Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Runa - [Pārbaudīt pēc runātā teksta]

Sarunu ar Apvienoto Karalisti vadīšanas un sagatavošanas galvenā sarunu vedēja Mišela Barnjē runa Eiropas Reģionu komitejas plenārsēdē

Briselē, 2017. gada 22. martā

“Nosacījumi vienošanās panākšanai sarunās ar Apvienoto Karalisti”

Priekšsēdētāj Markula!

Labdien visiem!

Godātie priekšsēdētāji, mēri, Reģionu komitejas locekļi,

Man prieks atkal būt šeit, un vēlos pateikties jums par uzaicinājumu man runāt par gaidāmajām sarunām, kas būs gan sarežģītas, gan ārkārtējas. Šī ir pirmā reize, kad es kopš novembra publiski runāju par šiem jautājumiem. Ļaujiet man paust solidaritāti, jo mēs esam tikko uzzinājuši par nopietnajiem notikumiem, kas norisinās Londonā. Ir cietušie; patlaban man nav zināma notikuma būtība, bet es gribētu paust solidaritāti ar Lielbritānijas iedzīvotājiem un iestādēm.

44 gadus Eiropas Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir bijis kopīgs projekts.

  • Kopā mēs izveidojām vienoto tirgu, likvidējot šķēršļus mūsu starpā un pieņemot kopīgus noteikumus, kas ļauj precēm, pakalpojumiem un cilvēkiem brīvi pārvietoties.
  • Kopā mēs radījām Eiropas pilsonību kā papildinājumu valsts pilsonībai un stiprinājām tiesiskuma, miera un demokrātijas vērtības, kas ir mūsu Eiropas identitātes pamatā.
  •  Kopā mēs atbalstījām Eiropas atkalapvienošanos pēc Berlīnes mūra krišanas. Apvienotā Karaliste, vērienīgu mērķu vadīta, ātri atvēra savas robežas un darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem. Un mēs apņēmāmies finansēt kohēzijas politiku, kurai jūsu komiteja ir leģitīmi piesaistīta, lai mūsu kontinentā samazinātu vēsturisko un teritoriālo dalījumu.

Šis kopīgais projekts turpinās pastāvēt, taču jau bez Apvienotās Karalistes, kāda bija tās vēlme.

Vairuma Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir radījis ārkārtas situāciju.

Mēs tagad zinām, ka Apvienotā Karaliste 29. martā paziņos Eiropadomei par savu nodomu izstāties. Ar šo paziņojumu tiks oficiāli uzsākts divus gadus ilgais sarunu laikposms.

 

Pamatojoties uz šo paziņojumu, 27 valstu vai valdību vadītāji, kā arī priekšsēdētāji Tusks un Junkers, sāks vairākas nedēļas ilgo darbu pie pamatnostādnēm, kas man būs nepieciešamas, lai vadītu sarunas, vienlaikus cienot Eiropadomes un Padomes pilnvaras un jūs šodien uzņemošā Eiropas Parlamenta uzticību.

“Brexit” radīs nozīmīgas cilvēciskās, ekonomiskās, finansiālās, juridiskās un politiskās sekas.

Taču sekas situācijā, kad vienošanās netiek panākta, būtu vēl nozīmīgākas – visiem:

  • vairāk nekā četri miljoni pilsoņu – Apvienotās Karalistes pilsoņi ES un ES pilsoņi Apvienotajā Karalistē – saskarsies ar ārkārtīgi lielu nenoteiktību par savām tiesībām un nākotni;
  • piegāžu problēmas Apvienotajā Karalistē, kas izjauks vērtību ķēdes;
  • apgrūtinošu muitas pārbaužu atjaunošana, kas neizbēgami palēninās tirdzniecību un pagarinās kravas automašīnu rindas Duvrā;
  • nopietni gaisa satiksmes traucējumi uz Apvienoto Karalisti un no tās;
  • kodolmateriālu sadales apturēšana Apvienotajai Karalistei, jo tā diennakts laikā nonāks ārpus EURATOM.
  • Es varu minēt vēl vairāk šādu piemēru.

Šāda situācija nopietni ietekmētu Apvienoto Karalisti – divām trešdaļām tās tirdzniecības patlaban iespējas un aizsardzību nodrošina vienotais tirgus un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumi ar vairāk nekā 60 partnervalstīm.

Tas ietekmēs arī Savienību – mūsu Savienību –, pat ja mēs turpināsim gūt labumu no vienotā tirgus 27 dalībvalstu sastāvā un no mūsu brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Scenārijs, kurā vienošanās netiek panākta, nav mūsu scenārijs.

Mēs vēlamies panākt vienošanos. Mēs vēlamies gūt panākumus, panākot vienošanos.

Gūt panākumus kopā ar Lielbritāniju, nevis pret to.

Tāpēc 27 dalībvalstu un manas komandas vārdā mūsu prioritāte ir panākt vienošanos par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos un sagatavot ceļu jaunai partnerībai.

Mums šodien ir jārunā par nosacījumiem vienošanās panākšanai.

Pirmais nosacījums ir 27 dalībvalstu vienotība, kas iet roku rokā ar pārredzamību un sabiedrisku diskusiju.

Kopš es stājos amatā 1. oktobrī, esmu ticies ar visu 27 dalībvalstu valdībām.

 

Pēdējo pāris nedēļu laikā es esmu uzsācis galvaspilsētu apmeklējumu otro kārtu, lai atkal tiktos ar valdībām, kā arī ar valstu parlamentiem, arodbiedrībām un profesionālajām organizācijām.

Šajā laikposmā un pašu sarunu laikā es, protams, cieši sadarbošos ar Eiropadomi, tās priekšsēdētāju Donaldu Tusku, Padomi, Eiropas Parlamentu un tā priekšsēdētāju Antonio Tajāni, kā arī ar visām pārējām Eiropas Savienības struktūrām un iestādēm.

Tāpēc, priekšsēdētāj Markula, dāmas un kungi, es esmu priecīgs šodien būt šeit, Reģionu komitejā. Būdams reģionālās politikas komisārs, es bieži sadarbojos ar komiteju. Tāpēc, ka jūs esat reģionu, pilsētu un lauku apgabalu pārstāvji visā to dažādībā.

Vienotība nenozīmē vienādību. Vienotība ir pirmais nosacījums tam, lai sarunās panāktu vienošanos.

Tas, protams, ir mūsu interesēs. Taču tas ir – un es vēlos šo adresēt mūsu britu partneriem, zinot, ka daži no viņiem atrodas šeit, – arī Apvienotās Karalistes interesēs. Jo beigu beigās abām pusēm būs vajadzīga vienota Eiropa, lai panāktu vienošanos.

Es gribētu minēt vēl vienu punktu – šī vienotība būs vēl spēcīgāka, ja tā tiks veidota uz pārredzamības un sabiedriskas diskusijas pamatiem. Un es zinu, ka jūsu komiteja kārtējo reizi aktīvi piedalīsies šajā sabiedriskajā diskusijā.

Šīs sarunas nevar notikt slepeni.

Mēs risināsim sarunas pārredzamā un atklātā veidā, katram izskaidrojot to, ko mēs darām.

Šo sarunu laikā mums ir arī objektīvi jāizskaidro, ko nozīmē “izstāties no Eiropas Savienības” gan valstij, kura izstājas, gan pārējām dalībvalstīm.

Mums ir jāsaka taisnība – ko mēs arī darīsim – mūsu pilsoņiem par to, ko nozīmē “Brexit”.

Otrais nosacījums tam, lai panāktu vienošanos, ir nenoteiktības likvidēšana, ko radījis Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības.

Šī nenoteiktība, pirmkārt un galvenokārt, attiecas uz četrarpus miljoniem pilsoņu:

  • poļu studentiem, kuriem ir pieejamas britu universitātes saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā britu studentiem;
  • britu pensionāriem, kuri dzīvo Spānijā un kuri izmanto veselības aprūpi saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Spānijas pensionāri;
  • rumāņu medmāsām un ārstiem, kuri sekmē veselības aprūpes kvalitāti Apvienotajā Karalistē;
  • vai inženieriem no Itālijas, Vācijas vai citām valstīm, kuri izvēlējās strādāt Apvienotajā Karalistē, tāpat kā tūkstošiem britu, kuri ir izdarījuši tādu pašu izvēli strādāt Berlīnē, Romā vai Vīnē.

Mēs uzklausām viņu bažas. Mēs izprotam viņu satraukumu, un mums ir efektīvi uz to jāreaģē.

Viņu kā Eiropas pilsoņu tiesību garantēšana ilgtermiņā būs mūsu absolūta prioritāte jau no sarunu paša sākuma.

Mūsu lozungs būs: “Pilsoņu interesēm priekšroka!” Un es atzinīgi vērtēju Kolēģijas lēmumu šorīt reģistrēt divas pilsoņu iniciatīvas.

Aplūkojamie jautājumi ir sarežģīti – vai tās būtu uzturēšanās tiesības, piekļuve darba tirgum, pensiju vai sociālā nodrošinājuma tiesības, vai piekļuve izglītībai.

Mēs metodiski strādāsim pie katra no šiem punktiem. Mēs nepalaidīsim garām neizskatītu nevienu sīkumu, un šajā ziņā mēs jau sadarbojamies ar visām dalībvalstīm.

Tam būs vajadzīgs laiks, visticamāk, vairāki mēneši. Mums kopā ar Apvienoto Karalisti šajā jomā ir jāveic nopietns tiesiskais darbs.

Taču mēs varam un mums vajadzētu pēc iespējas ātrāk vienoties par nepārtrauktības, savstarpības un nediskriminācijas principiem tā, lai nepamestu šos pilsoņus nenoteiktības situācijā.

Nākamā ir nenoteiktība reģionālajām un vietējām pašvaldībām un visiem programmu izmantotājiem, kurus patlaban finansē no Eiropas budžeta.

Par ko mēs runājam?

  • Eiropas Sociālā fonda atbalsta saņēmējiem, kas – ar gandrīz 90 miljardiem eiro visiem reģioniem – palīdz tiem vīriešiem un sievietēm, kuri ir vismazāk kvalificēti un kuriem ir visgrūtāk atrast darbu.
  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta saņēmējiem, kurus jūs visi labi zināt – mēs runājam par gandrīz 200 miljardiem eiro tam, lai atbalstītu ekonomiskās grūtībās nonākušus reģionus un izolētus reģionus.
  • Junkera Investīciju plāna atbalsta saņēmēji; investīcijas gandrīz 315 miljardu eiro apmērā, pateicoties kurām, mēs apkarojam klimata pārmaiņas, piemēram, finansējot vēja ģeneratoru parku Beļģijā. Plāns arī atbalsta progresīvu infrastruktūru veselības aprūpes un enerģētikas jomā Apvienotajā Karalistē.
  • Pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” atbalsta saņēmēji, kura ļauj ES investēt gandrīz 80 miljardus eiro zinātnē un rūpnieciskajā inovācijā, kas palīdz tikt galā ar mūsdienu lielajiem izaicinājumiem.
  • Visas šīs programmas
  • mēs apstiprinājām kopā – 28 dalībvalstu sastāvā – ar Apvienoto Karalisti.
  • Mēs tās finansējam kopā – 28 dalībvalstu sastāvā.
  • Mēs gūstam labumu no tām – 28 dalībvalstu sastāvā.

Katrai valstij ir jāpilda savas saistības pret citām valstīm. Vēlos precizēt: kad valsts izstājas no Savienības, tā netiek par to sodīta. Par izstāšanos nav jāmaksā. Taču mums ir jāsakārto rēķini. Mēs nelūgsim Lielbritānijai maksāt nevienu pašu eiro par to, par ko tā, būdama dalībvalsts, nav piekritusi maksāt.

Tādā pašā veidā 27 dalībvalstis arī pildīs savas saistības attiecībā uz Apvienoto Karalisti, tās pilsoņiem, uzņēmumiem un reģioniem. Šis ir savstarpēji atbildīgs veids, kā rīkoties.

Ļaujiet man pazemīgi citēt vienu no Eiropas vēstures dižgariem – Vinstonu Čērčilu: “Atbildība ir maksa par diženumu.”

Tas ir patiesi attiecībā gan uz Lielbritāniju, gan mums.

Trešā nenoteiktība, ko radīja Apvienotās Karalistes lēmums izstāties, ir saistīta ar Savienības jaunajām robežām.

Manuprāt, jo īpaši Īrijas robežām.

Es biju par PEACE programmu atbildīgais komisārs. Es izprotu Savienības lomu dialoga stiprināšanā Ziemeļīrijā un Lielās piektdienas līguma atbalstīšanā, kura garantētāju vidū ir Apvienotā Karaliste.

Tāpēc mēs – un es – šajās sarunās veltīsim īpašu uzmanību sekām, ko rada Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Muitas savienības, un jebkam citam, kas tā vai citādi vājina dialogu un mieru.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Vienošanās panākšanai ir trešais nosacījums – mums lietas ir jādara pareizajā secībā un jāizvērtē to nozīmība.

Uzdevums ir izveidot jaunu partnerību starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti uz stabiliem pamatiem, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos.

Tas nozīmē, ka lietas ir jādara pareizajā secībā – vispirms jāpanāk vienošanās par Apvienotās Karalistes sakārtotas izstāšanās principiem, lai varētu pēc tam – uz uzticības pamata – apspriest mūsu turpmākās attiecības.

Jo drīzāk mēs vienosimies par sakārtotas izstāšanās principiem, jo drīzāk mēs varēsim sagatavot mūsu turpmākās attiecības.

Turpretī, ja mēs nenovērsīsim nenoteiktību, ja mēs sarežģītās tēmas atliksim līdz sarunu beigām, mēs riskējam ciest neveiksmi.

Protams, būs grūti brīži.

Savas politiskās karjeras laikā, tostarp tad, kad biju Savojas reģiona priekšsēdētājs, es vienmēr esmu novērojis vienu lietu – šķēršļus ir daudz vieglāk pārvarēt, ja ir perspektīva un problēmas tiek aplūkotas perspektīvā. Tieši to mēs darīsim šajās sarunās un darīsim to pēc iespējas drīz.

Kāda perspektīva?

“Jaunas partnerības” perspektīva Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes starpā.

Jau ilgu laiku – tieši kopš mana pirmā balsojuma 1972. gadā, kad man bija tikai 21 gads un kad es aģitēju par Apvienotās Karalistes pievienošanos Eiropas Kopienai, – es esmu ticējis, ka mums ir stabila saikne ar Apvienoto Karalisti. Mums ir vērtību un interešu kopība.

Nav pāragri šodien sākt iezīmēt mūsu jaunās partnerības aprises, pat ja vēl ir par agru sākt sarunas.

Šīs partnerības centrā būs brīvās tirdzniecības nolīgums, par ko mēs noteiktā laikā risināsim sarunas ar Apvienoto Karalisti.

Šis brīvās tirdzniecības nolīgums nevar būt līdzvērtīgs tam, kas pastāv šodien. Un mums visiem ir jābūt gataviem šādai situācijai.

Apvienotā Karaliste izvēlas pamest vienoto tirgu un Muitas savienību. No šā brīža pēc diviem gadiem tā būs trešā valsts.

Izdarot šo izvēli, Apvienotā Karaliste, protams, nonāks mazāk labvēlīgā situācijā nekā dalībvalsts.

Nebūs iespējams selektīvi atlasīt un piedalīties vienotā tirgus daļās.

Šim brīvās tirdzniecības nolīgumam Eiropas vēsturē nebūs precedenta:

līdz šim visi tirdzniecības nolīgumi ar Eiropas Savienību, kas aptver vairāk nekā 60 valstis, piemēram, Dienvidkoreju un nesen – Kanādu, tika parakstīti regulējuma konverģences ietvaros.

Tagad mēs esam citādā situācijā – mūsu standarti un noteikumi Apvienotās Karalistes un ES-27 starpā sarunu sākumā ir nevainojami integrēti.

Tagad mums ir nevis regulējuma konverģence, bet gan regulējuma atšķirību risks vai iespējamība, kas var kaitēt vienotajam tirgum.

Mēs visi – valdības, Eiropas Parlaments, es kā sarunu vedējs, valstu parlamenti un pilsoniskā sabiedrība – būsim uzmanīgi, lai šīs regulējuma atšķirības nepārvēršas regulējuma dempingā.

Pretējā gadījumā šīs sarunas radītu pārpratumus un pretestību pašam brīvās tirdzniecības nolīgumam.

Es gribētu jums atgādināt, ka šis nolīgums, kas, bez šaubām, būtu jaukts nolīgums, jebkurā gadījumā ir jāratificē visām dalībvalstīm un to parlamentiem.

Lai izvairītos no šā riska, mums ir jānovērš regulējuma dempings. Izšķiroša nozīme būs šo kopējo noteikumu garantēšanai un izpildei un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai.

Mēs piekrītam Terēzai Mejai, kas nesen aicināja panākt “drosmīgu un vērienīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu”.

Jā vērienīgumam! Taču šis vērienīgums attiecas arī uz sociālajiem, fiskālajiem, vides un patērētāju aizsardzības standartiem, ko Eiropas pilsoņi pamatoti atbalsta.

Mūsu vērtību un interešu kopība ar Apvienoto Karalisti sniedzas tālāk par tirdzniecības jomu.

Mums ir vērienīgi mērķi mūsu pētniecības un inovācijas tīklos, mūsu laboratorijās un universitātēs, pat ja mūsu pašreizējās sadarbības normatīvais un finansiālais regulējums nākotnē acīmredzami mainīsies.

Mums ir vērienīgi mērķi cīņā pret klimata pārmaiņām, kur mēs gūsim vēl lielākus panākumus, paliekot kopā un ievērojot mūsu Parīzes nolīguma kopīgās saistības.

Mums ir vērienīgi mērķi starptautiskās sadarbības un attīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz mūsu kaimiņu kontinentu – Āfriku.

Mums ir vērienīgi mērķi iekšējās un ārējās drošības jomā – vai tā būtu terorisma apkarošana, informācijas apmaiņa, hibrīdapdraudējumu apkarošana, vai kiberdrošība.

Es to īpaši uzsveru šodien, kad domāju par uzbrukumā Londonā cietušajiem, kā arī par 22. marta uzbrukumā Briselē cietušajiem un visiem uzbrukumos Eiropā un pasaulē cietušajiem.

Mums ir vērienīgi mērķi aizsardzības jomā.

Šajā jautājumā Apvienotajai Karalistei vienmēr ir bijusi aktīva un svarīga loma ne tikai NATO un sadarbībā ar daudzām Eiropas valstīm, bet arī vairākās Eiropas Savienības iniciatīvās un operācijās, kas saistītas ar kopējo drošības un aizsardzības politiku.

27 dalībvalstu darbā pie savas drošības, pamatojoties uz Federikas Mogerīni un Komisijas priekšlikumiem, mums būtu jāsaglabā atvērta divpusējas sadarbības iespēja ar Apvienoto Karalisti.

Mums nevajadzētu tirdzniecības diskusijās kaulēties par mūsu līdzpilsoņu drošību.

Šajās sarunās nedrīkstētu būt kompromisa darījumu starp drošību un komerciālām interesēm.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Tiklīdz būsim vienojušies par jaunās partnerības aprisēm, mēs spēsim noteikt vajadzīgos pārejas pasākumus.

Mēs zinām, ka šai jaunajai partnerībai būs vajadzīgs laiks neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar brīvās tirdzniecības nolīgumu vai jebkādu citu sadarbības veidu.

Iespējams, būs vajadzīgs konkrēts skaits pārejas pasākumu. Ir pāragri par to spriest.

Jebkurā gadījumā šie iespējamie pasākumi ir jāpārrauga, izmantojot Eiropas tiesības un ar tām saistīto tiesību sistēmu. Pasākumu ilgums būs stingri noteikts. Tie nevar būt līdzvērtīgi vienotā tirgus elementu selektīvai atlasei nekādā veidolā.

 

Noslēdzot savu runu, es vēlētos šeit vēlreiz uzsvērt, ka mūsu nolūks sarunās ir panākt vienošanos. Mēs būsim stingri, mēs būsim draudzīgi, bet mēs nekad nebūsim naivi. Es šodien runāju ļoti atklāti, lai ikviens saprastu nosacījumus vienošanās panākšanai:

  • vienmēr strādāt kopā – 27 dalībvalstu sastāvā – uz pārredzamības un sabiedriskas diskusijas pamatiem;
  • ātri novērst nenoteiktību, ko radīja Apvienotās Karalistes lēmums izstāties, – vispirms jau pilsoņiem, Eiropas budžeta atbalsta saņēmējiem, kā arī attiecībā uz Savienības jaunajām robežām.
  • Lietas ir jādara pareizajā secībā un jāizvērtē to nozīmība.

Tad mēs spēsim risināt diskusiju par mūsu turpmākajām attiecībām, balstoties uz stabiliem pamatiem.

Runājot par 27 dalībvalstu nākotni, man nav vajadzības uzsvērt to, ka jautājumi, uzdevumi un jaunā Eiropas darba kārtība netiks noreducēti līdz “Brexit” jautājumam. Tie ir daudz plašāki.

Prioritāte ir un būs mūsu Savienības stiprināšana, lai risinātu mūsu kopīgās problēmas.

Eiropas Komisija tās pašreizējā priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera vadībā ir uzsākusi šo diskusiju, publicējot Balto grāmatu par Eiropas nākotni.

Šonedēļ valstu un valdību vadītāji tiksies Romā, lai svinētu mūsu dibināšanas Līguma 60. gadadienu.

Neraugoties uz krīzēm, neraugoties uz “Brexit” un tā sarežģījumiem, šī gadadiena nebūs balstīta uz nostaļģiju vai aizstāvēšanos.

Tā būs mūsu – 27 dalībvalstu – brīdis, un brīdis jaunam Savienības sākumam un rīcībai.

Paldies!

SPEECH/17/723


Side Bar