KonkurenceGodīga konkurence
Atjaunināts 07/2011
-
Eiropas Savienība
-
Apvienotā Karaliste
en
-
Austrija
deen
-
Beļģija
enfrnl
-
Bulgārija
bgen
-
Čehija
csen
-
Dānija
daen
-
Francija
enfr
-
Grieķija
elen
-
Igaunija
enet
-
Īrija
en
-
Itālija
enit
-
Kipra
elen
-
Latvija
enlv
-
Lietuva
enlt
-
Luksemburga
enfr
-
Malta
en
-
Nīderlande
ennl
-
Norvēģija
enno
-
Polija
enpl
-
Portugāle
enpt
-
Rumānija
enro
-
Slovākija
ensk
-
Slovēnija
ensl
-
Somija
enfi
-
Spānija
enes
-
Ungārija
enhu
-
Vācija
deen
-
Zviedrija
ensv
Konkurence ir izšķirīgi svarīga ekonomikas izaugsmē, un tā ir viens no galvenajiem ES politikas mērķiem. Tāpēc ES ir pieņēmusi noteikumus, kas garantē brīvu un godīgu konkurenci tirgū. Eiropas Komisija (EK) atbild par to, lai konkurence netiktu traucēta, un tai ir tiesības novērst konkurenci traucējošu rīcību.
Pretmonopola politika
Pretmonopola noteikumi aizliedz uzņēmumiem slēgt savstarpējus nolīgumus, kas ierobežo konkurenci, vai ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli tirgū.
Nolīgumi
Divu vai vairāku uzņēmumu nolīgumi, kas ierobežo konkurenci, ir aizliegti (Līguma 101. pants). Piemēram, par konkurenci ierobežojošiem tiek uzskatīti konkurentu izveidoti karteļi, kuru mērķis ir kontrolēt cenas vai sadalīt tirgu.
Tomēr dažu nolīgumu ietekme ir labvēlīga, piemēram, gadījumos, kad tie veicina tehnisko progresu vai uzlabo preču izplatīšanu, tāpēc tie ir pieļaujami. Dažām kategorijām ir ieviesti pat grupveida atbrīvojumi, piemēram, pētniecības un izstrādes un tehnoloģiju nodošanas jomā. Lai šādi nolīgumi atbilstu ES konkurences noteikumiem, tiem jāatbilst zināmiem nosacījumiem.
Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana
Uzņēmumiem, kas tirgū atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts to izmantot ļaunprātīgi (Līguma 102. pants). Viens no ļaunprātīgas izmantošanas piemēriem ir gadījumi, kad uzņēmumi nosit cenu, lai liegtu konkurentiem iespēju darboties tirgū.
Eiropas Komisija pievērš īpašu uzmanību sūdzībām, ko attiecībā uz šo jomu iesnieguši mazie uzņēmumi.
Lai gādātu par konkurences noteikumu ievērošanu, Komisija var sākt izmeklēšanu un uzlikt sodus. Tā var pieprasīt informāciju un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt pārbaudes uzņēmumu telpās. Uzņēmumiem, kas pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, var noteikt naudassodus vai pieprasīt izmainīt uzvedību.
Apvienošanās
Ja apvienoties vēlas lieli uzņēmumi, tiem vispirms jāsaņem atļauja no EK neatkarīgi no tā, kur ir to galvenais birojs (kritērijs ir apgrozījums Eiropas Savienībā). Mazu uzņēmumu apvienošanās parasti nav pakļauta ES noteiktajai kārtībai, tomēr uz to var attiekties dalībvalstu noteikumi.
-
Tiesiskais regulējums uzņēmumu apvienošanās jomā
- Uzņēmumu apvienošanās Eiropas Savienībā Uzņēmumu apvienošanās Eiropas Savienībā
Valsts atbalsts
ES dalībvalstis reizēm izmanto valsts resursus, lai veicinātu noteiktas saimnieciskās darbības vai pasargātu vietējos uzņēmumus. Tomēr pastāv risks, ka šāds valdības atbalsts var dažiem sniegt uzņēmumiem priekšrocības pār konkurentiem, tādējādi traucējot konkurenci. Tādēļ Līgums principā aizliedz sniegt valsts atbalstu.
Izņēmuma gadījumos ir atļauts atbalsts, kas ir visas sabiedrības interesēs, un Līgumā uzskaitīti apstākļi, kādos valsts atbalsts ir pieļaujams. Eiropas Komisija ir atbildīga par šāda atbalsta uzraudzīšanu un to, lai būtu līdzsvars starp atbalsta labvēlīgu un nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci.
Tīmeklī aizpildot sūdzību veidlapu, uzņēmumi var ziņot par valsts atbalstu, kas, pēc to domām, nelikumīgi piešķirts konkurentiem.
Atbrīvojumi
Gadu gaitā ES ir izstrādājusi grupu atbrīvojuma noteikumus, kas skaidri nosaka gadījumus, kādos atbalsts uzskatāms par pamatotu, un kas ļauj ES dalībvalstīm piešķirt noteikta veida atbalstu bez pienākuma katru reizi par to iepriekš ziņot Komisijai.
Pašlaik spēkā esošie noteikumi tagad ir saskaņoti un konsolidēti vispārējā grupu atbrīvojuma regulā , kas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, reģionālo attīstību, pētniecību, mācībām, inovāciju, nodarbinātību un riska kapitālu, vides aizsardzību un uzņēmējdarbības veicināšanu.
Valsts atbalsts mazajiem uzņēmumiem
Vispārējā grupu atbrīvojuma regula valdībām atvieglo atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem, vienkāršojot noteikumus un paaugstinot robežvērtību, kuru nepārsniedzošs valsts atbalsts netiek uzskatīts par tādu, kas apdraud konkurenci. Tā arī papildina ES Mazās uzņēmējdarbības aktu, ļaujot dalībvalstīm atbalstīt mazos uzņēmumus dažādos to attīstības posmos.
-
Rokasgrāmata par ES noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu MVU
[221 KB]
-
Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts
Valsts atbalsta reforma
Kopš 2005. gada ES dalībvalstis tiek aicinātas sniegt mazāku, bet mērķtiecīgāku atbalstu, lai palīdzētu vairot darbavietas un veicināt izaugsmi, kā arī risināt tirgus nepilnības, ar kurām saskaras mazie uzņēmumi.
Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu:
-
Apvienotā Karaliste
en
-
Austrija
deen
-
Beļģija
enfrnl
-
Bulgārija
bgen
-
Čehija
csen
-
Dānija
daen
-
Francija
enfr
-
Grieķija
elen
-
Igaunija
enet
-
Īrija
en
-
Itālija
enit
-
Kipra
elen
-
Latvija
enlv
-
Lietuva
enlt
-
Luksemburga
enfr
-
Malta
en
-
Nīderlande
ennl
-
Norvēģija
enno
-
Polija
enpl
-
Portugāle
enpt
-
Rumānija
enro
-
Slovākija
ensk
-
Slovēnija
ensl
-
Somija
enfi
-
Spānija
enes
-
Ungārija
enhu
-
Vācija
deen
-
Zviedrija
ensv
























