Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Telesakaru vienotais tirgus: veidosim savienotību kontinentā

Commission Européenne - SPEECH/13/622   09/07/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

Nēlī Krusa

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre

Telesakaru vienotais tirgus: veidosim savienotību kontinentā

Viedokļu apmaiņa par gaidāmajām Digitalizācijas programmas tiesību aktu iniciatīvām: "Kā nodrošināt savienotību digitālās ekonomikas vajadzībām", Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sanāksme Briselē

2013. gada 9. jūlijs

Lai runai pievienotu komentāru, izmantojiet internetā publicēto versiju šeit

Pateicos jums par uzaicinājumu teikt runu. Šodien vēlos jums sīkāk izklāstīt redzējumu, kā mūsu kontinentā panākt labu savienotību.

Pasaulē notiek digitalizācija. Tas ir augošs globāls tirgus, un mums tas jāizmanto. Taču mūsu telesakaru nozare un IST ekosistēma, ko reiz pasaulē apskauda, vairs nav konkurētspējīgas. Mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem jāsaskaras ar šķēršļiem un negodīgiem tarifiem. Mums vajadzētu būt savienotiem globālā tīklā, taču mūs aptur robežposteņi pat vienotajā tirgū.

Pārējā pasaule traucas uz priekšu. 88 % 4G abonentu atrodas Amerikā, Japānā un Korejā; Eiropas Savienībā to ir tikai seši procenti. Turklāt tikai diviem procentiem ES mājsaimniecību ir superātrs platjoslas savienojums.

Šīm problēmām ir nepieciešami risinājumi. Esmu iecerējusi tiesību aktu paketi, kas šos risinājumus sagādās: tai jānāk klajā septembra sākumā.

Tā likvidēs robežas, stimulēs ieguldījumus un atvieglos darbu un komunikāciju visā Eiropas Savienībā. Paketes pamatā būs līdzšinējais regulējums. Mūsu kontinenta savienotība tiktu nostiprināta trīs svarīgos veidos.

Pirmkārt, lai mūsu tīkli patiesi būtu Eiropas tīkli, mums jāspēj vieglāk sazināties pāri robežām. Operatoriem nebūtu jāšķetina atšķirīgu un nesaderīgu noteikumu mudžeklis. Ja jums kaut kur Eiropā atļauts būt par operatoru, respektīvi, ir piešķirta šāda atļauja Eiropas regulējumā — vajadzētu būt tā, ka varat darboties jebkurā vietā Eiropas Savienības teritorijā. To sakot, es nedomāju iespēju, kas teorētiski pastāv, bet gan iespēju, kas tūlīt īstenojama praksē. Piemēram, ar vienotu atļauju sistēmu, kuru uzrauga mītnes dalībvalsts.

Komisijai būtu vairāk iespēju nodrošināt konsekventus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmētu birokrātijas, izmaksu un sarežģījumu mazināšanu: tāda arī ir vienotā tirgus jēga. Līdzīgs impulss jau ir dots citām nozarēm, sākot ar bankām un beidzot ar audiovizuālo apraidi; tagad to gūtu arī telesakaru nozare.

Otrkārt, šiem operatoriem ir nepieciešami "izejresursi" — tīkli, kuros darboties. Arī tas pagaidām ir pārāk sarežģīti, jo īpaši pāri valstu robežām. Attiecībā uz fiksētajiem tīkliem mums vajag standartizētākus piekļuves ceļus, tā dēvētos "virtuālās bitu plūsmas" produktus. Turklāt mums nepieciešami tādi starpsavienojumu pakalpojumi, kas garantē kvalitāti. Un attiecībā uz bezvadu sakariem mums jāuzlabo noteikumi par frekvenču spektra joslām. Ir nepieciešami konsekventāki frekvenču spektra joslu licencēšanas nosacījumi: attiecībā uz licenču termiņiem, bloku lielumu, maksu strukturējumu un tamlīdzīgi. Tas palīdzēs izmantot tīklu vairākās valstīs, turklāt šādā starptautiskā vidē būs iespējamāk izmantot augsti kvalitatīvus pakalpojumus.

Treškārt, nepieciešams, lai mūsu pilsoņi visā Savienības teritorijā varētu baudīt taisnīgas tiesības un slēgt godīgus darījumus.

Tas aptver arī tiesības uz tīkla neitralitāti.

Pakalpojumu bloķēšana vai slāpēšana ir ne vien negodīga pret lietotājiem un kaitinoša; tā stipri apdraud arī novatoru darbību. Tāpēc es garantēšu tīkla neitralitāti. Turklāt arī labāku caurredzamību — jūs zināsiet savu līgumu saturu. Kļūs vieglāk nomainīt pakalpojumu sniedzējus. Tiks atļauti jaunie augstas klases pakalpojumi, no kuriem ir atkarīgi tik daudzi pakalpojumu jauninājumi — no mākoņdatošanas līdz pat e-veselībai. Turklāt es panākšu, ka ne pilsoņus, ne tīklus vai ierīces vairs neskar konkurētspēju graujoša bloķēšana un slāpēšana. Interneta izaugsme ir atkarīga no atvērtības un inovācijām: es nodrošināšu pilnīgu aizsardzību.

Godīgs darījums nozīmē arī godīgākas cenas. Telefona sarunām Eiropā nevajadzētu būt dārgiem "starptautiskiem zvaniem"; īstenā vienotā tirgū tā nedrīkstētu būt. Par vienkāršiem zvaniem uz blakus valsti nedrīkstētu pēkšņi un jūtami paaugstināties cena: jebkādai cenu atšķirībai jābūt objektīvi pamatotai ar papildu izmaksām.

Un, protams, īstenā vienotā tirgū nav mākslīgu viesabonēšanas tarifu. Tie ir kaitinoši, tie ir negodīgi, tie ir pagātnes palieka. Bieži vien par iekšējām robežām mums atgādina tikai telefons kabatā: tā nedrīkst palikt. Miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju izmanto mobilā tālruņa abonēšanas priekšrocības, lieliskus caurredzamus pakalpojumu kompleksus; viņi sagaida, ka viens maksājums segs visu. Ne vien mītnes zemē, bet arī ceļojumā. Vajadzētu būt tā, ka mobilo sarunu minūtes, īsziņas un megabaitus ceļojumā Eiropā var izmantot jebkurā vietā.

Es zinu, ka J. Rohde kunga ziņojuma projektā komiteja pievēršas viesabonēšanas jautājumam. Taču vēlos jums atgādināt vienu: mēs neradīsim vienoto tirgu, aizliedzot viesabonēšanas tarifus. Gluži otrādi: viesabonēšanas tarifu papildmaksas mums izdosies izbeigt, radot vienoto tirgu. Tādu tirgu, kurā uzņēmumi attiecībā uz viesabonēšanas cenu pazemināšanu jūt tādu pašu konkurences spiedienu kā pašu valstī savā tīklā. Tādu tirgu, kurā uzņēmumi klientus var piesaistīt un noturēt, piedāvātajām konkurētspējīgajām pakalpojumu paketēm pievienojot viesabonēšanu. Tādu tirgu, kurā patērētāji varētu baudīt izvēli un konkurenci, nevis pārvarēt robežas un šķēršļus.

Tādā veidā es šodienas sadrumstaloto realitāti vēlos pārvērst īstenā konkurētspējīgā vienotajā tirgū.

Es nerunāju par sadrumstalotību, kas būtu kāds ES dogmas pārkāpums: manis domātajai sadrumstalotībai patiešām ir sekas. Tikai viens piemērs: frekvenču spektrs. Valstis nepilda frekvenču spektra sadalīšanas pienākumu. Taču pat tad, ja valstis frekvenču spektru ir sadalījušas, katra to dara citādāk, tāpēc ir grūtāk piedalīties konkursos, grūtāk plānot un grūtāk piedāvāt pārrobežu pakalpojumus.

Ražotājiem ir grūtāk lietošanai Eiropā optimizēt jaunās ierīces. Uzņēmumiem ir grūtāk izmantot apjomradītos ietaupījumus, ko piedāvā vienotais tirgus.

Nenoteiktības un izmaksas, ar ko saskaras operatori, klienti nākamajā posmā izjūt kā augstākas cenas un nekvalitatīvākus pakalpojumus. Kādreiz Eiropas ražotāji pasaulē bija vadošie; tagad tie cenšas saglabāt konkurētspēju.

Tas neattiecas uz vienu sektoru vien. Es nerunāju tikai par telefona aparātiem un planšetdatoriem. Vairs jau ne tikai par to. Drīz būs iespējams savienot visas ierīces — sākot no automobiļa līdz personīgai medicīniskai ierīcei. Cilvēkiem ir lielas iespējas izmantot plašus pakalpojumus visā Eiropā, taču viņi joprojām nogaida.

Es neskatos tikai uz vienu sektoru vien: es skatos uz ainu kopumā. Eiropas telesakaru nozare un IST ekosistēma ir mūsu ekonomikas stūrakmeņi, un es vēlos, lai tās nostiprinātos. Spēcīga telesakaru nozare, kas spēj pastāvēt tirgū, kurā valda konkurence. Nozare, kas mazāk atkarīga no noteikumiem. Taču tas vēlams nevis pašu nozaru dēļ, bet ir ikviena interesēs.

Visa ekonomika taču ir atkarīga no digitāliem rīkiem un tīkliem. No banku nozares līdz loģistikai, no autobūves līdz audiovizuālajai nozarei. Turklāt dažādi uzņēmumi uzstāj, ka tiem nepieciešama savienotība, kas varētu pārveidot to darbību: savienotība nepieciešams gan videokonferencēm, gan mākoņdatošanai, gan 3D drukāšanai. Tāda nostāja ir dažāda lieluma uzņēmumiem, kas pārstāv visas nozares. Uzņēmumi vairs negrib samierināties ar šo pakalpojumu nepieejamību.

Mēs nevaram atstāt tos bez palīdzības. Uzņēmumi vēlas darboties Eiropas mērogā: mēs tos nevaram atstāt bez attiecīgiem sakariem. Mūsu ekonomika ir atkarīga no informācijas un sakariem, tāpēc mēs nevaram atļauties nerīkoties līdz pat brīdim, kad telesakaru nozares vājums tai liegs piedalīties konkurencē, veikt ieguldījumus un inovācijas. Mēs nevaram arī turpmāk iztikt ar novecojošiem mazkvalitatīviem tīkliem.

Šis ir svarīgs jautājums. Konkurētspējīgs telesakaru nozares vienotais tirgus varētu radīt 110 miljardus eiro vērtu pieaugumu gadā. Kvalitatīvi uzņēmumu sakari naudas izteiksmē 15 gadu laikā varētu līdzināties 800 miljardiem eiro. Platjoslas sakaru nozare varētu radīt 2 miljonus darbvietu. Tās ir investīcijas rītdienas augsmē.

Man ir vērienīgi mērķi, bet pragmatiska pieeja. Patlaban mūsu rīcībā lielākoties ir nacionāli tīkli un noteikumi. Pragmatiska pieeja nenozīmē, ka mēs uzraksim šo tīklu kabeļus, saplēsīsim noteikumus un sāksim no nulles. Mums ir jāapzina esošie resursi un tie jāpielāgo: jāpaplašina šaurās vietas un jālikvidē šķēršļi. Operatoriem, uzņēmumiem un pilsoņiem mums jāpiedāvā vienotā tirgus izaugsmes impulss: labāki pakalpojumi, ātrāki tīkli, godīgāki tarifi.

Es zinu, ka jūs tikko esat apsprieduši risinājumu ilgākam periodam: daudzpusīgāku visas ekosistēmas pārskatīšanu, kas ierosināta C. Trautmann kundzes ziņojumā. Un es saprotu, ka tas ir pievilcīgi. Tomēr mans padoms ir šāds: nelaidīsim garām iespēju būtiski ietekmēt augsmi un nodarbinātību.

Reālistiski vērtējot, pilnīga pārskatīšana varētu ilgt piecus gadus. Būtu ilgi jāgaida. Mūsu dienās zaudēts laiks nozīmē zaudētas iespējas. Padomājiet, cik stipri pasaule pēdējos piecos gados ir mainījusies — ir parādījušās agrāk nebijušas ierīces un agrāk nepieejami pakalpojumi. Padomājiet, cik stipri pasaule mainīsies turpmākajos piecos gados. Pēc tam apsveriet, vai mēs varam tik ilgi gaidīt, kamēr citās pasaules daļās notiks vētraina attīstība.

Tā vietā es ierosinu pakāpenisku, bet tūlītēju pieeju: pilnveidot modeli, lai iespējami labāk izmantotu līdzšinējo regulējumu. Būtiski pavirzīties uz tādu vienoto tirgu, kura jaunajā realitātē būtu saplūdušas tehnoloģijas un pakalpojumi. Tādā tirgū būtu atjaunināts tiesiskais regulējums, kurā šie dinamiskie pārveidojumi būtu ņemti vērā, un tādā tirgū mums būtu laiks padomāt par to, kāds tiesiskais regulējums mums turpmāk būs vajadzīgs, un attiecīgi tādu regulējumu ieviest.

Tomēr pirmām kārtām sakārtosim telesakaru vienoto tirgu. Panāksim, ka tas darbojas Eiropas labā.

Tāds ir mans alternatīvais risinājums. Un jums, pašreizējā sasaukuma Parlamentam, es piedāvāju instrumentu: piedāvāt mūsu iedzīvotājiem un mūsu ekonomikai vairāk tūlītēju labumu. Mazāk barjeru, lielāku izvēli, godīgākas cenas, labākus pakalpojumus uzņēmumiem, tīkla neitralitāti un viesabonēšanas tarifu atšķirību likvidēšanu: spēcīgāku ekonomiku, kas rada vairāk darbvietu. Šādas priekšrocības dos mūsu kontinenta konkurētspēja un tajā nodrošināta savienotība. Domāju, par to ir vērts cīnīties. Tāpēc, ja ticiet Eiropai, noticiet šai cīņai un atbalstiet mani tajā.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site