Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPADOME
PRIEKŠSĒDĒTĀJS

LV

Briselē, 2012. gada 14. decembrī

(OR. en)

EUCO 236/12

PRESSE 532

PR PCE 199

Priekšsēdētāja Van Rompeja [Van Rompuy] piezīmes
pēc Eiropadomes sanāksmes pirmās sēdes

Eiropas Savienībai šī ir laba nedēļa – nedēļa, kuru mēs atcerēsimies. Pirmdien mēs bijām Oslo. Šorīt finanšu ministri vienojās par vienotu uzraudzības mehānismu (VUM) bankām, un Eurogrupā tika pieņemts lēmums par Grieķiju.

Arī Eiropadomes pirmā sēde šovakar izdevās ļoti konstruktīva. Mēs pieņēmām lēmumus par turpmāko rīcību eurozonā, galveno uzmanību veltot diviem jautājumiem.

Pirmais no tiem ir mūsu banku sistēmas nostiprināšana.

Šajā jomā šorīt panāktais, proti, VUM izveide, ir izšķirīgs solis. Ar šo lēmumu tiks nostiprināts mūsu finanšu sektors. Pārraujot apburto loku, kurā ir iesaistītas valstis un bankas, mēs palīdzēsim nodrošināt stabilitāti un uzlabot kreditēšanas nosacījumus – abi šie elementi ir būtiski svarīgi izaugsmei un nodarbinātībai gan eurozonā, gan ārpus tās.

Šo mēs esam panākuši vien pāris mēnešu laikā. Jūnijā no tā visa mums vēl nebija nekā. Taču tad Eiropadome noteica turpmākās darbības virzienu, vasaras beigās Komisija bija sagatavojusi priekšlikumus, trīs mēnešu laikā finanšu ministri panāca vienošanos, un tikmēr Parlaments komitejas līmenī par šo jautājumu jau bija pieņēmis savu nostāju. Jūnijā mēs aicinājām strādāt tā, lai VUM būtu sagatavots decembrī, un šis mērķis ir sasniegts. Tas nepārprotami apliecina Savienības spēju rīkoties savlaicīgi un izlēmīgi; tas ir veids, kā mēs strādājam, tas ir veids, kā strādā Eiropa.

Nolīgums par VUM ir līdzsvarots risinājums. Tas apmierina eurozonas dalībnieku vajadzības, vienlaikus ir atvērts visiem un ņem vērā tos, kuri izlēma tajā nepiedalīties. Šis mehānisms ir patiešām vienota sistēma, kurā pienākumi ir apdomīgi sadalīti starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un valstu iestādēm.

Tajā ir gādāts par to, lai Eiropas Centrālās bankas pienākumi monetārās politikas jomā būtu skaidri nošķirti no ECB uzraudzības funkcijām. Un visbeidzot – tas nosargā finanšu pakalpojumu vienotā tirgus integritāti. Tomēr mūsu darbs vēl nav galā – jau patlaban mēs apsveram turpmākos soļus; tas ir svarīgi eurozonas nākotnei.

Mēs vienojāmies, ka nākamā gada pirmajos sešos mēnešos tiks izveidota darbības sistēma, tostarp definēts jēdziens "mantotie aktīvi", lai tad, kad būs izveidots VUM, Eiropas Stabilizācijas mehānismam būtu iespēja pēc parastā kārtībā pieņemta lēmuma tieši rekapitalizēt bankas.

Lai VUM darbība būtu efektīvāka, mēs šovakar pieņēmām lēmumu, ka tad, kad VUM būs gatavs darboties, "būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstošiem rīkiem var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu bankai". Komisija 2013. gadā iesniegs priekšlikumu, kas būtu jāizskata prioritārā kārtā ar mērķi to pieņemt pašreizējā parlamentārā sasaukuma laikā. Mūsu nolūks ir samazināt riskus nodokļu maksātājiem un ekonomikai, garantējot, ka visi banku bankroti tiek noregulēti ātri un akurāti un ņemot vērā visu pušu intereses.

Un tā – pēc progresa banku savienības jautājumā – es esmu nonācis pie otra jautājuma, kas šovakar bija mūsu uzmanības centrā, un tas ir jautājums par mūsu ekonomikas politiku tuvināšanu. Izejas pozīcija ir vienkārša – valstīm, kurām ir kopīga valūta, ekonomikas politika ir kopīgu interešu joma.

Kā Eiropadomes priekšsēdētājs es cieši sadarbošos ar Komisijas priekšsēdētāju un konsultēšos ar dalībvalstīm, lai 2013. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē es varētu nākt klajā ar iespējamiem pasākumiem un noteiktā laikā īstenojamu ceļvedi četrās jomās.

Minētās četras jomas ir šādas:

– svarīgāko ekonomikas politikas reformu koordinēšana dalībvalstīs, tostarp izmantojot ex ante apspriedes;
– ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) sociālā dimensija;
– iespējas un kārtība, kā savstarpēji vienojoties starp valdībām un ES iestādēm var noslēgt līgumus konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai;
– un visbeidzot – solidaritātes mehānismi, ar kuriem var veicināt to dalībvalstu centienus, kuras noslēdz šādas līgumiskas vienošanās.

Tas viss nav tikai pašmērķis – mūsu galvenais mērķis ir stabila EMS, lai uzlabotu izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību visā Eiropā.

Skatoties plašākā mērogā – pat ja eurozonas krīzes ļaunāko posmu jau esam pārdzīvojuši, mums vēl joprojām ir daudz darāmā. Tomēr viss šis smagais darbs patlaban sāk atmaksāties.

Noslēgumā gribu sacīt, ka gada laikā ir panākts daudz. Tieši pirms divpadsmit mēnešiem stājās spēkā sešu tiesību aktu kopums. Šajā gadā mēs vienojāmies par fiskālo paktu, mēs panācām, ka sāk darboties Eiropas Stabilizācijas mehānisms, un arī ECB no savas puses veicināja krīzes pārvarēšanu.

Šorīt, kā es jau minēju, tika panākta vienošanās par vienoto uzraudzības mehānismu, un šovakar mēs nolēmām izveidot vienotu noregulējuma mehānismu.

Kopš maija mēs esam iesaistījušies procesā, kura mērķis ir novērst sistēmiskos trūkumus EMS arhitektūrā. Šajā jomā turpmākos darbības virzienus nospraust palīdzēja ziņojumi, ar kuriem es kopā ar Komisijas, ECB un Eurogrupas priekšsēdētājiem nācu klajā laikposmā no jūnija līdz decembrim. Un šis darbs vēl nav pabeigts – šovakar mēs nolēmām, ka tas tiks turpināts arī nākamgad.

Noslēgumā es gribu sacīt pāris vārdus par šorīt pieņemto lēmumu attiecībā uz Grieķiju. Tas iezīmē svarīgu posmu. Šis lēmums palīdzēs nodrošināt Grieķijas parāda atmaksājamību vidējā termiņā, un tas dod iespēju atbalstīt Grieķijas korekcijas pasākumus. Tas uzskatāmi apliecina Eiropas solidaritāti ar Grieķijas iedzīvotājiem un parāda, ka gan šī valsts, gan tās Eiropas partneri turpina pildīt savas saistības. Tas apliecina euro un eurozonas neatgriezeniskumu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website