Navigācijas ceļš

Sociālā drošība - Latvija

Atjaunināts 11/2010

Juridiskās prasības

Sociālie noteikumi

Drošība un veselības aizsardzība darbā

Jums jānodrošina saviem darbiniekiem apmācība darba drošības jomā.

Valsts darba inspekcija atbild par nodarbinātības jautājumiem, jo īpaši darba drošību.

Darba tiesības

Darba līgumtiesības

Darba tiesiskās attiecības Latvijā ir nodibināmas uz rakstiska darba līguma pamata. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja. Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.

Darba attiecības

Minimālā darba alga 2011.gadā Latvijā ir LVL 200, bet minimālā stundas likme - LVL 1.189.

Minimālais ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir 4 kalendāra nedēļas (28 kalendāra dienas), neieskaitot valsts svētku dienas. Darbiniekiem ar trim vai vairāk bērniem vecumā līdz 16 gadiem vai ar bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, ir tiesības uz trīs darba dienas ilgu ikgadēju apmaksātu papildatvaļinājumu. Darbiniekiem ir tiesības arī uz atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas gadījumos, kad tas netraucē uzņēmuma darbībai.

Sociālā drošība

Tiesības saņemt sociālos pabalstus ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un kam ir piešķirts personas kods. Personām, kam ir termiņuzturēšanas atļauja, nav tiesību saņemt dažus pabalstu veidus.

Darbiniekiem, ka arī sociāli apdrošinātām pašnodarbinātām personām ir tiesības saņemt slimības pabalstu, no kura ietur ienākuma nodokli.

Slimības pabalstu izmaksā ne ilgāku par 26 nedēļām vai 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Pabalsta apmērs ir 80 % no vidējās darba algas.

Bezdarbnieka pabalstu ir tiesības saņemt, ja persona ir apdrošināta bezdarba gadījumam un ja personas darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu vai sociālās iemaksas veiktas vismaz 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā.

Maternitātes pabalstu izmaksā, sievietei atrodoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kas ilgst 112 kalendārās dienas. Pabalsta apmērs ir 80% no vidējās darba algas.

Paternitātes pabalstu   ir tiesības saņemt, ja persona ir sociāli apdrošināta. Pabalsta apmērs ir 80 % no vidējās darba algas. Personai ir tiesības uz 10 dienu ilgu atvaļinājumu 12 mēnešu laikā no bērna piedzimšanas.

Vecāku pabalstu ir tiesības saņemt, ja persona ir sociāli apdrošināta, kopj bērnu vecumā līdz gadam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pabalsta apmērs ir 70 % no vidējās darba algas.

Medicīnas aprūpe   tiek garantēta Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, ES, EEZ un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī aizturētām, apcietinātām un ar brīvības atņemšanu notiesātām personām. Darbojas arī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas sistēma.

Pensionēšanas vecums Latvijā vīriešiem un sievietēm ir 62 gadi. Pensijas apmērs ir atkarīgs no darba stāža līdz 1996.gadam, veikto iemaksu apmēra no 1996.gada un pensionēšanās vecuma.

Latvijā tiek īstenota arī profesionālās orientācijas koncepcija. Labklājības ministrija pašlaik izstrādā koncepciju vienādām iespējām visiem, kas skar invalīdu darba, sociālās aprūpes un citus jautājumus.

Tiesvedība

Darba strīdu izskatīšanas kārtību noteic Darba strīdu likums

Drošība un veselības aizsardzība darbā

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir jāveic darba vides iekšējā uzraudzība, tajā skaitā ne retāk kā reizi gadā un visos gadījumos, ja mainījies darba aprīkojums vai darba process, riska novērtēšana, nosakot darba vides riskus, kas ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību darbā, un bīstamos apstākļus darbā. Darba vides riska novērtējums ir jādokumentē.

Valsts darba inspekcija veic valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

Nediskriminācija, vienlīdzīga attieksme un dzimumu līdztiesība

Tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu Latvijā noteikta ar Darba likuma 60.pantu. Tas nozīmē, ka darbiniekam neatkarīgi no dzimuma ir tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu vai vienādas vērtības darbu, kā arī neatkarīgi no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

To, ka darba devējam jāievēro vienāda attieksme pret darbiniekiem pieņemot darbā, paaugstinot amatā, nosūtot uz profesionālo apmācību vai nodrošinot darba apstākļus, noteikts vairākos Darba likuma pantos.

Aizliegums diskriminēt uz dzimuma pamata jāievēro, jau ievietojot darba sludinājumu, t.i., sludinājumā nevar būt minēts vēlamais kandidāta dzimums (Darba likuma 32.pants). Arī darba intervijā pretendentam nedrīkst uzdot nekādus jautājumus, kas attiecas uz personas privāto dzīvi, piemēram, ģimenes stāvokli, grūtniecību u.c.( Darba likuma 33. pants)

Darba devējs, paaugstinot darbinieku amatā, nedrīkst ņemt vērā darbinieka dzimumu (Darba likuma 95.pants)

Darba devējam ir jānodrošina abu dzimumu vienādas iespējas uz apmācību (Darba likuma 95.pants)

Obligātie sociālie noteikumi ir vienīgās prasības attiecībā uz personāla vadību.

Uzņēmumi pēc pašu iniciatīvas drīkst pārsniegt obligātās tiesiskās prasības sociālo noteikumu jomā.

Administratīvās procedūras

Par bezdarbnieka pabalstiem atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Resursi

Labklājības ministrija sniedz informāciju vispārīgos jautājumos, kas saistīti ar sociālo standartu ievērošanu.

Veselības ministrija sniedz informāciju jautājumos, kas saistīti ar veselību.

Valsts ieņēmumu dienests   sniedz informāciju nodokļu jautājumos.

Programmas

Pieņemot darbā sociāli mazaizsargātas personas, uzņēmumiem ir tiesības saņemt ikmēneša finansiālu atbalstu. Uzņēmumiem ir tiesības arī uz citiem vienreizējiem pabalstiem un noteiktu izmaksu atlīdzināšanu.

Kopš 2005. gada Latvijā darbojas valsts programma dzimumu līdztiesības īstenošanai.

Apskatiet arī tiesību aktus par šo tēmu:

Dzīvot un strādāt visā Eiropā

Jums vajadzīga palīdzība?

Jums vajadzīga palīdzība?

Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīkla kontaktpunkti

Eiropas Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls ar vietējo kontaktpunktu palīdzību sniedz uzņēmumiem informāciju un padomus.

  • Eiropas Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls English

Izvēlieties sev tuvāko kontaktpunktu, lai saņemtu personalizētu palīdzību un padomus: