Navigation path

Left navigation

Additional tools

(OR. en) 15.X.2012

15.X.2012

15.X.2012

15.X.2012

15.X.2012

15.X.2012

15.X.2012

EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

14763/1/12 REV 1

(OR. en)

PRESSE 419

PR CO 53

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 3191. sanāksme

Ārlietas

Attīstība

Luksemburga, 2012. gada 15. oktobris

Priekšsēdētāja Catherine Ashton
Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Galvenie Padomes sanāksmes rezultāti

Padome, atgādinot, ka ES atbalsta Sīrijas iedzīvotājus viņu drosmīgajā cīņā par brīvību, cieņu un demokrātiju, pauda dziļas bažas par Sīrijas krīzes atstāto ietekmi uz kaimiņvalstu drošību un stabilitāti. Ņemot vērā vardarbības pastiprināšanos, Padome nolēma noteikt vēl stingrākas sankcijas pret Sīrijas režīmu.

Padome atkārtoti pauda nopietnas un arvien dziļākas bažas par Irānas kodolprogrammu un to, ka Irānai ir nekavējoties jāievēro visas starptautiskās saistības. Tajā pašā laikā Padome vēlreiz apliecināja ES ilgstošo apņemšanos rast diplomātisku risinājumu Irānas kodoljautājumam saskaņā ar divpusējo pieeju. Zinot, ka Irāna smagi pārkāpj savas starptautiskās saistības un joprojām atsakās pilnībā sadarboties ar SAEA, lai kliedētu bažas par tās kodolprogrammu, Padome pieņēma papildu ierobežojošus pasākumus.

Padome joprojām pauda bažas par nopietno politisko un drošības krīzi, kas skar Mali, un apstiprināja ES apņemšanos atbalstīt Mali, lai atjaunotu valsti, kurā valda tiesiskums un demokrātiska valdība un kura ir pilnīgi suverēna savā teritorijā. Padome aicināja Augsto pārstāvi izstrādāt krīzes pārvarēšanas koncepciju attiecībā uz Mali aizsardzības spēku reorganizāciju un apmācību, ņemot vērā tādas misijas efektivitātei vajadzīgos apstākļus.

Padome norādīja, cik lielu nozīmi tā piešķir Baltkrievijai un tās pilsoņiem, un tā joprojām ir dziļi noraizējusies par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu neievērošanu šajā valstī. Tā kā ne visi politiski ieslodzītie ir atbrīvoti un neviens no ieslodzījuma atbrīvotais nav attaisnots, kā arī ņemot vērā to, ka situācija cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanas jomā neuzlabojas, Padome pagarināja spēkā esošos ierobežojošos pasākumus līdz 2013. gada 31. oktobrim.

Attīstības ministri rīkoja apspriedi, lai izstrādātu sistēmu tūkstošgades attīstības mērķiem laikposmam pēc 2015. gada un turpmākos pasākumus pēc "Rio+20" samita. Viņi arī apmainījās ar viedokļiem par ES atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās un pēc tam apsprieda ES nostāju attiecībā uz izturētspēju.

Padome bez debatēm pieņēma secinājumus par Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā, izveidojot atjaunotu ES pilsoniskās sabiedrības atbalsta politiku, kurā īpaša uzmanība pievērsta ilgtermiņa sadarbībai ar partnervalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tā arī pieņēma secinājumus par sociālo aizsardzību Eiropas Savienības attīstības sadarbības kontekstā un par attīstības finansēšanu.

SATURS 1

DALĪBNIEKI

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

Mali

Dienvidu kaimiņreģions

Tuvo Austrumu miera process

Irāna

Turpmāki pasākumi pēc ES un Ķīnas samita

Austrumu kaimiņreģions

Sistēmas izstrāde tūkstošgades attīstības mērķiem laikposmam pēc 2015. gada – turpmākie pasākumi pēc "Rio+20"

ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībās, kurās notiek pāreja

ES nostāja attiecībā uz izturētspēju

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

ĀRLIETAS

  • Līdzdalības nolīgums ar Kosovu

  • Bosnija un Hercegovina

  • Iecelšana amatā Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrās

  • Eritreja – ierobežojoši pasākumi

  • Somālija – ierobežojoši pasākumi

  • Attiecības ar Libānu

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

  • Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā

  • Sociālā aizsardzība Eiropas Savienības attīstības sadarbības kontekstā

  • Attīstības finansēšana

  • 2012. gada pārskats par ES attīstības un ārējās palīdzības politiku 2011. gadā

  • Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds – Āfrikas Savienības lūgumu apstiprinājums

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

  • Nolīgums ar Kaboverdi par vīzu atvieglotu izsniegšanu

RAKSTISKĀ PROCEDŪRA

  • Publiska piekļuve Padomes dokumentiem

DALĪBNIEKI

Augstā pārstāve

Catherine ASHTON kundze Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Beļģija

Didier REYNDERS kungs premjerministra vietnieks un ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs

Dirk WOUTERS kungs pastāvīgais pārstāvis

Bulgārija

Nickolay MLADENOV kungs Ārlietu ministra vietnieks

Čehija

Karel SCHWARZENBERG kungs premjerministra pirmais vietnieks un ārlietu ministrs

Dānija

Villy SØVNDAL kungs ārlietu ministrs

Christian Friis BACH kungs attīstības sadarbības ministrs

Vācija

Guido WESTERWELLE kungs federālais ārlietu ministrs

Michael G. LINK kungs valsts ministrs, Federālā Ārlietu ministrija

Gudrun KOPP kundze federālā ekonomikas sadarbības un attīstības ministra parlamentārā valsts sekretāre

Igaunija

Urmas PAET kungs ārlietu ministrs

Īrija

Eamon GILMORE kungs premjerministra vietnieks (Tánaiste) un ārlietu un tirdzniecības ministrs

Joe COSTELLO kungs uzņēmējdarbības un attīstības ministrs

Grieķija

Dimitrios AVRAMOPOULOS kungs ārlietu ministrs

Antonios ZAIRIS kungs Starptautiskās sadarbības attīstības jautājumos ģenerāldirektorāts (Hellenic Aid)

Spānija

José Manuel GARCIA-MARGALLO kungs ārlietu un sadarbības lietu ministrs

Gonzalo ROBLES OROZCO kungs Starptautiskās sadarbības attīstības jautājumu ģenerālsekretārs

Francija

Laurent FABIUS kungs ārlietu ministrs

Pascal CANFIN kungs ārlietu ministram piesaistīts ministrs ar atbildību attīstības lietās

Itālija

Giuliomaria TERZI DI SANT'AGATA kungs ārlietu ministrs

Marta DASSU kundze valsts sekretāre, Ārlietu ministrija

Kipra

Erato KOZAKOU-MARCOULLIS kundze ārlietu ministre

Latvija

Edgars RINKĒVIČA kungs ārlietu ministrs

Lietuva

Evaldas IGNATAVIČIUS kungs ārlietu ministra vietnieks

Luksemburga

Jean ASSELBORN kungs premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs

Marie-José JACOBS kundze ģimenes lietu un integrācijas ministre, sadarbības un humānās palīdzības ministre

Ungārija

János MARTONYI kungs ārlietu ministrs

Malta

Tonio BORG kungs premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs

Marlene BONNICI kundze pastāvīgā pārstāve

Nīderlande

Uri ROSENTHAL kungs ārlietu ministrs

Ben KNAPEN kungs Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības ministrs

Austrija

Reinhold LOPATKA kungs Eiropas un starptautisku lietu federālās ministrijas valsts sekretārs

Polija

Radosław SIKORSKI kungs ārlietu ministrs

Katarzyna PEŁCZYŃSKA-NAŁĘCZ kundze Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības sadarbības jautājumos

Portugāle

Miguel MORAIS LEITĂO kungs ārlietu ministra valsts sekretārs, kas atbild par Eiropas lietām

Luís BRITES PEREIRA kungs ārlietu un sadarbības lietu valsts sekretārs

Rumānija

Titus CORLATEAN kungs ārlietu ministrs

Luminiţa ODOBESCU kundze Ārlietu ministrijas valsts sekretāre

Slovēnija

Karl Viktor ERJAVEC kungs premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs

Božo CERAR kungs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

Slovākija

Miroslav LAJČÁK kungs ārlietu ministrs

Peter BURIAN kungs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

Somija

Erkki TUOMIOJA kungs ārlietu ministrs

Heidi HAUTALA kundze starptautiskās attīstības ministre

Zviedrija

Carl BILDT kungs ārlietu ministrs

Sofia STRAND kundze starptautiskās attīstības un sadarbības ministrijas valsts sekretāre

Apvienotā Karaliste

William HAGUE kungs pirmais ministrs, ārlietu un Sadraudzības lietu ministrs

Justine GREENING kundze starptautiskās attīstības valsts sekretāre

Komisija

Štefan Füle kungs Komisijas loceklis

Andris PIEBALGA kungs Komisijas loceklis

Kristalina GEORGIEVA kundze Komisijas locekle

Tās valsts valdību, kura pievienojas, pārstāvēja:

Horvātija

Vesna PUSIĆ kundze ārlietu un Eiropas lietu ministre

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

Mali

Padome pārrunāja situāciju Mali un pieņēma šādus secinājumus.

"1. Eiropas Savienība (ES) joprojām ir dziļi norūpējusies par nopietno politisko un drošības krīzi, kas skar Mali, un īpaši par stāvokli valsts ziemeļos, kur tiek veidota un attīstīta ietekmīga teroristu grupējumu bāze, notiek vietējo iedzīvotāju apspiešana, cilvēktiesību pārkāpšana, jo īpaši attiecībā pret sievietēm, un kultūras mantojuma iznīcināšana, kā arī organizētās noziedzības izvēršana. Šī situācija tiešā veidā apdraud Sāhelas reģionu un tās iedzīvotājus, kurus jau skar dziļa pārtikas nodrošinājuma krīze, Rietumāfrikas un Ziemeļāfrikas reģionus, kā arī Eiropu.

2. ES pauž gandarījumu par ANO Drošības padomes pieņemto Rezolūciju 2071 un atzīmē pieaugošo starptautisko uzmanību, kas tiek pievērsta Sāhelai un Mali, par ko liecina arī augsta līmeņa sanāksme, kas 2012. gada 26. septembrī notika vienlaikus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju, un ANO integrētās reģionālās stratēģijas izstrādāšana attiecībā uz Sāhelu. Tā apsveic ANO Ģenerālsekretāra īpašā sūtņa iecelšanu amatā un pauž apņemšanos darboties ciešā sadarbībā ar Romano Prodi kungu. ES aicina padziļināt koordinācijas mehānismu ar galvenajiem Mali partneriem, lai palielinātu atbalsta efektivitāti pārejas posmā gan politikas un drošības, gan ekonomikas jomā. Šajā sakarā ES pozitīvi vērtē atbalsta un turpmāku pasākumu grupas sanāksmi par stāvokli Mali, kura pēc Āfrikas Savienības (ĀS) ierosinājuma un apspriežoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) paredzēta 2012. gada 19. oktobrī Bamako, un uzsver tās nozīmīgumu.

3. ES ir apņēmības pilna sniegt palīdzību Mali, lai visu valsts iedzīvotāju interesēs atjaunotu tiesiskumu un no jauna izveidotu pilnīgi suverēnu un demokrātisku valdību, kurai ir vara visā Mali teritorijā. ES pauž gandarījumu par to, ka Mali Republikas prezidents ir iecēlis jaunu Nacionālās vienotības valdību, par starptautiskās kopienas, īpaši ĀS un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS), solidaritātes centieniem, ko minētās struktūras ir īstenojušas attiecībā uz savu partneru kopumu, jo īpaši ES.

4. Saskaņā ar principiem, ko apstiprināja ECOWAS un atbalsta un turpmāku pasākumu grupa, ko kopīgi vada ĀS un ANO, un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2056 un 2071, ES aicina Nacionālās vienotības valdību – tuvākajā laikā un apspriežoties ar politisko spēku un pilsoniskās sabiedrības kopumu – izstrādāt uz konsensu balstītu plānu, lai pilnībā atjaunotu konstitucionālo kārtību un valsts vienotību. Jo īpaši, balstoties uz minēto plānu būtu jāspēj rīkot demokrātisku un ticamu vēlēšanu procesu, valstī strauji uzsākt iekļaujošu dialogu, ietverot ziemeļu reģiona iedzīvotāju pārstāvjus, lai pēc iespējas miermīlīgākā veidā atjaunotu valsts ziemeļu daļas vienotību ar valsti, kā arī veikt armijas reorganizāciju civilo spēku kontrolē.

5. ES atkārtoti apstiprina apņēmību atbalstīt Mali veiktos centienus ar mērķi atrisināt šo krīzi, sazinoties ar tās reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, un šajā nolūkā pilnīgi izmantot visus savus instrumentus saistībā ar ES stratēģiju attīstībai un drošībai Sāhelā. Šajā sakarībā.

  • Ņemot vērā konkrētus sasniegumus, tiklīdz būs pieņemts uzticams plāns, ES pakāpeniski atsāks sadarbību attīstības jomā. Pagaidām ES turpinās pasākumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem un veicinātu demokrātisku pāreju.

  • ES ir gatava atbalstīt strukturētu valsts līmeņa dialogu, kas ietvertu visas Mali puses un kura mērķis būtu atjaunot tiesiskumu valsts ziemeļos un sekmēt stabilizācijas un atjaunošanas pasākumus, ko tāds dialogs palīdzētu virzīt.

  • ES un tās dalībvalstis apņemas turpināt centienus humānās palīdzības jomā un turpinās rūpīgi sekot līdzi humanitārajai situācijai Mali, kā arī tās kaimiņvalstīs. Eiropas Komisija gatavojas nozīmīgi palielināt savas palīdzības apjomu, lai labāk atsauktos uz cilvēku vajadzībām. ES atgādina par pienākumu nodrošināt visiem humānās palīdzības dalībniekiem brīvu un netraucētu pieeju neaizsargātajām iedzīvotāju grupām valsts ziemeļu reģionos.

  • Padome aicina Augsto pārstāvi un Komisiju izskatīt iespēju veikt citus pasākumus vai papildu rīcības, kas varētu palīdzēt mazināt krīzes sekas Mali un tās ietekmi uz kaimiņvalstīm, kā arī stiprināt neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju.

  • ES atgādina par iespēju pieņemt – ciešā saiknē ar ECOWAS, ĀS un ANO – mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kuri ir iesaistījušies bruņotajos grupējumos valsts ziemeļos, un tiem, kuri kavētu atgriešanos pie konstitucionālās kārtības.

  • Atsaucoties uz Mali un ECOWAS lūgumu, ES ir pārliecināta par nepieciešamību ātri reaģēt uz drošības problēmām un terorisma draudiem – veidā, kas jānosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei. Šajā sakarībā Padome ir gandarīta par Augstās pārstāves veikto sagatavošanas darbu attiecībā uz to, kā varētu notikt iespējams atbalsts Mali armijas spēju atjaunošanai saskaņā ar starptautiskās kopienas noteiktajiem politikas mērķiem un rīcības plānu un atbilstoši ANO Drošības padomes Rezolūcijai 2071.

  • Padome aicina Augsto pārstāvi un Eiropas Komisiju izskatīt iespēju atbalstīt reģionālos partnerus, īpaši ĀS un ECOWAS, sniedzot, piemēram, drīzu atbalstu plānošanas jomā. Ar nosacījumu, ka ECOWAS nāks klajā ar izstrādātu koncepciju, Padome aicina Augsto pārstāvi un Eiropas Komisiju izskatīt iespēju sniegt papildu atbalstu, tostarp finansiālu, piemēram, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu.

  • Padome arī prasa steidzami turpināt un pilnveidot plānošanas darbu attiecībā uz iespējamu KDAP militāru misiju, it īpaši izstrādājot krīzes pārvarēšanas koncepciju attiecībā uz Mali aizsardzības spēku reorganizāciju un apmācību, ņemot vērā tādas misijas efektivitātei vajadzīgos apstākļus, tostarp Mali varas iestāžu pilnīgu un nedalītu atbalstu un izejas stratēģijas noteikšanu. Šis darbs būtu jāveic ciešā sadarbībā ar citām organizācijām, it īpaši ANO, ĀS un ECOWAS, attiecīgajām valstīm un dalībniekiem, lai nodrošinātu atbilstīgo centienu papildināmību. Padome aicina Augsto pārstāvi izstrādāt krīzes pārvarēšanas koncepciju, gatavojoties 19. novembra sanāksmei, un sniegt tajā savus ieteikumus.

  • Saistībā ar vispārēju pieeju Padome aicina izmantot potenciālu, ko var sniegt sinerģijas ar citiem ES pasākumiem minētajā reģionā, īpaši ar misiju EUCAP SAHEL Niger un tās uzdevumiem reģionā."

Dienvidu kaimiņreģions

- Sīrija

Padome pārrunāja jaunākos notikumus Sīrijā un pieņēma šādus secinājumus.

"1. Eiropas Savienība atbalsta Sīrijas tautu tās drosmīgajā cīņā par brīvību, cieņu un demokrātiju. Sīrijas režīma pret civiliedzīvotājiem pielietotais spēks, cita starpā izmantojot smagos ieročus un veicot uzlidojumus, ir sasniedzis nepieredzētus apmērus un var tikai vēl vairāk saasināt vardarbību un apdraudēt visa reģiona stabilitāti. ES atgādina, ka prioritārā kārtā būtu jāpārtrauc apspiešana, jāizbeidz visa veida vardarbība, jāsniedz humānā palīdzības visiem, kam tā vajadzīga, jānovērš turpmāka nestabilitāte reģionā un jābūt gataviem pēckonflikta laikposmam.

ES uzver, ka no procesa būtu jāizslēdz personas, kuras šādu pāreju kavētu, un ka šajā ziņā Sīrijas prezidentam Asadam (Assad) nav vietas Sīrijas nākotnē. ES arī turpmāk apņemas atbalstīt Sīrijas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo neaizskaramību.

Eiropas Savienība joprojām ir dziļi nobažījusies par Sīrijas krīzes ietekmi uz kaimiņvalstu drošību un stabilitāti.

2. ES stingri nosoda pret Turcijas teritoriju vērstās Sīrijas spēku apšaudes, konkrēti 3. oktobrī robežpilsētā Akčakalē (Akçakale). ES visus iesaistītos aicina izvairīties no stāvokļa saasinājuma. The EU calls on all to prevent escalation. ES atkārtoti aicina Sīrijas iestādes pilnīgi respektēt visu kaimiņvalstu teritoriālo neaizskaramību un suverenitāti.

3. Atgādinot, ka galvenā atbildība par pašreizējo krīzi ir Sīrijas iestādēm, ES brīdina izvairīties no konflikta turpmākas militarizācijas un radikalizācijas un no konfesionālas vardarbības, kura Sīrijai var nest vien jaunas ciešanas un draud atstāt postošu ietekmi uz reģionu. Šajā ziņā ES pauž bažas par civiliedzīvotāju aizsardzību, jo īpaši par neaizsargātām grupām un reliģiskām kopienām. Vardarbības pastiprināšanās un nesen notikušo teroraktu virkne liecina par steidzamu vajadzību īstenot politisku pāreju, ar ko tiktu piepildītas Sīrijas iedzīvotāju cerības uz demokrātiju un kas nestu Sīrijai stabilitāti. Šajā sakarā ES ir dziļi noraizējusies par arvien lielāku ieroču pieplūdumu Sīrijā un aicina visas valstis atturēties no ieroču piegādes Sīrijai.

Sīrijas krīzes turpināšanās un saasināšanās ir drauds stabilitātei plašākā reģionā.

4. ES atkārtoti apliecina pilnīgu atbalstu Al Ahdara al Ibrahīmī (Lakhdar Brahimi) kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Arābu valstu līgas kopīgā īpašā pārstāvja Sīrijā centieniem un ir gatava ar viņu pastiprināt sadarbību. ES uzsver, ka starptautiskie un reģionālie centieni ir jākoncentrē uz to, lai Sīrijas krīzi atrisinātu politiskā ceļā, un aicina visus galvenos reģiona dalībniekus un visus ANO Drošības padomes locekļus pildīt savas saistības un atbalstīt Ibrahīmī kunga centienus.

ES gaida "Sīrijas tautas draugu grupas" nākamo sanāksmi, kas notiks Marokā, ar mērķi uzturēt starptautisko spiedienu pret Sīrijas režīmu.

5. Ņemot vērā humanitārās situācijas pasliktināšanos un ziemas tuvošanos, ES atgādina morālo pienākumu pastiprināt palīdzību visām skartajām iedzīvotāju grupām visā Sīrijā un kaimiņvalstīs. Eiropas Savienība pauž solidaritāti ar skartajām iedzīvotāju grupām un kaimiņvalstīm, kuras ir uzņēmušas bēgļus. ES turpinās sniegt palīdzību un aicina visus līdzekļu devējus palielināt savu ieguldījumu, atsaucoties uz jaunākajiem ANO lūgumiem sniegt finansējumu humānajai palīdzībai un palīdzībai bēgļiem. Eiropas Savienība mudina līdzekļu devējus ziņot par palīdzību un saskaņot to ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA), lai maksimāli palielinātu palīdzības centienu efektivitāti. Visām pusēm būtu jānodrošina, lai humāno palīdzību būtu iespējams pilnā mērā un droši piegādāt visās valsts daļās, un būtu jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības. Eiropas Savienība mudina visas konfliktā iesaistītās puses pilnībā ievērot savus juridiskos un morālos pienākumus aizsargāt civiliedzīvotājus.

Īpaši nobažījusies par dramatiskajām un pieaugošajām medicīnas pakalpojumu pieejamības grūtībām Sīrijā, ES mudina visas puses uzņemties pilnībā ievērot visu medicīnas iestāžu, personāla un transportlīdzekļu neaizskaramību saskaņā ar piemērojamām starptautiskām humanitārām tiesībām.

6. ES ir satriekta par situācijas pasliktināšanos Sīrijā un īpaši par plaši izplatītajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību un pamattiesību pārkāpumiem no Sīrijas iestāžu puses. Atbilstīgi 28. septembrī pieņemtajai ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijai par Sīriju ES aicina visas puses izbeigt visa veida vardarbību un veikt īpašus pasākumus, lai aizsargātu mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērnus, kā arī lai sievietes un meitenes aizsargātu pret vardarbību, kas balstīta uz dzimumu.

ES ir gandarīta, ka Sīrijas neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas ir paplašināta un stiprināta, ieceļot divus jaunus locekļus – Karlu del Ponte (Carla del Ponte) kundzi un Vititu Munterborna (Vitit Muntarbhorn) kungu. ES atkārtoti pauž savu stingro atbalstu komisijas izmeklēšanām par ziņotajiem starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, lai sauktu pie atbildības personas, kuras ir vainīgas šādos pārkāpumos, tostarp tādos, kurus saskaņā ar Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtos sniegtajām definīcijām varētu uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. ES uzsver, ka ir svarīgi dokumentēt plaši izplatītos, sistemātiskos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus, un atgādina, ka visi vainīgie ir jāsauc pie atbildības. ES vēlreiz atkārto savu aicinājumu Sīrijas iestādēm pilnvērtīgi sadarboties ar izmeklēšanas komisiju, ļaujot tai nekavējoties, pilnīgi un netraucēti piekļūt visai Sīrijas teritorijai.

7. ES atgādina, ka, lai sāktu politisku pāreju, būtiska ir iekļaujoša un saskaņota opozīcija. ES turpina mudināt visus opozīcijas grupējumus – Sīrijā un ārpus Sīrijas – pārvarēt savstarpējās nesaskaņas un vienoties par kopīgiem principiem, kā arī sākt darbu, lai panāktu iekļaujošu, organizētu un mierīgu pāreju Sīrijā, un izmantot pamatu, kas izveidots ar nolīgumu par nacionālo paktu un uz kopīgu politisku redzējumu par pāreju Sīrijā. ES turpinās cieši sadarboties ar Arābu valstu līgu un sekmēt turpmāka dialoga ierosmes, lai papildinātu līgas centienus, kuru mērķis ir mudināt opozīciju uz kopīgas iekļaujošas platformas veidošanu. Jaunajā Sīrijā ir jāparedz vieta visiem Sīrijas iedzīvotājiem, un viņiem visiem ir jābauda vienādas tiesības neatkarīgi no izcelsmes, piederības, reliģijas, uzskatiem un dzimuma.

8. ES apņemas stiprināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanā, lai piedalītos nākotnes Sīrijā saskaņā ar Sīrijas tautas leģitīmajām prasībām pēc brīvākas, atklātākas un iekļaujošākas politiskās sistēmas, kurā ir iesaistīti visi Sīrijas iedzīvotāji. Šajā sakarā ES arī atzīst to, cik svarīgs ir vietējo civilo struktūru veiktais darbs visā Sīrijā.

9. Šodien ES apstiprināja papildu ierobežojošus pasākumus pret Sīriju. ES ir gatava sadarboties ar tiem, kas ir nopietni apņēmušies veikt patiesi demokrātisku pāreju. Kamēr turpināsies represijas, ES turpinās īstenot politiku, ar kuru tiek noteikti papildu pasākumi, kas vērsti pret režīmu, nevis pret civiliedzīvotājiem. ES arī turpinās mudināt starptautisko kopienu apvienot centienus, lai piemērotu un īstenotu ierobežojošos pasākumus pret Sīrijas režīmu un tā atbalstītājiem. Saistībā ar minēto ES pauž gandarījumu par ceturto sanāksmi, ko Starptautiskā darba grupa sankciju jautājumos 20. septembrī rīkoja Hāgā. Tā aicina visus Sīrijas iedzīvotājus norobežoties no režīma represīvās politikas, lai veicinātu politisku pāreju.

10. ES apņemas cieši un vispusīgi sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, plānojot to, kā nodrošināt, lai starptautiskā kopiena būtu gatava ātri sniegt atbalstu Sīrijai, kad notiks pāreja. Šajā ziņā ES uzsver, cik svarīgi ir izveidot pārejas struktūru. ES pauž gandarījumu par otro sanāksmi, kas 2012. gada 4. septembrī Berlīnē pulcēja Sīrijas tautas draugu darba grupu ekonomikas atjaunošanas un attīstības jautājumos.

ES pauž bažas par Sīrijas kultūras mantojuma iznīcināšanu.

Tiklīdz sāksies patiesi demokrātiska pāreja, ES ir gatava ar Sīriju attīstīt jaunu un vērienīgu partnerību visās kopēju interešu jomās, cita starpā palīdzot izvērtēt pēckonflikta vajadzības, mobilizējot atbalstu, veidojot iestāžu struktūru, stiprinot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības un atbalstot pārejas posma tiesiskumu un politisko pāreju.

11. Jautājumi par spriedzi, ko šī situācija rada pie ES ārējām robežām, tiks apspriesti nākamajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē."

Ņemot vērā vardarbības pastiprināšanos Sīrijā, Padome noteica vēl stingrākas ES sankcijas pret Sīrijas režīmu. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei 14793/12.

- Ēģipte

Padome izvērtēja gatavošanos darba grupas sanāksmei ar Ēģipti, kas 13. un 14. novembrī notiks Kairā.

Tuvo Austrumu miera process

Padome izvērtēja Tuvo Austrumu miera procesu, turpinot darbu, kas veikts ANO Ģenerālajā asamblejā septembrī.

Irāna

Padome pārrunāja situāciju Irānā un pieņēma šādus secinājumus.

"1. Padome atkārtoti pauž nopietnas un arvien dziļākas bažas par Irānas kodolprogrammu un to, ka Irānai ir nekavējoties jāievēro visas starptautiskās saistības, tostarp pilnībā jāīsteno ANO DP un SAEA Valdes rezolūcijas.

2. Padome nosoda to, ka, pārkāpjot ANO DP un SAEA Valdes rezolūcijas, turpinās bagātināta urāna ražošana un Irānas urāna bagātināšanas jaudas palielināšana, tostarp Fordow objektā, un ilgstošās darbības ar smago ūdeni, kā tas ir minēts jaunākajā SAEA ziņojumā. Padome ar īpašām bažām atzīmē, ka Irāna traucē SAEA darbā, kas vērsts uz to, lai precizētu visus neskaidros jautājumus, tostarp attiecībā uz Irānas kodolprogrammas iespējamo militāro aspektu. Tāpēc Padome pauž gandarījumu par to, ka SAEA Valde ar pārliecinošu vairākumu 2012. gada 13. septembrī pieņēma rezolūciju, nolemjot, ka Irānas sadarbība ir ļoti būtiska un steidzama, lai atjaunotu starptautisko paļāvību, ka Irānas kodolprogramma ir domāta vienīgi mierīgiem nolūkiem.

3. Irāna rīkojas, klaji pārkāpjot savas starptautiskās saistības, un joprojām atsakās pilnībā sadarboties ar SAEA, lai kliedētu bažas par tās kodolprogrammu. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar iepriekšējiem Eiropadomes un Padomes secinājumiem, Padome ir vienojusies par papildu ierobežojošiem pasākumiem finanšu, tirdzniecības, enerģētikas un transporta nozarēs, kā arī par papildu iekļaušanu sarakstā, īpaši tādu vienību iekļaušanu sarakstā, kas darbojas naftas un gāzes rūpniecībā. Padome ir konkrēti vienojusies aizliegt visus darījumus starp Eiropas un Irānas bankām, ja vien saskaņā ar stingriem nosacījumiem tam iepriekš nav dota atļauja, izņēmums ir humanitāras vajadzības. Turklāt Padome ir nolēmusi pastiprināt ierobežojošus pasākumus pret Irānas Centrālo banku. Ir noteikti papildu ierobežojumi eksportam, īpaši attiecībā uz grafītu, metāliem, uz rūpniecības procesiem paredzētu programmatūru, kā arī pasākumi attiecībā uz kuģu būves rūpniecību.

4. Ar ierobežojošiem pasākumiem, par kuriem šodien tika panākta vienošanās, ir paredzēts vērsties pret Irānas kodolprogrammu un Irānas režīma ienākumiem, kas tiek izmantoti programmas finansēšanai, un tie nav vērsti pret Irānas tautu. Irānas režīms pats var rīkoties atbildīgi un izbeigt šīs sankcijas. Kamēr tas to nedara, Padome joprojām ir apņēmības pilna ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem palielināt spiedienu uz Irānu saskaņā ar divējādo pieeju.

5. Padome no jauna apliecina Eiropas Savienības ilgstošo apņemšanos rast diplomātisku risinājumu Irānas kodoljautājumam saskaņā ar divējādo pieeju.

6. Padome atkārtoti apstiprina, ka ES mērķis joprojām ir panākt visaptverošu, sarunās gūtu ilgtermiņa noregulējumu, ar kuru stiprinātu starptautisko paļāvību, ka Irānas kodolprogramma ir domāta vienīgi mierīgiem nolūkiem, vienlaikus respektējot Irānas likumīgās tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar KNL, pilnībā ņemot vērā ANO Drošības padomes un SAEA Valdes rezolūcijas. Padome pauda gandarījumu par apņēmību gūt diplomātisku risinājumu, ko 27. septembrī Ņujorkā pauda E3+3 ārlietu ministri, un pilnībā atbalsta E3+3 vārdā īstenotos Augstās pārstāves centienus šajā sakarā. E3+3 ir sagatavojuši ticamu un būtisku priekšlikumu, lai veicinātu uzticēšanos sarunās, ko risinās pēc kopīgi pieņemtiem savstarpīguma principiem un ar pakāpenisku pieeju. Padome mudina Irānu konstruktīvi līdzdarboties, pievēršoties tam, lai panāktu vienošanos par konkrētiem uzticības veicināšanas pasākumiem, nopietni iesaistoties sarunās un kliedējot starptautiskās sabiedrības bažas."

Turklāt Padome ievērojami paplašināja ES ierobežojošos pasākumus, pamatojot to ar nopietnām un pieaugošām ES bažām par Irānas kodolprogrammu. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei 14803/12

Turpmāki pasākumi pēc ES un Ķīnas samita

Padome apmainījās ar viedokļiem par 20. septembra ES un Ķīnas samita rezultātiem, gatavojoties Eiropadomes 18. un 19. oktobra sanāksmei un vadītāju apspriedēm par attiecībām ar stratēģiskajiem partneriem.

Austrumu kaimiņreģions

- Baltkrievija

Pusdienu laikā ministri apsprieda stāvokli Baltkrievijā pēc parlamenta vēlēšanām 23. septembrī. Padome pieņēma šādus secinājumus.

"1. Atgādinot Padomes 2011. gada 31. janvāra, 2011. gada 20. jūnija un 2012. gada 23. marta secinājumus, Padome norāda, cik lielu nozīmi tā piešķir šai valstij, kas robežojas ar ES, un šīs valsts pilsoņiem, un joprojām ir dziļi noraizējusies par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu neievērošanu Baltkrievijā.

2. Atsaucoties uz ES Augstās pārstāves Ketrinas Eštones (Catherine Ashton) un komisāra Štefana Files (Štefan Füle) paziņojumu, Padome pauž nožēlu par 2012. gada 23. septembra parlamenta vēlēšanām, kas notika represiju gaisotnē un izvērtās par vēl vienu neizmantotu iespēju rīkot vēlēšanas Baltkrievijā atbilstoši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un starptautiskajiem standartiem. Tā aicina Baltkrievijas iestādes pievērsties EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ieteikumiem un šajā nolūkā pilnībā sadarboties ar EDSO/ODIHR, un atļaut EDSO birojam atgriezties Baltkrievijā.

3. Padome atkārtoti aicina nekavējoties atbrīvot un attaisnot visus pārējos politiski ieslodzītos. Tā norāda, ka Sergeja Kavaļenka (Syarhei Kavalenka) atbrīvošana ir pozitīvs signāls, bet pauž nožēlu, ka šī atbrīvošana notika tikai pēc apžēlošanas lūguma iesniegšanas prezidentam. Tāpat Padome vēl aizvien ir dziļi norūpējusies par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz papildu cietumsodiem, un nemitīgajiem ziņojumiem par sliktu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem.

4. Padome vēlreiz aicina Baltkrievijas iestādes izbeigt pilsoniskās sabiedrības, politiskās opozīcijas un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu vajāšanu. Padome mudina Baltkrievijas iestādes ievērot Cilvēktiesību padomes Rezolūciju 20/13, tostarp īstenot visus ieteikumus, kas iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra 2012. gada aprīļa ziņojumā, un pilnībā sadarboties ar jauno ANO īpašo referentu Baltkrievijas jautājumos.

5. Tā kā ne visi politiski ieslodzītie ir atbrīvoti un neviens no ieslodzījuma atbrīvotais nav attaisnots, kā arī ņemot vērā to, ka situācija cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanas jomā neuzlabojas, Padome nolēma pagarināt spēkā esošos ierobežojošos pasākumus līdz 2013. gada 31. oktobrim. Tālab Padome atgādina par saviem 2012. gada 23. marta secinājumiem un vēlreiz uzsver, ka tās politika attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem joprojām ir atvērta un pastāvīgi tiek pārskatīta.

6. ES solidaritātes gaisotnē Padome vēlreiz aicina Baltkrieviju pilnībā ievērot starptautiski atzītās diplomātiskās privilēģijas un imunitāti attiecībā uz ES dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem Baltkrievijā, tostarp atļaut tiem pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.

7. Padome atkārtoti pauž savu stingro apņemšanos stiprināt ES saikni ar Baltkrievijas tautu un pilsonisko sabiedrību. Padome turpina pilnībā atbalstīt "Eiropas dialogu par modernizāciju" un apliecina nodomu turpināt tā izstrādi. Tā atzīmē, ka Eiropas dialogs ir veicinājis Baltkrievijas sabiedrības pārstāvju padziļinātas debates ar mērķi izvirzīt konkrētas idejas par reformu vajadzībām, un mudina Baltkrievijas iestādes iesaistīties šajās diskusijās.

8. Padome atgādina par ES gatavību sākt sarunas par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, kas pastiprinātu cilvēku savstarpējos kontaktus par labu Baltkrievijas iedzīvotājiem kopumā, un pauž nožēlu, ka Baltkrievijas iestādes nav reaģējušas uz Komisijas 2011. gada jūnija aicinājumu sākt sarunas. Vienlaikus Padome pauž gandarījumu par to, ka ES dalībvalstis turpina optimāli izmantot Vīzu kodeksa piedāvātās iespējas, īpaši iespējas atcelt un samazināt vīzu maksas noteiktām Baltkrievijas pilsoņu kategorijām vai atsevišķos gadījumos, un būtu gandarīta, ja tiktu rasta iespēja pētīt veidus, kā vēl vairāk samazināt vīzu maksas Baltkrievijas pilsoņiem.

9. Padome joprojām ir uzticīga savai kritiskas pieejas politikai, tostarp izmantojot dialogu un iesaistoties Austrumu partnerībā, un atgādina, ka nosacījums divpusējo attiecību attīstībai Austrumu partnerības ietvaros ir Baltkrievijas panākumi demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principu ievērošanā. Padome atkārtoti apliecina ES vēlmi palīdzēt Baltkrievijai izpildīt šos pienākumus."

Turklāt tā vēl par 12 mēnešiem pagarināja ES ierobežojošos pasākumus pret Baltkrieviju. Plašāka informācija par ES un Baltkrievijas attiecībām pieejama faktu lapā par Eiropas Savienību un Baltkrieviju.

– Gruzija

Pusdienu laikā ministri pārrunāja situāciju Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām 1. oktobrī. Padome pieņēma šādus secinājumus:

"1. Padome atzinīgi vērtē parlamenta vēlēšanas, kas Gruzijā norisinājās 2012. gada 1. oktobrī, un sveic Gruzijas tautu ar šo nozīmīgo soli pretim demokrātijas nostiprināšanai valstī. Padome ņem vērā EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) kopumā pozitīvo sākotnējo novērtējumu par šo vēlēšanu norisi, un apņemas atbalstīt Gruziju EDSO/ODIHR ieteikumu īstenošanā.

2. Padome aicina visas Gruzijas valsts iestādes un politiskās partijas turpmākajā pārejas periodā konstruktīvi sadarboties, lai nodrošinātu stabilitāti, tiesiskumu, cilvēktiesības un labu pārvaldību, pilnībā respektējot demokrātiski pausto tautas gribu un parlamenta un prezidenta attiecīgos pienākumus saskaņā ar Gruzijas Konstitūciju. Padome atzinīgi vērtē savlaicīgu kontaktu nodibināšanu starp pusēm un gan nākamās, gan pašreizējās administrācijas pārstāvju apņemšanos nodrošināt efektīvu un pārskatāmu politisko pāreju.

3. Padome apliecina ES apņemšanos Austrumu partnerības kontekstā darbu vērst uz politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Gruziju, un atkārtoti apliecina ES apņemšanos tiekties uz kopīgu mērķi noteiktā laikā ieviest bezvīzu ceļošanas režīmu ar noteikumu, ka ir radīti priekšnosacījumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei. Padome atzīst Gruzijas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu, un cer turpināt ciešu sadarbību ar Gruziju saistībā ar vērienīgo abpusējo rīcības programmu. Šajā sakarā Padome arī atgādina Austrumu partnerības dalībvalstu ārlietu ministru 2012. gada 23. jūlija sanāksmes kopīgo paziņojumu, kurā minēts ceļvedis, kas veido pamatu Austrumu partnerības uzraudzības un turpmākās īstenošanas veicināšanai.

4. ES ir gatava sniegt atbalstu un padomus jaunajai administrācijai un turpināt tehnisko dialogu, lai nodrošinātu nepārtrauktību un saglabātu stimulu sarunās par asociācijas nolīgumu, tostarp padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, un attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saistībā ar pašreizējo dialogu par vīzu režīmu. Padome uzver apņemšanos sniegt ES atbalstu Gruzijas īstenotajām nepieciešamajām iekšējām reformām šajās jomās. Padome cer uz iespējami ātru jaunā premjerministra vizīti.

5. Padome uzsver, cik izšķiroši svarīga demokrātiskajai attīstībai ir gan efektīva parlamentārā opozīcija, gan sparīga pilsoniskā sabiedrība, un atkārtoti apliecina nodomu turpināt atbalstīt spēju veidošanu šajās jomās.

6. Padome atkārtoti apliecina stingru atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai neaizskaramībai tās starptautiski atzītajās robežās. ES cer uz Gruzijas turpmāku iesaistīšanos Ženēvas starptautiskajās apspriedēs, un Gruzijas efektīvas politikas īstenošanu attiecību veidošanā ar separātiskajiem reģioniem. ES atkārtoti apstiprina apņemšanos turpināt piedalīties stabilizācijas un konflikta risināšanas centienos Gruzijā, tostarp turpinot darboties par līdzpriekšsēdētāju Ženēvas pārrunās, turpinot ESĪP centienus un nodrošinot turpmāku ES pārraudzības misijas (EUMM) klātbūtni. Padome aicina Gruziju turpināt atbalstīt EDSO misijas atgriešanos Gruzijā."

Sistēmas izstrāde tūkstošgades attīstības mērķiem laikposmam pēc 2015. gada – turpmākie pasākumi pēc "Rio+20"

Attīstības ministri apsprieda, kuriem principiem vajadzētu būt visaptverošas ES pieejas pamatā attiecībā uz attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un turpmākiem pasākumiem pēc "Rio+20". Viņi izskatīja vairākus jautājumus, tostarp to, kā iesaistīties nākotnes attīstības programmas īstenošanā, ņemot vērā gūto pieredzi no tūkstošgades attīstības mērķiem. Vairāki ministri īpaši uzsvēra, ka ir svarīgi kā galveno mērķi nākotnes attīstības programmā paturēt nabadzības izskaušanu, tajā pat laikā novēršot iespējamās nepilnības esošajos TAM, piemēram, cilvēktiesības, pārvaldība, pārskatatbildība, ilgtspējīga izaugsme, kā arī nestabilitāte un konflikta vai pēckonflikta situācijas.

Ministri arī apmainījās ar viedokļiem par turpmākajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem attīstības programmā pēc 2015. gada. Vairāki ministri arī pauda viedokļus par to, kā ES varētu veicināt integrētu pieeju finansēšanai un citiem īstenošanas veidiem, tostarp ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību.

Daudzi ministri arī minēja, ka ir svarīgi vienoties par kopēju ES nostāju attiecībā uz attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un turpmākiem pasākumiem pēc "Rio+20". Svarīga būs arī palīdzība stratēģiskām partnervalstīm attiecīgās starptautiskās pārrunās.

Šīs diskusijas palīdzēs sagatavot Komisijas paziņojumu par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada. Paziņojums ir gaidāms 2013. gada janvāra sākumā, un tas būs pamats turpmākajām diskusijām.

ES atbalsts ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībās, kurās notiek pāreja

Attīstības ministri, balstoties uz Komisijas paziņojumu (14662/12), apsprieda, kā vislabāk tajās valstīs, kurās piedzīvo nozīmīgas politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas, tā saucamajās pārejas posmā esošajās valstīs, sniegt atbalstu ilgtspējīgām pārmaiņām.

Ministri apsprieda veidus, kā pilnībā izmantot pašu ES dalībvalstu bagāto pārejas pieredzi un zināšanas, tostarp plašāk izmantojot Eiropas pārejas posma pieredzes kompendija (European transition compendium) datubāzi tiešsaistē.

Vairāki ministri uzstāja, – lai nodrošinātu veiksmīgus pārejas procesus, svarīga ir pašu valstu atbildība. ES atbildes rīcībai būtu jābalstās uz valsts vajadzībām un vajadzētu būt pielāgotai katrai situācijai. ES arī vajadzētu noteikt pamudinājumus, lai efektīvi atbalstītu reformas saskaņā ar principu "vairāk par vairāk" (vairāk atbalsta par lielākām un ātrākām reformām).

Kādā no turpmākajām Padomes sanāksmēm šīs diskusijas palīdzēs sagatavot Padomes secinājumus, ar kuriem noteiks ES pieeju ilgtspējīgu izmaiņu atbalstam pārejas posmā esošām valstīm.

ES nostāja attiecībā uz izturētspēju

Attīstības ministri apsprieda iespējas, kā risināt pastāvīgas neaizsargātības problēmu un attīstīt izturētspēju krīzes situācijās, pamatojoties uz Kopīgo paziņojumu "ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība" (14616/12).

Ministri apmainījās ar viedokļiem par to, kā uzlabot efektivitāti ES atbalstam ar mērķi samazināt neaizsargātību valstīs, kuras pakļautas pārtikas trūkumam un katastrofām. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi iekļaut izturētspēju kā galveno ES ārējā atbalsta mērķi humānās palīdzības un attīstības palīdzības saskarsmes punktā.

Šīs debates dos ieguldījumu Padomes secinājumu sagatavošanā, ar kuriem noteiks ES pieeju attiecībā uz izturētspēju.

* * *

Padome pieņēma paziņojumu par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ES.

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

ĀRLIETAS

Līdzdalības nolīgums ar Kosovu

Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par pamatnolīgumu ar Kosovu * attiecībā uz tās līdzdalību Savienības programmās un pieņēma sarunu norādes.

Bosnija un Hercegovina

Padome pieņēma šādus secinājumus.

"Padome no jauna apliecina savu viennozīmīgo atbalstu saistībā ar Eiropas Savienības perspektīvu Bosnijai un Hercegovinai – suverēnai un vienotai valstij ar pilnīgu teritoriālo integritāti. Tā atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot 2011. gada marta, oktobra, decembra un 2012. gada jūnija secinājumus. Padome atzinīgi vērtē operācijas Althea pārstrukturizāciju, kas pabeigta 2012. gada 1. septembrī, ar Bosnijā un Hercegovinā izvietoto spēku skaitlisku samazinājumu, kas veiksmīgi pievēršas spēju veidošanai un mācībām, vienlaikus saglabājot potenciālu stiprināt Bosnijas un Hercegovinas varas iestāžu preventīvās spējas, ja situācija to prasa. Tā pauž bažas par pašreizējo politisko situāciju Bosnijā un Hercegovinā, tomēr atzīst, ka drošības vide ir saglabājusies mierīga un stabila, un atzīmē, ka Bosnijas un Hercegovinas varas iestādes līdz šim ir apliecinājušas savu spēju tikt galā ar draudiem stabilai un drošai videi. Šajā sakarā – kā daļu no kopējās ES stratēģijas Bosnijai un Hercegovinai – Padome apliecina ES gatavību šajā posmā turpināt uzturēt aktīvu militāru klātbūtni, lai atbalstītu Bosnijas un Hercegovinas centienus saglabāt drošu vidi atbilstīgi atjaunotajām ANO pilnvarām."

Iecelšana amatā Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrās

Padome pieņēma pārstrādātas pamatnostādnes par kritērijiem attiecībā uz atlases procedūrām ANO sistēmas organizācijās, ES pieteikumu koordināciju un atbalstu trešo valstu kandidātiem.

Eritreja – ierobežojoši pasākumi

Padome ES tiesību aktos īstenoja izmaiņas ANO sankciju režīmā pret Eritreju Attiecīgi tā no pastāvošā ieroču embargo, ko attiecina uz Eritreju, izslēdza aizsargtērpus ANO personāla vajadzībām un tādu militāro ekipējumu, kas nav nāvējošs un kas paredzēts vienīgi humanitārām vajadzībām.

Somālija – ierobežojoši pasākumi

Pēc pārmaiņām, par kurām lemts ANO Drošības padomē, Padome izdarīja grozījumus ierobežojošajos pasākumos saistībā ar situāciju Somālijā. Tā sarakstam, kurā iekļautas personas, uz kurām attiecina aizliegumu ieceļot Eiropas Savienībā un līdzekļu iesaldēšanu un kuras nedrīkst iegādāties ieročus vai militāro ekipējumu, pievienoja divas personas. Vienlaicīgi tā no pastāvošā ieroču embargo, ko piemēro Somālijai, izslēdza ieročus, kurus paredzēts izmantot ANO Politiskā biroja vajadzībām.

Attiecības ar Libānu

Padome pieņēma ES nostāju Asociācijas padomes ar Libānu sestajai sanāksmei, kas paredzēta 17. oktobrī Briselē.

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā

Padome pieņēma secinājumus "Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi – Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā" (14451/12), kuros izklāstīja atjaunotu ES pilsoniskās sabiedrības atbalsta politiku, kurā īpaša uzmanība pievērsta ilgtermiņa partnerībām ar partnervalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Īpaši Padome atzīst pilntiesīgas pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu kā jebkuras demokrātiskas sistēmas svarīgam komponentam un kā būtiskam elementam, lai sekmētu efektīvāku politiku, taisnīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi.

Sociālā aizsardzība Eiropas Savienības attīstības sadarbības kontekstā

Padome pieņēma secinājumus par sociālo aizsardzību Eiropas Savienības attīstības sadarbības kontekstā (14444/12). Īpaši Padome atzīst, ka sociālās aizsardzības politikai sabiedrībā var būt pārveidojoša loma, sekmējot taisnīgumu, veicinot sociālo iekļaušanu un dialogu ar sociālajiem partneriem. Tās secinājumi nosaka turpmākās ES attīstības sadarbības vadošos principus sociālās aizsardzības jomā, pamatojoties uz diferencētu pieeju, ņemot vērā partnervalstu vajadzības, prioritātes un spējas, un ar mērķi atbalstīt ietverošas un valsts līmeņa sociālās aizsardzības politikas un programmas.

Attīstības finansēšana

Padome pieņēma secinājumus par attīstības finansēšanu (14272/12), īpaši apstiprinot ES un tās dalībvalstu saistības šajā jomā, kā arī to vispusīgo pieeju, palīdzot jaunattīstības valstīm mobilizēt finansējumu no visiem pieejamajiem avotiem, lai līdz 2015. gadam sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus.

2012. gada pārskats par ES attīstības un ārējās palīdzības politiku 2011. gadā

Padome pieņēma secinājumus par 2012. gada ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un to īstenošanu 2011. gadā (13107/12).

Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds – Āfrikas Savienības lūgumu apstiprinājums

Padome vienojās, ka ES būtu jāatbalsta Āfrikas Savienības lūgums papildināt Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF), pārdalot EUR 100 miljonus no 10. Eiropas Attīstības fonda vispārējām rezervēm APF miera atbalsta operāciju sadaļai. Tā būs ES nostāja ĀKK un ES Vēstnieku komitejā. Plašāku informāciju skatīt dokumentā 13933/1/12.

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

Nolīgums ar Kaboverdi par vīzu atvieglotu izsniegšanu

Padome pieņēma lēmumu par to, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu Kaboverdes Republikas un Eiropas Savienības pilsoņiem (14202/12), pamatojoties uz savstarpīgumu un ja paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas (14203/12).

Nolīgumi par vīzu režīma atvieglojumiem parasti tiek noslēgti līdz ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem starp ES un trešām valstīm. Paredzēts, ka atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Kaboverdi tiks parakstīts 2013. gada sākumā un abi nolīgumi stāsies spēkā tajā pašā dienā, visticamāk, līdz 2013. gada vasarai.

Pirms tiks noslēgts nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu, to nosūtīs Eiropas Parlamentam, lai saņemtu tā piekrišanu. Nolīgums Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Dānijai nav saistošs.

RAKSTISKĀ PROCEDŪRA

Publiska piekļuve Padomes dokumentiem

Eiropadome 2012. gada 9. oktobrī ar rakstisku procedūru pieņēma atbildi uz atkārtotu pieteikumu 19/c/01/12 (EUCO 181/12).

* :

Šāds apzīmējums neskar nostājas par statusu, un tas atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website