Navigācijas ceļš

Atjaunināts : 25/11/2016

Negodīga komercprakse

Kad pērkat preces un pakalpojumus jebkur Eiropas Savienībā, vai tas būtu tīmekļa vietnē, vietējā veikalā vai pie kāda pārdevēja citā valstī, ES tiesību akti jūs aizsargā pret negodīgu komercpraksi.

Uzņēmumiem, kas pārdod, piegādā preces vai tās reklamē, ir jums jāsniedz pietiekami precīza informācija, lai jūs spētu pieņemt apzinātu lēmumu par pirkumu. Lasiet vairāk par līguma informāciju.

Ja tie nesniedz šo informāciju, viņu darbību var uzskatīt par negodīgu. Varat lūkot pēc tiesiskās aizsardzības, ja pret jums izturējušies negodīgi.

Maldinošas un agresīvas metodes

Jūs esat aizsargāts pret diviem negodīgas komercprakses pamatveidiem:

  • pret maldinošu praksi, kas var izpausties kā nepareizas informācijas sniegšana vai svarīgas informācijas izlaišana jeb nepaziņošana;
  • pret agresīvu praksi, kuras mērķis ir jūs piespiest kaut ko nopirkt.

Atsevišķu veidu komercprakse ir aizliegta, lai kādi arī nebūtu apstākļi. Atsevišķu izplatītāko veidu komercprakse ir aprakstīta zemāk.

Ēsmas reklāma

Pārdevējiem nav atļauts reklamēt preces un pakalpojumus par ļoti zemu cenu, ja attiecīgais krājums nav pietiekams. Viņiem jāinformē klienti par pieejamo vienību skaitu un piedāvājuma spēkā esamības laiku.

Piemērs

Aleksu piesaistīja īpašs avioreisa piedāvājums: "Baudi sauli Barselonā tikai par 1 eiro!"

Taču, kad viņš mēģināja rezervēt lidojumu, biļete par 1 eiro vairs nebija pieejama. Viņš piezvanīja uzņēmuma klientu dienesta centram un saņēma atbildi, ka šīs zemās cenas piedāvājums attiecās uz pavisam nedaudzām sēdvietām.

Tad viņš ar sūdzību vērsās savas valsts patērētāju centrā. Tur apstiprināja, ka attiecīgajai aviosabiedrībai bijā jāpiedāvā samērīgs biļešu skaits atkarībā no reklāmas kampaņas mēroga un/vai (vismaz) jānorāda biļešu skaits, kas ir pieejamas par šo samazinātā tarifa cenu.

Alekss nepaspēja iegādāties biļetes par reklamēto cenu, bet valsts patērētāju centrs ieteica aviokompānijai noņemt sludinājumu, lai citi patērētāji nenonāktu līdzīgā situācijā.

Viltus piedāvājumi "par velti"

Pārdevējiem jānorāda savu preču un pakalpojumu reālās cenas. Viņi nedrīkst maksas pakalpojumu piedāvāt kā bezmaksas vai piedāvāt papildu bezmaksas pakalpojumu, ja patiesībā šo "bezmaksas" pakalpojumu reālās izmaksas jau ir iekļautas cenā.

Piemērs

Frančeska pieteicās īsziņu pakalpojumam. Viņa tīmekļa vietnes apakšā ievēroja lodziņu, kurā bija rakstīts: "5 bezmaksas īsziņas dienā". Kad viņa tur noklikšķināja, atvērās cita lapa, kurā atkal bija rakstīts: "5 BEZMAKSAS ĪSZIŅAS DIENĀ".

Viņa izpildīja norādījumus un tika informēta, ka tagad viņa ir reģistrēta un ka par pakalpojumu jāmaksā 3 eiro nedēļā. Kad viņa vēlreiz pārbaudīja tīmekļa vietni, viņa pamanīja norādi sīkā drukā par to, ka pakalpojums ir par maksu.

Šādiem piedāvājumiem jāpievērš īpaša uzmanība un rūpīgi jāiepazīstas ar nosacījumiem.

Manipulēšana ar bērniem

Pārdevēji nedrīkst mudināt bērnus, lai viņi censtos panākt, ka nopērkat viņiem pārdevēju preces. Ir aizliegts izmantot tiešus pamudinājumus, tādus kā "Tūlīt ej un nopērc šo grāmatu!" vai "Prasi, lai vecāki tev nopērk šo spēli!". Šis aizliegums attiecas uz visiem medijiem, arī uz televīziju un jo īpaši uz internetu.

Piemērs

Sesila bija pārsteigta, kad meita pēkšņi sāka prasīt, lai viņai nopērk DVD disku kolekciju par viņas mīļāko grāmatu varoni.

Sesila visu saprata, kad ieraudzīja šo DVD disku kolekcijas reklāmu, kurā bija teikts: "Tagad ir filma par tavu mīļāko grāmatu varoni — saki, lai mamma to nopērk".

Viņa sazinājās ar patērētāju aizsardzības iestādi. Tur apstiprināja, ka šāda prakse ir negodīga, un iesniedza sūdzību pret uzņēmumu, lai reklāmas kampaņa tiktu pārtraukta.

Nepatiesi apgalvojumi par kāda ražojuma ārstnieciskajām īpašībām

Ja kādam preparātam tiek reklamētas ārstnieciskas īpašības, proti, tas izārstējot no alerģijām, apturot matu izkrišanu, palīdzot atbrīvoties no liekā svara u.tml., jums ir tiesības uzzināt, vai šādi apgalvojumi ir apstiprināti ar zinātniskiem datiem. Daudzos gadījumos tamlīdzīgiem apgalvojumiem nav medicīniska pamatojuma, un tie vienkārši izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi.

Piemērs

Mario saņēma vēstuli no citas valsts uzņēmuma, kurā bija apgalvots, ka, lietojot viņu produktu, viņam 3 nedēļās ataugs mati.

Mario nolēma pasūtīt šo produktu, jo vēstulē bija rakstīts, ka tas ir "izmēģināts un testēts". Tomēr patiesībā tas nebija testēts un nedeva nekādu rezultātu.

Mario sazinājās ar savas valsts patērētāju aizsardzības iestādi un uzzināja, ka par šo produktu sūdzējušies arī daudzi citi maldinātie patērētāji. Viņam tika ieteikts iesaistīties jau ierosinātajā tiesvedībā pret uzņēmumu.

Slēptas reklāmas plašsaziņas līdzekļos (reklāmraksti)

Jums ir tiesības tikt informētiem, ja kādu avīžu rakstu, televīzijas programmu vai radioprogrammu ir "sponsorējis" uzņēmums, lai reklamētu savas preces. Tam jābūt skaidri norādītam ar attēliem, runātu vai rakstītu tekstu.

Piemērs

Jans ceļojumu žurnālā izlasīja rakstu par pārgājienu maršrutiem Īrijā. Rakstā, kas bija pasniegts kā kāda lasītāja stāsts, bija minēts, ka ceļojumā īpaši labi noderēja konkrēta zīmola aprīkojums.

Jans nolēma pārbaudīt šo informāciju interneta forumā un uzzināja, ka šī zīmola aprīkojumu nepavisam neuzskata par ļoti labu. Daudzi foruma lietotāji norādīja, ka viņi tika pamudināti to iegādāties, nezinādami, ka šo rakstu (īstenībā – reklāmrakstu) bija sponsorējis aprīkojuma ražotājs.

Kad Jans sazinājās ar patērētāju organizāciju, viņš uzzināja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem žurnālā bija jābūt skaidri norādītam, ka raksts bija reklāma. Patērētāju organizācija sazinājās ar žurnāla izdevēju, kurš publicēja paskaidrojumu un atvainojās saviem lasītājiem par maldināšanu.

Piramīdas shēmas

Tās ir reklāmas shēmas, kuras dalībniekiem par iesaistīšanos jāsamaksā, pretī iegūstot iespēju saņemt kompensāciju. Taču šī kompensācija galvenokārt ir saistīta ar jaunu dalībnieku iesaistīšanos shēmā. Faktiskai produktu pārdošanai vai patērēšanai ir maza nozīme. Pienāk brīdis, kad piramīdas shēmas sabrūk, un tie, kuri iesaistījušies pēdējie, zaudē ieguldīto naudu.

Piemērs

Oanai piedāvāja darbu mārketinga tīklā, kas pārdod skaistumkopšanas produktus. Viņai tika apgalvots, ka viņa savā brīvajā laikā savās mājās ērti pelnīs daudz naudas.

No viņas tika prasīts samaksāt vienreizēju dalības maksu un tīklā iesaistīt piecus draugus. Jo vairāk draugu viņa iesaistīs, jo vairāk naudas nopelnīs. Arī viņas draugi varēs gūt papildu ienākumus, ja viņi piesaistīs piecus citus draugus.

Oana neaptvēra, ka viņa ienākumus galvenokārt guva no cilvēku iesaistīšanas tīklā, nevis no skaistumkopšanas produktu pārdošanas.

Ja esat nonācis šādā situācijā, jums jāsazinās ar patērētāju organizāciju, un tā jūs informēs par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko varat izmantot savā valstī.

Melīgi balvu un dāvanu piedāvājumi

Tirgotāji nedrīkst reklamēt "bezmaksas" balvas un dāvanas un pēc tam likt jums samaksāt, lai tās saņemtu. Ja saņemat vēstuli vai e-pastu, kurā teikts: "Apsveicam, esat vinnējis balvu!", esiet uzmanīgs, jo tie tikpat labi var būt arī meli.

Piemērs

Evelīna saņēma kāda uzņēmuma vēstuli, kurā viņa apsveikta ar vairāk nekā 100 eiro vērtas balvas iegūšanu. Tur bija rakstīts, ka balva jāpieprasa nedēļas laikā, savādāk piedāvājums vairs nebūs spēkā.

Taču, piezvanot pa vēstulē norādīto numuru, viņai pavēstīja, ka piedāvājums tiešām bijis tikai reklāma. Tā vietā, lai saņemtu balvu, viņai ieteica iegādāties mājsaimniecības ierīces, lai pēc tam viņa varētu piedalīties izlozē.

Evelīna bija sašutusi un nolēma noskaidrot, vai uzņēmums tā vispār drīkst rīkoties. Viņa sazinājās ar savas valsts patērētāju organizāciju un atklāja, ka tāda prakse ir aizliegta. Patērētāju organizācija sazinājās ar uzņēmumu, un tas galu galā pārstāja tā rīkoties.

Viltus "īpašās" priekšrocības

Tirgotāji nedrīkst apgalvot, ka tie jums dod īpašas tiesības, ja patiesībā jums šīs tiesības ir garantētas ar likumu.

Piemērs

Konstantīns no Salonikiem nolēma internetā nopirkt datoru.

Viņš izvēlējās interneta veikalu, kam bija īpašs piedāvājums, kurā pircējiem tiek dota divu gadu garantija, kas ietver remontu un maiņu, ja prece izrādītos bojāta vai neatbilstu reklāmas aprakstam.

Konstantīns bija pārliecināts, ka šis ir īpašs piedāvājums, bet divu gadu garantija ir likumā noteikts pienākums, kas jāpilda katram tirgotājam.

Daudzi tirgotāji un ražotāji piedāvā paši savas komercgarantijas attiecībā uz preces remontu, piemēram, uz 1, 3 vai 5 gadiem. Šīs garantijas var tikt piedāvātas par velti vai par papildu samaksu. Tomēr papildu komercgarantijas nekad neaizstāj tirgotāja minimālo 2 gadu garantiju, uz ko jums ir likumīgas tiesības visos gadījumos.

Konstantīns aizrakstīja tirgotājam, un tas atzina, ka ir pieļauta kļūda, un piekrita viņam piešķirt papildu 1 gada komercgarantiju.

Fiktīvi laikā ierobežoti piedāvājumi

Ja pārdevēji apgalvo, ka kāds piedāvājums būs spēkā tikai īsu laiku, viņi, iespējams, cenšas pamudināt jūs kaut ko iegādāties steigā, rūpīgi neapsverot un neiegūstot sīkāku informāciju par pirkumu. Ir negodīgi apgalvot, ka piedāvājums ir ierobežots laikā, ja patiesībā tā nav.

Piemērs

Simons no Beļģijas vēlējās nopirkt divriteni. Viņš atrada īpašu tikai 24 stundas spēkā esošu piedāvājumu Nīderlandes interneta veikalā.

Divritenis nebija tieši tāds, kādu viņš meklēja, bet viņam nebija laika salīdzināt, jo piedāvājums bija spēkā tik īsu laiku. Viņš ātri nolēma divriteni iegādāties, lai saņemtu 50 % atlaidi.

Viņam par pārsteigumu, kad viņš šajā internetveikalā ielūkojās pēc nedēļas, tur bija tieši tas pats piedāvājums. Simons saprata, ka tas bija viltus piedāvājums, lai pamudinātu patērētājus iegādāties divriteni. Viņš iesniedza sūdzību tirgotājam, bet atbildi nesaņēma.

Tad viņš vērsās Eiropas patērētāju centrā Beļģijā, un tas šo lietu pārsūtīja kolēģiem Nīderlandē. Pēc neilga laika Nīderlandes centrs Simonu informēja, ka, pateicoties viņa rīcībai, tirgotājs piedāvājumu tīmekļa vietnē ir izlabojis.

Atkārtoti nevēlami piedāvājumi

Saskaņā ar ES tiesību aktiem uzņēmumi nedrīkst jums atkārtoti izteikt nevēlamus piedāvājumus pa telefonu, faksu, e-pastu vai izmantojot jebkuru citu plašsaziņas līdzekli, kas piemērots tālpārdošanai.

Piemērs

Marguss aizgāja uz veikalu, kur tirgoja virtuves mēbeles, un parakstījās informatīva izdevuma saņemšanai par jauniem piedāvājumiem.

Pēc tam viņš sāka saņemt reklāmas no žurnāliem par ēdienu gatavošanu, dārzkopību, izpletņlēkšanu, mājsaimniecību... Lai gan viņš nekad nebija lūdzis iekļaut savu e-pasta adresi nevienā reklāmu izplatīšanas adresātu sarakstā, dažreiz viņš saņēma veselus 10 e-pastus dienā! Margusa lūgumi viņa adresi izņemt no adresātu saraksta tika ignorēti.

Margusa draudzene ieteica sazināties ar valsts patērētāju centru, jo tas viņai vienreiz bija palīdzējis atrisināt līdzīgu problēmu. Pēc patērētāju centra iejaukšanās Margusa e-pasta adrese tika izņemta no saraksta.

Iespējams, ka saskaraties ar praksi, kas neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, bet kuru jūs uzskatāt par negodīgu. Lūdziet padomu savas valsts patērētāju apvienībāEnglish vai Eiropas Patērētāju centru tīklāEnglish.

Sīkākai informācijai skatīt arī: Direktīvas par negodīgu komercpraksi izpilde un piemērojumsEnglish

ES tiesību akti
Sabiedriskās apspriešanas
    Jums vajadzīgs atbalsts no palīdzības dienesta?
    Vaicājiet, un mēs dosim padomu.