Navigation path

Left navigation

Additional tools

Ņujorkā, 2012. gada 26. septembrī Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy), Eiropadomes priekšsēdētājs, uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67. sesijā

European Council - PRES/12/402   26/09/2012

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

EIROPADOME PRIEKŠSĒDĒTĀJS

LV

Ņujorkā, 2012. gada 26. septembrī

EUCO 178/12

PRESSE 402

PR PCE 152

Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy),
Eiropadomes priekšsēdētājs,
uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ģenerālās asamblejas 67. sesijā

Uzstājoties Ņujorkā, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis Van Rompejs šodien Eiropas Savienības vārdā uzrunāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67. sesiju.

Savu uzstāšanos veltot galvenokārt norisēm Arābu pasaulē, priekšsēdētājs Van Rompejs atkārtoti pieminēja ES atbalstu pārejai uz demokrātiju pēc Arābu pavasara: "Katra valsts pati ir atbildīga par virzienu, kurā tā dosies, un par to, lai tiktu piepildītas tās tautas vēlmes. Eiropas Savienība būs ar tām kopā visā šajā ceļā. Esam gatavi iesaistīties uz ilgu laiku. Vēlos vēlreiz apstiprināt – mēs joprojām ticam vēstij, ko sniedza Arābu pavasaris."

Vēršoties pie pasaules līderiem saistībā ar nesenajiem vardarbīgajiem protestiem, Hermanis Van Rompejs teica: "Ikvienam no šeit sanākušajiem ir pienākums aizsargāt un veicināt iecietību un cieņu."

Runājot par pilsoņu karu, kas plosās Sīrijā, Eiropadomes priekšsēdētājs aicināja īstenot pašu sīriešu vadītu politisku pāreju un paziņoja: "Tiem, kas ir atbildīgi par apspiešanu, nav vietas jaunajā Sīrijā un ir jāatkāpjas."

Savas uzstāšanās noslēgumā runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, priekšsēdētājs Van Rompejs aicināja koordinēt centienus, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos visā pasaulē: "Lai gan krīze vēl nav beigusies, šķiet, ka apņēmība, kas bija vērojama laikā pēc "Lehman" sabrukuma, ir vājinājusies, un mums tā ir jāatmodina. Visām lielākajām tautsaimniecībām ir jāsniedz savs ieguldījums izaugsmes atjaunošanai pasaules ekonomikā."

* * *

FR

Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja kungs, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Demokrātijas vēršanās plašumā, kas ar vairākiem spēcīgiem viļņiem notikusi kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas izveides, ir no jauna paātrinājusies, un mēs visi varam par to priecāties.

Neaizmirstot par grūtībām un neveiksmēm citviet, es jo īpaši domāju par pozitīvajām norisēm Mjanmā, Somālijā, par jaunajām demokrātijām visā pasaulē, piemēram, Austrumtimorā. Tomēr pirmkārt, protams, es šodien domāju par pārmaiņām, kas pašlaik notiek Arābu pasaulē.

EN

Kad Arābu pasauli pārņēma šīs vēsturiskās pārmaiņas, tās dziļi saviļņoja emocijas visos, kuri tās vēroja – gan pašā reģionā, gan aiz tā robežām. Bija bailes – par asinsizliešanu un reģionālu nestabilitāti, par ekstrēmisma pieaugumu – un neziņa par to, kas vēl gaidāms. Tomēr lielum lielais pasaules vairums raudzījās notiekošajā ar solidaritāti, izpratni un cerību.

Arī mēs Eiropā, būdami ģeogrāfiski tik tuvu, mūsu sabiedrībām esot tik cieši saistītām ar to valstu sabiedrībām, kurām nākas piedzīvot šos satricinājumus, arī mēs skaidri apzinājāmies, ka šīs pārmaiņas – un riski un iespējas, kas vēl gaidāmi, – tiešā veidā kā kaimiņus skars arī mūs.

Protams, cerības bija ļoti lielas. Bija vilinājums notikumus Tunisā vai Kairā uztvert kā kādas pasaku grāmatas ievadu … Taču šī ir vēstures grāmata. Tai ir arī tumšas lappuses, no kurām dažas traģiskā kārtā tiek rakstītas tieši šajā brīdī. Un mēs nedrīkstam aizmirst kādu vienkāršu patiesību – ilgstošu pārmaiņu panākšanai ir vajadzīgs laiks. Nav burvestības, ar ko panākt, lai raiti darbotos jaunas demokrātiskas institūcijas. Nevar pavicināt burvju nūjiņu un panākt, lai ekonomika strauji mainītu virzienu, vai radīt darbvietas miljoniem jaunu vīriešu un sieviešu. Pēc diktatora aiziešanas nevar pēkšņi pagaist dziļš saspīlējums.

Priekšā ir ilgs pārejas ceļš. Nav šaubu, ka tajā nāksies sastapties ar vilšanos, būs nepareizi pagriezieni, kavēkļi un neveiksmes. Tomēr esmu cieši pārliecināts, ka par spīti grūtībām šis ir pareizais virziens.

Un nav ceļa atpakaļ. Lai vai ko nenesīs nākotne, Arābu pavasaris būs un paliks pagrieziena punkts. Šī kustība ir neatgriezeniska. Kad tauta ir atguvusi savu balsi – kas ir neaizmirstama pieredze visiem tiem, kuri nekad agrāk nav uzklausīti –, to vairs nevar apklusināt.

Katra valsts pati ir atbildīga par virzienu, kurā tā dosies, un par to, lai tiktu piepildītas tās tautas vēlmes. Eiropas Savienība būs ar tām kopā visā šajā ceļā. Esam gatavi iesaistīties uz ilgu laiku. Vēlos vēlreiz apstiprināt – mēs joprojām ticam vēstij, ko sniedza Arābu pavasaris.

Eiropieši ir vieni no tiem, kas vislabāk saprot, ka politiskas pārmaiņas nevar būt nesāpīgas un nenotiek vienā acumirklī. Mēs zinām, kas ir ilga pāreja. Kad pirmo reizi tika uzsākts Eiropas integrācijas process, kas bija vēl mana mūža laikā, lielākā daļa valstu, kas pašlaik ir tās dalībvalstis, vēl nebija demokrātijas. Mūsuprāt, šāda mēroga pāreja jāvērtē nevis pēc tās ātruma, bet gan pēc tās virziena, kā arī pēc tā, kas panākts ar neskaitāmiem soļiem uz priekšu.

Sākumpunkts ir brīvas un taisnīgas vēlēšanas, un mēs tāpēc sveicam to, kas panākts Tunisijā, Lībijā, Ēģiptē un citās valstīs, sekmīgi rīkojot demokrātiskas vēlēšanas, kurās daudzi pilsoņi pirmo reizi savas dzīves laikā balsoja brīvi, vēlēšanas, kurās mēs ar prieku dalījāmies ar savu pieredzi, ar to iepazīstinot valsts un vietējās iestādes.

Lai agrāk vai vēlāk visiem nodrošinātu darbvietas, sociālo taisnīgumu un vārda brīvību, šim gigantiskajam demokrātijas procesam būs ik brīdi un katru dienu jāpārvar tādi šķēršļi kā korupcija, birokrātija un ekonomiskas privilēģijas un jāuztur politiskā griba panākt, lai visi būtu iekļauti. Tie ir svarīgi centieni, kuros daudzi sniedz savu ieguldījumu. No savas puses mēs visā reģionā konsultējam uzņēmējus un ierēdņus, palīdzam apmācīt tiesnešus un policistus un atbalstam žurnālistus un pilsoniskās sabiedrības grupas.

Mūsu pieredze māca, ka sabiedrības ir spēcīgākas tad, kad arī sievietes var pilnībā piedalīties savu valstu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kad tiek uzklausītas viņu balsis un tiek respektēta viņu izvēle.

Kad vara jau iegūta, var būt kārdinājums dažiem atteikt tiesības, kas vēl nesen nebija pieejamas nevienam. Taču demokrātija var plaukt tikai tad, kad tā visai savai tautai – neatkarīgi no dzimuma, reliģijas, valodas vai etniskās piederības – dod vienlīdzīgas iespējas paust savu viedokli un vienādas tiesības, ko garantē gan likums, gan prakse.

Visbeidzot, kaimiņi var panākt vairāk, ja strādā kopā, un tādēļ mēs dalāmies pieredzē, ko paši no savas Eiropas Savienības esam guvuši tādos jautājumos kā enerģētikas tīklu savienošana vai reģionālu šķēršļu likvidēšana tirdzniecībai.

Panākt, ka kopējā vēlmē pēc miera, demokrātijas un labklājības tuvinās un samierinās bijušie ienaidnieki, ir bijis viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem.

Cieņa, iecietība un atteikšanās no vardarbības ir tās pamatvērtības, bez kurām nav iespējams saskanīgi dzīvot kopā.

Tās ir trauslas vērtības – lai tās uzturētu, ir vajadzīga nemitīga uzmanība, jo īpaši globālā, digitālā pasaulē, kurā visu veidu vēstījumi var izplatīties ātrāk nekā jebkad agrāk un kurā ar tiem viegli iespējams manipulēt.

Iecietība ir spēja paciest kritiku, piedāvāt dialogu, atturēties no vardarbības – tādēļ tā liecina par pašapziņu. Vienlaikus svarīga vērtība dzīvošanai kopā ir arī cieņa pret citu ticību un uzskatiem. Iecietība un cieņa visdziļāko jēgu iegūst atklātā sabiedrībā, kura aizsargā vārda brīvību. Ikvienam no šeit sanākušajiem ir pienākums aizsargāt un veicināt iecietību mūsu valstīs un starp tām, kā arī cieņu. Vardarbību un slepkavības, kā notika ar ASV vēstnieku Kristoferu Stīvensu (Christopher Stevens), nekad nevar attaisnot – neatkarīgi no to motivācijas.

Priekšsēdētāja kungs, šodien es pievienoju Eiropas balsi tiem, kas runājuši, lai paustu nožēlu par pilsoņu karu, kas plosās Sīrijā. Pasaule ir saliedēta šausmās un nosodījumā, noraugoties desmitiem tūkstošu cilvēku masveida noslepkavošanā, taču – būsim atklāti– līdz šim mēs neesam spējuši apturēt šo nežēlīgo vardarbību.

Protams, Eiropa un citi sniedz bēgļiem humāno palīdzību, protams, mēs atbalstām tos, kuri riskē ar dzīvību, vācot pierādījumus par masveida slepkavībām, protams, mūsu diplomāti Damaskā dara visu, kas ir viņu spēkos, lai atbalstītu ANO centienus panākt miermīlīgu risinājumu, taču mēs arī turpmāk būsim bezspēcīgi, ja vien starptautiskā sabiedrība neapvienosies kopīgā apņēmībā izbeigt šo bezjēdzīgo vardarbību, kas draud izraisīt haosu visā reģionā.

Priekšsēdētāja kungs, vēlos paust atzinību par ģenerālsekretāra, kā arī īpašā sūtņa Brahimi (Brahimi) kunga izcilo darbu un stingro apņēmību, meklējot risinājumu, lai pārvarētu šo traģēdiju. Es paužu gandarījumu arī par iniciatīvām ar mērķi apvienot galvenos reģiona dalībniekus, veidojot saskaņotu starptautisku pieeju. Eiropas līderi iepriekšējos šā gada mēnešos aicināja visus Drošības padomes locekļus strādāt kopā, cenšoties apturēt vardarbību. Šodien šis aicinājums ir vēl steidzamāks.

Sīrijai ir strauji jāvirzās uz pašu sīriešu vadītu politisku pāreju, atbildot uz Sīrijas tautas vēlmēm pēc demokrātijas un vienlaikus pilnībā respektējot minoritāšu pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības. Tā ir vienīgā izeja. Savukārt tiem, kas ir atbildīgi par apspiešanu, nav vietas jaunajā Sīrijā un ir – ir – jāatkāpjas.

Jo ilgāk šis konflikts turpināsies, jo radikālāki kļūs cilvēki, un jo vairāk tiks nevajadzīgi izlietas asinis, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai dziedētu brūces.

Drošības situācija joprojām ir sarežģīta un trausla daudzās pasaules daļās. Arābu pavasara notikumiem nevajadzētu novērst mūsu uzmanību no steidzamā uzdevuma panākt mieru Tuvajos Austrumos – tieši otrādi.

Ir arī citas neatliekamas problēmas, proti, jārisina nestabilitāte un humanitārā situācija Sāhelas reģionā, jārod miers un stabilitāte Lielo ezeru reģionā, jāpārliecina KTDR atteikties no tās kodolieroču un raķešu programmām un sarunās jārod risinājums Irānas kodolproblēmai, kas ir viens no jautājumiem, kura risināšanā ir tieši iesaistījusies Eiropas Savienība.

Mums jārisina visi šie jautājumi, zinot, ka noturīgiem risinājumiem ir vajadzīga visu iesaistīto valstu politiskā griba. Līdzīgā kārtā ir svarīgi, lai mazinātos saspīlējums Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas jūras apgabalos un lai strīdi tiktu atrisināti miermīlīgi – sadarbības garā un respektējot starptautiskās tiesības.

Ir daudz globālu problēmu, kas mums jārisina kopīgiem spēkiem. Taču it visam – sākot no klimata pārmaiņu apkarošanas līdz nabadzības mazināšanai visā pasaulē – ir vajadzīga daudzpusēja sadarbība, bez kuras mēs nevaram gūt panākumus. Tādēļ Eiropas Savienība pilnībā atbalsta spēcīgāku, ietekmīgāku un efektīvāku Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, visu mūsu valstu pilsoņi vēlas darbvietas. Arī šajā ziņā nevar iztikt bez globālas sadarbības, kas ir vislabākais veids, kā panākt pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Mūsu tautsaimniecības ir kļuvušas pilnīgi atkarīgas cita no citas – neviena valsts nevar atrisināt savas problēmas viena pati, neviena valsts nevar atļauties ignorēt citu problēmas. Vai mēs to zinām? Jā. Vai mēs rīkojamies atbilstoši tam, ko zinām? Nepietiekami.

2008. gadā, kad sākās globālā ekonomikas krīze, īsu brīdi pasaulē valdīja izpratne, ka steidzami ir kaut kas jādara, un tā rezultātā radās jauni forumi, jaunas apņemšanās un koordinēta rīcība. Taču šodien, lai gan krīze vēl nav beigusies, šķiet, ka apņēmība, kas bija vērojama laikā pēc "Lehman" sabrukuma, ir vājinājusies, un mums tā ir jāatmodina.

Visām lielākajām tautsaimniecībām ir jāsniedz savs ieguldījums izaugsmes atjaunošanai pasaules ekonomikā. Globāla izaugsme ir atkarīga no strukturālām reformām ikvienā no mūsu valstīm un no makroekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšanas starp tām.

Eiropā mēs darām savu šī darba daļu. Tiek darīts viss iespējamais, lai pārvarētu pašreizējās grūtības eirozonā. Mēs veidojam stiprākus "ugunsmūrus", lai nodrošinātu mūsu kopīgās valūtas stabilitāti, un mēs reformējam mūsu tautsaimniecības, lai tās kļūtu konkurētspējīgākas un radītu darbvietas nākotnei. Esam sākuši veidot banku savienību, lai labāk pārvaldītu un ierobežotu finanšu sektora risku, un tuvākajos mēnešos mēs noteiksim savas virzības perspektīvu, proti, kādu pēc desmit gadiem mēs vēlamies redzēt savu ekonomisko un monetāro savienību.

Mēs jau esam nogājuši garu ceļu un šodien redzam šo kopīgo pūliņu pirmos rezultātus. Lai gan ceļš vēl nav galā, esmu pārliecināts, ka šie centieni vainagosies panākumiem un ka šī pieredze Eiropu padarīs spēcīgāku gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

FR

Tas bija tas, ko esmu nācis jums pateikt, un piebildīšu vēl šo: mums, eiropiešiem, šīs finanšu krīzes pārvarēšana nenozīmē tikai monetārus pasākumus vien, tikai budžetu līdzsvarošanu vien – runa ir par pašu mūsu Eiropas projekta nākotni.

Šis projekts dzima, lai pārvarētu karus un diktatūras, kas ilgu laiku vajāja mūsu kontinentu. Jau sešdesmit gadu mūsu Savienība mums ir ļāvusi tikt galā ar nacionālo naidu starp valstīm un izveidot kontinentu, kuru vieno tajā valdošais miers un tiekšanās pēc sociālā taisnīguma un labklājības. Tas prasa pastāvīgas pūles, lai šīs vērtības saglabātu un nostiprinātu. Neko nekad nevar iegūt uz visiem laikiem.

Globālā līmenī, tieši šajā Asamblejā, Apvienoto Nāciju Organizācijā, ir bez mitas jāpūlas, lai īstenotu tādus pašus mērķus, kas attiecas uz mums visiem, paverot ceļu uz lielāku saskaņu un progresu pasaulē.

Paldies!


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website