Navigācijas ceļš

Grāmatvedība - Latvija

Atjaunināts 02/2011

Juridiskās prasības

Latvijā grāmatvedības kārtošanu reglamentē valsts normatīvie akti, Latvijas grāmatvedības standarti kā arī ES institūciju izdotie tiesību akti.

Likums “Par grāmatvedību” ir “jumta likums” grāmatvedības jomā un attiecas uz visiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Atbilstoši  likumam “Par grāmatvedību”  Grāmatvedības padome apstiprina Latvijas grāmatvedības standartus - ar spēkā esošajiem grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienas tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņotus vispārīgi un daudzkārt piemērojamus norādījumus aktīvu, pašu kapitāla, saistību novērtēšanai, ieņēmumu un izmaksu atzīšanai un uzskaitei grāmatvedībā.

Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām un kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām neatkarīgi no to darbības virziena vai apgrozījuma lieluma, gada pārskats jāsagatavo saskaņā ar Gada pārskatu likumā vai Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbību reglamentējošos likumos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos vai rīkojumos noteikto kārtību.

Vispārīgos principus finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem komercsabiedrību pārskatu un to revīzijas jomā  nosaka to darbību reglamentējošie likumi un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi ir saskaņoti ar attiecīgajām direktīvām, kas nosaka ES grāmatvedības kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas un to pārbaudes tiesisko regulējumu:

Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām un kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām jāievēro Konsolidēto gada pārskatu likuma normas, ja šīs komercsabiedrības ir koncerna mātes sabiedrības.

Konsolidēto gada pārskatu likums

Detalizētākas prasības banku un citu finanšu iestāžu, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatu sagatavošanai nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi, kas paredz finanšu pārskatu posteņu vērtēšanu un informācijas atklāšanu veikt saskaņā ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Minētā prasība neattiecas tikai uz krājaizdevu sabiedrībām.

Vienkāršā ieraksta grāmatvedība

Vienkāršā ieraksta sistēma grāmatvedībā nodrošina iespēju veikt ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kā arī izpildīt deklarācijas un veidlapas atbilstoši nodokļu likumos vai saskaņā ar tiem pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā atļauts individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Minētās personas ieņēmumus un izdevumus var reģistrēt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”).

Divkāršā ieraksta grāmatvedība

Divkāršā ieraksta sistēma grāmatvedībā nodrošina iespēju sagatavot gada pārskatu, kura sastāvdaļa ir bilance (pārskats par gada pārskata sagatavotāja līdzekļu un to avotu atlikumiem bilances datumā) un citas noteiktās gada pārskata sastāvdaļas, kā arī aizpilda deklarācijas un veidlapas atbilstoši nodokļu likumos  vai saskaņā ar tiem pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Sāda grāmatvedības forma jāved visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, atskaitot Grāmatvedības likumā minētos atbrīvojumus.

Inventarizācija

Uzsākot darbību, uzņēmums veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

 

Administratīvās procedūras

Gada pārskati un konsolidētie gada pārskati kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests elektroniski nosūta šos dokumentus Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistram jāpublisko saņemtie dokumenti.

Dokumentu uzglabāšana

Katram uzņēmumam visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u.c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā.

Likums Par grāmatvedību noteic, ka glabāšanas laiks ir:

  • gada pārskatiem un to pielikumiem, kā arī galvenajai grāmatai - 10 gadi. Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos
  • inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem - 10 gadi
  • attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem - 75 gadi
  • pārējiem attaisnojuma dokumentiem - 5 gadi

Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju. Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Resursi

Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, nodokļu politikas, muitas darbības politikas, valsts sektora darba samaksas politikas un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu koordinācijas un izmantošanas politikas apakšnozares.

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija   ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija   ir ir neatkarīga Latvijas zvērinātu revidentu profesionāla korporācija, kurā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības. LZRA īsteno zvērinātu revidentu profesionālo pašpārvaldi, kuras ietvaros nodrošina profesionālo standartu un ētikas normu, kā arī citu uz profesiju attiecināmo regulējošo normatīvo aktu ievērošanas un asociācijas biedru profesionālās darbības uzraudzību, kā arī veic citus likumos un savos statūtos noteiktos uzdevumus. Jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu komercsabiedrību licencēšanu un citiem likumā„Par zvērinātiem revidentiem” LZRA deleģētajiem uzdevumiem, LZRA atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Finanšu ministrija ir atbildīgā iestāde sadarbībā ar citu ES dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā

Virtuālais Grāmatvežu klubs   ir privātas iniciatīvas interneta vietne, kas apkopo grāmatvedībā nepieciešamo informāciju, sniedz konsultācijas un padomus.

Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu:

Dzīvot un strādāt visā Eiropā

Jums vajadzīga palīdzība?

Jums vajadzīga palīdzība?

Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkla kontaktpunkti

Eiropas Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls ar vietējo kontaktpunktu palīdzību sniedz uzņēmumiem informāciju un padomus.

  • Eiropas Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls English

Izvēlieties sev tuvāko kontaktpunktu, lai saņemtu personalizētu palīdzību un padomus:

Turpmāka palīdzība

Latvijā grāmatveža profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, un arī Latvijā normatīvie akti neierobežo fizisko personu loku, kuras komercsabiedrības vadītājs varētu pieņemt par darbinieku grāmatvedības kārtošanai un gada pārskatu sagatavošanai vai par darbinieku komercsabiedrībā, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus.

Latvijas izglītības sistēmas ietvaros tradicionāli grāmatveža profesijai nepieciešamās zināšanas var iegūt profesionālās vispārējās un augstākās izglītības un akadēmiskās izglītības programmās, daudzās augstskolās, koledžās vai augstskolu filiālēs, kā arī vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Mācību programmas grāmatveža profesijas apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai piedāvā arī citas izglītības iestādes.

Šobrīd Latvijā papildus grāmatveža profesionālās izglītības diplomam kā viens no zināšanu, pieredzes, prasmju apliecinājumiem grāmatvedības jomā ir pēcdiploma kompetences sertifikāts, kas paaugstina grāmatveža konkurētspēju darba tirgū.

Latvijā grāmatvežus sertificē arī Latvijas Republikas grāmatvežu asociācija, kurā pieejams sertificēto grāmatvežu saraksts.

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem zvērināta revidenta profesija ir reglamentēta. Profesijas reglamentāciju nosaka likums „Par zvērinātiem revidentiem”, likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un izrietošie Ministru kabineta noteikumi.

Zvērināta revidenta profesionālo darbību ir tiesīgi veikt sertificēti zvērināti revidenti un licencētas zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

Zvērinātu revidentu sertificēšanu un zvērinātu komercsabiedrību licencēšanu veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk – LZRA).

LZRA kārto Zvērinātu revidentu reģistru,  Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistru un Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru. Minēto reģistru informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama.