Navigācijas ceļš

Preces

Atjaunināts 05/2011

Tā kā vienotā tirgus izveide ir pabeigta, ES uzņēmumi var pārdot un pirkt preces visā Eiropas Savienībā.

Brīva preču aprite

ES ir likvidējusi šķēršļus, kas agrāk kavēja importu un eksportu, un uzņēmumi nu var pārvadāt un tirgot preces visā Eiropas Savienībā.

Ierobežojumi

ES dalībvalstis var ierobežot preču brīvu apriti tikai izņēmuma gadījumos, kad tas ir sabiedrības interesēs, piemēram, sabiedrības veselības aizsardzības un drošības, vides aizsardzības vai patērētāju labklājības apsvērumu dēļ. Ierobežojumiem jābūt samērīgiem.

Brīvas preču aprites ierobežojumi var tikt izmantoti arī kā piesardzības pasākums gadījumos, kad zinātniski pamatota informācija liecina, ka preces var apdraudēt cilvēkus, dzīvniekus, augus vai vidi.

Jauns tiesiskais regulējums

ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus, lai pēdējos šķēršļus brīvai preču apritei likvidētu ar šādu pasākumu palīdzību:

  • ES tirgu regulējošo tiesību aktu stingrāka piemērošana;
  • labāki tirgus uzraudzības noteikumi;
  • vienots tiesiskais regulējums izstrādājumu tirdzniecībai;
  • uzticības veicināšana CE marķējumam;
  • pilnībā funkcionējoša savstarpēja atzīšana.
  • Jauns tiesiskais regulējums English

Saskaņošana

Tā kā dalībvalstu tehnisko noteikumu atšķirības var kavēt tirdzniecību, ES vairākām izstrādājumu grupām ir pieņēmusi saskaņošanas pasākumus — tie galvenokārt attiecas uz precēm, kas tiek uzskatītas par potenciāli ļoti bīstamām, piemēram, medikamentiem, transportlīdzekļiem, rotaļlietām, ķimikālijām, elektroiekārtām, mehānisku aprīkojumu un medicīnas iekārtām. Izstrādājumus, kas ražoti atbilstoši šiem noteikumiem, drīkst piedāvāt jebkuras ES dalībvalsts tirgū.

Standartizācija

Kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu vidus ES ir izstrādājusi jaunu pieeju, kuras pamatā ir standartizācija.

ES tiesību aktos, kas tiek dēvēti par jaunās pieejas direktīvām, noteiktas būtiskas prasības, kuras jāievēro izstrādājumu ražošanā, lai tos varētu pārdot visā ES. Ražotāju ziņā ir pārveidot šīs būtiskās prasības tehniskajās specifikācijās.

Lai ražotājiem būtu vieglāk veikt šo uzdevumu, līdz šim ir izdoti ap 20 000 Eiropas standartu. Uzskatāms, ka preces, kuras atbilst šiem standartiem, atbilst arī būtiskajām prasībām, kas noteiktas ES direktīvās. Tomēr minētie standarti nav obligāti, un ražotāji var izvēlēties arī citus tehniskos risinājumus, lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām.

ES saskaņotos standartus izstrādā Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), līdzko ir panākta vienprātība visu ieinteresēto pušu (nozares pārstāvju, valsts iestāžu, patērētāju, vides aizsardzības organizāciju, arodbiedrību) starpā.

Standartizācija ir stratēģisks jaunievedumu un konkurētspējas veicināšanas līdzeklis. ES mērķis ir nodrošināt, lai standarti attīstītos līdz ar jaunām zināšanām, un iedrošināt ieinteresētās puses, jo īpaši mazos uzņēmumus, iesaistīties standartizācijā.

CE marķējums

CE marķējums uz izstrādājuma liecina, ka izstrādājums atbilst visām piemērojamajām ES prasībām. ES dalībvalstis nedrīkst ierobežot tādu izstrādājumu piekļuvi tirgiem, kuriem ir CE marķējums, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi, ka izstrādājums neatbilst noteikumiem.

Savstarpējā atzīšana

Nozarēs, kurās saskaņošana nav veikta, tirdzniecības pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips: izstrādājumi, kas tiek likumīgi ražoti vai izplatīti vienā ES valstī, var tikt izplatīti arī citās pat tad, ja tie nepilnīgi atbilst šo valstu tehniskajiem noteikumiem, piemēram, to formas, izmēra, svara, sastāva, etiķešu vai iepakojuma dēļ. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību visā ES, ja vien tie ievēro savas valsts noteikumus.

Ražojumu informācijas punkti

Lai informētu uzņēmumus un iestādes par savstarpējas atzīšanas principa piemērojumu un dalībvalstīs spēkā esošajiem speciālajiem tehniskajiem noteikumiem, visās dalībvalstī tika izveidoti ražojumu informācijas punkti.

Valsts ražojumu informācijas punkta uzdevums ir:

  • informēt uzņēmumus un iestādes par īpašiem tehniskiem noteikumiem, kas pašu valstī ir piemērojami konkrēta veida ražojumiem tad, ja šos ražojumus neregulē un nesaskaņo ES līmenī,
  • sniegt uzņēmumiem kontaktinformāciju par kompetentajām iestādēm, kuru ziņā ir konkrēto tehnisko noteikumu izpilde,
  • informēt uzņēmumus par pašu valstī pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tad, ja izceltos strīds starp tiem un kompetento iestādi.

Ražojumu informācijas punktiem atbilde jāsniedz 15 darba dienu laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas, un tie nedrīkst pieprasīt nekādu maksu par informācijas sniegšanu.

  • Saraksts, kurā iekļauti visu dalībvalstu ražojumu informācijas punkti English

Resursi

Eiropas Komisija ir izveidojusi īpašu tīmekļa vietni, kurā ir informācija par to, kā iesniegt sūdzību par kādas ES dalībvalsts īstenotajiem pasākumiem (likumiem, noteikumiem vai administratīviem pasākumiem) vai praksi, kas neatbilst ES tiesību aktu noteikumiem vai principiem.

Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu:

Dzīvot un strādāt visā Eiropā

Jums ir jautājumi par Eiropas Savienību?
  • 00 800 6 7 8 9 10 11
  • Pa e-pastu
  • "Europe Direct" kontaktcentri
  • tiešs dialogs
Jums vajadzīga palīdzība?

Jums vajadzīga palīdzība?

Turpmāka palīdzība

SOLVIT palīdz uzņēmumiem atrisināt problēmas, kas radušās tāpēc, ka valsts iestādes nepareizi piemērojušas ES tirgus noteikumus.

Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkls “Enterprise Europe Network” uzņēmējiem sniedz informāciju un padomus par preču brīvu apriti.

  • Par Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīklu English
  • Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkla kontaktpunkti English

CEN-CENELEC un valstu standartizācijas organizācijas izveidojušas palīdzības dienestu tīklu, kura mērķis ir konsultēt MVU par standartiem.

  • Par CEN-CENELEC English