Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Runa

KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA ŽANA KLODA JUNKERA Runa par stāvokli Savienībā 2017. gads*

Briselē, 2017. gada 13. septembrī

1

IEVADS – EIROPA UZŅEM APGRIEZIENUS

Priekšsēdētāja kungs, godātie Eiropas Parlamenta deputāti!

Pagājušajā gadā, kad es stājos jūsu priekšā, man bija sakāma zināmā mērā vieglāka runa.

Visiem bija acīmredzams, ka stāvoklis mūsu Savienībā nebija labs.

Gads, kas satricināja mūsu pašus pamatus, ir iedragājis Eiropu.

Mums bija tikai divas iespējas. Vai nu apvienoties ap pozitīvu Eiropas programmu, vai arī katram atkāpties savā stūrī.

Saskaroties ar šādu izvēli, es aizstāvēju vienotību.

Es ierosināju pozitīvu programmu, lai – kā es pagājušajā gadā teicu – palīdzētu radīt Eiropu, kas aizsargā, Eiropu, kas dod iespējas, Eiropu, kas aizstāv.

Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Eiropas Parlaments ir palīdzējis iedzīvināt šo programmu. Mēs katru dienu turpinām progresēt. Vēl vakar jūs strādājāt pie tā, lai panāktu vienošanos par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem un par mūsu Eiropas investīciju kapacitātes divkāršošanu. Un jums tas izdevās. Paldies jums par to.

Es arī vēlos pateikties 27 mūsu dalībvalstu vadītājiem. Dažas dienas pēc manas runas pagājušajā gadā viņi samitā Bratislavā atzinīgi novērtēja manu programmu. Tādējādi viņi izvēlējās vienotību. Viņi izvēlējās atbalstīt mūsu rasto kopējo valodu.

Kopā mēs parādījām, ka Eiropa var panākt rezultātus saviem iedzīvotājiem tad, kad tas ir svarīgi, un tur, kur tam ir nozīme.

Kopš tā laika mēs lēnām, bet pārliecinoši esam uzņēmuši tempus.

Palīdzēja arī tas, ka ekonomikas attīstības perspektīvas ievirzījās mums par labu.

Mēs patlaban dzīvojam piektajā ekonomikas atveseļošanās gadā, kas patiešām sasniedz ikvienu dalībvalsti.

Pēdējo divu gadu laikā izaugsme Eiropas Savienībā ir apsteigusi izaugsmi Amerikas Savienotajās Valstīs. Tagad tā Savienībā kopumā pārsniedz 2 %, bet monetārajā zonā ir 2,2 % apmērā.

Bezdarba līmenis ir zemākais pēdējo deviņu gadu laikā. Šo pilnvaru laikā līdz šim ir izveidoti gandrīz 8 miljoni darbvietu. Ņemot vērā 235 miljonus strādājošo cilvēku, Eiropas Savienībā ir nodarbināti vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk.

Tas nav tikai Eiropas Komisijas nopelns. Kaut gan esmu pārliecināts, ka tad, ja būtu zaudēti 8 miljoni darbvietu, vaina būtu jāuzņemas mums.

Taču Eiropas iestādes deva savu ieguldījumu šā vēja virziena maiņā.

Mēs varam saņemt atzinību par mūsu Eiropas Investīciju plānu, kura rezultātā līdz šim ir veikti ieguldījumi 225 miljardu eiro apmērā. Tas ir piešķīris aizdevumus 450 000 mazu uzņēmumu un vairāk nekā 270 infrastruktūras projektiem.

Mēs varam saņemt atzinību par to, ka, pateicoties apņēmīgai rīcībai, Eiropas bankām kārtējo reizi ir kapitāla iespējas aizdot uzņēmumiem tā, lai tie varētu augt un radīt darbvietas.

Un varam saņemt atzinību par valstu budžeta deficītu samazināšanu no 6,6 % līdz 1,6 %. Tas ir noticis, pateicoties Stabilitātes un izaugsmes pakta saprātīgai piemērošanai. Mēs prasām fiskālu disciplīnu, taču raugāmies, lai netiktu iznīcināta izaugsme. Patiesībā, tas ļoti labi darbojas visā Savienībā – par spīti kritikai.

Desmit gadus kopš krīzes sākuma Eiropas ekonomika beidzot sāk atgūties.

Kopā ar to – arī mūsu uzticēšanās.

Mūsu 27 vadītāji, Parlaments un Komisija atgriež Eiropu mūsu Savienībā. Un kopā mēs atgriežam Savienību mūsu Savienībā.

Pagājušajā gadā mēs redzējām, kā visi 27 vadītāji devās augšup Kapitolija kalnā Romā, lai pa vienam atjaunotu savus solījumus cits citam un mūsu Savienībai.

Viss iepriekšminētais man liek domāt, ka Eiropa atkal uzņem apgriezienus.

Tagad mums ir dota iespēja, bet tā nebūs pieejama mūžīgi.

Izmantosim impulsu pēc iespējas labāk, uzņemsim apgriezienus.

Šajā nolūkā mums ir jāpaveic divas lietas:

pirmkārt, mums ir jāsaglabā pagājušajā gadā uzņemtais kurss. Mums vēl ir 16 mēneši, kuru laikā Parlaments, Padome un Komisija var panākt reālu progresu. Mums ir jāizmanto šis laiks, lai pabeigtu Bratislavā iesākto, un jāīsteno mūsu pašu pozitīvā programma.

Otrkārt, mums būtu jānosprauž virziens nākotnei. Kā Marks Tvens rakstīja, citēju, pēc daudziem gadiem mēs būsim vairāk vīlušies par to, ko nepaveicām, nekā par to, ko paveicām. Tagad ir laiks veidot vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku Eiropu 2025. gadam.

 

UZŅEMTĀ KURSA SAGLABĀŠANA

Priekšsēdētāja kungs, godātie Parlamenta locekļi!

Lūkojoties nākotnē, mēs nevaram ļaut novirzīt sevi no izvēlētā kursa.

Mēs apņēmāmies pabeigt enerģētikas savienības, drošības savienības, kapitāla tirgu savienības, banku savienības un digitālā vienotā tirgus izveidi. Kopā mēs jau esam daudz paveikuši.

Kā Parlaments norādīja, Komisija jau ir iesniegusi 80 % no pilnvaru termiņa sākumā solītajiem priekšlikumiem. Mums tagad ir kopā jāstrādā, lai pārvērstu priekšlikumus tiesību aktos, bet tiesību aktus – praksē.

Kā tas ir vienmēr – būs nepieciešama zināma savstarpēja piekāpšanās. Komisijas priekšlikumi par mūsu kopējās patvēruma sistēmas reformēšanu un darba ņēmēju norīkošanas noteikumu stiprināšanu ir izraisījuši domstarpības, es zinu. Lai panāktu labu rezultātu, visām pusēm būs jāpaveic sava daļa darba, lai tās varētu tuvināties. Šodien es vēlos sacīt: kamēr vien galarezultāts ir piemērots mūsu Savienībai un ir taisnīgs pret visām tās dalībvalstīm, Komisija būs atvērta kompromisam.

Mēs tagad esam gatavi līdz 2018. gada maijam iesniegt atlikušos 20 % iniciatīvu.

Šorīt es nosūtīju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Igaunijas premjerministram, kuru lielo darbu Eiropas labā es vēlētos uzslavēt, nodomu vēstuli, kurā ieskicētas prioritātes turpmākajam gadam.

Es šeit neuzskaitīšu un nevaru uzskaitīt visus šos priekšlikumus, taču ļaujiet man pieminēt piecus, kas ir īpaši svarīgi.

Pirmkārt, es vēlos, lai mēs nostiprinātu mūsu Eiropas tirdzniecības programmu.

Jā, Eiropa ir atvērta darījumdarbībai. Taču jābūt savstarpībai. Mums jāsaņem pretī tas pats, ko mēs dodam.

Tirdzniecība nav nekas abstrakts. Tirdzniecība nozīmē darbvietas, jaunu iespēju radīšanu Eiropas uzņēmumiem – kā lieliem, tā maziem. Ar katru eksporta radīto papildu 1 miljardu eiro tiek atbalstīti 14 000 jaunu darbvietu Eiropā.

Tirdzniecība nozīmē mūsu standartu eksportēšanu – vai tie būtu sociālie vai vides standarti, datu aizsardzības vai pārtikas nekaitīguma prasības.

Eiropa vienmēr ir bijusi darījumdarbībai pievilcīga vieta.

Pagājušā gada laikā partneri no visas pasaules sāka veidot rindu pie mūsu durvīm, lai ar mums noslēgtu tirdzniecības nolīgumus.

Ar šā Parlamenta palīdzību mēs tikko nodrošinājām tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, kuru provizoriski sāks piemērot no nākamās nedēļas. Mums ir politisks nolīgums ar Japānu par nākotnes ekonomisko partnerību. Un līdz gada beigām mums ir labas izredzes to pašu panākt ar Meksiku un Dienvidamerikas valstīm.

Šodien mēs ierosinām uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Es vēlos, lai visi šie nolīgumi tiktu pabeigti līdz šo pilnvaru termiņa beigām. Un es vēlos, lai tie tiktu apspriesti vislielākās pārredzamības gaisotnē.

Atvērtai tirdzniecībai ir jāiet roku rokā ar atklātu politikas veidošanu.

Eiropas Parlamentam būs pēdējais vārds attiecībā uz visiem tirdzniecības nolīgumiem. Tā deputātiem, tāpat kā valstu un reģionālo parlamentu deputātiem, jau no sarunu pirmās dienas jābūt pilnībā informētiem. Komisija to nodrošinās.

Sākot ar šo brīdi, Komisija pilnā apjomā publicēs visus sarunu pilnvaru projektus, ko mēs ierosinām Padomei.

Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, ko Komisija ierosina. Laiks, kad nebija pārredzamības, ir pagājis. Tāpat ir pagājis laiks, kad valdīja baumas un nepārtrauktas šaubas par Komisijas motīviem.

Es aicinu Padomi, pieņemot galīgās sarunu pilnvaras, rīkoties tāpat.

Teikšu reizi par visām reizēm: mēs neesam naivi brīvās tirdzniecības atbalstītāji.

Eiropai vienmēr ir jāaizstāv savas stratēģiskās intereses.

Tāpēc šodien mēs ierosinām jaunu ES satvaru ieguldījumu izvērtēšanai. Ja kāds ārvalstu, valstij piederošs uzņēmums vēlas iegādāties Eiropas ostu, daļu mūsu kritiskās enerģētikas infrastruktūras vai aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu, tam vajadzētu notikt tikai tad, ja ir nodrošināta pārredzamība, kontrole un diskusija. Politiskā atbildība nozīmē zināt, kas notiek pašu mājas pagalmā, lai mēs spētu vajadzības gadījumā aizsargāt mūsu kolektīvo drošību.

 

Otrkārt, Komisija vēlas padarīt mūsu rūpniecību spēcīgāku un konkurētspējīgāku.

Tas jo īpaši attiecas uz mūsu ražošanas bāzi un 32 miljoniem darba ņēmēju, kas veido rūpniecības mugurkaulu. Viņi ražo pasaules klases produktus, kas mums dod priekšrocības, piemēram, mūsu automobiļus.

Es lepojos ar mūsu autobūves nozari. Taču man ļoti nepatīk tas, ka patērētāji tiek apzināti un tīši maldināti. Es aicinu autorūpniekus atzīt savu vainu un vērst visu par labu. Tā vietā, lai meklētu izmantojamas nepilnības, tiem būtu jāiegulda nepiesārņojošos rītdienas automobiļos.

Godātie Parlamenta deputāti, jaunā Rūpniecības politikas stratēģija, ar kuru mēs šodien iepazīstinām, palīdzēs mūsu rūpniecībai inovācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas ziņā joprojām būt pirmajā vietā vai to ieņemt.

 

Treškārt, es vēlos, lai Eiropa būtu līdere cīņā pret klimata pārmaiņām.

Pagājušajā gadā mēs ar šajā Parlamentā ratificētā Parīzes nolīguma palīdzību noteicām globālos spēles noteikumus. Ņemot vērā ambīciju sabrukumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropai ir jāpanāk, ka mēs atkal padarīsim mūsu planētu diženu. Tā ir visas cilvēces kopīgais mantojums.

Komisija drīzumā iesniegs priekšlikumus par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu mūsu transporta nozarē.

 

Ceturtā prioritāte turpmākajam gadam: Es vēlos, lai digitālajā laikmetā mēs labāk aizsargātu Eiropas iedzīvotājus.

Pēdējos gados mēs esam panākuši ievērojamu progresu, nodrošinot Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē. Komisijas izvirzīti jauni noteikumi aizsargās mūsu intelektuālo īpašumu, mūsu kultūras daudzveidību un mūsu personas datus. Mēs esam pastiprinājuši cīņu pret teroristu propagandu un radikalizāciju tiešsaistē. Tomēr Eiropa joprojām nav labi sagatavota kiberuzbrukumiem.

Kiberuzbrukumi var būt daudz bīstamāki demokrātijas un ekonomikas stabilitātei nekā ieroči un tanki. Tikai pagājušajā gadā vien notika vairāk nekā 4000 izspiedējprogrammatūras uzbrukumu dienā, un 80 % Eiropas uzņēmumu piedzīvoja vismaz vienu kiberdrošības incidentu.

Kiberuzbrukumiem nav robežu, un no tiem neviens nav pasargāts. Tāpēc šodien Komisija ierosina jaunus instrumentus, tostarp Eiropas Kiberdrošības aģentūru, lai palīdzētu aizstāvēt mūs pret šādiem uzbrukumiem.

Piektkārt, migrācijaijoprojām ir jābūt mūsu uzmanības lokā.

Par spīti diskusijām un domstarpībām saistībā ar šo tematu, mēs esam spējuši panākt stabilu progresu, kaut arī, jāatzīst, daudzās jomās nepietiekošu.

Mēs tagad efektīvāk aizsargājam Eiropas ārējās robežas. Vairāk nekā 1700 darbinieku no jaunās Eiropas robežu un krasta apsardzes tagad palīdz dalībvalstu 100 000 robežsargiem patrulēt tādās valstīs kā Grieķija, Itālija, Bulgārija un Spānija. Mums ir kopīgas robežas, taču nedrīkst prasīt, lai tās aizsargā tikai tās dalībvalstis, kuras ģeogrāfijas dēļ tiek skartas pirmās. Ja ir kopīgas robežas, jābūt arī kopīgai aizsardzībai.

Mēs esam spējuši apturēt migrantu neatbilstīgas plūsmas, kas daudziem radīja milzu raizes. Pateicoties mūsu nolīgumam ar Turciju, mēs esam samazinājuši neatbilstīgo ieceļotāju skaitu Vidusjūras austrumdaļā par 97 %. Šovasar mēs spējām panākt lielāku kontroli pār Vidusjūras centrālās daļas maršrutu, samazinot ieceļotāju skaitu augustā par 81 % salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pirms gada.

Tādējādi mēs esam krasi samazinājuši cilvēku bojāeju Vidusjūrā.

Es nevaru runāt par migrāciju, nepaužot lielu atzinību Itālijai par tās nenogurdināmo un cēlo darbu. Vasaras mēnešos Komisija strādāja pilnīgā saskaņā ar Itālijas premjerministru, manu draugu Paolo Džentiloni un viņa valdību, lai uzlabotu situāciju. Mēs to darījām – un turpināsim to darīt – tāpēc, ka Itālija glābj Eiropas godu Vidusjūrā.

Mums ir arī steidzami jāuzlabo migrantu dzīves apstākļi Lībijā. Es esmu dziļi satriekts par necilvēcīgajiem apstākļiem aizturēšanas vai uzņemšanas centros. Eiropai ir pienākums – kolektīvs pienākums –, un Komisija sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai pieliktu punktu šai apkaunojošajai situācijai, kas nedrīkst turpināties.

Kaut arī mani apbēdina tas, ka solidaritāte vēl nav vienlīdzīgi sadalīta visu dalībvalstu starpā, Eiropa, visumā ņemot, ir turpinājusi paust solidaritāti. Tikai pagājušajā gadā vien mūsu dalībvalstis pārmitināja vai piešķīra patvērumu vairāk nekā 720 000 bēgļu – trīs reizes vairāk nekā ASV, Kanāda un Austrālija kopā. Eiropa, pretēji dažu teiktajam, nav cietoksnis, un tā nekad nedrīkst par tādu kļūt. Eiropa ir solidaritātes kontinents, kurā tie, kuri bēg no vajāšanas, var rast patvērumu, un tādai tai ir jābūt arī turpmāk.

Es esmu īpaši lepns par tiem jaunajiem eiropiešiem, kuri brīvprātīgi piedāvā valodu kursus Sīrijas bēgļiem, vai tiem papildu tūkstošiem jauniešu, kuri strādā mūsu jaunajā Eiropas Solidaritātes korpusā. Šie jaunieši ienes Eiropas solidaritātē dzīvību un krāsainību.

Taču tagad mums ir jādubulto savi pūliņi. Mēneša beigās Komisija iesniegs virkni jaunu priekšlikumu ar uzsvaru uz atgriešanu, solidaritāti ar Āfriku un likumīgu iespēju atvēršanu.

Attiecībā uz atgriešanu es vēlētos atkārtot, ka cilvēki, kuriem nav tiesību uzturēties Eiropā, ir jāatgriež viņu izcelsmes valstīs. Ja atgriezti tiek tikai 36 % neatbilstīgo migrantu, ir skaidrs, ka mums ir jāiegulda daudz vairāk darba. Tas ir vienīgais veids, kā Eiropa spēs parādīt solidaritāti tiem bēgļiem, kuriem aizsardzība ir patiešām nepieciešama.

Solidaritāte nevar būt tikai Eiropas iekšējā lieta. Mums ir arī jāparāda solidaritāte ar Āfriku. Āfrika ir cildens kontinents, jauns kontinents, tā ir cilvēces šūpulis. Ar mūsu 2,7 miljardus eiro vērtā ES Trasta fonda Āfrikai palīdzību tiek radītas nodarbinātības iespējas visā kontinentā. ES budžets nodrošināja naudas lielāko daļu, bet visas mūsu dalībvalstis kopā joprojām ir ieguldījušas tikai 150 miljonus eiro. Fonds šobrīd tuvojas savu līdzekļu izsmēlumam. Mēs zinām – vai mums vajadzētu zināt – briesmas, ko rada finansējuma trūkums – 2015. gadā daudzi migranti devās Eiropas virzienā, kad ANO Pasaules pārtikas programmai beidzās līdzekļi. Es aicinu visas dalībvalstis tagad saskaņot savas darbības ar vārdiem un nodrošināt, ka Trasta fondu Āfrikai nepiemeklē tāds pats liktenis. Risks ir liels.

Mēs strādāsim arī pie tā, lai atvērtu likumīgas iespējas. Neatbilstīga migrācija apstāsies tikai tad, ja bīstamajiem ceļojumiem būs reāla alternatīva. Mēs esam pārmitinājuši jau gandrīz 22 000 bēgļu no Turcijas, Jordānijas un Libānas, un es atbalstu ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos aicinājumu pārmitināt vēl 40 000 bēgļu no Lībijas un apkārtējām valstīm.

Tajā pašā laikā Eiropai kā novecojošam kontinentam likumīga migrācija ir absolūta nepieciešamība. Tāpēc Komisija sagatavoja priekšlikumus, lai atvieglotu iespēju kvalificētiem migrantiem sasniegt Eiropu ar “zilo karti”. Es vēlētos pateikties Parlamentam par atbalstu šajā lietā.

 

DOŠANĀS CEĻĀ

Godātais priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Godātie Parlamenta locekļi!

Es pieminēju tikai dažas no iniciatīvām, kuras nākamo 16 mēnešu laikā vēlamies īstenot un kuras mums ir jāīsteno. Taču ar to vien nepietiks, lai atgūtu Eiropas iedzīvotāju sirdi un prātu.

Tagad ir pienācis laiks ieskicēt nākotnes virzienu.

Komisija martā iesniedza Balto grāmatu par Eiropas nākotni ar pieciem scenārijiem tam, kā Eiropa varētu izskatīties līdz 2025. gadam. Šie scenāriji ir apspriesti, dažkārt virspusēji, dažkārt emocionāli. Tie ir rūpīgi izpētīti un daļēji nopelti. Tas ir labi – tie tika paredzēti tieši šādam nolūkam. Es vēlējos uzsākt procesu, kurā Eiropas iedzīvotāji paši nosaka savu ceļu un savu nākotni.

Eiropas nākotni nevar izlemt ar dekrētu. Tam jābūt demokrātisku diskusiju un, visbeidzot, plašas vienprātības rezultātam. Šis Parlaments ir aktīvi līdzdarbojies ar trim vērienīgām rezolūcijām par Eiropas nākotni, par ko vēlos īpaši pateikties referentiem. Un es vēlos pateikties visiem kolēģiem, kuri piedalījās vairāk nekā 2000 sabiedrisko pasākumu visā Eiropā, ko Komisija ir rīkojusi kopš marta.

Tagad ir laiks izdarīt pirmos šīs diskusijas secinājumus. Laiks pāriet no pārdomām pie darbībām. No diskusijām pie lēmumiem.

Šodien es vēlētos iepazīstināt jūs ar savu viedokli tā sacīt, savu “sesto scenāriju”.

Šā scenārija pamatā ir gadu desmitiem ilga nepastarpināta pieredze. Es visu mūžu esmu dzīvojis, cīnījies un strādājis Eiropas projekta labā. Esmu pieredzējis un piedzīvojis gan labus, gan sliktus brīžus.

Esmu bijis daudzās un dažādās galda pusēs: kā ministrs, kā premjerministrs, kā Eirogrupas priekšsēdētājs un tagad kā Komisijas priekšsēdētājs. Es biju klāt Māstrihtā, Amsterdamā, Nicā un Lisabonā, kur mūsu Savienība attīstījās un paplašinājās.

Esmu vienmēr cīnījies par Eiropu. Dažkārt esmu cietis Eiropas dēļ. Un pat bijis izmisumā par Eiropu.

Neatkarīgi no jebkādiem apstākļiem mana mīlestība pret Eiropu nekad nav zudusi.

Taču mīlestība, kā zināms, reti kad ir nesāpīga.

Mīlestība pret Eiropu tāpēc, ka Eiropa un Eiropas Savienība daudz cietušajā pasaulē ir panākušas kaut ko unikālu: mieru Eiropā un mieru ārpus tās. Labklājību daudziem, kaut arī vēl ne visiem.

Tās ir lietas, kas mums būtu jāatceras Eiropas kultūras mantojuma gadā. 2018. gadā jāgodina kultūras daudzveidība.

 

VĒRTĪBU SAVIENĪBA

Mūsu vērtības ir mūsu kompass.

Man Eiropa nav tikai vienotais tirgus. Tā ir kas vairāk par naudu, vairāk par valūtu un par eiro. Tās centrā vienmēr ir bijušas vērtības.

Tāpēc manā – sestajā – scenārijā ir ietverti trīs pamatelementi, trīs nesatricināmi principi: brīvība, līdztiesība un tiesiskums.

 

Eiropa pirmām kārtām ir brīvības Savienība brīvības no apspiešanas un diktatūras, ko mūsu kontinents pazīst pārāk labi un diemžēl visvairāk tieši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs; brīvības paust savu viedokli kā pilsonim un kā žurnālistam – brīvības, ko mēs pārāk bieži uzskatām par pašsaprotamu. Mūsu Savienība tika izveidota tieši uz šo brīvību pamata. Taču brīvība nekrīt no debesīm. Par to ir jācīnās. Eiropā un visā pasaulē.

 

Otrām kārtām, Eiropai ir jābūt līdztiesības Savienībai un Savienībai, kurā valda vienlīdzība.

Tas nozīmē līdztiesību starp tās dalībvalstīm, lielām un mazām, austrumos un rietumos, ziemeļos un dienvidos.

Nepārprotiet, Eiropa sniedzas no Vigo līdz Varnai. No Spānijas līdz Bulgārijai.

No austrumiem līdz rietumiem – Eiropai ir jāelpo ar abām plaušām. Citādi mūsu kontinentam būs grūti elpot.

Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas pilsoņi. Ir nepieņemami, ka 2017. gadā bērni joprojām mirst no slimībām, kurām Eiropā jau sen vajadzēja būt izskaustām. Bērniem Rumānijā vai Itālijā ir jābūt tādai pašai piekļuvei vakcīnām pret masalām kā bērniem citās Eiropas valstīs. Nekādu “ja” un nekādu “bet”. Tieši tāpēc mēs sadarbojamies ar visām dalībvalstīm, lai atbalstītu to vakcinācijas centienus. Eiropā nedrīkst būt nāves gadījumu, kurus būtu bijis iespējams novērst.

Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas darba ņēmēji. Darba ņēmējiem būtu jāsaņem vienāda samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā. Tieši tāpēc Komisija ierosināja jaunus noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu. Mums būtu jāpārliecinās, ka jauna Eiropas kontroles un izpildes struktūra īsteno visus ES noteikumus par darbaspēka mobilitāti taisnīgi, vienkārši un efektīvi. Ir absurdi, ka mums ir Banku iestāde, lai nodrošinātu kārtību banku darbības standartos, bet nav kopējas Darba iestādes, lai nodrošinātu taisnīgumu mūsu vienotajā tirgū. Mēs izveidosim šādu iestādi.

Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būtarī otrās kategorijas patērētāji.Es nevaru pieļaut, ka dažviet Eiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēkiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika, nekā citās valstīs, neraugoties uz to, ka iepakojums un zīmols ir identiski. Slovāki savos zivju pirkstiņos nav pelnījuši saņemt mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē. ES tiesību akti jau aizliedz šādu praksi. Un mums tagad ir jāpiešķir valstu iestādēm plašākas pilnvaras, lai pārtrauktu šo nelikumīgo praksi, lai kur tā pastāvētu.

 

Trešām kārtām, Eiropā stipro likumus aizstāj likuma spēks.

Tiesiskums nozīmē, ka likumu un taisnīgumu aizstāv neatkarīgas tiesu iestādes.

Galīgā sprieduma pieņemšana un ievērošana nozīmē būt daļai no Savienības, kuras pamatā ir tiesiskums. Mūsu dalībvalstis nodeva galīgo jurisdikciju Eiropas Savienības Tiesai. Tiesas spriedumi ir jārespektē visiem. Tos graut vai graut valstu tiesu neatkarību nozīmē atņemt iedzīvotājiem viņu pamattiesības.

Tiesiskums Eiropas Savienībā nav fakultatīvs. Tas ir obligāts.

Mūsu Savienība nav valsts, bet tai ir jābūt tiesību kopienai.

VIENOTĀKA SAVIENĪBA

Šiem trim principiem – brīvībai, līdztiesībai un tiesiskumam – arī turpmāk ir jābūt pamatiem, uz kā mēs veidojam vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku Savienību.

Runājot par nākotni, pieredze liecina, ka jauni Līgumi un jaunas iestādes nav cilvēku meklētais risinājums. Tie ir tikai līdzekļi mērķa sasniegšanai – ne vairāk un ne mazāk. Tie varētu kaut ko nozīmēt mums šeit – Strasbūrā vai Briselē. Tie maz ko nozīmē pārējiem.

Institucionālu reformu veikšana man šķiet interesanta tikai tad, ja to rezultātā mūsu Eiropas Savienībā tiek panākta lielāka efektivitāte.

Tā vietā lai slēptos aiz aicinājumiem mainīt Līgumus – kas jebkurā gadījumā ir neizbēgami – mums vispirms ir jāmaina domāšanas veids, ka, lai daži varētu vinnēt, citiem ir jāzaudē.

Demokrātija nozīmē kompromisu. Pareizais kompromiss ilgtermiņā ikkatru padara par ieguvēju. Vienotākā Savienībā kompromiss nebūtu jāuztver negatīvi, bet gan kā māksla pārvarēt atšķirības. Demokrātija nevar funkcionēt bez kompromisiem. Eiropa nevar funkcionēt bez kompromisiem.

Vienotākai Savienībai ir arī jākļūst iekļaujošākai.

Ja vēlamies aizsargāt mūsu ārējās robežas un ar pilnām tiesībām tās vēl vairāk nostiprināt, mums ir nekavējoties jāatver Šengenas brīvās pārvietošanās zona Bulgārijai un Rumānijai.Mums būtu jāļauj arī Horvātijai kļūt par pilntiesīgu Šengenas dalībnieci, tiklīdz būs izpildīti visi kritēriji.

Ja mēs vēlamies, lai eiro mūsu kontinentu vienotu, nevis šķeltu, tad tam ir jābūt vairāk nekā tikai atsevišķu valstu grupas valūtai. Ir paredzēts, ka eiro ir vienotā valūta Eiropas Savienībā kopumā. Visām dalībvalstīm, izņemot divas, ir tiesības un tiek prasīts pievienoties eiro, tiklīdz ir izpildīti nosacījumi.

Dalībvalstīm, kuras vēlas pievienoties eiro, ir jābūt iespējai to darīt. Tāpēc es ierosinu izveidot eiro pievienošanās instrumentu, kas piedāvā tehnisku un pat finansiālu palīdzību.

Ja mēs vēlamies, lai bankas darbotos saskaņā ar vienādiem noteikumiem un ar vienādu uzraudzību visā mūsu kontinentā, tad mums būtu jāmudina visas dalībvalstis pievienoties banku savienībai. Mums ir jāsamazina dažu dalībvalstu banku sistēmās vēl saglabājušies riski. Banku savienība var funkcionēt tikai tad, ja riska mazināšana un riska dalīšana notiek saistīti. Kā visiem labi zināms, to var panākt tikai tad, ja tiek izpildīti nosacījumi, ko Komisija ierosināja 2015. gada novembrī. Kopīga noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir iespējama tikai tad, ja visi būs izpildījuši mājasdarbus savā valstī.

Un ja vēlamies Eiropā novērst sociālo sadrumstalotību un sociālo dempingu, tad dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, Gēteborgas augstākā līmeņa sanāksmē novembrī vajadzētu vienoties par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Valstu sociālās sistēmas joprojām būs atšķirīgas un nodalītas vēl ilgu laiku. Tomēr mums katrā ziņā vajadzētu vienoties par Eiropas sociālo standartu Savienību, kurā valda vienota izpratne par to, kas ir sociāli taisnīgi mūsu vienotajā tirgū.

Joprojām esmu pārliecināts: Eiropa nevar darboties, ja tā atstumj darba ņēmējus.

Dāmas un kungi, ja mēs vēlamies lielāku stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs, tad mums arī ir jāturpina dot Rietumbalkānu valstīm ticamu paplašināšanās perspektīvu.

Ir skaidrs, ka šīs Komisijas un šā Parlamenta pilnvaru termiņā turpmāka paplašināšanās nenotiks. Neviena kandidātvalsts nav gatava. Taču pēc tam Eiropas Savienībā būs vairāk nekā 27 dalībvalstis. Pievienošanās kandidātvalstīm augstākā prioritāte sarunās būtu jāpiešķir tiesiskumam, taisnīgumam un pamattiesībām.

Tas izslēdz Turciju no dalības ES tuvākajā nākotnē.

Turcija jau kādu laiku milzu soļiem ir attālinājusies no Eiropas Savienības.

Žurnālistu vieta ir ziņu redakcijās, nevis cietumā. Viņu vieta ir tur, kur valda vārda brīvība.

Mans aicinājums Turcijas varasvīriem ir šāds: atbrīvojiet mūsu žurnālistus. Un ne tikai mūsējos. Beidziet apvainot mūsu dalībvalstis, salīdzinot to vadītājus ar fašistiem un nacistiem. Eiropa ir nobriedušu demokrātiju kontinents. Taču tīši apvainojumi rada šķēršļus. Dažkārt man rodas sajūta, ka Turcija tīšuprāt rada šos šķēršļus, lai tā varētu vainot Eiropu par jebkādu pievienošanās sarunu sabrukumu.

Kas attiecas uz mums, mēs vienmēr pastiepsim roku lielajai Turcijas tautai un visiem tiem, kuri ir gatavi sadarboties ar mums uz mūsu vērtību pamata.

 

STIPRĀKA SAVIENĪBA

Dāmas un kungi!

Es vēlos, lai mūsu Savienība būtu stiprāka, un tādēļ mums ir vajadzīgs stiprāks vienotais tirgus.

Attiecībā uz nozīmīgiem vienotā tirgus jautājumiem es vēlos, lai lēmumi Padomē tiktu biežāk un vieglāk pieņemti, izmantojot kvalificēta vairākuma balsojumu un vienādā apmērā iesaistot Eiropas Parlamentu. Mums tāpēc nav jāmaina Līgumi. Pašreizējos Līgumos ir iekļautas tā sauktās “pārejas klauzulas”, kas ļauj mums konkrētos gadījumos pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu, ja Eiropadome vienprātīgi nolemj to darīt.

Es arī stingri iestājos par pāreju uz kvalificēta vairākuma balsošanu lēmumos par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, par PVN, par taisnīgiem nodokļiem digitālajā nozarē un par finanšu darījumu nodokli.

 

Eiropai ir jāspēj rīkoties ātrāk un izlēmīgāk, un tas attiecas arī uzekonomisko un monetāro savienību.

Eirozona tagad ir noturīgāka nekā iepriekšējos gados. Tagad mums ir Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM). Uzskatu, ka Eiropas stabilizācijas mehānismam vajadzētu pakāpeniski pārtapt par Eiropas Valūtas fondu, kuram tomēr jābūt stingri nostiprinātam mūsu Eiropas Savienības noteikumos un kompetencē. Komisija šajā jomā decembrī sagatavos konkrētus priekšlikumus.

Mums ir nepieciešams Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs – Eiropas ministrs, kurš veicinātu un atbalstītu strukturālās reformas mūsu dalībvalstīs. Viņš vai viņa var kā pamatu izmantot darbu, ko Komisija kopš 2015. gada dara Strukturālo reformu atbalsta dienestā. Jaunajam ministram vajadzētu koordinēt visus ES finanšu instrumentus, ko var izmantot, ja dalībvalstī ir lejupslīde vai to ir skārusi nopietna krīze.

Es neaicinu veidot jaunu amatu kā pašmērķi. Es aicinu panākt efektivitāti. Ekonomikas un finanšu lietu komisāram, kas ideālajā gadījumā ir arī priekšsēdētāja vietnieks, būtu jāuzņemas ekonomikas un finanšu ministra loma. Viņam vai viņai būtu arī jāvada Eirogrupa.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministram ir jābūt atbildīgam Eiropas Parlamenta priekšā.

Mums nav vajadzīgas paralēlas struktūras. Mums nav nepieciešams budžets eirozonai, bet gan spēcīga eirozonas budžeta pozīcija saskaņā ar ES budžetu.

Mani arī nesajūsmina ideja par atsevišķu eirozonas parlamentu.

Eirozonas parlaments ir šis Eiropas Parlaments.

 

Eiropas Savienībai ir arī jābūt spēcīgākai cīņā pret terorismu. Pēdējo trīs gadu laikā mēs esam panākuši reālu progresu. Bet mums joprojām trūkst līdzekļu ātrai reakcijai pārrobežu teroristu apdraudējuma gadījumā.

Tāpēc aicinu veidot Eiropas izlūkošanas vienību, kas nodrošina, ka izlūkošanas dienestu starpā un ar policiju notiek automātiska datu apmaiņa par teroristiem un ārvalstu kaujiniekiem.

Es uzskatu, ka ir visnotaļ pamatoti uzticēt jaunajai Eiropas Prokuratūrai saukšanu pie atbildības par pārrobežu teroristu noziegumiem.

 

Es vēlos, lai mūsu Savienība kļūst spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece. Lai pasaulē mums būtu lielāka ietekme, ir jāspēj ātrāk pieņemt ārpolitikas lēmumus. Tāpēc es vēlos, lai dalībvalstis apsvērtu, kuru ārpolitikas lēmumu pieņemšanā varētu pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu. Līgums jau to paredz, ja visas dalībvalstis vienojas to darīt.Lai strādātu efektīvi, mums ir vajadzīgi ar kvalificēta vairākuma balsojumu pieņemti ārpolitikas lēmumi.

Es vēlos, lai mēs aizsardzības jautājumiem veltītu lielākus pūliņus. Tuvākajā laikā ir iecerēts Eiropas Aizsardzības fonds. Tāpat kā pastāvīga strukturētā sadarbība aizsardzības jomā. Līdz 2025. gadam mums ir nepieciešama pilnvērtīga Eiropas aizsardzības savienība. Mums tā ir vajadzīga. Arī NATO to vēlas.

 

Visbeidzot, es vēlos, lai mūsu Savienība vairāk koncentrētos uz nozīmīgiem jautājumiem, balstoties uz darbu, ko šī Komisija jau ir paveikusi. Mums nevajadzētu jaukties Eiropas iedzīvotāju ikdienā, regulējot ikvienu tās aspektu. Mums jābūt lieliem lielajos jautājumos. Mums nevajadzētu ierasties ar jaunu iniciatīvu birumu vai tiekties pēc arvien lielākas kompetences. Mums būtu jānodod kompetence atpakaļ dalībvalstīm jautājumos, kur tas būtu lietderīgāk.

Tāpēc šī Komisija ir centusies būt liela lielos jautājumos, bet maza – sīkumos un tas arī ir izdevies, izvirzot mazāk nekā 25 jaunas iniciatīvas gadā, kamēr iepriekšējā Komisija ierosināja krietni vairāk nekā 100.

Lai pabeigtu iesākto es, sākot ar šo mēnesi, izveidošu Subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumu darba grupu, lai ļoti kritiski izvērtētu visas politikas jomas un pārliecinātos, ka mēs rīkojamies tikai tajās jomās, kurās ES dod pievienoto vērtību. Šo darba grupu vadīs priekšsēdētāja pirmais vietnieks, mans draugs Franss Timmermanss, kuram ir pārbaudīta pieredze labāka regulējuma jomā. Timmermansa darba grupā būtu jāiekļauj šā Parlamenta deputāti, kā arī valstu parlamentu deputāti. Tai būtu pēc gada jāziņo par rezultātiem.

 

DEMOKRĀTISKĀKA SAVIENĪBA

Godātie Parlamenta locekļi!

Priekšsēdētāja kungs!

Mūsu Savienībai ir jāveic demokrātisks lēciens uz priekšu.

Es vēlētos redzēt, ka politiskās partijas uzsāk nākamo Eiropas vēlēšanu kampaņas daudz agrāk nekā iepriekš. Pārāk bieži Eiropas mēroga vēlēšanas ir reducētas vien līdz valsts mēroga kampaņu summai. Eiropas demokrātija ir pelnījusi ko labāku.

Šodien Komisija ierosina jaunus noteikumus par politisko partiju un fondu finansēšanu. Mums nevajadzētu pildīt pret Eiropu vērstu ekstrēmistu kabatas. Mums būtu jādod Eiropas partijām līdzekļi labākai sevis organizēšanai.

Man simpātiska liekas ideja par pārnacionāliem sarakstiem Eiropas vēlēšanās, kaut gan es apzinos, ka daudzi no jums šai idejai nepiekrīt. Es mēģināšu pārliecināt manas parlamentārās grupas priekšsēdētāju man pievienoties virzībā uz šo vērienīgo mērķi, kas Eiropai nodrošinās demokrātiju un skaidrību.

Es uzskatu, ka turpmāko mēnešu laikā mums darbā pie Eiropas nākotnes būtu vairāk jāiesaista valstu parlamenti un pilsoniskā sabiedrība valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Pēdējo trīs gadu laikā, kā jau solījām, Komisijas locekļi ir apmeklējuši valstu parlamentus vairāk nekā 650 reizes. Viņi arī diskutēja vairāk nekā 300 interaktīvos pilsoņu dialogos vairāk nekā 80 pilsētās visās 27 dalībvalstīs. Tāpēc es atbalstu Makrona kunga ideju 2018. gadā visā Eiropā rīkot demokrātiskas sanāksmes.

Diskusijām uzņemot tempu, es personīgi īpašu uzmanību 2018. gadā pievērsīšu Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Rumānijai. Tas ir gads, kurā šīs valstis atzīmēs savu 100. gadadienu. Tiem, kuri vēlas veidot mūsu kontinenta nākotni, būtu labi jāizprot un jāciena mūsu kopīgā vēsture. Tas ietver arī šīs četras valstis – Eiropas Savienība bez tām nebūtu vienots veselums.

Nepieciešamība stiprināt demokrātiju un pārredzamību ietekmē arī Eiropas Komisiju. Šodien es Eiropas Parlamentam nosūtu jaunu Komisāru rīcības kodeksu. Jaunajā kodeksā, pirmkārt, skaidri noteikts, ka komisāri var būt kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā visi citi. Jaunajā kodeksā, protams, tiks pastiprinātas integritātes prasības komisāriem gan viņu pilnvaru laikā, gan pēc pilnvaru termiņa beigām.

Ja vēlamies stiprināt Eiropas demokrātiju, nevar mainīt nelielo demokrātijas progresu, kas notika, izvirzot vadošos kandidātus – “Spitzenkandidaten”. Es vēlētos, lai šī pieredze tiktu atkārtota.

Lielāka demokrātija nozīmē lielāku efektivitāti. Eiropa darbotos labāk, ja mēs vienā amatā apvienotu Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pienākumus.

Man nav nekādu iebildumu pret manu labu draugu Donaldu, ar kuru cieši un vienmērīgi esam kopā strādājuši kopš manu pilnvaru termiņa sākuma. Man nav nekādu iebildumu pret Donaldu vai pret sevi.

Eiropa būtu vieglāk saprotama, ja kuģi vadītu viens kapteinis.

Viens priekšsēdētājs varētu vienkārši labāk atspoguļot Eiropas Savienības – kā valstu Savienības un iedzīvotāju Savienības – patieso būtību.

 

MŪSU CEĻVEDIS

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi!

Redzējumā par vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku Eiropu, ko šodien ieskicēju, ir apvienoti elementi no visiem scenārijiem, kurus es jums izklāstīju martā.

Taču mūsu nākotne nevar būt tikai scenārijs, uzmetums, viena no dažādām idejām.

Mums jau šodien ir jāsagatavojas rītdienas Savienībai.

Šorīt es nosūtīju ceļvedi priekšsēdētājam Tajāni, priekšsēdētājam Tuskam, kā arī Padomes rotējošo prezidentūru vadītājiem laikposmā no šā brīža līdz 2019. gada martam, kurā ieskicēju mūsu turpmāko virzību.

Nozīmīgs elements būs budžeta plāni, ko Komisija iesniegs 2018. gada maijā. Te mums atkal ir izvēle: vai nu mēs cenšamies pildīt Eiropas Savienības mērķus pašreizējā stingrajā budžeta struktūrā, vai arī mēs palielinām Eiropas Savienības budžeta kapacitāti, lai varētu labāk piepildīt šos mērķus. Esmu par otro alternatīvu.

2019. gada 29. martā Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību. Tas būs skumjš un traģisks brīdis. Mēs to vienmēr nožēlosim. Taču mums ir jārespektē Lielbritānijas iedzīvotāju griba. Mēs iesim tālāk, mums ir jāiet tālāk, jo ar Brexit viss nebeidzas. Jo Brexit nav Eiropas nākotne.

2019. gada 30. martā mēs būsim 27 valstu Savienība. Es ierosinu labi sagatavoties šim brīdim gan 27 valstu starpā, gan ES iestādēs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks tikai dažas nedēļas vēlāk – 2019. gada maijā. Eiropiešiem būs jāsaskaras ar demokrātiju. Viņiem jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem ar skaidru izpratni par to, kā Eiropas Savienība turpmāko gadu laikā attīstīsies.

Tāpēc es aicinu priekšsēdētāju Tusku un Rumāniju – valsti, kura būs prezidējošā valsts 2019. gada pirmajā pusē, – 2019. gada 30.martā Rumānijā rīkot īpašu samitu. Mana vēlme būtu, ka šis samits notiek skaistajā Sibiu pilsētā, ko dēvē arī par Hermanštati. Tam vajadzētu būt brīdim, kad mēs pulcējamies kopā, lai pieņemtu lēmumus, kas nepieciešami vienotākai, stiprākai un demokrātiskākai Eiropai.

Es ceru, ka 2019. gada 30. martā Eiropas iedzīvotāji pamodīsies Savienībā, kurā mēs turpinām aizstāvēt visas mūsu vērtības. Savienībā, kurā visas dalībvalstis bez izņēmuma stingri ievēro tiesiskumu. Savienībā, kurā pilntiesīga dalība eirozonā, banku savienībā un Šengenas zonā ir kļuvusi par standartu visiem.

Savienībā, kurā mēs esam nostiprinājuši mūsu ekonomiskās un monetārās savienības pamatus tā, lai varētu aizsargāt savu vienoto valūtu gan labos, gan sliktos brīžos, bez nepieciešamības pieaicināt palīgus no ārpuses. Savienībā, kur vienotais tirgus būs taisnīgāks pret darba ņēmējiem no austrumiem un no rietumiem.

Es vēlos, lai Eiropas iedzīvotāji pamostos Eiropā, kurā esam spējuši vienoties par sociālo standartu stabilu pīlāru. Savienībā, kurā peļņa tiks aplikta ar nodokli tur, kur tā tika gūta. Savienībā, kurā nav nepilnību, kuras var izmantot teroristi. Savienībā, kurā mēs esam vienojušies par atbilstošu Eiropas aizsardzības savienību. Savienībā, kurā ar laiku Komisijas un Eiropadomes darbu vadīs viens priekšsēdētājs, kas ievēlēts pēc demokrātiskas Eiropas mēroga vēlēšanu kampaņas.

Priekšsēdētāja kungs, ja mūsu iedzīvotāji 2019. gada 30. martā pamodīsies šādā Savienībā, tad Eiropas Savienība būs Savienība, kas atbilst viņu tiesiskajai paļāvībai.

 

NOBEIGUMS

Godātie Parlamenta locekļi!

Eiropa nav radīta tam, lai atrastos dīkstāvē. Eiropa to nekad nedrīkst darīt.

Helmuts Kols un Žaks Delors, kurus man ir bijis tas gods pazīt, man iemācīja, ka Eiropa attīstās tikai tad, kad tā ir drosmīga. Gan vienotais tirgus, gan Šengena un vienotā valūta – visas šīs idejas pirms to ieviešanas tika norakstīti kā nerealizējami sapņi. Un tomēr šie trīs vērienīgie projekti tagad ir kļuvuši par daļu no mūsu ikdienas realitātes.

Tagad, kad Eiropai iet labāk, man saka, lai nešūpoju laivu.

Taču tagad nav īstais brīdis būt piesardzīgiem.

Mēs sākām labot Eiropas jumtu. Taču šodien un rīt mums ir pacietīgi stāvu pēc stāva, minūti pēc minūtes, ideju pēc idejas jāturpina arvien augstāk celt Eiropas mājas jaunos stāvus.

Mums ir jāpabeidz celt Eiropas māju tagad, kamēr vēl spīd saule.

Jo brīdī, kad pie apvāršņa parādīsies jauni mākoņi – un kādu dienu tas notiks–, jau būs par vēlu.

Tāpēc atraisīsim tauvu mezglus.

Kuģosim prom no ostas.

Un uzņemsim apgriezienus.

 

 

*Atjauninātā versija atbilstoši teiktajai runai

SPEECH/17/3165


Side Bar