Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

SPEECH/10/411

Žozē Manuels Durao Barrozu

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

Situācija Eiropas Savienībā – 2010. gads

Strasbūra, 2010. gada 7. septembris

Priekšsēdētāj,

Cienījamie parlamentārieši,

Tā ir liela privilēģija uzstāties Parlamentā ar pirmo šāda veida runu par situāciju Eiropas Savienībā.

Sākot ar šodienu, runa par situāciju Eiropas Savienībā būs brīdis, kad mēs plānosim savu darbu turpmākajiem 12 mēnešiem.

Daudziem lēmumiem, ko mēs pieņemsim šogad, būs ilgtermiņa ietekme. Šie lēmumi noteiks to, kādu Eiropu mēs vēlamies. Tie noteiks, ka Eiropa ir iespēju zeme, kurā tie, kas cenšas, tiek atbalstīti, bet grūtībās nonākušie – netiek aizmirsti. Eiropa, kas ir atvērta pasaulei un atvērta tās iedzīvotājiem. Eiropa, kas nodrošina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Pagājušajā gadā ekonomikas un finanšu krīze ir likusi mūsu Savienībai izturēt vienu no vislielākajām pārbaudēm. Skaidri kļuva redzama mūsu savstarpējā atkarība, un mūsu solidaritāte tika pārbaudīta vairāk kā jebkad agrāk.

Atskatoties uz mūsu reakciju, es uzskatu, ka mēs esam izturējuši šo pārbaudi. Mēs esam raduši daudz vajadzīgo risinājumu – attiecībā uz finansiālo palīdzību dalībvalstīm, kuras nonākušas ārkārtējos apstākļos, ekonomisko pārvaldību, finanšu regulējumu, izaugsmi un darbavietām. Mēs esam spējuši izveidot pamatu, uz kā modernizēt mūsu ekonomiku. Eiropa ir demonstrējusi, ka tā spēj pastāvēt par sevi. Tika pierādīts, ka tie, kas paredzēja Eiropas Savienības pastāvēšanas beigas, ir kļūdījušies. Eiropas iestādes un dalībvalstis ir parādījušas līderību. Mans vēstījums visiem eiropiešiem ir – jūs varat būt pārliecināti, ka Eiropas Savienība darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu jūsu nākotni.

Ekonomikas izredzes Eiropas Savienībā šodien ir labākas nekā pirms gada, zināmā mērā pateicoties mūsu apņēmīgajai rīcībai. Atveseļošanās temps pieaug, bet ne visā Savienībā vienādi. Izaugsme šogad būs lielāka nekā sākotnēji prognozēts. Bezdarba līmenis, lai arī joprojām pārāk augsts, ir pārtraucis augt. Protams, joprojām saglabājas neskaidrības un riski, arī ārpus Eiropas Savienības.

Mēs nedrīkstam ļauties ilūzijām. Mūsu darbs vēl nav pabeigts. Pašapmierinātībai šeit vietas nav. Budžeta palielinājums bija nozīmīgs, lai apturētu kritumu ekonomiskajā darbībā. Tomēr tagad ir laiks pārtraukt šo praksi. Bez strukturālajām reformām mēs neradīsim ilgtspējīgu izaugsmi. Mums ir jāizmanto nākamie 12 mēneši, lai pasteidzinātu mūsu reformu programmu. Tagad ir īstais laiks, lai modernizētu mūsu sociālo tirgus ekonomiku tā, lai tā varētu konkurēt pasaulē un reaģēt uz demogrāfijas radītajām problēmām. Tagad ir īstais laiks, lai veiktu pareizos ieguldījumus mūsu nākotnē.

Šis ir Eiropas patiesības mirklis. Eiropai ir jāparāda, ka tā ir kas vairāk par 27 dažādiem valstu risinājumiem. Mēs vai nu peldam kopā, vai slīkstam katrs atsevišķi. Mēs gūsim panākumus tikai tad, ja, neatkarīgi no tā, vai rīkojamies valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, domāsim eiropeiski.

Šodien es izklāstīšu to, ko uzskatu par prioritātēm mūsu kopīgajā darbā turpmākā gada laikā. Es šobrīd nevarēšu aplūkot katru Eiropas politikas jautājumu vai iniciatīvu, ko mēs pieņemsim. Es ar priekšsēdētāja Buzeka starpniecību nosūtu jums pilnīgāku programmas dokumentu.

Būtībā es saskatu piecus galvenos uzdevumus, kas Savienībai būs jāveic nākamā gada laikā:

  • ekonomikas krīzes risināšana un pārvaldība,

  • izaugsmes atjaunošana attiecībā uz darbavietām, paātrinot “Eiropa 2020” reformu programmas īstenošanu,

  • brīvības, tiesiskuma un drošības telpas veidošana,

  • sarunu uzsākšana par modernu ES budžetu, un

  • savas pienākumu daļas pildīšana pasaules arēnā.

Ļaujiet man sākt ar ekonomikas krīzi un pārvaldību. Šā gada sākumā mēs rīkojāmies izlēmīgi, kad eirozonas dalībniekiem un pašam eiro bija nepieciešama mūsu palīdzība.

Mēs esam saņēmuši smagu mācību. Tagad mēs gūstam būtisku progresu ekonomikas pārvaldības jomā. Komisija savas idejas izklāstīja maijā un jūnijā. Tās tika atzinīgi novērtētas gan Parlamentā, gan Eiropadomes priekšsēdētāja vadītajā darba grupā. Šīs idejas ir pamats, uz kura tiek veidota vienprātība. 29. septembrī mēs iesniegsim steidzamākos tiesību aktu priekšlikumus, lai nezaudētu impulsu.

Budžeti, kas nav ilgtspējīgi, padara mūs neaizsargātus. Parāds un deficīts noved pie kāpumiem un kritumiem, kas savukārt ārda sociālās drošības tīklu. Nauda, kas tiek tērēta parādu apkalpošanai, ir nauda, kuru nevar tērēt sociālām vajadzībām, ne arī tam, lai sagatavotos izmaksām, ko rada novecojoša sabiedrība. Paaudze, kas dzīvo uz parāda, neveido ilgtspējīgu tautu. Mūsu priekšlikumi stiprinās Stabilitātes un izaugsmes paktu ar lielākas uzraudzības un izpildes nodrošināšanas palīdzību.

Mums ir jānovērš lielas makroekonomiskās neatbilstības, it īpaši eirozonā. Tāpēc mēs esam savlaicīgi sagatavojuši priekšlikumus, lai konstatētu aktīvu „burbuļus”, konkurētspējas trūkumu un citus neatbilstību cēloņus.

Es šobrīd saskatu valdību vēlmi pieņemt stingrāku uzraudzību, ko papildina pamudinājumi ievērot noteikumus un savlaicīgas sankcijas. Komisija stiprinās savu neatkarīga šķīrējtiesneša un jauno noteikumu izpildes nodrošinātāja lomu.

Mēs radīsim monetārajai savienībai atbilstošu reālu ekonomisko savienību.

Ja šīs reformas tiks īstenotas atbilstoši mūsu priekšlikumiem, tās garantēs arī eiro ilgtermiņa stabilitāti. Eiro ir mūsu ekonomisko panākumu atslēga.

Lai ekonomika varētu attīstīties, mums ir vajadzīga arī spēcīga un laba finanšu nozare, kas kalpo reālajai ekonomikai. Nozare, kas var lepoties ar pareizu regulējumu un pareizu uzraudzību.

Mēs veicām pasākumus, lai palielinātu banku pārredzamību. Šobrīd mēs esam labākā situācijā nekā pirms gada. Līdz ar stresa pārbaudes rezultātu publicēšanu bankām tagad vajadzētu spēt dot savstarpējus aizdevumus, lai kredīti var nonākt pie Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Mēs ierosinājām aizsargāt iedzīvotāju ietaupījumus līdz pat 100 000 eiro apmērā. Mēs ierosināsim aizliegt ļaunprātīgu nesegto īso pārdošanu. Mēs risināsim kredītsaistību neizpildes mijmaiņas jautājumu. Laiki, kad var iedzīvoties uz cita neveiksmes rēķina, ir beigušies. Mēs turpināsim uzstāt, ka bankām, nevis nodokļu maksātājiem, ir jāsedz pašu banku neveiksmes riska radītās izmaksas. Mēs pieņemam tiesību aktus, lai par nelikumīgiem padarītu bonusus par ātriem ieguvumiem šodien, kas jau nākamajā dienā pārvēršas par lieliem zaudējumiem. Šīs pieejas ietvaros es arī aizstāvu nodokļu piemērošanu finanšu darbībām, un mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem jau šoruden.

Laba ziņa ir tikko noslēgtā politiskā vienošanās attiecībā uz finanšu uzraudzības paketi. Komisijas priekšlikumi, kas ir balstīti uz de Larosière ziņojumu, dos mums efektīvāku Eiropas uzraudzības sistēmu. Es vēlos pateikties Parlamentam par tā konstruktīvo darbu, un es ceru, ka Parlaments šomēnes dos savu galīgo piekrišanu.

Mēs arī turpmāk strādāsim pie regulējuma. Jums drīz tiks iesniegtas iniciatīvas par atvasinātajiem instrumentiem, papildu pasākumi attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām un satvars banku noregulējumam un krīzes pārvaldībai. Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz 2011. gada beigām darbotos reformēta finanšu nozare.

Pareizas valdības finanses un atbildīgi finanšu tirgi dod mums pārliecību un ekonomisko spēku ilgtspējīgai izaugsmei. Mums ir jābeidz debates par izvēli starp fiskālo konsolidāciju un izaugsmi. Mēs varam panākt gan vienu, gan otru.

Cienījamie parlamentārieši,

Pareizas publiskās finanses ir līdzeklis mērķa – izaugsmes attiecībā uz darbavietām – sasniegšanai. Mūsu mērķis ir izaugsme, ilgtspējīga izaugsme, integrējoša izaugsme. Tā ir mūsu galvenā prioritāte, kurā mums ir jāiegulda.

„Eiropa 2020” īstenošana sākas tagad. Mums ir jākoncentrē un jāpaātrina izaugsmi visvairāk veicinošās reformas mūsu programmā. Tas līdz 2020. gadam var palielināt izaugsmes tempus par vairāk nekā trešdaļu.

Tas nozīmē koncentrēties uz trīs prioritātēm: dot darbu vairāk cilvēkiem, uzlabot mūsu uzņēmumu konkurētspēju un padziļināt vienoto tirgu.

Ļaujiet man sākt ar iedzīvotājiem un darbavietām.

Kopš 2008. gada vairāk kā 6,3 miljoni iedzīvotāju ir zaudējuši darbavietas. Ikvienam no viņiem būtu jābūt iespējai atgriezties darbā. Eiropas nodarbinātības līmenis cilvēkiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir vidēji 69%. Mēs esam vienojušies, ka šim līmenim līdz 2020. gadam ir jāpalielinās līdz 75%, darbaspēkā jo īpaši iesaistot vairāk sieviešu un gados vecāku nodarbināto.

Lielākā daļa kompetences attiecībā uz nodarbinātības politiku paliek dalībvalstu ziņā. Tomēr mēs nestāvēsim malā. Es vēlos tādu Eiropas Savienību, kas palīdz tās iedzīvotājiem izmantot jaunas iespējas, un es vēlos tādu Eiropas Savienību, kas ir sociāla un integrējoša. Tā ir Eiropa, ko mēs veidosim, ja dalībvalstis, Eiropas iestādes un sociālie partneri turpinās īstenot mūsu kopējo reformu programmu.

Tai ir jābūt vērstai uz prasmēm, darbavietām un ieguldījumu mūžizglītībā.

Un tai ir jāpievērš uzmanība vienotā tirgus izaugsmes potenciāla atraisīšanai, lai izveidotu spēcīgāku vienoto tirgu darbavietām.

Iespējas pastāv. Mums ir ļoti augsts bezdarba līmenis, bet Eiropā šobrīd ir 4 miljoni brīvu darbavietu. Vēlāk šogad Komisija ierosinās „Eiropas brīvo darbavietu pārraugu”. Tas parādīs iedzīvotājiem, kur Eiropā ir pieejamas darbavietas un kādas prasmes ir nepieciešamas. Mēs arī izstrādāsim plānus Eiropas kvalifikāciju apliecībai.

Mums ir jārisina nabadzības un atstumtības problēmas. Mums ir jānodrošina, ka netiek aizmirsts par vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Uz to ir vērsta mūsu „Platformas cīņai pret nabadzību” uzmanība. Tajā apvienota Eiropas rīcība attiecībā uz tādām neaizsargātām grupām kā bērni un gados veci cilvēki.

Tā kā arvien vairāk un vairāk cilvēku ceļo, mācās vai strādā ārvalstīs, mēs stiprināsim arī pilsoņu tiesības, viņiem pārvietojoties pār robežām. Komisija risinās pastāvošos šķēršļus jau šajā rudenī.

Cienījamie parlamentārieši,

Izaugsmei jābalstās uz mūsu uzņēmumu konkurētspēju.

Mums jāturpina atvieglot dzīvi mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie nodrošina divas no katrām trīs privātā sektora darbavietām. Starp uzņēmumus interesējošiem galvenajiem jautājumiem ir inovācijas un birokrātiskās procedūras. Mēs strādājam pie abiem jautājumiem.

Īsi pirms vasaras sākuma Komisija paziņoja par vislielāko Septītās pētniecības pamatprogrammas paketi, kuras vērtība ir 6,4 miljardi eiro. Šī nauda tiks piešķirta MVU, kā arī zinātniekiem.

Ieguldījumi inovācijās nozīmē arī sekmēt pasaules līmeņa universitātes Eiropā. Es vēlos redzēt, ka tās piesaista gudrākos un labākos studentus no Eiropas un pārējās pasaules. Mēs uzņemsimies iniciatīvu attiecībā uz Eiropas universitāšu modernizāciju. Es vēlos redzēt Eiropu, kas ir spēcīga zinātnes, izglītības un kultūras jomā.

Mums ir jāuzlabo Eiropas panākumi inovāciju jomā ne tikai universitātēs, bet arī visā ķēdē – no pētniecības līdz mazumtirdzniecībai, jo īpaši ar inovāciju partnerību palīdzību. Mums ir nepieciešama inovāciju Savienība. Nākammēnes Komisija izklāstīs, kā to panākt.

Vēl viena būtiska pārbaude būs saistīta ar to, vai dalībvalstis ir gatavas gūt būtiskus panākumus attiecībā uz patentu, kas būtu derīgs visā Eiropas Savienībā. Mūsu novatori bieži vien maksā desmitkārt lielāku cenu nekā viņu konkurenti Amerikas Savienotajās Valstīs vai Japānā. Mūsu priekšlikums ir iesniegts. Tas būtiski samazinātu izmaksas un dubultotu pārklājumu. Pēc desmitiem gadu ilgām diskusijām ir laiks pieņemt lēmumu.

Mēs rīkosimies arī attiecībā uz birokrātiskajām procedūrām. MVU tiek žņaugti regulējuma pinekļos. 71 % uzņēmumu vadītāju saka, ka vislielākais šķērslis uzņēmumu veiksmei ir birokrātija. Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, lai Eiropas uzņēmumiem ik gadu ietaupītu 38 miljardus eiro.

Inovāciju stimulēšana, birokrātisko procedūru samazināšana un augsti kvalificēta darbaspēka veidošana – tie ir veidi, kā nodrošināt, ka Eiropas ražošana turpina būt pasaules līmenī. Plaukstoša rūpniecības bāze Eiropā ir vitāli svarīga mūsu nākotnei. Nākammēnes Komisija jums izklāstīs jaunu rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā.

Mums ir gan cilvēki, gan uzņēmumi. Abiem vajadzīgs atvērts un moderns vienotais tirgus.

Iekšējais tirgus ir Eiropas lielākā vērtība, un mēs to neizmantojam pietiekami daudz. Mums ir steidzami jāpadziļina iekšējais tirgus.

Tikai 8 % no 20 miljoniem Eiropas MVU iesaistās pārrobežu tirdzniecībā, bet vēl mazāk – pārrobežu ieguldījumu veikšanā. Pat interneta laikos vairāk nekā trešdaļai patērētāju trūkst uzticēšanās, lai veiktu pārrobežu pirkumus.

Pēc mana lūguma Mario Monti sniedza eksperta ziņojumu un ir konstatējis 150 trūkstošos elementus un vājās vietas iekšējā tirgū.

Nākammēnes mēs visaptverošā un vērienīgā Vienotā tirgus aktā izklāstīsim, kā padziļināt vienoto tirgu.

Enerģētika ir būtiska izaugsmes virzītāja un svarīga rīcības prioritāte: mums ir jāpilnveido iekšējais tirgus enerģētikas jomā, jāizveido un jāsavieno energosistēmas, kā arī jānodrošina enerģētikas drošība un solidaritāte. Attiecībā uz enerģētiku mums ir jādara tas pats, ko mēs darījām attiecībā uz mobilajiem tālruņiem: reālas izvēles iespējas vienotā Eiropas tirgū.

Tas Eiropā radīs reālu enerģētikas kopienu.

Mums ir jāpadara robežas par mazsvarīgām attiecībā uz cauruļvadiem un energokabeļiem.

Jāizveido vajadzīgā infrastruktūra saules un vēja radītajai enerģijai.

Jānodrošina, ka visā Eiropā mums ir kopīgi standarti, lai elektrisko mašīnu akumulatoru uzlādēšana kļūtu par tikpat dabisku darbību kā degvielas bākas uzpildīšana.

Nākamā gada laikā mēs izstrādāsim enerģētikas rīcības plānu, infrastruktūras paketi un energoefektivitātes rīcības plānu, lai šo redzējumu īstenotu. Es pats vēlāk šogad došos uz Kaspijas jūras reģionu, lai veicinātu Dienvidu koridora izveidi kā līdzekli mūsu apgādes drošības uzlabošanai.

Lai veidotu Eiropu, kas resursus patērē efektīvi, mums ir jāņem vērā ne tikai enerģētika. 20. gadsimtā pasaule piedzīvoja vienreizēju izaugsmi, kas balstījās uz resursu intensīvu izmantošanu. 20. gadsimtā mēs pasaulē pieredzējām četrkārtīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu, ko papildināja četrdesmitkārtīgs ekonomiskās jaudas pieaugums. Tomēr tajā pašā laikposmā mēs degizrakteņu izmantošanu palielinājām 16 reizes, nozveju – 35 reizes, bet ūdens patēriņu – 9 reizes. Mūsu oglekļa emisiju apjoms pieauga 17 reizes.

Tas nozīmē, ka mums ir jāīsteno mūsu klimata un enerģētikas jomas pakete, kas ir būtisks pārmaiņu virzītājspēks. Tas nozīmē integrēt dažādos politikas atzarus klimata pārmaiņu, enerģētikas, transporta un vides jomā saskanīgā pieejā resursu efektivitātei un nākotnei, kurā oglekļa emisiju līmenis ir zems.

Progresīvai lauksaimniecības nozarei būs būtiska nozīme Eiropas pasākumos, lai risinātu dažas no nopietnākajām nākotnes problēmām, piemēram, globālo pārtikas nodrošinājumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tas pats attiecas arī uz mūsu jūrlietu politiku.

Tas viss ne tikai padarīs mūsu ekonomiku spēcīgāku rīt, bet arī dos jaunas iespējas šodien. Darbavietas ekorūpniecībā kopš 2000. gada pieaug par 7 % gadā. Es vēlos, lai līdz 2020. gadam būtu 3 miljoni „zaļo darbavietu”, 3 miljoni „zaļo” darbu darītāji, kas papildina mūsu strādniekus un biroju darbiniekus.

Mums ir nepieciešama ilgtspējīga un vieda izaugsme. Pusi no Eiropas ražīguma pieauguma pēdējo 15 gadu laikā ir virzījušas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzams, ka šī tendence pieaugs. Mūsu Eiropas Digitalizācijas programma līdz 2020. gadam izveidos vienotu digitālo tirgu 4 % ES IKP vērtībā.

Cienījamie parlamentārieši,

Viss, ko mēs darām, ir domāts Eiropas iedzīvotājiem. Mūsu Eiropas projekta fundamentāla dimensija ir izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Mēs smagi strādājam, lai īstenotu Stokholmas rīcības plānu. Mēs pieliksim īpašas pūles attiecībā uz patvērumu un migrāciju.

Legālie migranti Eiropā radīs vietu, kurā tiek cienītas un īstenotas humānās vērtības. Vienlaikus mēs Eiropas iekšienē un uz mūsu robežām apkarosim nelegālo imigrantu ekspluatāciju. Komisija sagatavos jaunus priekšlikumus mūsu ārējo robežu uzraudzībai.

Mēs izvirzīsim iekšējās drošības stratēģiju, lai novērstu organizētās noziedzības un terorisma draudus.

Eiropieši zinās, ka viņu pamattiesības un pienākumi pastāv visur, kur vien viņi dodas. Visiem Eiropā ir jāievēro likums, un valdībām ir jāievēro cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Rasismam un ksenofobijai Eiropā nav vietas. Šādos sensitīvos jautājumos, ja rodas problēmas, mums visiem ir jārīkojas atbildīgi. Es stingri aicinu visus nemodināt Eiropas pagātnes rēgus.

Brīvības un drošības telpa, ko caurvij pilsoņu tiesības visiem, būs vieta, kurā eiropieši var zelt un plaukt.

Cienījamie parlamentārieši,

Vēl viens izaicinājums ir atšķetināt Eiropas Savienības turpmākā budžeta jautājumu.

Nākammēnes mēs nāksim klajā ar Komisijas pirmajām idejām attiecībā uz budžeta pārskatu. Komisija uzsāks atklātas debates, bez aizliegtiem jautājumiem, lai sagatavotu tiesību aktu priekšlikumus, kas tiks iesniegti nākamā gada otrajā ceturksnī.

Mums jātērē sava nauda tur, kur pretī saņemam vislielāko atdevi. Mums ir jāiegulda nauda tur, kur tā uzlabo izaugsmi un izpilda mūsu Eiropas programmu. Tēriņu kvalitātei ir jābūt mūsu visu mērauklai.

Tāpēc svarīgi ir apspriest ne tikai kvantitāti, bet arī tēriņu un ieguldījumu kvalitāti.

Es uzskatu, ka Eiropa piedāvā reālu pievienoto vērtību. Tāpēc es virzīšu vērienīgu Eiropas budžetu laikposmam pēc 2013. gada.

Es uzskatu, ka mums ir jāapvieno savi līdzekļi, lai atbalstītu mūsu politikas prioritātes.

Jautājums ir nevis par to, vai tērēt vairāk vai mazāk, bet gan par to, lai tērēts tiktu gudrāk, aplūkojot Eiropas un valstu budžetus kopā. ES budžets nav paredzēts Briselei – tas ir paredzēts iedzīvotājiem, kurus jūs pārstāvat: bezdarbniekiem, kurus no jauna apmāca Sociālais fonds, studentiem, kas piedalās Erasmus programmā, reģioniem, kas izmanto Kohēzijas fondu.

Enerģētikas tīklu savstarpēja savienošana, pētniecība un attīstības atbalsts ir acīmredzami piemēri tam, ka Eiropas līmenī iztērēts eiro dod lielāku atdevi nekā valsts līmenī iztērēts eiro. Dažas dalībvalstis izprot šo loģiku pat galvenajās valsts kompetences jomās, piemēram, aizsardzības jomā. Dalībvalstis atzīst, ka var panākt milzīgus ietaupījumus, ja tās apvieno zināmu apjomu līdzekļu un pasākumu. Naudas līdzekļu apvienošana Eiropas līmenī ļauj dalībvalstīm samazināt savas izmaksas, novērst pārklāšanos un gūt lielākus ienākumus no saviem ieguldījumiem.

Tāpēc mums vajadzētu izskatīt arī jaunus finansēšanas avotus galvenajiem Eiropas infrastruktūras projektiem. Piemēram, es ierosināšu ES projektu obligāciju izveidošanu kopīgi ar Eiropas Investīciju banku. Mēs arī vairāk attīstīsim publiskā un privātā sektora partnerības.

Šis Parlaments ir skaidri norādījis, ka mums ir jārisina arī jautājums par pašu resursiem. Pašreizējā sistēma ir izmantota līdz pēdējai iespējai un to balsta sarežģītas korekcijas. Mūsu iedzīvotāji ir pelnījuši taisnīgāku, efektīvāku un pārredzamāku sistēmu. Daži nepiekritīs visām mūsu idejām, ko mēs ierosināsim; tomēr manuprāt, tas ir neparasti, ka daži jau tās noraida, vēl nezinot, kādas šīs idejas būs.

Es zinu, ka viens šo Parlamentu interesējošs jautājums ir nākamā budžeta darbības ilgums. Pastāv dažādi varianti. Man padomā ir 10 gadu periods, ar finanšu dimensijas vidusposma pārskatu pēc pieciem gadiem – „pieci plus pieci” variantu. Tas mums ļaus plānot ilgākā termiņā un nodrošinās skaidrāku saikni ar abu mūsu iestāžu pilnvarām.

Protams, daļa no ticama Eiropas budžeta ir intensīvi censties panākt ietaupījumus. Es izskatu administratīvās izmaksas Komisijā un citās Kopienas struktūrās, piemēram, aģentūrās. Mums ir jālikvidē nelietderīgs līdzekļu izmantojums. Mēs izmantosim Revīzijas palātas ieteikumus, lai uzlabotu finanšu pārvaldību.

Cienījamie parlamentārieši,

Pēdējais izaicinājums, ko šodien vēlos aplūkot, ir tas, kā mēs pildīsim savu daļu pienākumu pasaules arēnā.

Risinot savas ikdienas problēmas, mēs dažreiz zaudējam perspektīvas skatījumu un aizmirstam par saviem sasniegumiem. Miermīlīga un veiksmīga pāreja uz Eiropas Savienību, kuras apmērs ir dubultojies un kura risina sarunas par turpmāku paplašināšanos. Eiro – spēcīga un nozīmīga valūta pasaulē. Spēcīga partnerība ar mūsu kaimiņvalstīm, kas stiprina mūs visus. Ja mēs rīkosimies izlēmīgi, tad mums nav jābaidās no 21. gadsimta.

Veidojoties 21. gadsimta stratēģiskajām partnerībām, Eiropai ir jāizmanto iespēja noteikt savu nākotni. Es degu nepacietībā redzēt, ka Savienībai ir tāda nozīme globālajā politikā, kas atbilst tās ekonomiskajai ietekmei. Mūsu partneri mūs vēro un sagaida, ka mēs piedalīsimies kā Eiropa, nevis tikai kā 27 atsevišķas valstis. Ja mēs nerīkosimies kopā, pasaulē Eiropai nebūs varas, un mūsu partneri tālāk rīkosies bez mums – bez Eiropas Savienības un arī bez tās dalībvalstīm. Tāpēc savās politiskajās pamatnostādnēs es aicināju veidot Eiropu par globālu spēlētāju un globālu līderi, kas ir mūsu paaudzes būtisks uzdevums un pārbaudījums.

Kopā ar Augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieci Eštones kundzi es izklāstīšu savu redzējumu par to, kā mēs varam maksimāli palielināt Eiropas lomu pasaulē. Līdz ar Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi mums ir līdzeklis, kas atbilst mūsu centieniem.

Globalizētajā pasaulē attiecības, ko mēs veidojam ar stratēģiskajiem partneriem, nosaka mūsu labklājību. Lai mēs būtu efektīvi starptautiskajā arēnā, mums ir vajadzīga Eiropas Savienības ietekme. Lielumam ir nozīme, tagad vairāk kā jebkad agrāk.

Labs piemērs ir cīņa pret klimata pārmaiņām. Kopenhāgena mums parādīja, ka, lai gan citiem nebija mūsu vēriena, mēs arī paši sev nepalīdzējām, jo nerunājām vienā balsī. Sarunas, iespējams, ir apstājušās, bet klimata pārmaiņas turpinās. Es vēlos, lai mēs palielinātu savu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai pārvērstu viņu paziņojumus presei ticamās saistībās samazināt emisijas un pasteidzināt „ātrā starta” finansējumu.

Nākamajos divos mēnešos notiks izšķirīgas augsta līmeņa sanāksmes ar stratēģiskajiem partneriem. Jo labāk mēs spēsim izveidot kopīgu programmu ar skaidri definētām Eiropas interesēm, jo vairāk mēs varēsim panākt. Piemēram, es saskatu milzīgu potenciālu transatlantiskas programmas izstrādē attiecībā uz izaugsmi un darbavietām.

Mums jau ir atbilstoša ietekme G20 forumā, kurā galvenie globālās ekonomikas dalībnieki risina kopīgās problēmas. Kad priekšsēdētājs van Rompejs un es novembrī dosimies uz Seulu un pārstāvēsim Eiropas Savienību, mēs vēlamies redzēt konkrētus rezultātus:

Lielāku progresu attiecībā uz globālo ekonomisko koordināciju.

Stabilākus un atbildīgākus finanšu tirgus un vienošanos par starptautisko finanšu institūciju reformu.

Efektīvākus globālos finanšu drošības tīklus.

Lielāku progresu G20 attīstības programmā.

Mēs turpināsim pildīt vadošo lomu šajā forumā un cieši sadarbosimies ar Francijas G8/G20 prezidentūru nākamgad.

Mēs vēlamies saņemt atbalstu arī attiecībā uz Dohas sarunu kārtu. Tirdzniecība veicina izaugsmi un labklājību. Mēs centīsimies panākt arī divpusējus un reģionālus brīvās tirdzniecības nolīgumus. Oktobrī Komisija nāks klajā ar atjaunotu tirdzniecības politiku, lai Eiropai nodrošinātu jaunus ieguvumus.

Būt atvērtam pasaulei nozīmē arī būt plecu pie pleca ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši Āfriku. Kad es pēc divām nedēļām došos uz Tūkstošgades attīstības mērķu augsta līmeņa tikšanos Ņujorkā, es esmu – ar jūsu atbalstu un Eiropas Savienības vārdā – iecerējis apsolīt Tūkstošgades attīstības mērķiem piešķirt papildu 1 miljardu eiro.

Būt globālam spēlētājam nozīmē arī aizstāvēt mūsu vērtības. Cilvēktiesības nav apspriežamas. Es esmu šokēts par to, kā daudzās valstīs tiek pārkāptas sieviešu tiesības. Mani šausmina ziņa par to, ka Sakineh Mohammadi Ashtiani ir notiesāta uz nāvi, nomētājot ar akmeņiem. Tas ir vārdiem neaprakstāms barbarisms. Mēs Eiropā nosodām šādu rīcību, kurai attaisnojums nav rodams nevienā morālajā vai reliģiskajā kodeksā.

Mūsu vērtības nozīmē arī to, ka mums ir jāpalīdz tiem, kas ir nonākuši krīzes situācijā jebkur pasaulē.

Mūsu humānā palīdzība Pakistānai ir jaunākais piemērs Eiropas solidaritātes izpausmei dzīvē. Tas ir spožs piemērs vajadzībai pasniegt dažādos Komisijas un dalībvalstu ieguldījumus kā patiesu Eiropas palīdzības paketi. Dalībvalstīm ir helikopteri, tām ir civilās aizsardzības vienības. Tagad mums ir tās jāapvieno, lai izveidotu reālu Eiropas spēju reaģēt uz krīzes situācijām. Komisija to ierosinās oktobrī, un es aicinu dalībvalstis parādīt savu nopietno attieksmi pret Savienības atbilstīgo lomu šajā jomā.

Mēs gūstam panākumus kopējās ārpolitikas jomā. Tomēr nelolosim ilūzijas: bez kopējās aizsardzības politikas mums nebūs vajadzīgās ietekmes pasaulē. Manuprāt, tagad ir īstais brīdis, lai risinātu šo jautājumu.

Cienījamie parlamentārieši,

Mēs joprojām cementējam Eiropas jauno institucionālo struktūru, kas radīta ar Lisabonas līgumu.

Visbūtiskākais ir tas, ko iestādes dod iedzīvotājiem. Svarīgākā ir tā ietekme, ko Eiropa rada viņu ikdienas dzīvē.

Eiropas veiksmes noslēpums ir tās unikālais Kopienas modelis. Komisijai vairāk nekā jebkad agrāk ir jāvirza politiskā programma ar savu skatījumu un priekšlikumiem.

Es esmu aicinājis veidot īpašas attiecības starp divām būtiskajām Kopienas iestādēm – Komisiju un Parlamentu. Es pastiprinu savu politisko sadarbību ar jums.

Eiropa nav tikai Brisele vai Strasbūra. Eiropa ir mūsu reģioni. Tās ir jūsu pilsētas, mazpilsētas un ciemi. Apciemojot savus vēlētāju apgabalus, jūs varat norādīt uz Eiropas projektiem, kas ir tik ļoti svarīgi viņu labklājībai.

Beigu beigās, mēs visi sēžam vienā laivā – gan Eiropas iestādes, gan dalībvalstis, gan reģioni. Savienība nesasniegs savus mērķus Eiropā bez dalībvalstu palīdzības un dalībvalstis nepanāks savus mērķus pasaulē bez Eiropas Savienības.

Cienījamie parlamentārieši,

Eiropas pilsoņi gaida, ka mēs rīkosimies, lai izkļūtu no šīs krīzes.

Mums viņiem ir jāparāda, ka šobrīd ieguldīto kopīgo pūliņu rezultātā tiks radītas jaunas darbavietas, jauni ieguldījumi un Eiropa, kas ir gatava nākotnei.

Es esmu pārliecināts, ka Eiropa to spēj. Mēs panāksim cerētos rezultātus.

Ir skaidrs, ka pesimisms nepalīdzēs uzvarēt šajā cīņā, bet gan pārliecība un spēcīga kopīgā griba.

Šodien es izklāstīju savu redzējumu par to, kā Eiropas Savienība var panākt šos rezultātus.

Es apņēmos izstrādāt priekšlikumus mūsu ekonomiskās savienības veidošanai.

Es izklāstīju argumentus, lai pasteidzinātu mūsu reformu programmu.

Es izklāstīju to, kā modernizēt mūsu sociālo tirgus ekonomiku, lai panāktu izaugsmi un darbavietas viedā, ilgtspējīgā un integrējošā ekonomikā ar mūsu „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu palīdzību.

Es izklāstīju to, kā panākt vienotu enerģētikas politiku Eiropā.

Es aizstāvēju vajadzību pēc brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, kurā eiropiešu pamattiesības un pienākumi pastāv, lai kurp viņi dotos.

Es skaidri uzsvēru, ka Komisija centīsies panākt vērienīgu budžetu.

Es ierosināju izstrādāt ES projektu obligācijas, lai finansētu lielus Eiropas projektus.

Es deklarēju mūsu turpmāko apņemšanos īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus.

Es izklāstīju skaidrus argumentus par to, kāpēc mums ir vajadzīga kopīga spēja reaģēt uz krīzes situācijām un arī kopīga ārpolitika, un kopīga aizsardzības politika.

Un es esmu aicinājis Eiropas vadītājus kopīgi rīkoties, ja viņi vēlas, lai Eiropa būtu globāls spēlētājs un aizsargātu Eiropas intereses.

Tā patiesi ir pārveidojoša, vērienīga un izaicinājumiem pilna programma.

Lai Eiropa gūtu panākumus, Komisijai ir nepieciešams jūsu atbalsts stiprākai, taisnīgākai Eiropai mūsu iedzīvotāju labā.

Paldies.

MEMO/10/393


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site