Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS SAVIENĪBAS

PADOME

LV

5858/13

(OR. en)

PRESSE 39

PR CO 4

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 3218. sanāksme

Ārlietas

Briselē, 2013. gada 31. janvārī

Priekšsēdētāja Catherine ASHTON

ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Galvenie Padomes sanāksmes rezultāti

Padome atkārtoti pauž Eiropas Savienības noteikto un nepārtraukto iesaistīšanos Mali suverenitātes, vienotības un teritoriālās integritātes panākšanā. Tā sveic Francijas un reģiona valstu atbalstīto Mali bruņoto spēku panākumus cīņā pret teroristu grupām Mali ziemeļos. Tā uzsver, ka ir svarīgi turpināt starptautiskās sabiedrības dalību Mali atbalstam – it īpaši Āfrikas valstu izvērstos centienus. Tā arī pauda gandarījumu par ceļveža pieņemšanu, kas ir būtiska pavirzīšanās ceļā uz to, lai pilnībā atjaunotu konstitucionālo kārtību.

Padome arī pauda gandarījumu par Somālijas pārejas procesa noslēgumu kā vēsturisku iespēju pagātnē atstāt divdesmit gadus ilgušo konfliktu un apņēmās stiprināt ES kolektīvos centienus atbalstīt Somālijas pārveidi. Padomē notika viedokļu apmaiņa ar Somālijas prezidentu Hasanu Šeihu Mohamudu (Hassan Sheikh Mohamud).

Gatavojoties debatēm Eiropadomē 7. un 8. februārī, Padome ņēma vērā stāvokli Sīrijā un Ēģiptē, kā arī ES reakciju saistībā ar Arābu pavasari.

Padome apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju iespējamai Kopējās drošības un aizsardzības politikas civilai misijai robežu pārvaldības atbalstam Lībijā.

SATURS 1

DALĪBNIEKI

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

Dienvidu kaimiņreģions

Mali

Somālija/Āfrikas rags

Arktika

Amerikas Savienotās Valstis

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

ĀRLIETAS

  1. Irāka – ierobežojoši pasākumi

  2. Dažu palestīniešu pagaidu uzņemšana

  3. Afganistāna – ierobežojoši pasākumi

  4. ES darbība cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu

  5. Tunisija – ierobežojoši pasākumi

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

  1. ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībās, kurās notiek pāreja

KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA

  1. ES mācību programma 2013.–2015. gadam

  2. Atbalsts robežu pārvaldībai Lībijā

DALĪBNIEKI

Augstā pārstāve

Catherine ASHTON kundze Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Beļģija

Didier REYNDERS kungs premjerministra vietnieks un ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs

Bulgārija

Nickolay MLADENOV kungs ārlietu ministrs

Čehija

Karel SCHWARZENBERG kungs premjerministra pirmais vietnieks un ārlietu ministrs

Dānija

Villy SØVNDAL kungs ārlietu ministrs

Vācija

Guido WESTERWELLE kungs federālais ārlietu ministrs

Igaunija

Urmas PAET kungs ārlietu ministrs

Īrija

Lucinda CREIGHTON kundze valsts ministre, kas atbildīga par Eiropas lietām

Eamon GILMORE kungs premjerministra vietnieks (Tánaiste) un ārlietu un tirdzniecības ministrs

Grieķija

Dimitrios KOURKOULAS kungs ārlietu valsts sekretārs

Spānija

Gonzalo DE BENITO SECADES kungs ārlietu valsts sekretārs

Francija

Laurent FABIUS kungs ārlietu ministrs

Itālija

Giuliomaria TERZI DI SANT'AGATA kungs ārlietu ministrs

Kipra

Erato KOZAKOU - MARCOULLIS kundze ārlietu ministre

Latvija

Edgars RINKĒVIČA kungs ārlietu ministrs

Lietuva

Linas A. LINKEVIČIUS kungs ārlietu ministrs

Luksemburga

Christian BRAUN kungs pastāvīgais pārstāvis

Ungārija

Péter GYÖRKÖS kungs pastāvīgais pārstāvis

Malta

Francis ZAMMIT DIMECH kungs ārlietu ministrs

Nīderlande

Frans TIMMERMANS kungs ārlietu ministrs

Austrija

Michael SPINDELEGGER kungs vicekanclers un federālais Eiropas un starptautisku lietu ministrs

Polija

Radosław SIKORSKIkungs ārlietu ministrs

Portugāle

Paulo PORTAS kungs ārlietu ministrs

Rumānija

Titus CORLĂŢEAN kungs ārlietu ministrs

Slovēnija

Karl Viktor ERJAVEC kungs premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs

Slovākija

Miroslav LAJČÁK kungs premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs

Somija

Erkki TUOMIOJA kungs ārlietu ministrs

Zviedrija

Carl BILDT kungs ārlietu ministrs

Apvienotā Karaliste

William HAGUE kungs pirmais ministrs, ārlietu un Sadraudzības lietu ministrs

Komisija

Maria DAMANAKI kundze locekle

Kristalina GEORGIEVA kundze locekle

Štefan FÜLE kungs loceklis

Tās valsts valdību, kura pievienojas, pārstāvēja:

Horvātija

Vesna PUSIĆ kundze premjerministra vietniece, ārlietu un Eiropas lietu ministre

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

Dienvidu kaimiņreģions

Gatavojoties debatēm Eiropadomē 7. un 8. februārī, Padome izskatīja pašreizējo stāvokli saistībā ar Arābu pavasari un izvērtēja ES atbildi.

Padome arī apspriedās par nesenajiem notikumiem Ēģiptē un par jaunākajiem notikumiem Sīrijā.

Mali

Padome apspriedās par situāciju Mali un pieņēma šādus secinājumus.

"1. Atgādinot par 2013. gada 17. janvāra secinājumiem, Eiropas Savienība atkārtoti pauž noteikto un nepārtraukto iesaistīšanos Mali suverenitātes, vienotības un teritoriālās integritātes panākšanā. Šajā sakarā un atbilstīgi attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijām, īpaši Rezolūcijai 2071 un Rezolūcijai 2085, ES atbalsta reģiona un starptautiskās kopienas centienus. Padome sveic Francijas un reģiona atbalstīto Mali bruņoto spēku panākumus cīņā pret teroristu grupām Mali ziemeļos un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu šādai darbībai. ES pauž atzinību arī par to, ka Mali Nacionālā asambleja ir pieņēmusi pārejas procesa ceļvedi.

2. ES uzsver, ka ir svarīgi turpināt starptautiskās sabiedrības dalību Mali atbalstā – it īpaši mobilizēt Āfrikas valstis. Šajā sakarā tā pauž gandarījumu par rezultātiem, kas gūti 2013. gada 29. janvārī notikušajā Āfrikas Savienības (ĀS) rīkotajā līdzekļu devēju konferencē, un mudina drīz īstenot tajā pieņemtos secinājumus ES mudina ĀS un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu paātrināt Āfrikas dalībnieku vadītas starptautiskas atbalsta misijas Mali (AFISMA) sākšanu – ES ir gatava šai misijai sniegt finansiālu un materiāli tehnisko atbalstu. Ņemot vērā to, ka atbalsts, kas tiek sniegts AFISMA, ir viena no ES prioritātēm Āfrikā, Padome atkārtoti pauž gatavību sniegt AFISMA būtisku atbalstu, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu. Šajā sakarā tā lūdz Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) bez kavēšanās un, pamatojoties uz lūgumu, īstenot saistības, ko ES uzņēmusies Adisabebā notikušajā starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē, – it īpaši paziņojumu par Komisijas ieguldījumu 50 miljonu euro apmērā. ES aicina citus līdzekļu devējus piedalīties ilgtspējīgā un paredzamā operācijas finansēšanā.

3. Ceļveža pieņemšana ir būtiska pavirzīšanās ceļā uz to, lai visā Mali teritorijā pilnībā atjaunotu konstitucionālo kārtību, tostarp bruņoto spēku civilo kontroli, un valsts autoritāti, un ES aicina to steidzami īstenot. Šī pavirzīšanās ļauj pakāpeniski atsākt Eiropas palīdzību attīstībai, lai ātri reaģētu uz Mali prioritārajām vajadzībām. Turklāt Padome aicina Augsto pārstāvi un Eiropas Komisiju ierosināt īpašus pasākumus ceļveža īstenošanas atbalstam, tostarp atbalstu vēlēšanu procesam. ES atgādina par to, cik svarīgi ir atjaunot ietverošu valsts mēroga dialogu, kas būtu atvērts ziemeļu daļas iedzīvotājiem un visām grupām, kas noraida terorismu un atzīst Mali teritoriālo integritāti. Svarīgi ir arī drīz atjaunot valsts autoritāti, tiesiskumu un sabiedriskos pakalpojumus atbrīvotajās Mali teritorijās centrālajā daļā un ziemeļos. Lai to panāktu, saskaņā ar visaptverošu Eiropas pieeju Padome pauž gandarījumu par EĀDD un Komisijas kopīgajiem centieniem, izmantojot visus to rīcībā esošos instrumentus, sagatavot konkrētus palīdzības pasākumus.

4. Padome pauž atzinību par to, ka tiek paātrināta EUTM Mali mācību un konsultāciju misijas Mali bruņotajiem spējiem gatavošana, kas ļaus palīdzēt stiprināt civilo varu un cilvēktiesību ievērošanu. Tā atgādina par mērķi, par ko Padome vienojās 2013. gada 17. janvārī, proti, lēmumu par šīs misijas sākšanu pieņemt ne vēlāk kā februāra vidū, lai varētu sākt pirmās konsultāciju darbības.

5. ES pauž bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un aicina Mali iestādes nekavējoties izmeklēt šo jautājumu. ES ir gatava sniegt piemērotu atbalstu cīņai pret šiem pārkāpumiem. Tā uzsver, cik svarīgi ir ievērot starptautiskās tiesības, un it īpaši atgādina Mali iestādēm par viņu galveno atbildību – aizsargāt civiliedzīvotājus. Visi cilvēktiesību pārkāpumos vainīgie jāsauc pie atbildības par viņu nodarījumiem. ES pauž atzinību par Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu sākt izmeklēšanu par pārkāpumiem un mudina Mali iestādes sadarboties. Tā arī aicina strauji mobilizēt novērotājus un pastiprināt starptautisko organizāciju sadarbību, lai gādātu it īpaši par cilvēktiesību ievērošanu visā Mali teritorijā.

6. ES pauž atzinību par Augstās pārstāves nodomu Briselē 5. februārī uzņemt atbalsta un turpmāku pasākumu grupas nākamo sanāksmi par stāvokli Mali – sanāksmi kopīgi vadīs ĀS, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena un ANO. Šī sanāksme būs iespēja vēl vairāk pastiprināt Mali labā veiktās starptautiskās sabiedrības iesaistes koordināciju, atbalstu ceļveža īstenošanai un turpmākos pasākumus pēc ĀS līdzekļu devēju konferences."

Somālija/Āfrikas rags

Padomē notika apspriedes par stāvokli Somālijā un Āfrikas ragā. Darba pusdienās Padomē notika viedokļu apmaiņa ar Somālijas prezidentu Hasanu Šeihu Mohamudu. Padome pieņēma šādus secinājumus.

"1. ES pauž gandarījumu par pārejas procesa Somālijā noslēgumu. Tā ir vēsturiska iespēja divdesmit gadus ilgušo konfliktu atstāt pagātnē. Pieņemot pagaidu konstitūciju, izvēloties Federālo Parlamentu un ievēlot jaunu prezidentu, rodas jaunas iespējas Somālijā panākt ilgstošu mieru un labklājību. Prezidenta Hasana Šeiha Mohamuda (Hassan Sheikh Mohamud) vizīte ES liecina, ka tā atzīst jauno politisko izkārtojumu Somālijā un tiek nostiprināta ES un Somālijas partnerība.

2. ES norāda, cik svarīgs ir Somālijas atbildības princips, un tā uzsver Somālijas iestāžu primāro atbildību atjaunot valsti, kas būtu brīva no vardarbības un organizētās noziedzības draudiem, kas būtu ekonomiski dzīvotspējīga, uzturētu labas attiecības ar kaimiņiem un starptautisko sabiedrību. Atceroties paradigmas maiņu ES un Somālijas attiecībās un ievērojot visaptverošu pieeju, ES ir apņēmusies atbalstīt jauno valdības redzējumu un prioritātes. Tā apņemas turpināt kopīgos centienus, lai atbalstītu pārejas procesu Somālijā, un vēl tiešāk iesaistīties sadarbībā ar Somālijas tautu un iestādēm. Šajā sakarībā ES mudina Somāliju pievienoties Kotonū nolīgumam.

3. Padome pauž gandarījumu par Augstās pārstāves/priekšsēdētāja vietnieces un Somālijas prezidenta paziņojumu, ka Somālija un ES rīkos konferenci Briselē, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta Somālijas un tās tautas vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātēm un vajadzībām. Konferences uzdevums būs mēģināt apstiprināt Somālijas un starptautiskās sabiedrības nolīgumu, kas nodrošinās Somālijas atjaunošanu, pamatojoties uz Pusanas jaunās vienošanās principiem par iesaisti nestabilās valstīs. Konferencē uzmanība tiks pievērsta jaunas politiskās kārtības veidošanai Somālijā, veicinot tās sociālekonomisko attīstību un nostiprinot tiesiskumu un drošību. ES arī pauž gandarījumu par Apvienotās Karalistes iniciatīvu rīkot konferenci, kuras uzmanības centrā būtu tūlītējas prioritātes – stiprināt drošību, tiesiskumu, valsts finanšu pārvaldību un atbalstīt Somālijas politisko progresu. ES priecājas par Somālijas federālās valdības apņemšanos piedalīties abu konferenču rīkošanā.

4. ES atbalsta Somālijas prezidenta tūlītējo prioritāti – veicināt drošību valstī. Pamatojoties uz pārskatīto Valsts drošības stabilizācijas plānu (NSSP) un ar to saistītām drošības sektora reformas stratēģijām, ES turpinās palīdzēt Somālijai visā valstī veidot politiskai autoritātei atbildīgas drošības un tiesu iestāžu spējas, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību un lai ievērotu cilvēktiesības. ES uzsver, ka ir svarīgi uzturēt starptautisku koordināciju un papildināmību, lai atbalstītu Somālijas drošības sektora attīstību.

Kopš 2010. gada, pateicoties ES apmācību misijai Somālijā (EUTM Somalia), ir apmācīti gandrīz 3000 Somālijas karavīri, kuri tagad veido Somālijas valsts bruņoto spēku kodolu. Ņemot vērā misijas panākumus un reaģējot uz Somālijas iestāžu mainīgajām vajadzībām, Padome 2013. gada 22. janvārī pieņēma lēmumu pagarināt EUTM Somalia pilnvaras līdz 2015. gada 31. martam un iecelt brigādes ģenerāli Ahernu (Aherne) par misijas komandieri. Misija nodrošinās apmācības un konsultācijas, lai palīdzētu veidot efektīvus, labi integrētus, pašpietiekamus un atbildīgus Somālijas Valsts bruņotos spēkus, turpinot ciešu sadarbību ar Āfrikas Savienības misiju Somālijā (AMISOM), Ugandu, ASV un citiem partneriem. Tiklīdz drošības situācija to atļaus, EUTM pakāpeniski pārcels savas darbības no Ugandas uz Somāliju.

ES ir sniegusi atbalstu arī tiesiskuma sektoram. Ciešā sadarbībā ar ANO tā ir atbalstījusi tiesu iestāžu spējas un nodrošinājusi apmācību un naudas pabalstus Somālijas policijas spēkiem. Turklāt EUCAP NESTOR misija palīdzēs Somālijai un pārējām reģiona valstīm izstrādāt pašpietiekamas spējas uzlabot drošību jūrā un jūrniecības pārvaldību, tostarp tiesu iestāžu spējas.

5. ES uzteic AMISOM centienus un atzinīgi novērtē to, ka ir pabeigts Āfrikas Savienības stratēģiskais pārskats. Sagaidāms, ka AMISOM turpinās spēlēt nozīmīgu lomu drošības situācijas uzlabošanā Somālijā, līdz uzlabosies Somālijas drošības spēku spējas. Ņemot vērā to, ka atbalsts AMISOM joprojām ir viena no galvenajām ES prioritātēm Āfrikā, ES atkārtoti pauž gatavību arī turpmāk sniegt ievērojamu atbalstu AMISOM, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu. Tā aicina arī citus līdzekļu devējus nodrošināt AMISOM prognozējamu un stabilu finansējumu.

6. ES pauž gandarījumu par pabeigto Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) stratēģisko pārskatu par tās klātbūtni Somālijā un cer, ka ANO loma Somālijā pieaugs, tostarp, lai efektīvāk koordinētu starptautisko iesaisti, atbalstot mieru un valsts veidošanu.

7. ES uzsver, ka ir svarīgi panākt tautas izlīgumu un veidot pārskatāmas un atbildīgas iestādes vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, iesaistot procesā visus klanus un sociālās grupas. ES atbalstīs valdības centienus sekmēt demokrātiju, tiesiskumu un stiprināt cilvēktiesību ievērošanu. ES uzsver, ka ir svarīgi referendumā pieņemt galīgo konstitūciju, kas atspoguļotu visu somāliešu gribu, mudināt centru un reģionus iesaistīties dialogā un miermīlīgā saskarsmē un sagatavoties vēlēšanām. Tā arī atbalstīs iekļaujošu vietējo attīstību un centienus panākt izlīgumu. ES uzsver pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgi lielo nozīmi pārejas procesā.

8. ES uzņemas arī atbalstīt sociālekonomisko atlabšanu, kas ir vajadzīga, lai uzlabotu somāliešu labklājību un iztiku. Tā atbalstīs pamata pakalpojumu nodrošināšanu, stiprinās valsts finanšu pārvaldību un sekmēs atjaunotu valsts sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm. ES palīdzēs veidot izturētspēju, tostarp, lai nodrošinātu saikni starp atbalstu, rehabilitāciju un attīstību, sniedzot ES palīdzību Somālijai.

9. ES turpinās sniegt humāno palīdzību, lai risinātu Somālijas tautas vissteidzamākās vajadzības, pilnībā ievērojot humānos neitralitātes, cilvēcīguma, objektivitātes un neatkarības principus. Tā aicina visas puses Somālijā nodrošināt drošu un netraucētu piekļuvi humānai palīdzībai un pildīt pienākumus, kas tām noteikti saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

10. ES atzīmē, ka situācijas uzlabošanās uz zemes veicinās arī Somālijas piekrastes pirātisma galveno iemeslu apkarošanu. Tā uzteic ES jūras operācijas EUNAVFOR ATALANTA panākumus cīņā pret pirātismu. ES mērķis ir konsolidēt pirātisma apkarošanu Indijas okeāna rietumdaļā ar operāciju ATALANTA, vienlaikus ierobežojot pirātu grupu iespējas veikt savas operācijas no sauszemes un nostiprinot Somālijas tiesībaizsardzības iestāžu spējas, tostarp ar EUCAP NESTOR palīdzību, un apkarojot pirātu tīklus, arī finanšu un loģistikas tīklus. ES to darīs kopā ar Somālijas iestādēm, ņemot vērā to mainīgās vajadzības un politisko un drošības situāciju uz vietas, kā arī saskaņoti un savstarpēji pastiprinoši izmantojot kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas un citus ES instrumentus.

11. ES joprojām ir norūpējusies par terorismu, kas apdraud pašu Somāliju, plašāku reģionu un visu pasauli. ES ir apņēmusies palīdzēt veidot reģionālās spējas, lai novērstu terorisma draudus, atbalstītu reģionālo tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un vērstos pret vardarbīgu ekstrēmismu, tostarp ņemot vērā Vispārējā terorisma apkarošanas foruma darbu, sadarbojoties ar reģionālajām organizācijām, Āfrikas raga un Jemenas valdībām un galvenajiem partneriem – piemēram, ANO un ĀS. Tādēļ Padome atzīmē, ka šodien dalībvalstis atbilstoši savai kompetencei ir apstiprinājušas ES terorisma apkarošanas darbības plānu Āfrikas ragam un Jemenai.

12. ES atzīst, ka miera, drošības un labklājības priekšnoteikums Somālijā ir stabilitāte plašākā reģionā. ES uzsver nepieciešamību reģiona valstīm pastiprināt centienus, lai izveidotu labas kaimiņvalstu attiecības, attīstītu reģionālās spējas un stiprinātu reģionālo sadarbību un integrāciju, īpaši ekonomikas jomā, kā arī liktu pamatus reģiona politiskajai, ekonomiskajai un drošības sistēmai. Kā pirmo soli ES mudina Somāliju un tās kaimiņvalstis Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) vadībā un ar tās partneru atbalstu noslēgt nolīgumu par labām kaimiņattiecībām. ES mudina Somāliju arī aktīvi sadarboties ar IGAD un mudina visas reģiona valstis apliecināt vēlmi atrisināt divpusējos strīdus, izmantojot šādu sistēmu. Kā minēts ES stratēģiskajā sistēmā Āfrikas ragam, ES ir gatava palīdzēt un cieši sadarboties ar ĀS un IGAD un tās dalībvalstīm, lai sasniegtu minētos mērķus, tostarp pateicoties ES Īpašā pārstāvja Āfrikas raga reģionā darbam.

ES uzsver, ka mierīgas un uzticamas vēlēšanas Kenijā 2013. gada martā ir svarīgas valsts un plašāka reģiona drošībai un pārticībai."

Arktika

Padomē notika viedokļu apmaiņa par ierosinātajiem soļiem saistībā ar ES politiku attiecībā uz Arktiku, kā izklāstīts saistītajā Komisijas un Augstās pārstāves kopīgajā paziņojumā.

Amerikas Savienotās Valstis

Padomē notika viedokļu apmaiņa par ārējās politikas prioritātēm, kas varētu būt prezidenta Obamas otrās administrācijas darba kārtībā.

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

ĀRLIETAS

Ciešāka sadarbība un reģionālā integrācija Magribā

Padome pieņēma šādus secinājumus.

"1. Atkārtoti apstiprinot Eiropas kaimiņattiecību stratēģisko nozīmību un atgādinot par Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumiem par Eiropas Kaimiņattiecību politiku (EKP), Padome pauž gandarījumu par kopīgo paziņojumu "Atbalsts ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā: Alžīrijā, Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā" un izsaka atzinību Augstajai pārstāvei un Komisijai par paziņojumā minēto priekšlikumu plašo klāstu.

2. Padome pauž gandarījumu par to, ka paziņojums ir izstrādāts solidaritātes un partnerības garā brīdī, kad Magribas reģions, kas joprojām ir svarīga prioritāte Eiropas Savienībai, piedzīvo vēsturiskas un pamatīgas pārmaiņas.

3. Padome labvēlīgi uztver paziņojuma pamatā esošo principu, saskaņā ar kuru virzība uz pārmaiņām un lēmumi attiecībā uz nosacījumiem, lai pēc iespējas labāk realizētu integrāciju, jāveic tikai pašām Magribas valstīm.

4. Paziņojumā paustajos ierosinājumos ir noteikta programma, ar ko ES piecās Magribas valstīs sniegtu atbalstu šo valstu centienos izveidot ciešāku sadarbību un lielāku reģionālo integrāciju, it īpaši saistībā ar Arābu Magribas savienību. ES politika attiecībā uz Magribas reģionu papildina un paplašina paziņojumā "Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam" minēto pasākumu darbības jomu saistībā ar atjauninātu Eiropas kaimiņattiecību politikas pieeju, kas balstās uz diferencēšanas principu. Padome pauž gandarījumu arī par uzsvaru, kas paziņojumā likts uz demokrātiskām reformām un iekļaujošo ekonomisko attīstību, kā arī uz reģionā pastāvošajiem sadarbības satvariem, it īpaši Savienību Vidusjūrai un "5+5", un atgādina par Arābu valstu līgas nozīmi. Turklāt Padome uzsver, ka reģionālās sadarbības ierosmes cita citu pastiprina.

5. Ņemot vērā nesenos notikumus Sahāras/Sāhelas reģionā, kas norāda uz to, cik smagi ir terorisma draudi pret šo reģionu, Eiropu un Magribu, Padome atzinīgi vērtē paziņojumā formulētos ieteikumus attiecībā uz sadarbību drošības jomā, tostarp cīņu pret terorismu un robežu uzraudzību, un lūdz Augstajai pārstāvei un Komisijai sadarbībā ar Eiropas koordinatoru cīņā pret terorismu rīkoties, lai tos īstenotu nolūkā pastiprināt reģiona valstu iesaisti.

6. Padome ar ieinteresētību gaida, kā izvērtīsies diskusijas saistībā ar Augstās pārstāves un Komisijas ierosinājumiem. Padome uzsver, cik svarīgi ir turpināt dialogu par saziņu ar Magribas valstīm un informēt šo valstu sabiedrību par tā saturu. Šajā sakarā Padome pauž gandarījumu par priekšlikumu uzturēt augsta līmeņa dialogu starp ES un Magribas valstīm un cer, ka drīz varēs notikt pirmā sanāksme, lai apspriestos par kopēju interešu jautājumiem. Padome vēlas 2013. gada decembrī izvērtēt, kā paziņojums ir ticis īstenots."

Irāka – ierobežojoši pasākumi

Padome grozīja Regulu Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku. Tas ļaus pārnest iesaldētos līdzekļus uz Irākas Attīstības fonda funkciju pārņēmējām struktūrām, ko Irākas valdība izveidojusi saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti ANO Drošības padomes rezolūcijās 1483 (2003) un 1956 (2010).

Dažu palestīniešu pagaidu uzņemšana

Padome dažiem palestīniešiem vēl par 12 mēnešiem pagarināja to valsts atļauju derīguma termiņu, kas attiecas uz iebraukšanu un uzturēšanos ES un kas piešķirtas saskaņā ar kopējo nostāju 2002/400/KĀDP.

Afganistāna – ierobežojoši pasākumi

Padome grozīja ierobežojošos pasākumus saistībā ar situāciju Afganistānā, lai ņemtu vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtos lēmumus. Tā atjaunināja vienu ierakstu un svītroja trīs citus ierakstus no to personu saraksta, uz kurām attiecas sankcijas. Šajos ierobežojumos ietilpst ieceļošanas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana.

ES darbība cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu

Padome apstiprināja sešu mēnešu progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, aptverot 2012. gada otro pusgadu.

Tunisija – ierobežojoši pasākumi

Padome par 12 mēnešiem, t.i. līdz 2014. gada 31. janvārim, pagarināja sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par Tunisijas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, tostarp pret Tunisijas bijušo prezidentu Zainelabidīnu Ben Alī (Zine El Abidine Ben Ali).

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībās, kurās notiek pāreja

Padome pieņēma secinājumus par ES atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībās, kurās notiek pāreja, sk. 17708/12.

Minētā ierosme attiecas uz tādām valstīm ES kaimiņreģionos vai citur, kurās notiek sabiedrības pārveide uz ietverošām demokrātijām. ES, sniedzot atbalstu pārejas procesiem, cenšas veicināt demokrātisko pārvaldību, cilvēktiesības un tiesiskumu, ekonomikas un sociālo labklājību, kā arī mieru un stabilitāti. Stingru uzsvaru liks uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, uzmanību pievēršot sieviešu un bērnu tiesībām. Lai panāktu šos mērķus, ES izmantos plašu pastāvošo ES politiku klāstu, ietverot politikas jomas no kopējās ārpolitikas un drošības politikas līdz attīstības sadarbībai.

KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA

ES mācību programma 2013.–2015. gadam

Padome apstiprināja Eiropas Savienības mācību programmu 2013.–2015. gadam. To veido dažāda veida krīzes pārvarēšanas pasākumi.

Atbalsts robežu pārvaldībai Lībijā

Padome apstiprināja krīzes pārvarēšanas koncepciju iespējamai pilsoniskai KĀDP robežu drošības misijai Lībijā. Plašāku informāciju skatīt paziņojumā presei 5823/13.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website