Navigation path

Left navigation

Additional tools

Briselē, 2013. gada 8. februārī Priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) piezīmes pēc Eiropadomes sanāksmes

European Council - PRES/13/48   08/02/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO GA

EIROPADOME
PRIEKŠSĒDĒTĀJS

LV

Briselē, 2013. gada 8. februārī

(OR. en)

EUCO 36/13

PRESSE 48

PR PCE 30

Priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) piezīmes pēc Eiropadomes sanāksmes

Tās bija garas, bet veiksmīgas 24 stundas – Eiropadome tikko ir vienojusies par nākamo daudzgadu budžetu. Un ne jau par kādu ierindas budžetu. Tas ir līdzsvarots un uz izaugsmi vērsts Eiropas budžets atlikušajiem šīs desmitgades gadiem.

Mūsu uzdevums nebija viegls – tā bija līdz šim visilgākā sanāksme, ko esmu pieredzējis savu pilnvaru laikā, taču rezultāts ir šo pūliņu vērts.

Šis kompromiss liecina par Eiropas vadītāju kopīgu atbildības sajūtu, taču jāatceras, ka vēl ir jāpanāk galīgā vienošanās ar Eiropas Parlamentu. Iespējams, ka neviens šo budžetu nevar uzskatīt par ideālu, taču tajā ir daudz ieguvumu ikvienam. Protams, uz gala iznākumu var raudzīties no ļoti daudziem skatpunktiem.

Raugoties no kopīgā Eiropas skatpunkta, es vēlos uzsvērt, ka šis budžets ir vērsts uz nākotni, tas ir reāls, un to nosaka neatliekamas vajadzības.

Tie ir trīs galvenie aspekti, un ļaujiet man ātri aplūkot tos visus pēc kārtas. Pirmkārt, tas ir budžets nākotnei. Uz šo aspektu es pastāvēju visstingrāk. Mēs vienkārši nevaram atteikties no ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un izaugsmē. Protams, dažs labs būtu vēlējies, lai šī joma saņem vairāk, taču paraudzīsimies uz skaitļiem! Salīdzinājumā ar iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu budžeta kategorijā "Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai" ir paredzēts kopējais pieaugums EUR 34 miljardu (jeb gandrīz 40 %) apjomā.

Paredzēts arī reāls neto pieaugums tādām programmām kā, piemēram, "Erasmus visiem" un inovācijas programmai "Apvārsnis 2020".

Visbeidzot, nepārprotams uzsvars ir likts uz to, lai veicinātu jaunus ieguldījumus transporta, enerģijas un IKT tīklu attīstīšanā, tostarp EUR 30 miljardu – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanā.

Otrais aspekts – šis ir mērenības budžets. Mēs gluži vienkārši nevarējām atļauties neņemt vērā ārkārtīgi smagās ekonomikas realitātes Eiropā. Tādēļ budžetam bija jābūt pieticīgākam. Pirmo reizi vēsturē ir paredzēts reāls samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu. Mēs vienojāmies, ka to samazinās aptuveni par EUR 34 miljardiem gan saistību, gan maksājumu jomā (salīdzinājumā ar 2007.-2013. gadu), kā rezultātā saistību kopīgā robežvērtība būtu EUR 960 miljardi un maksājumu – EUR 908,4 miljardi. Tas nozīmē, ka saistības veidotu precīzi 1 % no kopīgā Eiropas NKI – saprātīgs un jauki noapaļots skaitlis.

Lai nodrošinātu saprātīgākus tēriņus, ir ieviesti jauni elementi:
– attiecībā uz valstīm – makroekonomikas nosacījumi, lai palielinātu sinerģiju starp kohēzijas finansējumu un ekonomikas pārvaldību;
– un attiecībā uz projektiem – stimuli par gūtajiem rezultātiem, piešķirot naudu tiem, kas gūst vislabākos panākumus.

Kopumā ņemot, finansējuma programmas kļūs vienkāršākas un labāk kontrolējamas. Mūsdienu ekonomikas apstākļos efektivitātes paaugstināšana un izmaksu samazināšana ir jāveic arī pašai ES administrācijai.

Mēs veltījām daļu laika ieņēmumiem jeb, izsakoties ES valodā,– "pašu resursiem". Šajā sakarā jāmin trīs punkti:
– mēs vienojāmies par zemākām nodokļu un nodevu iekasēšanas izmaksām;
– mēs panācām kompromisu par rabatiem;
– un mēs pavērām perspektīvas iespējamiem jauniem pašu resursu avotiem saistībā ar jauno PVN sistēmu un iecerēto finanšu darījuma nodokli.

Līdz ar to mēs esam nonākuši pie trešā un pēdējā no galvenajiem punktiem – tas ir budžets, kuru nosaka neatliekamas vajadzības. Vissteidzamāk risināmā problēma ir bezdarbs, it īpaši jauniešu bezdarbs. Tādēļ EUR 6 miljardus mēs esam paredzējuši jaunajai Jaunatnes nodarbinātības ierosmei. Tas ir spēcīgs stimuls.

Piešķirot struktūrfondu līdzekļus, īpaša uzmanība tika pievērsta tādām valstīm kā Grieķija, Portugāle, Spānija, Itālija, Īrija, lai gan kopumā nabadzīgākās valstis saņems lielāku kohēzijas finansējuma daļu.

Viena no vairākām pielāgošanās iespējām ir pārskatīšanas klauzula attiecībā uz kohēzijas fondiem, par ko mēs vienojāmies, "ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju krīzes skartajās valstīs". Mūsu atbalsts visneaizsargātākajiem nav mainījies. Arī mūsu atbalsts ārējo darbību finansējumam nav mainījies – pat neraugoties uz krīzi. Šis budžets dos Eiropai iespēju turpināt iesaistīties svarīgos pasaules mēroga jautājumos, piemēram, klimata pārmaiņu, kodoldrošības un attīstības palīdzības jomās.

Tagad, kad esam panākuši šo vienošanos, kā mums rīkoties turpmāk? Kā es jau sacīju, daudzgadu finanšu shēmu nevar īstenot bez Eiropas Parlamenta piekrišanas. Saņēmēji un investētāji rēķinās ar šo jauno daudzgadu finanšu shēmu no 2014. gada 1. janvāra. Lai izvairītos no kavējumiem un neskaidrībām, Ministru padomei un Eiropas Parlamentam drīzumā jāpabeidz visas leģislatīvās procedūras.

Tagad, atskatoties atpakaļ, es esmu gandarīts, ka visu šo sarunu gaitā mēs paturējām prātā kopējo ainu. Pat šādos grūtos ekonomikas apstākļos mēs esam spējuši saglabāt būtiskos nepārtrauktības un izaugsmes faktorus.

Šodien mēs runājām arī par tirdzniecību. Tirdzniecība var palīdzēt mums veicināt izaugsmi un nodarbinātību tikpat lielā mērā, kā to veicināja mūsu panāktā vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu, kas dod iespēju izdarīt visas izaugsmes investīcijas.

Šodienas sanāksmes noslēgumā mēs aplūkojām notikumu attīstību arābu pasaulē. Divus gadus pēc arābu pavasara sākuma ir īstais laiks izvērtēt Eiropas atbalstu demokrātiskajām pārmaiņām reģionā. Nesenie notikumi vēlreiz uzsver to, cik daudz problēmu var radīt šīs pārmaiņas. Eiropas Savienība joprojām ir iesaistīta šo jautājumu risināšanā.

Visbeidzot, pievērsāmies notikumiem Mali – mēs atzinīgi novērtējam Mali armijas izšķirošo rīcību, ko atbalstīja Francija un citi partneri no Eiropas un Āfrikas. Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt šos centienus, izmantojot visu pieejamo instrumentu klāstu, lai palīdzētu atjaunot demokrātiju un konstitucionālo kārtību Mali.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website