Navigācijas ceļš

Atjaunināts : 23/06/2014

shopping

Negodīga komercprakse

Pērkot preces un pakalpojumus jebkur Eiropas Savienībā — tīmekļa vietnē, vietējā veikalā vai no ārzemju pārdevēja — ES tiesību akti jūs aizsargā pret negodīgu komercpraksi.

Reklamējot, pārdodot vai piegādājot preces, uzņēmumiem jums jāsniedz pietiekami precīza informācija (sk. jūsu tiesības uz informāciju internetā), lai jūs spētu pieņemt kompetentu lēmumu par pirkumu. Ja ne, uzņēmumu darbību var uzskatīt par negodīgu. Sk. “Aizsardzības līdzekļi”, lai uzzinātu, ko varat darīt, lai sevi aizstāvētu.

Maldinošas un agresīvas metodes

Esat aizsargāts pret diviem negodīgas komercprakses pamatveidiem:

  • pret maldinošu praksi, kas var izpausties kā nepareizas informācijas sniegšana vai svarīgas informācijas izlaišana;
  • pret agresīvu praksi, kuras mērķis ir jūs piespiest kaut ko nopirkt.

Melnais saraksts — negodīga prakse, kas katrā ziņā ir aizliegta

Melnais sarakstsбългарски (bg)czech (cs)dansk (da)Deutsch (de)eesti (et)ελληνικά (el)English (en)español (es)Français (fr)Gaeilge (ga)italiano (it)lietuvių (lt)magyar (hu)Malti (mt)Nederlands (nl)polski (pl)português (pt)română (ro)slovenčina (sk)slovenščina (sl)suomi (fi)svenska (sv) palīdz vieglāk atpazīt komercmetodes, kas ir aizliegtas visos gadījumos. Ja metode iekļauta sarakstā, tā automātiski uzskatāma par negodīgu.

Turpmāk aplūkotas izplatītas melnā saraksta metodes.

Ēsmas reklāma

Pārdevējiem nav atļauts reklamēt preces un pakalpojumus par ļoti zemu cenu, ja viņiem ir nepietiekams krājums. Viņiem jāinformē patērētāji, cik vienību ir pārdošanā un cik ilgi piedāvājumi ir spēkā.

Piemērs no dzīves

Alekss uz ziņojuma dēļa ieraudzīja reklāmu, kas piedāvāja avioreisu par īpaši zemu cenu: “Sauļojies Barselonā tikai par 1 eiro!”

Taču, kad viņš mēģināja rezervēt lidojumu, biļete par 1 eiro vairs nebija pieejama. Viņš piezvanīja uzņēmuma klientu dienesta centram un saņēma atbildi, ka šīs zemās cenas piedāvājumā bija ļoti neliels skaits biļešu.

Viņš vērsās tālāk savas valsts patērētāju centrā, kas apstiprināja, ka attiecīgajai aviosabiedrībai par reklamēto cenu vajadzēja spēt piedāvāt saprātīgu biļešu skaitu atkarībā no reklāmas kampaņas mēroga un/vai (vismaz) norādīt, cik vietu ir pārdošanā par īpašā piedāvājuma cenu.

Lai gan Alekss pats gan nevarēja biļeti iegādāties par reklamēto cenu, pēc valsts patērētāju centra ieteikuma uzņēmums reklāmu izņēma, aiztaupot tādas pašas problēmas citiem patērētājiem.

Viltus piedāvājumi “par velti”

Pārdevējiem jāpaziņo savu preču un pakalpojumu patiesās cenas. Viņi nedrīkst maksas pakalpojumu piedāvāt kā bezmaksas vai piedāvāt papildu bezmaksas pakalpojumu, ja patiesībā šo “bezmaksas” pakalpojumu reālās izmaksas jau ir iekļautas cenā.

Piemērs no dzīves

Frančeska pieteicās īsziņu pakalpojumam. Viņa tīmekļa vietnes apakšā ievēroja mazu lodziņu, kurā bija rakstīts: “5 bezmaksas īsziņas dienā”. Kad viņa tur noklikšķināja, atvērās cita lapa, kurā atkal bija rakstīts: “5 BEZMAKSAS ĪSZIŅAS DIENĀ”.

Viņa izpildīja norādījumus un uzzināja, ka viņa ir reģistrēta un ka par pakalpojumu jāmaksā 3 eiro nedēļā. Viņa vēlreiz atvēra attiecīgo vietni un atskārta, ka tur maziem burtiem bija rakstīts, ka tas ir maksas pakalpojums.

Šādiem piedāvājumiem jāpievērš īpaša uzmanība un rūpīgi jāiepazīstas ar nosacījumiem.

Manipulēšana ar bērniem

Pārdevēji nedrīkst likt jūsu bērnam prasīt jums, lai nopērkat viņu preces. Ir aizliegts izmantot tiešas pavēles vai aicinājumus, piemēram, “Tūlīt ej un nopērc šo grāmatu!” vai “Prasi, lai vecāki tev nopērk šo spēli!”. Šis aizliegums attiecas uz visiem medijiem, arī uz televīziju un galvenais — uz internetu.

Piemērs no dzīves

Sesilija bija pārsteigta, kad meita pēkšņi sāka uzmākties ar lūgumu nopirkt filmu kolekciju par viņas mīļāko grāmatu varoni.

Ieraudzījusi šo filmu iznākšanas reklāmu, Sesilija saprata, kāpēc. Reklāma sākās šādi: “Tavai mīļākajai grāmatai tagad ir iznācis video, — saki, lai mamma tev to nopērk.”

Viņa sazinājās ar patērētāju aizsardzības iestādi, un tā apstiprināja, ka šāda prakse ir negodīga, un iesniedza sūdzību pret uzņēmumu, lai reklāmas kampaņa tiktu pārtraukta.

Nepatiesi apgalvojumi par ārstnieciskām īpašībām

Ja kādam preparātam tiek reklamētas ārstnieciskas īpašības, proti, tas izārstē no alerģijām, aptur matu izkrišanu, palīdz atbrīvoties no liekā svara u.tml., jums ir tiesības uzzināt, vai šādi apgalvojumi ir apstiprināti ar zinātniskiem datiem. Daudzos gadījumos tamlīdzīgiem apgalvojumiem nav medicīniska pamatojuma, un tie vienkārši ir pārāk labi, lai būtu patiesība.

Piemērs no dzīves

Mario saņēma vēstuli no citas valsts uzņēmuma, kurā apgalvots, ka, lietojot viņu produktu, viņam trīs nedēļās ataugs mati.

Mario nolēma pasūtīt šo produktu, jo vēstulē bija rakstīts, ka tas ir “izmēģināts un testēts”. Tomēr patiesībā tas nebija testēts un rezultātu nedeva. Mario sazinājās ar savas valsts patērētāju aizsardzības iestādi un uzzināja, ka par šo produktu sūdzējušies arī neskaitāmi citi maldinātie patērētāji. Viņam ieteica iesaistīties jau ierosinātajā tiesvedībā pret uzņēmumu.

Slēptas reklāmas plašsaziņas līdzekļos (reklāmraksti)

Jums ir tiesības tikt informētiem, ja kādu avīžu rakstu, televīzijas programmu vai radioprogrammu ir “sponsorējis” uzņēmums, lai reklamētu savas preces. Tam jābūt skaidri norādītam ar attēliem, tekstu vai audioierakstu.

Piemērs no dzīves

Jans ceļojumu žurnālā izlasīja rakstu par Īrijas apceļošanu kājām.

Raksts bija pasniegts kā kāda lasītāja stāsts, un tajā bija minēts, ka ceļojumā īpaši labi noderēja konkrēta zīmola aprīkojums.

Jans gribēja būt pilnīgi pārliecināts, tāpēc viņš nolēma šo informāciju pārbaudīt kādā interneta forumā. Tikai tad Jans uzzināja, ka daudzi kājāmceļotāji šī uzņēmuma aprīkojumu diezko augstu nevērtēja. Patiesībā daudzi foruma lietotāji to bija iegādājušies, paļaujoties uz rakstu, jo nezināja, ka rakstu īstenībā bija sponsorējis aprīkojuma ražotājs.

Kad Jans sazinājās ar patērētāju organizāciju, viņš uzzināja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem žurnālā bija jābūt skaidri norādītam, ka raksts bija reklāma. Saņemot informāciju no Jana, patērētāju organizācija sazinājās ar žurnāla izdevēju, kurš publicēja paskaidrojumu un atvainojās saviem lasītājiem par maldināšanu.

Piramīdas shēmas

Tās ir shēmas, kuras dalībniekiem par iesaistīšanos jāsamaksā, pretī iegūstot iespēju saņemt kompensāciju. Taču šī kompensācija galvenokārt tiek nopelnīta, shēmā iesaistot jaunus dalībniekus. Faktiskai produktu pārdošanai vai patērēšanai ir maza nozīme. Pienāk brīdis, kad piramīdas shēmas sabrūk, un tie, kuri iesaistījušies pēdējie, zaudē ieguldīto naudu.

Piemērs no dzīves

Ouanai piedāvāja darbu mārketinga tīklā, kas pārdod skaistumkopšanas produktus. Viņai tika apgalvots, ka viņa savā brīvajā laikā un savās mājās ērti pelnīs daudz naudas.

Bija divas prasības: uzreiz jāmaksā vienreizēja dalības maksa un tīklā jāiesaista pieci draugi. Jo vairāk draugu viņa iesaistīs, jo vairāk naudas nopelnīs. Arī viņas draugi varēs gūt papildu ienākumus, ja viņi atvedīs piecus citus draugus.

Ouana neaptvēra, ka viņa ienākumus galvenokārt guva no cilvēku iesaistīšanas tīklā, nevis no skaistumkopšanas produktu pārdošanas.

Ja esat nonācis šādā situācijā, jums jāsazinās ar patērētāju organizāciju, un tā tad informēs, kādi jūsu valstī ir tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko varat izmantot.

Melīgi balvu un dāvanu piedāvājumi

Tirgotāji nedrīkst reklamēt “bezmaksas” balvas un dāvanas un pēc tam likt jums samaksāt, lai tās saņemtu. Ja saņemat vēstuli vai e-pastu, kurā teikts: “Apsveicam, esat vinnējis balvu!”, esiet uzmanīgs, jo tie tikpat labi var būt arī meli.

Piemērs no dzīves

Evelīna saņēma kāda uzņēmuma vēstuli, kurā viņa apsveikta ar vairāk nekā 100 eiro vērtas balvas iegūšanu. Tur bija rakstīts, ka balva jāpieprasa nedēļas laikā, savādāk piedāvājums vairs nebūs spēkā.

Taču, piezvanot pa vēstulē norādīto numuru, viņai pavēstīja, ka piedāvājums bija tikai reklāma. Tā vietā, lai saņemtu balvu, viņai ieteica iegādāties mājsaimniecības ierīces, un tikai tad viņu iekļaus izlozē.

Evelīna bija sašutusi un nolēma noskaidrot, vai uzņēmums tā vispār drīkst rīkoties. Viņa sazinājās ar savas valsts patērētāju organizāciju un atklāja, ka tāda prakse ir aizliegta. Patērētāju organizācija sazinājās ar uzņēmumu, un tas galu galā pārstāja tā rīkoties.

Viltus “īpašās” priekšrocības

Pārdevēji nedrīkst apgalvot, ka tie jums dod īpašas tiesības, ja patiesībā jums šīs tiesības ir garantētas ar likumu.

Piemērs no dzīves

Konstantīns no Salonikiem nolēma internetā nopirkt datoru.

Viņš izvēlējās interneta veikalu, kas reklamēja īpašu piedāvājumu, kurā pircējiem tiek dota divu gadu garantija, kurā ietilpst remonts un maiņa, ja prece izrādītos bojāta vai neatbilstu reklāmas aprakstam.

Konstantīns bija pārliecināts, ka šis ir īpašs piedāvājums, bet divu gadu garantija taču ir likumā noteikts pienākums, kas jāpilda katram pārdevējam.

Patiesībā daudzi pārdevēji un ražotāji piedāvā paši savas komercgarantijas, kurā viņi sola preci labot, piemēram, 1, 3 vai 5 gadus. Šīs garantijas var tikt piedāvātas par velti vai par papildu samaksu. Tomēr papildu komercgarantijas nekad neaizstāj minimālo 2 gadu garantiju, uz ko jums ir likumīgas tiesības visos gadījumos.

Konstantīns aizrakstīja tirgotājam, un tas atzina, ka šajā gadījumā ir pieļauta kļūda, un piekrita patērētājam piešķirt papildu 1 gada komercgarantiju.

Fiktīvi laikā ierobežoti piedāvājumi

Ja pārdevēji apgalvo, ka kāds piedāvājums būs spēkā tikai īsu laiku, viņi, iespējams, cenšas pamudināt jūs kaut ko iegādāties steigā, rūpīgi neapsverot un neiegūstot sīkāku informāciju par pirkumu. Ir negodīgi apgalvot, ka piedāvājums ir ierobežots laikā, ja tas patiesībā tā nav.

Piemērs no dzīves

Simons no Beļģijas vēlējās nopirkt divriteni. Viņš kāda Nīderlandes tirgotāja internetveikalā atrada īpašu piedāvājumu, kas bija spēkā tikai 24 stundas.

Divritenis nebija tieši tāds, kādu viņš meklēja, bet viņam nebija laika salīdzināt, jo piedāvājums bija spēkā tik īsu laiku. Viņš ātri nolēma divriteni iegādāties, lai saņemtu 50 % atlaidi.

Viņam par pārsteigumu, kad viņš šajā internetveikalā ielūkojās pēc nedēļas un pēc divām, tur bija tieši tas pats piedāvājums.

Simons saprata, ka tas bija viltus piedāvājums, lai viņu pamudinātu steigšus iegādāties divriteni. Viņš divreiz tirgotājam sūdzējās par šo praksi, bet atbildi nesaņēma.

Tad viņš aizgāja uz Eiropas patērētāju centru Beļģijā, un tas šo lietu pārsūtīja kolēģiem Nīderlandē. Pēc neilga laika Nīderlandes centrs Simonu informēja, ka, pateicoties viņa rīcībai, tirgotājs ir piedāvājumu tīmekļa vietnē izlabojis.

Neatlaidīgi nevēlami piedāvājumi

Saskaņā ar ES tiesību aktiem uzņēmumi nedrīkst jums pastāvīgi uzmākties ar nevēlamiem piedāvājumiem pa telefonu, faksu, e-pastu vai izmantojot jebkuru citu plašsaziņas līdzekli tālpārdošanai.

Piemērs no dzīves

Marguss aizgāja uz veikalu, kur tirgoja virtuves mēbeles, un parakstījās informatīva izdevuma saņemšanai par atlaižu piedāvājumiem.

Pēc tam viņš sāka saņemt reklāmas no žurnāliem par ēdiengatavošanu, dārzkopību, izplētņlēkšanu, mājsaimniecību... Lai gan viņš nekad nebija lūdzis viņu iekļaut nevienā vēstkopā, dažreiz viņš saņēma veselus 10 e-pastus dienā! Margusa lūgumi viņa vārdu izņemt no vēstkopas tika ignorēti.

Margusa draudzene ieteica sazināties ar valsts patērētāju centru, jo tas viņai vienreiz bija palīdzējis atrisināt līdzīgu problēmu. Pēc patērētāju centra iejaukšanās Margusa vārds tika izņemts no saraksta.

Neaizsargātu patērētāju aizsardzība

Tirgotāji nedrīkst savā praksē izmantot neaizsargātus patērētājus, piemēram, bērnus, slimus cilvēkus vai tādus, kas cieš no kādas atkarības. Piemēram, ir nelikumīgi likt bērniem iegādāties preci vai izmantot uzmācīgu taktiku, lai panāktu, ka viņi pārliecina savus vecākus to iegādāties.

Jūs varbūt sastopaties ar praksi, kuras nav šajā melnajā sarakstā vai uz kuru neattiecas iepriekšminētie kritēriji, bet kuru jūs uzskatāt par negodīgu. Lūdziet padomu savas valsts patērētāju apvienībā vai Eiropas Patērētāju centru tīklā български (bg)czech (cs)dansk (da)Deutsch (de)eesti (et)ελληνικά (el)English (en)español (es)Français (fr)Gaeilge (ga)italiano (it)lietuvių (lt)magyar (hu)Malti (mt)Nederlands (nl)polski (pl)português (pt)română (ro)slovenčina (sk)slovenščina (sl)suomi (fi)svenska (sv).

Palīdzība un padoms

Palīdzība un padoms

Vai neatradāt meklēto informāciju? Jums ir problēma, kurai vajadzīgs risinājums?

Footnote

šajā gadījumā 27 ES dalībvalstīs + Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā

Retour au texte en cours.