Publiskais iepirkums

Atjaunināts 03/2012

Publiskais iepirkums ir process, kurā iestādes, tostarp visu līmeņu valdības un valsts aģentūras, iegādājas preces, pakalpojumus un nolīgst darbu veicējus. Publiskā iepirkuma līgumi ir ievērojama ES tirgus daļa un veido aptuveni 16 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Publiskais iepirkums visā ES

Jebkuras ES dalībvalsts uzņēmumi var brīvi pieteikties publiskā iepirkuma konkursos, ko izsludinājušas citu ES valstu iestādes. Tās visā ES izmanto saskaņotu un pārskatāmu kārtību, kādā tiek izraudzīti līgumslēdzēji. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts turklāt sekmē pasākumus, kas mazajiem uzņēmumiem atvieglo piedalīšanos publiskā iepirkuma konkursos līdzvērtīgi lielākiem konkurentiem.

Šobrīd tiek izstrādāti ES publiskā iepirkuma direktīvu labojumi. Ir paredzēts, ka Komisija iesniegs priekšlikumus 2011. gada beigās.

Publiskā iepirkuma noteikumu modernizēšana
Publiskais iepirkums
Publiskā iepirkuma pieejamības veicināšana MVU
Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts
Eiropas labākās prakses kodekss, kas atvieglo MVU dalību publiskā iepirkuma konkursos [90 KB]

Konkursu izsludināšana internetā

ES popularizē konkursu izsludināšanu internetā, lai atvieglotu uzņēmumiem darbu un palīdzētu tiem ietaupīt laiku un resursus.

Komisija novērtēja, kā ir veicies, praktizējot publisko iepirkumu internetā, un tad organizēja apspriešanos par to, kā Eiropā izvērst iepirkumus internetā. Tika gaidīti komentāri un ieteikumi attiecībā uz vērienīgu, tomēr reālistisku e-iepirkumu politiku ES.

Zaļā grāmata par e-iepirkumiem
Publiskais iepirkums internetā
Rīcības plāns e-iepirkumiem

e-CERTIS ir internetā pieejama informācijas sistēma uzņēmumiem un līgumslēdzējām iestādēm. Tā ir par velti un palīdz vieglāk orientēties dažādos sertifikātos un apliecībās, kuras bieži vien prasa publiskā iepirkuma procedūrās.

e-CERTIS

Robežvērtības

Publiskā iepirkuma līgumus, kuru vērtība pārsniedz noteiktu limitu, regulē divas ES direktīvas:

viena no direktīvām regulē valsts pasūtītu būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumus;
otra – līgumus ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Šīs direktīvas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība pārsniedz konkrētas robežvērtības:

valsts būvdarbu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 5 000 000 eiro;
valsts piegāžu un pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 130 000 eiro valsts centrālās pārvaldes iestāžu gadījumā un 200 000 eiro tām pakļautu iestāžu gadījumā, un 400 000 eiro uzņēmumiem ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā.

Caurskatāmības nolūkos visi paziņojumi par konkursiem, kuru vērtība pārsniedz piemērojamās robežvērtības, jāpublicē “ES Oficiālajā Vēstnesī ”, un tiem jābūt bez maksas pieejamiem tīmekļa vietnē “Tenders Electronic Daily ” (TED).

Koriģējošie pasākumi

Eiropas Savienības tiesību akti garantē visiem uzņēmumiem vienādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret līgumslēdzējām iestādēm, kas neievēro noteikumus.

Koriģējošie pasākumi

Īpaši noteikumi

Dažās jomās līgumus regulē īpaši noteikumi.

Līgumus valsts aizsardzības jomā joprojām regulē galvenokārt dalībvalstu tiesību akti. ES mērķis ir izveidot ES aizsardzības tehnikas tirgu, vienlaikus ievērojot dalībvalstu drošības intereses.
Vispārējas saimnieciskas intereses pakalpojumu līgumiem (piemēram, enerģētikas, telekomunikāciju, transporta, radio un televīzijas, pasta pakalpojumu, skolu, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomā) ES izstrādā kopīgus noteikumus, lai uzlabotu konkurētspēju, vienlaikus respektējot dalībvalstu sistēmu daudzveidību.
Iepirkums valsts aizsardzības jomā
Vispārējas nozīmes pakalpojumi

Publiskā un privātā sektora partnerība

Publiskā un privātā sektora partnerība kļūst par aizvien populārāku veidu, kā apsaimniekot, veidot vai atjaunot infrastruktūru vai sniegt pakalpojumus. Tās darbojas dažādās nozarēs – transporta, veselības aizsardzības, izglītības, valsts drošības, atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un energoapgādes jomā. ES mērķis ir nodrošināt publiskā un privātā sektora partnerībām efektīvu konkurenci, un ES skaidro, kā piemērot noteikumus, izraugoties privātā sektora partneruzņēmumu.

Publiskā un privātā sektora partnerība

Videi draudzīgs publiskais iepirkums

Ņemot vērā vides aizsardzības aspektu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā, valstu iestādes var veicināt uzņēmumu iesaistīšanos videi draudzīgu izstrādājumu, pakalpojumu un tehnoloģiju izveidē.

Videi draudzīgs publiskais iepirkums Eiropā

Starptautiskie noteikumi

ES ievēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumu par godīgu starptautisko konkurenci publiskā iepirkuma līgumu jomā. Šim līgumam, kas pazīstams ar nosaukumu “Nolīgums par valsts iepirkumu ” (GPA), pievienojušās 39 valstis, tostarp 27 ES dalībvalstis. Līgums aizliedz diskrimināciju publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā un paredz procesuālus noteikumus.

Nolīgums par valsts iepirkumu (GPA)

Resursi

Tīmekļa vietnē “SIMAP ” sniegta informācija par ES publiskā iepirkuma konkursiem un bezmaksas piekļuve vietnei “Tenders Electronic Daily ” (TED), kur atrodamas sīkas ziņas par visiem Eiropas publiskā iepirkuma līgumiem par lielām summām, kas publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī. Tīmekļa vietnē “SIMAP” var piekļūt arī dalībvalstu publisko iepirkumu datubāzēm.

SIMAP
TED

Arī Eiropas Komisija atbilstoši tās darbības jomām izsludina iepirkuma līgumu konkursus.

Eiropas Komisija – publiskā iepirkuma līgumi

Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu: