Personāla vadība

Atjaunināts 05/2011

ES darba tirgus

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās, kas ir viens no ES pamatprincipiem, ir iespēja ikvienam ES dalībvalsts pilsonim strādāt citā ES dalībvalstī bez darba atļaujas.

Tas palīdz darba devējiem atrast piemērotus darbiniekus, jo īpaši, ja darba devēja mītnes valstī šādu kandidātu trūkst. Turklāt, pieņemot darba ņēmējus no ārvalstīm, arī iespējams padarīt uzņēmumu radošāku.

Darba devējiem ir pienākums darbiniekiem no citām ES dalībvalstīm piemērot tādus pašus noteikumus, piemēram, attiecībā uz darba iespējām, darba apstākļiem, tostarp algu un apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu un atlaišanu, kādus tie piemēro savas mītnes valsts personālam. Darba devēji nedrīkst izvirzīt nekādus papildu nosacījumus.

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās
Līguma par ES darbību 45. pants [842 KB]

Uz darba ņēmējiem no jaunajām ES dalībvalstīm var attiecināt pagaidu ierobežojumus, tomēr ne ilgāk kā septiņus gadus pēc šo valstu iestāšanās datuma, tātad ne ilgāk par 2013. gada 31. decembri Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem.

Pagaidu ierobežojumi darba ņēmējiem no jaunajām ES dalībvalstīm

Darbinieki, kuri norīkoti darbam ārvalstīs

Sniedzot pakalpojumus ārvalstīs, darba devēji var uz laiku norīkot daļu personāla, ko viņi nodarbina vienā ES dalībvalstī, darbam citā ES dalībvalstī.

ES noteikumi aizsargā šo darba ņēmēju tiesības un darba apstākļus, kā arī ļauj izvairīties no “sociālā dempinga”. Līdz ar to darbam ārvalstīs norīkoto darbinieku darba nosacījumiem ir jāatbilst tiem nosacījumiem, kādus piemēro uzņemošās valsts vietējam darbaspēkam.

Novēršot nevajadzīgus šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei, vienlaikus nepieciešams aizsargāt darbam ārvalstīs norīkoto darba ņēmēju tiesības.

Obligātie nosacījumi, kas jānodrošina darbam ārvalstīs norīkotiem darba ņēmējiem

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana

Pieņemot darbā personālu ES darba tirgū, iespējams, ka tiks prasīta profesionālā kvalifikācija, diplomi, pieredze vai kādas valodas zināšanas. ES ir formulējusi noteikumus attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu (arī savstarpēju atzīšanu), tostarp to, kā automātiski atzīt dažu speciālistu kvalifikāciju (tas attiecas, piemēram uz ārstiem, medicīnas māsām, zobārstiem, vecmātēm, veterinārārstiem, farmaceitiem, arhitektiem).

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana

Valsts iestādēm arī jāatzīst darba pieredze, kas gūta citās ES valstīs, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieredze, kas gūta pašu valstī.

Sociālā nodrošinātība

Valsts sociālās nodrošināšanas pienākumi un tiesības attiecināmas uz visu personālu neatkarīgi no tā, vai tas ir vietējais vai no citas ES dalībvalsts. Katrai ES dalībvalstij ir sava sociālās nodrošināšanas sistēma, kas ir tikai šīs valsts pārziņā.

Tomēr, pateicoties ES īstenotajai šo dalībvalstu sistēmu koordinēšanai un saskaņošanai, darba ņēmēji, pensionāri un citi, kam ir sociālā apdrošināšana, var saglabāt savas sociālās nodrošināšanas tiesības, arī pensijas un veselības aprūpi, pārceļoties no vienas ES dalībvalsts uz citu.

Sociālās apdrošināšanas tiesības ES

Sociālo pamatnoteikumu ievērošana

Personāla vadība ietver sociālo pamatnoteikumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz diskriminācijas izskaušanu, dzimumu līdztiesību, veselību un drošību.

Sociālo noteikumu ievērošana Eiropas Savienībā

Resursi

Eiropas darba portāls EURES darba devējiem sniedz informāciju un atbalstu personāla pieņemšanā darbā Eiropas Savienībā. Tas palīdz darba meklētājiem, kā arī ļauj uzņēmējiem sameklēt darbiniekus no visas ES. Pierobežu apgabalos EURES sniedz informāciju par iespējām strādāt kaimiņvalstīs, pēc darba atgriežoties savā valstī, un palīdz darba ņēmējiem un darba devējiem risināt iespējamās problēmas.

Par EURES
EURES kontaktpunkti

Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu:

Jums vajadzīga palīdzība?

Turpmāka palīdzība

Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkls “Enterprise Europe Network” uzņēmumiem sniedz informāciju un padomus par personāla vadību.

Par Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīklu
Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkla kontaktpunkti

Dienests “SOLVIT” palīdz uzņēmējiem atrisināt problēmas, kuras radušās tāpēc, ka valsts iestādes nepareizi piemērojušas ES tirgus noteikumus.