Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

European Commission

Žozē Manuels Durau Barrozu

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

Uzruna par situāciju Savienībā – 2012. gads

Eiropas Parlamenta plenārsēde, Strasbūrā

2012. gada 12. septembrī

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

1. Situācijas analīze

Man ir gods stāties Jūsu priekšā, lai sniegtu trešo uzrunu par situāciju Savienībā.

Šis ir brīdis, kad Eiropas Savienībā joprojām pastāv krīze.

Tā ir finanšu un ekonomikas krīze. Tā ir sociāla krīze. Taču tā ir arī politiska krīze, uzticības krīze.

Šīs krīzes pamatā ir:

  • bezatbildīgas darbības finanšu nozarē;

  • valsts parāda nasta, kas nav ilgtspējīga; kā arī

  • dažu dalībvalstu konkurētspējas trūkums.

Turklāt eiro cīnās ar savām strukturālajām problēmām. Eirozonas uzbūve nav bijusi piemērota tās uzdevumam. Ir izveidojusies nelīdzsvarotība.

Tas pašlaik tiek labots. Taču tas ir sāpīgs, sarežģīts process. Iedzīvotāji ir neapmierināti. Viņi ir nobažījušies. Viņuprāt, tiek apdraudēts viņu dzīvesveids.

Grūst dalībvalstu savstarpējā taisnīguma un līdztiesības apziņa. Un kā gan bez dalībvalstu savstarpējās līdztiesības var pastāvēt Eiropas iedzīvotāju līdztiesība?

Iepriekšējo četru gadu laikā mēs esam pieņēmuši virkni drosmīgu lēmumu, lai cīnītos pret šo visaptverošo krīzi. Par spīti šiem pūliņiem, mūsu rastie risinājumi vēl nav pārliecinājuši iedzīvotājus, tirgus vai mūsu starptautiskos partnerus..

Kāpēc? Tāpēc, ka atkal un atkal mēs esam ļāvuši uzvirmot šaubām - šaubām par to, vai dažas valstis patiesi ir gatavas veikt reformas un atgūt konkurētspēju; šaubām par to, vai citas valstis patiesi vēlas sniegt savstarpēju atbalstu, lai eiro un Eiropas projekts būtu neatgriezeniski.

Pārāk bieži pieļauts apburtais loks. Vispirms Eiropas galotņu sanāksmēs tiek pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi par mūsu nākotni. Taču nākamajā dienā mēs redzam, ka daļa no tiem pašiem cilvēkiem, kas šos lēmumus pieņēma, rīkojas tiem pretrunā - izsakās, ka tie esot pārāk tālejoši vai nepietiekami tālejoši. Tā rodas ticamības problēma. Uzticības problēma.

Nav pieņemami šīs Eiropas sanāksmes atainot kā boksa sacensības, apgalvojot, ka ar nokautu panākta uzvara pār pretinieku. Mēs nevaram būt kopīgā savienībā, bet uzvesties kā tai nepiederoši. Mēs nevaram apdraudēt deviņus labus lēmumus ar vienu darbību vai paziņojumu, kas liek apšaubīt visu, ko mēs esam sasnieguši.

Tas, cienījamie Parlamenta locekļi, ataino Eiropas politiskās uzticības krīzes būtību. Ja Eiropas politikas veidotāji neievēro noteikumus un lēmumus, ko pieņēmuši viņi paši, kā gan iespējams pārliecināt citus par apņēmību kopīgi atrisināt šo krīzi?

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

2. Izaicinājums – jauna domāšana Eiropai

Uzticības krīze ir politiska krīze. Pozitīvais ir tas, ka demokrātijā nav tādas politiskas problēmas, kurai mēs nevarētu rast politisku risinājumu.

Tieši tādēļ es šeit un šodien vēlos ar jums apspriest fundamentālus politiskus jautājumus – jautājumus par to, kādā situācijā mēs šobrīd atrodamies un kā mums jāvirzās uz priekšu. Es vēlētos koncentrēties uz politisko virzību un redzējumu, kam jāiedvesmo mūsu politiskie lēmumi.

Es, protams, neuzskaitīšu katru no šiem lēmumiem. Jūs saņēmāt manu vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, un tajā ir izklāstītas Komisijas tūlītējās prioritātes. Mēs tās kopīgi apspriedīsim pirms Komisijas darba programmas pieņemšanas vēlāk šoruden.

Mans vēstījums jums šodien ir šāds: Eiropai ir nepieciešama jauna virzība. Šo virzību nevar balstīt uz vecām idejām. Eiropai ir nepieciešama jauna domāšana.

Kad runājam par krīzi, un mēs visi runājam par krīzi, - vai mēs patiešām esam apzinājuši visas sekas, ko radīs mūsu rīcība? Kad runājam par globalizāciju, un mēs visi runājam par globalizāciju, - vai mēs patiešām esam apsvēruši tās ietekmi uz ikvienas dalībvalsts lomu?

Sākumpunkts jaunai Eiropas domāšanai ir pilnībā apzināt visas sekas, ko radīs problēmas, ar kurām mēs saskaramies un kas pasaulē rada fundamentālas pārmaiņas.

Sākumpunkts ir beigt mēģinājumus nākotnes problēmjautājumus risināt ar instrumentiem no pagātnes.

Kopš krīzes sākuma mēs atkal un atkal esam bijuši liecinieki tam, ka savstarpēji saistīti pasaules mēroga tirgi ir ātrāki un tādējādi arī spēcīgāki nekā sadrumstalotas valstu politiskās sistēmas. Tas grauj iedzīvotāju uzticību politisko lēmumu pieņemšanai. Tas Eiropā un citur pasaulē ļauj zelt populismam un ekstrēmismam.

Realitāte ir tāda, ka savstarpēji saistītā pasaulē Eiropas dalībvalstis katra atsevišķi vairs nespēj sekmīgi virzīt notikumu gaitu. Tai pat laikā tās vēl nav savu Savienību – mūsu Savienību — aprīkojušas ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai veiksmīgi darbotos šajā jaunajā realitātē. Šis ir pārejas posms, izšķirošs brīdis. Šādā brīdī nepieciešami lēmumi un vadība.

Jā, globalizācija rada nepieciešamību pēc dziļākas Eiropas vienotības.

Dziļāka vienotība rada nepieciešamību pēc dziļākas integrācijas.

Dziļāka integrācija rada nepieciešamību pēc dziļākas demokrātijas, Eiropas demokrātijas.

Eiropā tas, pirmkārt un galvenokārt, nozīmē apzināties, ka mēs visi esam uz viena kuģa.

Tas nozīmē atzīt, ka Eiropas intereses ir kopīgas.

Tas nozīmē pieņemt, ka mūsu likteņi ir savstarpēji saistīti.

Un tas nozīmē, ka jāpieprasa patiesa kopīgas atbildības un solidaritātes apziņa.

Jo, esot uz kuģa vētras laikā, absolūta lojalitāte ir pats mazākais, ko pieprasīt saviem apkalpes biedriem.

Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam iet soli solī ar pārmaiņām. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam panākt nepieciešamo mērogu un efektivitāti, lai būtu globālo procesu dalībnieks. Tas ir vienīgais veids, kā, pasaulē noritot pārmaiņām, pasargāt mūsu vērtības – jo tas ir arī jautājums par vērtībām.

20. gadsimtā pasaules lielvara varēja būt valsts, kurā ir tikai 10 vai 15 miljoni iedzīvotāju. 21. gadsimtā līdzās tādiem pasaules gigantiem kā ASV vai Ķīna pat Eiropas lielākajām valstīm draud mazsvarīgums.

Vēstures ritums paātrinās. Lai dubultotu IKP uz vienu iedzīvotāju, Lielbritānijai bija vajadzīgi 155 gadi, ASV - 50 gadi, bet Ķīnai – tikai 15 gadi. Bet, vērojot dažas no mūsu jaunajām dalībvalstīm, noritošās ekonomiskās pārmaiņas ir ne mazāk iespaidīgas.

Eiropai ir visi tam nepieciešamie līdzekļi. Jāuzsver, ka mums tie ir lielākā mērā nekā iepriekšējām paaudzēm, kuras saskārās ar līdzīgiem vai pat lielākiem pārbaudījumiem.

Taču mums atbilstoši jārīkojas, un visi šie līdzekļi kopīgi jāmobilizē.

Šis ir brīdis saskaņot ambīcijas, lēmumus un rīcību.

Šis ir brīdis pielikt punktu sadrumstalotiem un juceklīgiem risinājumiem.

Šis ir brīdis apgūt vēstures pamācības un veidot labāku nākotni mūsu Eiropai.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

3. Atbilde uz situāciju – „izšķirošais kurss Eiropai”

Šodien es no jums pieprasu un jums izklāstu izšķirošo kursu Eiropai.

Tas ir izšķirošs kurss, nākotnes globalizētajā pasaulē izvēršot mūsu vērtības, mūsu brīvību un mūsu labklājību. Tas ir kurss, kurā apvienota, no vienas puses, nepieciešamība saglabāt mūsu sociālo tirgus ekonomiku un, no otras puses, nepieciešamība tajā veikt reformas. Tas ir kurss, ar ko tiks stabilizēta EMS, sekmēta ilgtspējīga izaugsme un atjaunota konkurētspēja. Kurss, ar ko starp mūsu valstīm, starp tām un Eiropas iestādēm un starp Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas Savienību tiks nodibināta vienošanās par uzticību.

Izšķirošais kurss Eiropai nozīmē turpmāko.

Mums jāizskauž jebkuras šaubas par Savienības integritāti vai eiro neatgriezeniskumu. Neaizsargātākās valstis nedrīkst pieļaut nekādas šaubas par savu gribu veikt reformas, par savu atbildības apziņu. Spēcīgākās valstis, savukārt, nedrīkst pieļaut nekādas šaubas par savu gribu darboties kopīgi, par savu solidaritātes apziņu. Neviens no mums nedrīkst pieļaut šaubas par apņēmību veikt reformas. Par apņēmību REFORMAS VEIKT KOPĪGI.

Nepareiza ir doma, ka izaugsme iespējama bez reformām vai ka labklājība iegūstama atsevišķi no pārējiem. Mums jāatzīst, ka mūsu problēmas ir kopīgas, un arī to risinājumi jārod kopīgiem spēkiem.

Šim izšķirošajam kursam nepieciešams pilnībā izveidot padziļinātu un īstu ekonomisko savienību, kas balstīta uz politisku savienību.

a) Ekonomiskā savienība:

Es sākšu ar Eiropas ekonomiku.

Pirmkārt, mums nepieciešama izaugsme. Ilgtspējīga izaugsme.

Izaugsme ir vitāli nepieciešama mūsu Eiropas sociālā tirgus modelim: tā rada darbavietas un uztur mūsu dzīves līmeni. Taču izaugsmi iespējams saglabāt vienīgi, esot konkurētspējīgākiem.

Valstu līmenī tas nozīmē, ka jāveic strukturālas reformas, kas ir atliktas desmitiem gadu. Jāmodernizē valsts pārvalde. Jāsamazina izšķērdīgi izdevumi. Jāapkaro individuālas intereses un privilēģijas. Jāveic reformas darba tirgū, lai drošību līdzsvarotu ar elastību. Un jānodrošina sociālo sistēmu ilgtspējība.

Eiropas līmenī mums jābūt izlēmīgākiem, nojaucot šķēršļus – fiziskos, ekonomiskos un digitālos.

Mums jāpabeidz vienotā tirgus izveide.

Mums jāmazina sava energoatkarība un jāizmanto atjaunojamo energoresursu potenciāls.

Sekmējot konkurētspēju tādās nozarēs kā enerģētika, transports vai telekomunikācijas, varētu pavērt ceļu atjaunotai konkurencei, veicināt inovācijas un samazināt cenas patērētajiem un uzņēmumiem.

Komisija drīzumā nāks klajā ar Vienotā tirgus aktu II. Lai ļautu uzplaukt vienotajam tirgum, Komisija turpinās strikti un nepiekāpīgi aizsargāt savu konkurences un tirdzniecības regulējumu. Ļaujiet man izteikties atklāti: ja šis uzdevums būtu dalībvalstu rokās, tās neizturētu lielo korporāciju un ārēju lielvaru spiedienu.

Mums jāizveido Eiropas darba tirgus un jārada cilvēkiem iespēja strādāt citā valstī tikpat vienkārši, kā tas būtu mājās.

Mums jāstrādā pie videi nekaitīgas izaugsmes un daudz efektīvāk jāizmanto savi resursi.

Mums jābūt daudz vērienīgākiem attiecībā uz izglītību, pētniecību, inovācijām un zinātni.

Eiropai ir pasaulē vadošā loma tādās būtiskās nozarēs kā aeronautika, autorūpniecība, farmācija un inženierija, kurās Eiropas daļa pasaules tirgū pārsniedz trešdaļu. Par spīti ekonomikas attīstības tempa kritumam rūpniecības ražīgums iepriekšējā desmitgadē pieauga par 35%. Un šobrīd no ražošanas ir atkarīgi aptuveni 74 miljoni darbavietu. Ik gadu jaundibināti uzņēmumi ES rada vairāk nekā 4 miljonus darbavietu. Mums tas jāizvērš, ieguldot savā jaunajā rūpniecības politikā un veidojot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmē uzņēmējdarbības garu un palīdz mazajiem uzņēmumiem.

Tas nozīmē, ka nodokļu vide jāpadara vienkāršāka uzņēmējiem un pievilcīgāka ieguldītājiem. Visām dalībvalstīm par labu nāktu sekmīgāka nodokļu koordinācija.

Mums turklāt nepieciešami proaktīva tirdzniecības politika, atverot jaunus tirgus.

Šis ir Eiropas ekonomikas potenciāls. Šīs ir zelta raktuves, kas vēl pilnībā jāapgūst. Pilnībā īstenojot Izaugsmes paktu, par ko Eiropadome vienojās jūnijā, mēs varam gūt tālejošus rezultātus.

Mēs varam panākt vēl vairāk ar reālistisku, bet vērienīgu Eiropas Savienības budžetu, kas vērsts uz ieguldījumiem, izaugsmi un reformām. Runāsim skaidri. Eiropas budžets ir instruments ieguldījumiem Eiropā un Eiropas izaugsmē. Komisijai un šim parlamentam, un visiem proeiropeiskajiem spēkiem, jo vairums dalībvalstu atbalsta mūsu priekšlikumu, pašlaik kopīgi jāatbalsta pareiza daudzgadu finanšu shēma laikposmam līdz 2020. gadam. Dalībvalstīm tas neuzliks lielu slogu, jo īpaši, ņemot vērā ierosināto pašu resursu jauno sistēmu. Taču tas dos lielu stimulu dalībvalstu ekonomikai, reģioniem, pētniekiem, studējošajiem, jauniešiem, kas ir darba meklējumos, un MVU..

Tas ir budžets izaugsmei, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai starp dalībvalstīm un dalībvalstu iekšienē.

Tas ir budžets, kas palīdzēs pilnveidot vienoto tirgu, novēršot atšķirības mūsu enerģētikas, transporta un telekomunikāciju infrastruktūrā, pateicoties Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam.

Tas ir budžets mūsdienīgai, uz izaugsmi orientētai lauksaimniecībai, kas spēj savienot pārtikas nodrošinājumu ar ilgtspējīgu lauku attīstību.

Tas ir budžets, kas, izmantojot „Apvārsni 2020”, Eiropā sekmēs augstu pētniecības intensitāti un inovācijas. Jo mums ir nepieciešams šis Eiropas mērogs pētniecībā.

Tā būs īsta ticamības pārbaude daudzām dalībvalstīm. Es vēlos redzēt, vai tās pašas dalībvalstis, kuras nemitīgi runā par ieguldījumiem un izaugsmi, nu arī atbalstīs budžetu izaugsmei Eiropas līmenī.

Mūsu ierosinātais budžets būs arī īstais rīks, lai atbalstītu ieguldījumus mūsu izaugsmes programmā „Eiropa 2020”, kura mums pašlaik ir vajadzīga vairāk nekā jebkad.

„Eiropa 2020” ir īstais veids, kā modernizēt un saglabāt Eiropas sociālo tirgus ekonomiku.

Cienījamie Parlamenta locekļi!

Mūsu strukturālo reformu programmas īstenošanai nepieciešami lieli pielāgojumi. Šīs reformas izdosies tikai tad, ja tās balstīsies uz taisnīgumu un līdztiesību. Nevienlīdzība nav ilgtspējīga.

Dažviet Eiropā vērojama patiesa sociālā ārkārtas situācija.

Aug nabadzība, un bezdarbs ir milzīgs, īpaši jauniešu vidū.

Tādēļ mums jāstiprina sociālā kohēzija. Tā ir raksturlielums, kas Eiropas sabiedrību atšķir no citiem alternatīviem modeļiem.

Daži saka, ka Eiropas sociālais modelis ir miris. Es tam nepiekrītu.

Jā, mums jāveic ekonomikas reformas un jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas. Tomēr efektīva sociālās aizsardzības sistēma, kas palīdz tiem, kam tas ir nepieciešams, nav kavēklis labklājībai. Tā ir labklājības neatņemama sastāvdaļa. Tieši tās Eiropas valstis, kurās pastāv efektīvākās sociālās aizsardzības sistēmas un attīstītākās sociālās partnerības, ir vienas no sekmīgākajām un konkurētspējīgākajām tautsaimniecībām pasaulē.

Taisnīgums un līdztiesība nozīmē, ka mums jādod iespēja saviem jauniešiem. Mēs jau pieliekam lielas pūles. Un līdz gada beigām Komisija nāks klajā ar tiesību aktu paketi attiecībā uz jauniešiem, ar kuru tiks izveidota jaunatnes garantiju shēma un kvalitātes mehānisms profesionālajai apmācībai.

Taisnīgums un līdztiesība nozīmē arī to, ka jāizveido labākas un taisnīgākas nodokļu sistēmas.

Izskaužot nodokļu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, visā Eiropā valsts kasē varētu ieplūst papildu miljardi eiro.

Tādēļ Komisija cīnīsies, lai tiktu panākta vienošanās par pārskatīto uzkrājumu nodokļa direktīvu un par pilnvarojumu veikt sarunas par stingrākiem nolīgumiem par nodokļu uzlikšanu uzkrājumiem ar trešām valstīm. To panākot, tiktu gūts jauns apjomīgs avots leģitīmiem nodokļu ieņēmumiem.

Komisija turpinās cīnīties arī par taisnīgu un tālejošu finanšu darījumu nodokli, kas gādātu, lai nodokļu maksātāji iegūst no finanšu nozares, nevis tikai otrādi. Tagad, kad ir skaidrs, ka vienošanās par šo jautājumu iespējama tikai ciešākas sadarbības ietvaros, Komisija darīs visu iespējamo, lai kopā ar tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, ātri un efektīvi virzītos uz priekšu. Tā iemesls ir taisnīgums. Un taisnīgums ir būtisks nosacījums, lai nepieciešamās ekonomikas reformas kļūtu sociāli un politiski pieņemamas. Un, galvenokārt, tas ir jautājums par sociālo taisnīgumu.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

Lai pārvarētu krīzi, ir pieņemti nozīmīgi lēmumi. Visā Eiropas Savienībā norit reformas un konsolidācijas pasākumi. Tiek ieviesti kopīgi finanšu atbalsta mehānismi, un Eiropas iestādes ir nerimstoši apliecinājušas, ka tās atbalsta eiro.

Komisija skaidri apzinās, ka dalībvalstīs, kurās īsteno visintensīvākās reformas, pastāv grūtības un norit sarežģīti – un dažkārt ļoti sāpīgi – pielāgojumi. Taču tikai ar šādām reformām mēs varam panākt labāku nākotni. Tās bija nepieciešamas jau sen. Gluži vienkārši nav iespējams atgriezties status quo ante.

Komisija turpinās darīt visu iespējamo, lai atbalstītu šīs dalībvalstis un tām palīdzētu sekmēt izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, pārplānojot struktūrfondus.

Es vēlētos izteikties par Grieķiju. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir iespēja šoruden nonākt pagrieziena punktā. Mēs to varam paveikt, ja Grieķija novērsīs jebkādas šaubas par tās apņēmību veikt reformas, kā arī, ja visas pārējās valstis novērsīs jebkādas šaubas par apņēmību Grieķiju paturēt eiro zonā.

Esmu pārliecināts, ka, ja Grieķija ievēro savas saistības, tai būtu jāpaliek eiro zonā, Eiropas ģimenes lokā.

Eiro zonas stabilitātes nodrošināšana ir mūsu vissteidzamākais uzdevums. Par to ir kopīgi atbildīgas dalībvalstis un Kopienas iestādes. ECB nevar finansēt valdības un to nedarīs. Taču gadījumos, kad monetārās politikas kanāli nedarbojas pienācīgi, Komisijas ieskatā ECB pilnvaras ietver nepieciešamo pasākumu veikšanu, piemēram, valsts parāda sekundārajos tirgos. ECB ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums atjaunot monetārās politikas integritāti. Protams, ECB kā neatkarīgai iestādei jānosaka, kāda ir veicamā rīcība un kādi ir tās nosacījumi. Un visiem – un es patiešām vēlos teikt „visiem” – ir jārespektē ECB neatkarība.

Cienījamie Parlamenta locekļi!

Es jau izteicos par ekonomikas politikas pasākumiem, kas steidzami jāīsteno. Tas ir neatliekami. Taču ar to vien nepietiek. Mums jādara vēl vairāk.

Mums pilnībā jāizveido ekonomiskā un monetārā savienība. Mums jāizveido banku savienība un fiskāla savienība un attiecīgie institucionālie un politiskie mehānismi.

Šodien Komisija nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par vienotu Eiropas uzraudzības mehānismu. Tas ir banku savienības stūrakmens.

Krīze ir parādījusi, ka, bankām kļūstot transnacionālām, noteikumi un uzraudzība palika nacionāli. Un, tiklīdz sākās ķibeles, rēķins bija jāsamaksā nodokļu maksātājiem.

Iepriekšējos četros gados ES ir pilnībā nomainījusi banku regulējumu, ieņemot vadošo vietu pasaulē G20 saistību īstenošanā. Taču vienkārša koordinācija vairs nav pietiekama – mums jāvirzās uz vienotiem uzraudzības lēmumiem, konkrēti eiro zonā.

Šodien ierosinātais vienotais uzraudzības mehānisms radīs stiprāku struktūru, kurā galvenā loma būs Eiropas Centrālajai bankai, un atbilstošu saikni ar Eiropas Banku iestādes darbību, tā atjaunojot uzticību banku uzraudzībai eiro zonā.

Tā būs visu eiro zonas banku uzraudzība. Uzraudzībai jāspēj pārbaudīt visu, jo sistēmiski riski var slēpties jebkur, ne tikai tā sauktajās sistēmiski nozīmīgajās bankās. Protams, šādā sistēmā tiks pilnībā iesaistītas valstu uzraudzības iestādes.

Paketi veido divi tiesību akti, viens par ECB un otrs par EBI, un abi veido kopumu. Nav šaubu, ka šim parlamentam būs būtiska loma jaunā mehānisma pieņemšanā un pēc tam – tā demokrātiskajā pārraudzībā.

Šis ir svarīgs pirmais solis virzībā uz banku savienību, ko es šajā parlamentā ierosināju jūnijā. Eiropas uzraudzības mehānisma izveidošana pašlaik ir augstākā prioritāte, jo tas ir priekšnoteikums banku krīžu labākai pārvaldībai, sākot no banku noregulējuma līdz noguldījumu garantijām.

Komisija paralēli turpinās darbu pie banku nozares reformām, lai nodrošinātos, ka šī nozare uzņemas savu lomu reālās ekonomikas atbildīgā finansēšanā. Tas nozīmē, ka jāuzlabo ilgtermiņa finansējums MVU un citiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka nepieciešami noteikumi par bāzes indeksiem, lai mēs atkal nepiedzīvotu manipulācijas ar banku procentu maksājumiem, kas skar gan uzņēmumus, gan kredītņēmējus. Tas nozīmē, ka jāizstrādā tiesību akti, lai nodrošinātu, ka bankas pienācīgi ņem vērā patērētāju tiesības, un vēlreiz jāapsver banku darbību struktūra, lai izskaustu tās pieļautos riskus.

Visos šajos centienos šim parlamentam ir būtiska nozīme. Komisija strādās ciešā partnerībā ar jums.

Otrs padziļinātas ekonomiskās savienības elements ir virzība uz fiskālu savienību.

Argumenti tam par labu ir skaidri: vienas dalībvalsts ekonomikas lēmumi ietekmē pārējās. Tādēļ mums ir vajadzīga ciešāka ekonomikas politikas koordinācija.

Mums ir vajadzīgs stingrāks un juridiski saistošāks satvars valstu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz galvenajām ekonomikas politikas jomām; tas ir vienīgais veids, kā novērst nelīdzsvarotību. Lai gan paveikts jau daudz, piemēram, izmantojot sešu tiesību aktu kopumu un konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, ir būtiski nepieciešami turpmāki soļi, lai konkrētus nosacījumus sasaistītu ar konkrētiem stimuliem un patiesi padarītu ekonomisko un monetāro savienību ilgtspējīgu.

Lai gūtu noturīgus rezultātus, mums kopīgi jāizstrādā pilnībā aprīkota Kopienas ekonomikas pārvaldība un patiesa, ticama Kopienas fiskālā kapacitāte.

Šajā nolūkā mums nav jānošķir iestādes vai jārada jaunas. Gluži pretēji, lai tas notiktu efektīvi un ātri, vislabākais ir darboties kopā ar pastāvošajām iestādēm un izmantot tieši tās: Eiropas Komisiju kā neatkarīgu Eiropas iestādi, ko pārrauga Eiropas Parlaments kā parlamentārā pārstāvība Eiropas līmenī.

Tieši šādā satvarā, laikam ritot, varēs spert soļus, lai notiktu patiesa savstarpēja parāda dzēšana un parādzīmju emitēšana.

Tātad mūsu kuģa dzinēji ir ekonomikas reformas apvienojumā ar patiesu ekonomisko un monetāro savienību.

Komisija vēl šoruden nāks klajā ar sākotnējo projektu ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai.

Šo sākotnējo projektu izklāstīs šajā parlamentā, jo šie jautājumi jāapspriež kopā ar iedzīvotāju pārstāvjiem un viņu vidū.

Tas turklāt dos pienesumu diskusijām Eiropadomes decembra sanāksmē, kas tiks sagatavota, pamatojoties uz ziņojumu, ko aicināti sniegt Eiropadomes priekšsēdētājs, es un Eiropas Centrālās bankas un Eirogrupas priekšsēdētāji.

Mūsu sākotnējā projektā būs norādīti līdzekļi un instrumenti, kā arī sniegti iespējamie risinājumi tiesiskajam regulējumam, kas tos iedzīvinātu, sākot no politikas koordinācijas līdz fiskālajai kapacitātei un parādu dzēšanai. Vajadzības gadījumā, piemēram, attiecībā uz solidāru valsts parāda nodrošinājumu, šajā sākotnējā projektā tiks norādīti nepieciešamie Līgumu grozījumi, jo dažas no minētajām izmaiņām veicamas ar Līgumu grozījumiem. Šis sākotnējais projekts sniegs pārskatu par to, kas mums jāpaveic ne tikai turpmāko nedēļu, bet arī turpmāko gadu gaitā.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

b) Politiska savienība:

Galu galā, ekonomiskās un monetārās savienības ticamība un ilgtspējība ir atkarīga no tās pamatā esošajām iestādēm un politiskās struktūras.

Tāpēc ekonomiskā un monetārā savienība rada jautājumu par politisku savienību un Eiropas demokrātiju, kam tā jābalsta.

Ja mēs vēlamies, lai ekonomiskā un monetārā savienība būtu sekmīga, mums ir nepieciešams gan vēriens, gan pareiza secība. Mums pašlaik jāveic konkrēti pasākumi, paturot prātā politiskas savienības perspektīvu.

Es vēlētos pieredzēt Eiropas sabiedriskās telpas izveidi, kurā Eiropas skatījumā notiek apspriešanās un diskusijas par Eiropai nozīmīgiem jautājumiem. Mēs nevaram turpināt centienus Eiropas problēmas risināt vienīgi ar nacionāliem līdzekļiem.

Šai apspriešanai jānotiek mūsu sabiedrībās un mūsu iedzīvotāju vidū. Tomēr šodien es velētos paust aicinājumu arī Eiropas domātājiem, kultūras darbiniekiem, lai viņi iesaistītos šajā Eiropas nākotnes apspriešanā. Es paužu aicinājumu arī jums. Šis ir Eiropas demokrātijas parlaments. Mums Eiropas līmenī jāstiprina Eiropas Parlamenta loma.

Mums arī jāsekmē patiesa papildināmība un sadarbība starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem.

To nevar paveikt, nestiprinot Eiropas politiskās partijas. Mēs ļoti bieži redzam, ka politiskās partijas galvaspilsētās nemaz nav saistītas ar Eiropas politiskajām partijām šeit, Strasbūrā. Tādēļ mums jāatzīst, ka politiskās diskusijas pārāk bieži tiek veidotas tā, it kā tās notiktu tikai starp partijām dalībvalstīs. Pat Eiropas vēlēšanās mēs vēlēšanu biļetenos neredzam Eiropas politisko partiju nosaukumus, mēs redzam valstu līmeņa diskusijas starp valstu līmeņa politiskajām partijām. Šā iemesla dēļ mums ir nepieciešami stingrāki Eiropas politisko partiju statūti. Esmu gandarīts paziņot, ka Komisija šodien pieņēma šādu priekšlikumu.

Nozīmīgs paņēmiens, kā padziļināt politiskās diskusijas visas Eiropas mērogā, būtu, ja jau 2014. gadā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas politiskās partijas izvirzītu kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam. Tas ir izdarāms, neveicot Līgumu grozījumus. Tas būtu izšķirīgs solis, vēl konkrētāk iedzīvinot šo vēlēšanu sniegto iespēju veikt eiropeisku izvēli. Es aicinu politiskās partijas uzņemties spert šādu soli un tādējādi piešķirt vēl eiropeiskāku nozīmi šīm Eiropas vēlēšanām.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

Patiesi politiska Eiropas Savienība nozīmē to, ka Eiropas rīcība jākoncentrē uz reālajiem jautājumiem, kas ir nozīmīgi un jārisina Eiropas līmenī. Runāsim atklāti – viss nevar vienlaicīgi būt prioritāte. Šajā ziņā droši vien var izmantot arī nelielu paškritiku.

Pienācīga integrācija nozīmē, ka jāatsvaidzina skats uz to, kurš līmenis ir rīcībai vispiemērotākais. Subsidiaritāte ir būtisks demokrātijas jēdziens, un tā būtu jāpiemēro.

Politiska savienība nozīmē arī to, ka mums jāstiprina pamati, uz kuriem būvēta mūsu Savienība: pamattiesību aizsardzība, tiesiskums un demokrātija.

Iepriekšējos mēnešos mēs esam bijuši liecinieki draudiem tiesiskajai un demokrātiskajai kārtībai dažās Eiropas valstīs. Eiropas Parlaments un Komisija bija pirmie, kas cēla trauksmi un spēlēja izšķirīgu lomu, gādājot, lai šīs bažas raisošās norises tiktu iegrožotas.

Šīs situācijas tomēr arī atklāja mūsu institucionālās kārtības ierobežojumus. Mums nepieciešams labāk izstrādāts instrumentu kopums, ne tikai izvēle starp politiskās pārliecināšanas "maigo varu" un Līguma 7. pantā paredzēto "kodolsprādziena iespēju".

Mūsu apņēmību sargāt tiesiskumu atspoguļo arī mūsu nodoms atbilstoši Līgumiem izveidot Eiropas Prokuratūru. Mēs drīzumā nāksim klajā ar priekšlikumu.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

Politiska savienība nozīmē arī to, ka jāizvērš rīcība atbilstoši mūsu globālajai lomai. Daloties suverenitātē Eiropā, mēs iegūstam lielāku suverenitāti globalizētajā pasaulē.

Mūsdienu pasaulē izmēram ir nozīme.

Un vērtības ir izšķirīgas.

Tāpēc Eiropas vēstījumam jāsekmē brīvība, demokrātija, tiesiskums un solidaritāte. Īsumā, tās ir mūsu vērtības, Eiropas vērtības.

Mūsu iedzīvotājiem un jaunajai pasaules kārtībai vairāk kā jebkad nepieciešama aktīva un ietekmīga Eiropa. Tas nepieciešams ne tikai mums, arī pārējai pasaulei ir svarīgi, lai Eiropa būtu sekmīga. Lai Eiropa turētos pie savām vērtībām. Un lai Eiropa iestājas par savu pārliecību, ka cilvēktiesības nav attīstītās pasaules greznība, bet gan universālas vērtības.

Baisā situācija Sīrijā mums atgādina, ka mēs nevaram atļauties vērot no malas. Jāveidojas jaunai un demokrātiskai Sīrijai. Mēs esam kopīgi atbildīgi par to, lai tas notiktu. Mums jāstrādā ar tiem pasaules iekārtā, kuru sadarbība šajā nolūkā nepieciešama.

Pasaulei ir vajadzīga ES, kas saglabā savu vadošo lomu attīstības palīdzības un humānās palīdzības jomā. Kas aizstāv atvērtu ekonomiku un cīnās pret protekcionismu. Kas ir vadošā klimata pārmaiņu apkarošanā.

Pasaulei ir vajadzīga Eiropa, kas spēj nosūtīt militāras misijas, lai palīdzētu stabilizēt situāciju krīzes zonās. Mums visaptveroši jāpārskata Eiropas spējas un jāsāk patiesi kolektīva aizsardzības plānošana. Jā, mums jāstiprina sava kopējā ārpolitika un drošības politika un kopēja pieeja aizsardzības jautājumiem, jo kopīgi mums ir spēks un mērogs, lai pasaulē veidotu taisnīgāku, tiesiskāku un cilvēktiesībām atbilstošāku kārtību.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

4. Līgumu grozījumi, 17/27 dimensija un plaša sabiedriska apspriešana

a) Nacionālu valstu federācija – Līgumu grozījumi:

Padziļināta un īsta ekonomiskā un monetārā savienība, politiska savienība ar saskaņotu ārpolitiku un aizsardzības politiku nozīmē, ka šodienas Eiropas Savienībai ir jāattīstās.

Nebīsimies no vārdiem: mums jāvirzās uz nacionālu valstu federāciju. Tas mums ir nepieciešams. Tas ir mūsu politiskais apvārsnis.

Tam jāvada mūsu darbs turpmākajos gados.

Šodien es aicinu veidot nacionālu valstu federāciju. Nevis supervalsti, bet nacionālu valstu demokrātisku federāciju, kas var stāties pretim mūsu kopīgajām problēmām, daloties suverenitātē tā, lai katra valsts un katrs iedzīvotājs spētu labāk kontrolēt savu likteni. Tas nozīmē veidot Savienību kopīgi ar dalībvalstīm, nevis pret tām. Globalizācijas laikmetā apvienota suverenitāte dod vairāk spēka, nevis mazāk.

Es ar nolūku sacīju "nacionālu valstu federācija", jo šajos nemierīgajos laikos, kad māc bažas, mums nevajadzētu nācijas aizstāvību atstāt tikai nacionālistu un populistu ziņā. Es ticu Eiropai, kurā iedzīvotāji lepojas par savām nācijām, taču lepojas arī būt eiropieši un lepojas ar mūsu Eiropas vērtībām.

Lai izveidotu šādu nacionālo valstu federāciju, ar laiku būs nepieciešams jauns Līgums.

Es to nesaku vieglprātīgi. Mēs visi apzināmies, cik sarežģīta ir kļuvusi Līgumu grozīšana. Tā labi jāsagatavo.

Diskusijas par Līgumu grozījumiem nedrīkst mūs novērst no tā, ko iespējams un nepieciešams paveikt jau šodien, vai to aizkavēt.

Padziļinātu un īstu ekonomisko un monetāro savienību iespējams iedibināt saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem, taču to pilnībā izveidot var tikai, grozot Līgumus. Tāpēc sāksim darboties uzreiz, bet šodienas lēmumos paturēsim prātā nākotnes perspektīvu.

Mums nav jāsāk ar Līgumu grozījumiem. Mums ir jānosaka vajadzīgās politikas jomas un līdzekļi to īstenošanai. Tikai tad mēs varam izlemt par instrumentiem, kādi mums trūkst, un veidus, kā to risināt.

Un tad visā Eiropā ir jāveic plaša apspriešanās. Šādai apspriešanās jānorit, pirms tiek sasaukts konvents un starpvaldību konference. Nepieciešama īsta Eiropas mēroga apspriešanās.

Vairs nav tie laiki, kad Eiropas integrācija noritēja ar iedzīvotāju netiešu piekrišanu. Eiropa nevar būt tehnokrātiska, birokrātiska vai pat diplomātiska. Tai jābūt arvien demokrātiskākai. Eiropas Parlamentam ir būtiska loma. Tāpēc Eiropas vēlēšanas 2014. gadā būs izšķirošas.

Pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā Komisija nāks klajā ar savām idejām par nākotnes Eiropas Savienības apveidu. Mēs savlaicīgai diskusijai izvirzīsim skaidras idejas par Līgumu grozījumiem.

Mēs izklāstīsim izvirzītos mērķus, to, kā iestādes var Eiropas Savienību vērst atvērtāku un demokrātiskāku, pilnvaras un instrumentus, lai to padarītu efektīvāku, un modeli, atbilstoši kuram to pārveidot par Eiropas tautu savienību. Es uzskatu, ka mums ir nepieciešamas īstas diskusijas un ka demokrātijā vislabākais konteksts diskusijām ir Eiropas līmeņa vēlēšanas par mūsu nākotni un mērķiem.

b) 17/27 dimensija:

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie Parlamenta locekļi!

Šīs nav diskusijas tikai eiro zonai tās pašreizējā sastāvā.

Lai gan eiro zonai un tās dalībniekiem ir būtiska padziļināta integrācija, šim projektam jāpaliek atvērtam visām dalībvalstīm.

Es izteikšos ļoti skaidri: Eiropā vairs nav vajadzīgi mūri, kas mūs sadala! Jo Eiropas Savienība ir spēcīgāka kā vienots veselums, saglabājot tās vienotā tirgus integritāti, tās dalībvalstis un tās iestādes.

Nevienu nespiedīs piebiedroties. Nevienu nespiedīs palikt ārpusē. Ātrumu nediktēs lēnākie vai ietiepīgākie.

Tāpēc mūsu priekšlikumi balstīsies uz esošo Savienību un tās iestādēm, uz Kopienas metodi. Runāsim skaidri - ir tikai viena Eiropas Savienība. Viena Komisija. Viens Eiropas Parlaments. Vairāk demokrātijas, vairāk pārredzamības un vairāk pārskatatbildības nevar radīt, vairojot iestāžu skaitu, kas ES padarītu sarežģītāku un grūtāk izprotamu, mazāk saskanīgu un mazāk spējīgu rīkoties.

c) Sabiedriskās apspriešanas izvēršana:

Cienījamie Parlamenta locekļi, šāds ir to lēmumu vēriens, kuri mums ar laiku būs jāpieņem.

Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas iedzīvotāju vidū nepieciešama nopietna apspriešanās par turpmāko virzību.

Par sadrumstalotības iespējamajām sekām, jo dažkārt neplānotas sekas ir nevēlama sadrumstalotība.

Par to, ko mēs varētu sasniegt, ja vadītāji izvairīsies no valstiska provinciālisma attiecībā uz kopīgajiem sasniegumiem.

Mums jāizmanto 2014. gada vēlēšanas, lai mobilizētu visus proeiropeiskos spēkus. Mēs nedrīkstam ļaut populistiem un nacionālistiem noteikt negatīvu dienas kārtību. Es aicinu ikvienu, kurš sevi sauc par eiropieti, piecelties kājās un uzņemties iniciatīvu šajā diskusijā. Jo Eiropas atbalstītāju vienaldzība vai pesimisms ir vēl bīstamāki par Eiropas pretinieku skepsi.

Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Parlamenta locekļi!

5. Secinājums: vai tas ir reāli?

Proti, mums ir nepieciešams izšķirīgs kurss uz EMS pilnīgu izveidošanu, balstoties uz politisku apņemšanos veidot stiprāku Eiropas Savienību.

Šodien es jums skaidri izklāstīju secību, kādā tas paveicams.

Mums būtu jāsāk ar visiem iespējamiem pūliņiem stabilizēt eiro zonu un paātrināt izaugsmi ES kopumā. Komisija sniegs visus nepieciešamos priekšlikumus, un šodien mēs sākām ar priekšlikumu par vienotu uzraudzības mehānismu ceļā uz banku savienību, atbilstoši pašreizējiem Līgumu noteikumiem.

Otrkārt, vēl šoruden mēs izklāstīsim savu sākotnējo projektu par padziļinātu un īstu ekonomisko un monetāro savienību, tostarp politiskajiem instrumentiem.

Mēs šeit atgriezīsimies, lai sniegtu visus priekšlikumus atbilstoši pašreizējiem Līgumu noteikumiem.

Un treškārt, jomās, kurās nevaram virzīties uz priekšu saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem, mēs pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā sniegsim skaidrus priekšlikumus par nepieciešamajiem Līgumu grozījumiem, tostarp demokrātijas un pārskatatbildības stiprināšanai.

Šis ir mūsu projekts. Tas ir projekts, kas īstenojams soli pa solim, bet ar tālejošu mērķi par nākotni ar federāciju kā mūsu redzamo apvārsni Eiropai.

Daudzi teiks, ka tas ir pārāk vērienīgi un nav reāli.

Bet ļaujiet man uzdot jautājumu – vai ir reāli turpināt tā, kā mēs jau esam darbojušies? Vai ir reāli šodien noskatīties uz daudzās Eiropas valstīs notiekošo? Vai ir reāli noskatīties, kā nodokļu maksātāji maksā bankām un pēc tam ir spiesti bankām atdot mājas, par kurām viņi ir maksājuši, jo viņi nespēj segt kredītmaksājumus? Vai ir reāli noskatīties, ka dažās dalībvalstīs vairāk nekā 50% no mūsu jauniešiem nav darba? Vai ir reāli turpināt juceklīgi darboties un uzkrāt kļūdas un to nepārliecinošus risinājumus? Vai ir reāli uzskatīt, ka mēs varam iegūt tirgu uzticību, ja mēs izrādām tik maz savstarpējas uzticības?

Manuprāt, tā ir realitāte, kas nav reāla. Šāda realitāte nevar turpināties.

Reālais risinājums ir tas, pateicoties kuram mēs kļūstam stiprāki un vienotāki. Reālisms nozīmē savas ambīcijas pielāgot savu izaicinājumu apmēriem. Mēs to spējam! Sniegsim saviem jauniešiem cerīgu vēstījumu. Ja ir kāda nosliece, lai tā ir nosliece uz cerību. Mums būtu jālepojas, ka esam eiropieši. Jālepojas par savu kultūras bagātību un dažādību. Par spīti mūsu šībrīža problēmām, mūsu sabiedrības ir starp pasaulē humānākajām un brīvākajām.

Mums nav jāatvainojas par savu demokrātiju, sociālo tirgus ekonomiku un vērtībām. Jāpiemin mūsu augstais kohēzijas līmenis. Cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana. Vīriešu un sieviešu līdztiesība un vides aizsardzība. Eiropas sabiedrības, pat ar visām to problēmām, ir vienas no cienījamākajām sabiedrībām cilvēces vēsturē, un es uzskatu, ka mums ar to jālepojas. Mūsu valstīs divas vai trīs meitenes netiek ieslodzītas cietumā tāpēc, ka viņas dzied un kritizē savas valsts vadību. Mūsu valstīs cilvēki ir brīvi un lepni par šo brīvību, un cilvēki apzinās tās nozīmi. Daudzās no mūsu valstīm, proti, jaunākajās dalībvalstīs, vēl ir svaigas atmiņas par diktatūru un totalitāro režīmu.

Iepriekšējās paaudzes pārvarēja lielākus pārbaudījumus. Tagad šai paaudzei jāapliecina, ka mēs esam gatavi savam uzdevumam.

Nu visiem Eiropas atbalstītājiem jābeidz darboties, kā ierasts, un jāsāk rīkoties nākotnes labā. Eiropas Savienība tika izveidota, lai nodrošinātu mieru. Šodien tas nozīmē, ka mūsu Savienība jāpielāgo tā, lai risinātu globalizācijas radītos uzdevumus.

Tādēļ mums ir nepieciešama jauna domāšana un izšķirošs kurss Eiropai. Tādēļ mums ir jāvadās pēc vērtībām, uz kurām ir balstīta Eiropas Savienība. Es ticu, ka Eiropai ir dvēsele. Šī dvēsele var mums dot spēku un apņēmību paveikt to, kas mums ir jāizdara.

Jūs varat paļauties uz Eiropas Komisiju. Es paļaujos uz jums, Eiropas Parlamentu. Kopīgi kā Kopienas iestādes mēs veidosim labāku, spēcīgāku un vienotāku Eiropu, iedzīvotāju Savienību gan Eiropas, gan pasaules nākotnei.

Paldies par Jūsu uzmanību.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site