Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Briselē, 2013. gada 18. februārī Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) runa Eiropas Parlamentā

Conseil de l'Europe - PRES/13/60   18/02/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO GA

EIROPADOME

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

LV

Briselē, 2013. gada 18. februārī

(OR. en)

EUCO 41/13

PRESSE 60

PR PCE 34

Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja

(Herman Van Rompuy) runa Eiropas Parlamentā

7. un 8. februārī visu 27 dalībvalstu prezidenti un premjerministri panāca vienošanos savā līmenī par Eiropas Savienības finanšu shēmu turpmākajiem septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo shēmu (2007–2013) kopīgo izdevumu "griesti" ir nedaudz pazemināti, taču šajos izdevumos ir notikusi skaidra prioritāšu nomaiņa, un izaugsmei un nodarbinātībai paredzēto investīciju īpatsvars ir pieaudzis. Tas atbilst diviem svarīgiem apsvērumiem, kas noteica mūsu izvēli, – pielāgoties smagajiem budžeta ierobežojumiem visā Eiropā, tomēr vienlaikus veikt investīcijas nākotnei.

Kā skaidri liecina publikācijas presē, katras valsts vadītājs centās panākt savai valstij un iedzīvotājiem visizdevīgākos noteikumus. Tas ir pilnīgi pamatoti, tāpat kā apstāklis, ka daži vairāk uzmanības pievērsa savas valsts nodokļu maksātāju bažām, savukārt citi – līdzekļu saņēmēju vajadzībām. Man galvenais ir tas, ka visi kopā mēs panācām vienošanos un atradām labu risinājumu Eiropai kopumā.

Mums bija jāvienojas par trim aspektiem – budžeta lielumu, izdevumu prioritātēm un ieņēmumu avotiem – un tajā pašā laikā jāmēģina izveidot modernizētu, reālistisku budžetu, kas vērsts uz visneatliekamākajām vajadzībām.

Vispirms par lielumu – pašreizējos ekonomikas apstākļos vienīgā iespēja bija mērenības budžets. Jostas tiek savilktas visur Eiropā, un Savienība nevar būt izņēmums. Daži uzskata, ka kopīgo saistību samazinājums par 3 % liecina par Eiropas neveiksmi. Tas tā nav. Tāpat kā visur citur Eiropā, uzsvars lielā mērā ir likts uz to, lai paveiktu vairāk, iztērējot mazāk naudas, un lai nodrošinātu, ka katrs euro tiktu izlietots tur, kur tas var dot vislielāko atdevi. Nav tā, ka "vairāk Eiropas" katrā ziņā nozīmē – "vairāk naudas".

Taču es gribētu norādīt arī to, ka šis saistību apjoma samazinājums vēl nebūt nenozīmē, ka jūsu pieņemtajos gada budžetos maksājumi patiešām samazināsies. Iepriekšējo septiņu gadu laikā maksājumi, par kuriem nobalsoja Parlaments, kopumā bija krietni mazāki – EUR 875 miljardi visā laikposmā – nekā tagad daudzgadu finanšu shēmā turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētie EUR 908 miljardi.

Katrā ziņā ir skaidrs, ka daudzgadu finanšu shēmas "griesti" nevar mainīties uz augšu vai uz leju vairāk kā par dažiem procentpunktiem, ņemot vērā to, ka jāpanāk vienprātība, tomēr daži politikas komentētāji pievērš uzmanību vienīgi šim aspektam. Novembrī es izvirzīju priekšlikumu kopējo saistību "griestus" noteikt EUR 970 miljardu līmenī, un galīgā vienošanās – EUR 960 miljardi – ir tuvu šim skaitlim, kaut gan vairākas dalībvalstis vēlējās manis ierosināto summu samazināt par EUR 30 miljardiem vai vairāk. Taču, ja aplūkojam izdevumu saturu, kļūst redzamas patiesi nozīmīgas izmaiņas, un šīs izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi. To nozīme ir daudz būtiskāka, nekā neliela izmaiņa kopīgajos izdevumu "griestos", un tās ir pelnījušas daudz lielāku ievērību.

Pirmkārt, izdevumi 1.a kategorijā, kas ietver pētniecību un inovācijas, pārrobežu enerģētikas, transporta un digitālos tīklus, Galileo un Erasmus, salīdzinājumā ar iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu ir pieauguši par 37,3 %. Turklāt šis pieaugums liecina par stabilu tendenci, un pēdējā gadā tas pārsniegs 40 %. Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju tas ir nozīmīgs uzlabojums. Jāatkārto – var paust nožēlu, ka nav ņemti vērā visi Komisijas iesniegtie investīciju priekšlikumi, taču ir maldinoši priekšlikuma izmaiņas dēvēt par "samazinājumiem", jo faktiski mēs vienojāmies investīcijām izaugsmē atvēlēt daudz vairāk naudas nekā pašreizējā shēmā.

Otrkārt, kohēzijas izdevumi tiks sadalīti mērķtiecīgāk, un tiks doti stimuli gūt rezultātus, atvēlot naudu tiem, kas darbojas vislabāk. Ir paredzēti makroekonomiskie nosacījumi, lai palielinātu sinerģiju starp kohēzijas finansējumu un ekonomikas pārvaldību. Kopumā ņemot, finansējuma programmas kļūs vienkāršākas un labāk kontrolējamas. Kohēzijas valstīm ar labvēlīgu PVN politiku piešķirs augstu ES līdzfinansējuma likmi, kas kopīgi palīdzēs kohēzijas valstu budžetiem. Piešķirot struktūrfondu līdzekļus, lielāku kohēzijas finansējumu saņems nabadzīgākās valstis. Kohēzijas politika nav pagātnes palieka – tā ir investīcija nākotnei. Turklāt mūsu atbalsts visneaizsargātākajiem ļaudīm nav mainījies.

Treškārt, reaģējot uz jauniešu bezdarba pieaugumu, kas vidēji Eiropā skar ceturto daļu, bet dažās valstīs pat pusi no visiem jauniešiem, – jauna iniciatīva EUR 6 miljardu apmērā palīdzēs uzlabot šo dramatisko situāciju. Tas ir mūsu budžeta sociālā aspekta spilgts piemērs.

Ceturtkārt, runājot par lauksaimniecību – politikas jomu, kuru gandrīz pilnībā finansē Eiropas līmenī, – uzsvars aizvien vairāk tiek likts uz dzīves kvalitāti lauku rajonos, uz dabai labvēlīgāku lauksaimniecības praksi un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, kas ir svarīgi mums visiem. Lauksaimniecība nav "pagātne", taču, pateicoties kopējās lauksaimniecības politikas reformām, tās relatīvais īpatsvars budžetā samazinās un samazināsies arī turpmāk. Septiņu gadu laikposma beigās KLP izdevumu pirmais pīlārs būs aptuveni 27 % no kopīgā budžeta – krietni mazāk nekā septiņdesmitajos gados, kad tas sasniedza 75 %!

Piektkārt, izdevumi kategorijai "Drošība un pilsoniskums" pieaugs par 27 %. Šajā jomā Eiropas sadarbība nostiprinās, un minētais pieaugums atspoguļo šo apstākli.

Sestkārt, mūsu ārējās attiecības nav pamestas novārtā. Šajā jomā pieaugums reālā izteiksmē ir 3,3 %. Turklāt mēs esam pauduši apņēmību izpildīt savas saistības attiecībā uz tūkstošgades attīstības mērķiem. Tas nozīmē, ka ir saglabāti līdzekļi, kas Eiropai dod iespēju iesaistīties svarīgu pasaules mēroga jautājumu risināšanā, piemēram, attīstības palīdzības vai klimata pārmaiņu jomā. Pretēji apgalvojumiem, kurus man gadījies lasīt, Eiropas Attīstības fonds ir nevis samazināts, bet gan palielināts.

Septītkārt, pat administratīvo izdevumu kategorijā ir paredzēts neliels pieaugums. Tas atspoguļo vajadzības, kas izriet no paplašināšanās un jauniem uzdevumiem, ko dalībvalstis uztic Savienībai. Tā rezultātā grūtāk ir pamanāma ievērojamā slodze, kas būs jāuzņemas mūsu darbiniekiem, kuriem pēc Komisijas priekšlikuma nāksies pieredzēt kopējā darbinieku skaita samazinājumu, ilgāku darbalaiku un lielāku pensionēšanās vecumu. Tomēr Eiropas Savienībai arī turpmāk būs efektīvs civildienests. Daži no jums ir pauduši šaubas par to – skaitļi ir nepārprotami.

Visbeidzot, mēs veltījām daļu laika ieņēmumu avotiem jeb, izsakoties ES valodā,– "pašu resursiem". Mēs vienojāmies samazināt kompensāciju dalībvalstīm par nodokļu un nodevu iekasēšanu, tādējādi palielinot ieņēmumus no tradicionālajiem pašu resursiem. Mēs pavērām perspektīvas iespējamiem jauniem pašu resursu avotiem saistībā ar jauno PVN sistēmu un iecerēto finanšu darījuma nodokli. Mēs panācām kompromisu grūtajā jautājumā par atvieglojumiem.

Es vēlētos bilst dažus vārdus arī par konkrēto kritiku, kas vērsta uz šo vienošanos, proti, par saistību un maksājumu neatbilstību. Faktiski tā ir ļoti tuva iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā paredzētajai, taču šoreiz mēs esam izstrādājuši sistēmu, kā šo neatbilstību novērst. Mēs vienojāmies par lielāku pielāgojamību – pat par "maksimāli iespējamo pielāgojamību" –, lai būtu pieejamas pietiekamas maksājumu apropriācijas juridisko saistību izpildei. Šādu nepieciešamību mūsu sanāksmes sākumā daiļrunīgi pamatoja jūsu iestādes priekšsēdētājs Martins Šulcs (Martin Schulz).

Patiesi, es gribētu uzsvērt, ka Parlamenta ieguldījums šajā procesā ir bijis ļoti nozīmīgs, iespējams, pat nozīmīgāks, nekā jūs varbūt domājat. Katrā ziņā Parlaments palīdzēja pamatot domu, ka ES izdevumi nav tieši salīdzināmi ar valstu izdevumiem, jo ir vērsti uz investīciju potenciālu. Parlaments uzturēja spēkā jautājumu par pašu resursiem, kam tikai dažas dalībvalstis vēlējās ķerties klāt. Parlaments ar zināmiem panākumiem centās panākt jaunu elastīguma klauzulu un pārskatīšanas klauzulu, kuras abas ir minētas Eiropadomes secinājumos. Un Parlaments pastāvīgi centās pievērst uzmanību vajadzībai līdzekļus pārdalīt par labu tām politikas jomām, kas veicina izaugsmi. Pat, ja tas nav izdarīts tādā mērā, kā ierosināts sākotnējā Komisijas priekšlikumā, jebkurš "viens pret vienu" salīdzinājums šajā daudzgadu finanšu shēmā salīdzinājumā ar iepriekšējo liecina, ka pieaugums ir būtisks. Pat runājot par kopējo izdevumu līmeni, es atceros, ka tad, kad notika sarunas par iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu, Komisijas priekšlikums tika samazināts daudz lielākā mērā – par 13 % salīdzinājumā ar pašlaik apspriestajiem 8 %.

Tas, ka izdevās panākt vienošanos, liecina par Eiropas vadītāju kopīgu atbildības sajūtu, taču mēs paturējām prātā to, ka vēl ir jāpanāk galīgā vienošanās ar Eiropas Parlamentu. Es saviem kolēģiem atgādināju, ka Eiropadome pieņēma lēmumu vienīgi par pilnvarām – tiesa, ļoti spēcīgām pilnvarām – parastajai Padomei un tās prezidentvalstij turpināt diskusiju ar Parlamentu. Tādējādi Eiropadome izpildīja savu uzdevumu saskaņā ar Līguma 15. pantu, proti, tā "nosaka Savienības attīstības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes". Tagad mēs turpmāko uzticam Padomei, kam kopīgā darbā ar Parlamentu jāpieņem vajadzīgie tiesību akti.

Un neaizmirsīsim – saņēmēji rēķinās ar šo jauno daudzgadu finanšu shēmu no 2014. gada 1. janvāra. Investīciju budžets septiņiem gadiem ļoti lielā mērā uzlabo prognozējamību. Bez tā mēs līdzekļus varam plānot tikai vienam gadam. Zinātniekiem, nevalstiskām iestādēm, augstākās izglītības iestādēm, vietējām un reģionālajām iestādēm visā Eiropā tas būtu ievērojams kavēklis. Lieliem projektiem ir vajadzīga ilgtermiņa perspektīva. Pašlaik, kad pakāpeniski atgriežas uzticēšanās mūsu ekonomikai, vienošanās par šo Eiropas turpmāko septiņu gadu perspektīvu būs pozitīva zīme.

Lai nepieļautu nekādu kavēšanos un neskaidrības, es mudinu Padomi un Parlamentu drīzumā panākt vienošanos. Alternatīva – atgriezties pie pagājušajā gadā noteiktajiem iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas "griestiem" ieslēgtu mūs esošajā izdevumu struktūrā, liktu atteikties no reformām, par kurām esam vienojušies, un novestu mūs strupceļā, mēģinot atjaunot nepieciešamos juridiskos pamatus. Tādēļ es novēlu jums un Padomes prezidentvalstij Īrijai visu labāko, virzot šo lietu. Es joprojām esmu pārliecināts, ka mēs varam panākt vispārēju vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu. Tādu iespēju dos atklāta diskusija, kas balstīta uz faktiem un skaitļiem.

Līdztekus daudzgadu finanšu shēmai mūsu darba kārtībā bija arī diskusija par tirdzniecību. Tirdzniecība var potenciāli palīdzēt mums izaugsmes un nodarbinātības labā darīt tikpat daudz kā visas investīcijas, kas ir iespējamas mūsu vienošanās par DFS dēļ! "Zaļajai gaismai", ko mēs devām transatlantisko tirdzniecības sarunu sākšanai ar ASV, tūdaļ sekoja prezidenta Obamas, mans un priekšsēdētāja Barozu kopīgs paziņojums par to, ka abas puses tagad sāks iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai uzsāktu sarunas par transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerattiecību nolīgumu.

Noslēgumā mēs aplūkojām notikumu attīstību arābu pasaulē. Divus gadus pēc arābu pavasara sākuma ir īstais laiks izvērtēt Eiropas atbalstu demokrātiskajām pārmaiņām reģionā. Nesenie notikumi vēlreiz uzsver to, cik daudz problēmu var radīt šīs pārmaiņas. Savienība joprojām ir iesaistīta šo jautājumu risināšanā.

Visbeidzot, pievērsāmies notikumiem Mali – mēs atzinīgi novērtējam Francijas izlēmīgo rīcību, ko atbalstīja citi partneri no Eiropas un Āfrikas. Savienība ir apņēmusies atbalstīt šos centienus, izmantojot visu pieejamo instrumentu klāstu, lai palīdzētu atjaunot demokrātiju un konstitucionālo kārtību Mali. Eiropas Savienības apmācības misijas nekavējoša uzsākšana ir šo centienu būtiska sastāvdaļa.

Ar to es beidzu savu ziņojumu un ar interesi gaidu jūsu komentārus.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site