti labu vai vidēju. Kopumā jauniešiem labākie rādītāji ir saistīti ar veselību, bet sliktākie — ar ekonomikas sniegtajām iespējām (arī valstīs, kur vispārējais labklājības līmenis ir augsts).

 

Vairāk nekā divās trešdaļās valstu ar veselību saistītie rādītāji pārsniedz vidusmēru. Lai arī valstīs ar augstu ienākumu līmeni parasti ir zemāks dzimstības un mirstības līmenis, jaunatnes depresijas un stresa līmenis bieži tur ir augstāks.