Navigācijas ceļš

Finansējums un atbalsts

Finansējums

Lieli uzņēmumi ieguldījumus piesaista galvenokārt ar finanšu tirgus palīdzību, bet maziem uzņēmumiem finansējuma avoti ir ierobežoti.

Banku aizdevumi

Pirms aizdevumu izsniegšanas bankas novērtē uzņēmumu risku, gaidāmo izaugsmi un iespējas aizdevumu atdot. Aizdevumu nepiešķir, ja pastāv relatīvi augsts risks un zems ienesīgums, kas ir bieža parādība nelielu aizdevumu gadījumā.

Trešā puse ar garantiju sistēmas palīdzību var iesaistīties bankas aizdevuma izsniegšanā, uzņemoties daļu bankas riska un tādējādi tai atvieglojot aizdevuma izsniegšanu.

Pašu kapitāls

Pārdodot uzņēmējsabiedrības daļas, mazie uzņēmumi, kuri ir pārāk riskanti bankām un nav spējīgi nodrošināt garantijas, var palielināt pašu kapitālu.

Investori nodrošina riska kapitālu maziem, uz inovāciju orientētiem uzņēmumiem, kam ir liels izaugsmes potenciāls, tomēr parasti tikai tajā gadījumā, ja tie var sagaidīt ievērojamu peļņu no dalības uzņēmumā

Finanšu instrumenti, kas ir aizdevuma un pašu kapitāla apvienojums

Finanšu instrumenti, ko dēvē arī par mezonīnfinansējumu (mezzanine finance) vai kvazikapitālu (quasi-equity), ir aizdevuma un pašu kapitāla apvienojums, ko parasti izmanto tādu uzņēmumu  īpašumtiesību nodošanas vai paplašināšanās finansēšanai, kuri jau ir nostabilizējušies, jo šādos gadījumos investoru risks ir viegli novērtējams.

Īpašumtiesību nodošanā ir iesaistītas trīs puses: investors, kurš nodrošina aizdevuma un pašu kapitāla apvienojumu; pārdevējs, kurš parasti saņem naudu, un pircējs, kurš saņem ievērojamu daļu uzņēmuma akciju un pieņemamu parādsaistību apjomu.

Lai gan mezonīnfinansējumu tā sarežģītības dēļ parasti izmanto darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par pieciem miljoniem eiro, šādu finansējumu aizvien biežāk izmanto arī mazākos darījumos.

Subsīdijas

Lai mudinātu uzņēmumus pievērsties zināmām uzņēmējdarbības jomām, piemēram, inovācijai un vides aizsardzībai, ES un dalībvalstis piedāvā subsīdijas — parasti kā līdzfinansējumu kopīgos projektos.

Atbalsts uzņēmumiem

Uzņēmumi — it sevišķi mazie — ES piedāvāto iespēju izmantošanā var sastapties ar šķēršļiem, piemēram, valodas barjeru, tirgus informācijas nepietiekamību, vājām zināšanām par administratīvajām prasībām un procedūrām.

Valsts pārvaldes iestāžu izveidoti uzņēmējdarbības atbalsta dienesti var sniegt uzņēmumiem informāciju un personalizētu atbalstu, kas tām nepieciešams ES tirgus iekarošanai un potenciālajai izaugsmei.

P ieredzējušu darbinieku sniegtie atbalsta pasākumi piedāvā palīdzību vietējā mērogā, kam ir būtiska nozīme, lai izprastu uzņēmējsabiedrības īpašās vajadzības.

Papildus personalizētam atbalstam valsts iestādes arī uzklausa, kādas ir uzņēmumu vajadzības un sniedz tiem vispusīgus informācijas līdzekļus.