Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPADOME
PRIEKŠSĒDĒTĀJS

LV

Briselē, 2013. gada 15. februārī

(OR. en)

EUCO 40/13

PRESSE 58

PR PCE 33

Eiropadomes priekšsēdētājs
Hermanis Van Rompejs
Budžets nākotnei

Ir pagājusi nedēļa, kopš pēc garas sarunu nakts mūsu 27 valstu prezidenti un premjerministri panāca vienošanos par Eiropas Savienības budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem. Pirmdien es to iesniegšu un aizstāvēšu Eiropas Parlamentā.

Kā skaidri liecina publikācijas presē, katrs valsts vadītājs centās panākt savai valstij un iedzīvotājiem visizdevīgākos noteikumus. Tas ir pilnīgi pamatoti, tāpat kā apstāklis, ka daži vairāk uzmanības pievērsa savas valsts nodokļu maksātāju bažām, savukārt citi – līdzekļu saņēmēju vajadzībām. Man galvenais ir tas, ka visi kopā mēs panācām vienošanos par budžetu, kas būs spēkā līdz desmitgades beigām, un radām labu risinājumu Eiropai kopumā.

Skaitļi runā paši par sevi. Kopumā izdevumu apjomi samazinās, taču tā izdevumu daļa, kas paredzēta investīcijām izaugsmē un nodarbinātībā, pieaug. Tas atbilst diviem svarīgiem apsvērumiem, kas noteica mūsu izvēli, – pielāgoties smagajiem budžeta ierobežojumiem visā Eiropā, tomēr vienlaikus veikt investīcijas nākotnei.

Tāpat kā visur citur Eiropā, uzsvars ir uz to, lai paveiktu vairāk, iztērējot mazāk naudas, tostarp administratīviem izdevumiem, un lai nodrošinātu, ka katrs euro tiktu izlietots tur, kur tas var dot vislielāko atdevi. Jostas tiek savilktas visur Eiropā, un arī pati Savienība nevar būt izņēmums, tādēļ mūsu vienīgā izvēles iespēja bija mērenības budžets. Pirmo reizi vēsturē izdevumu limiti salīdzinājumā ar iepriekšējo laikposmu ir pazemināti, un to maksimālais apjoms ir noteikts tieši 1 % apmērā no ES nacionālā kopienākuma.

Ņemot vērā pašreizējās problēmas ekonomikā, galvenā prioritāte ir pievērsties nodarbinātībai, izaugsmei un konkurētspējai. Mēs vienkārši nevaram atļauties upurēt uz nākotni vērstas investīcijas izglītībā, pētniecībā un inovācijā. Tieši tādēļ jaunajā budžetā papildu 37 % (jeb EUR 34 miljardi) ir paredzēti tieši šīm jomām, turklāt ievērojamas naudas summas ir atvēlētas pārrobežu energotīkliem, transporta un digitālajiem tīkliem (EUR 30 miljardi). Arī tādām būtiskām iniciatīvām kā studentu un mācībspēku apmaiņas programma "Erasmus visiem" un Eiropas lielākā pētniecības un inovāciju programma "Apvārsnis 2020" finansējums faktiski tiks palielināts.

Tas kļuva iespējamas, modernizējot budžetu. Piemēram, lauksaimniecībā – politikas jomā, ar ko nodarbojas tikai Eiropas līmenī – vispārēju subsīdiju vietā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz to, lai nodrošinātu taisnīgus ieņēmumus lauksaimniekiem, dzīves kvalitāti lauku rajonos un vidi saudzējošāku lauksaimniecības praksi. Mums visiem ir būtiski, lai pārtikas nozare būtu ilgtspējīga. Lauksaimniecība nav joma, kas pieder pagātnei, taču, pateicoties kopējās lauksaimniecības politikas reformām, tās relatīvais īpatsvars budžetā samazinās un samazināsies arī turpmāk.

Reaģējot uz jauniešu bezdarba pieaugumu, kas Eiropā skar ceturto daļu, bet dažās valstīs pat pusi no visiem jauniešiem, – jauna iniciatīva EUR 6 miljardu apmērā palīdzēs uzlabot šo dramatisko situāciju. Lai palīdzētu tām valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, tiks izmantoti reģionālie fondi. Fondus arī turpmāk izmantos visnabadzīgākajiem reģioniem un vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, lai Savienībā uzlabotu sociālo kohēziju. Neraugoties uz krīzi, ir saglabāti līdzekļi, kas Eiropai dod iespēju iesaistīties svarīgu pasaules mēroga jautājumu risināšanā, piemēram, attīstības palīdzības vai klimata pārmaiņu jomā.

Daudzējādā ziņā šis ir modernizēts, reālistisks budžets, kas vērsts uz visneatliekamākajām vajadzībām. Tā kā šis budžets ir kompromiss, neviens to droši vien neuzskatīs par ideālu, taču tajā patiešām ir saskaņoti visi viedokļi. Daži pauž nožēlu, ka nebija iespējams ņemt vērā visus priekšlikumus par investīcijām, taču tas būtu izmaksājis pārāk dārgi.

Arī es pats varētu paust nožēlu, taču būtu maldinoši projekta pielāgojumus dēvēt par "samazinājumiem", ja faktiski tajā budžetā, par kuru mēs esam vienojušies, investīcijām izaugsmē ir paredzēts ievērojami vairāk naudas nekā pašreizējā budžetā. Un šī nauda dos jūtamu rezultātu.

Ar pagājušās nedēļas vienošanos viss vēl nebūt nav beidzies. Tagad, gatavojoties sarunu pēdējam posmam, valstu vadītāju politisko vienošanos izskatīs Eiropas Parlaments. Jau šī samita sagatavošanas laikā tā dalībnieki pauda pamatotas rūpes, piemēram, par to, ka ir vajadzīgi jauni ieņēmumu avoti vai jauni budžeta pielāgošanas paņēmieni. Tas ir pamatoti, jo neviens nevar paredzēt, kāda būs Eiropa pēc septiņiem gadiem. Turklāt pielāgojamība palīdz nodrošināt to, ka Savienības izmaksas atbilst tās saistībām.

Investīciju budžets septiņiem gadiem ļoti lielā mērā uzlabo prognozējamību. Bez tā mēs līdzekļus varam plānot tikai vienam gadam. Zinātniekiem, labdarības iestādēm, augstākās izglītības iestādēm, vietējām un reģionālajām iestādēm visā Eiropā tas būtu ievērojams kavēklis. No tā ir atkarīgi lieli projekti. Pašlaik, kad pakāpeniski atgriežas uzticēšanās mūsu ekonomikai, vienošanās par šo Eiropas turpmāko septiņu gadu perspektīvu būs pozitīva zīme.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website