Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

7847/12

(OR. en)

PRESSE 116

PR CO 17

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 3156. sanāksme

Transports, telekomunikācijas un enerģētika

TRANSPORTS

Briselē, 2012. gada 22. martā

Priekšsēdētājs Henrik Dam Kristensen kungs
Dānijas transporta ministrs

Padomes sanāksmes galvenie rezultāti

Padome vienojās par vispārēju pieeju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz jaunajām pamatnostādnēm, kurās ir noteikta ilgtermiņa stratēģija Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai. Pamatnostādnēs ir noteiktas TEN-T infrastruktūras pārvaldības prasības un tīkla attīstības prioritātes, kā arī paredzēti īstenošanas rīki.

Padome arī panāca vienošanos attiecībā uz vispārēju pieeju regulas projektam, ar ko pārskata 1996. gada direktīvu par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem lidostās. Mērķis ir uzlabot konkurenci pakalpojumu sniedzēju vidū, palielinot viņu skaitu lielās lidostās un nodrošinot augsta līmeņa pakalpojumus; to panāk, nosakot kopējus obligātos standartus, kas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem ir jāpilda.

SATURS1

DALĪBNIEKI

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

STARPNOZARU JAUTĀJUMI

Pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla attīstībai

AVIĀCIJA

Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem

Citi jautājumi

Costa Concordia negadījums un kuģa pasažieru drošības pārskats

Emisijas kvotu tirdzniecība aviācijas nozarē

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

ZIVSAIMNIECĪBA

  • Finanšu pasākumi lauku attīstībai dalībvalstīm ar ekonomiskām grūtībām

IEKŠĒJAIS TIRGUS

  • Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs

  • Grāmatvedības standarti – jaunākā tehniskā informācija

PĀRTIKAS APRITES TIESĪBU AKTI

  • Veselīguma norādes un pārtikas piedevas

VIDE

  • Noturīgi organiskie piesārņotāji

DALĪBNIEKI

Beļģija

Melchior WATHELET kungs valsts sekretārs vides, enerģētikas un mobilitātes lietās, iekšlietu ministres palīgs un valsts sekretārs institucionālo reformu lietās, premjerministra palīgs

Bulgārija

Kamen KICHEV kungs transporta, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministra vietnieks

Čehijas Republika

Pavel DOBEŠ kungs transporta ministrs

Dānija

Henrik Dam KRISTENSEN kungs transporta ministrs

Jacob HEINSEN kungs pastāvīgais sekretārs

Vācija

Peter RAMSAUER kungs federālais transporta, celtniecības un pilsētu attīstības ministrs

Igaunija

Juhan PARTS kungs ekonomikas un komunikāciju ministrs

Īrija

Leo VARADKAR kungs transporta, tūrisma un sporta ministrs

Grieķija

Aristeidis BOURDARAS kungs infrastruktūras, transporta un tīklu ģenerālsekretārs

Spānija

Ana María PASTOR JULIÁN kundze infrastruktūras un transporta ministre

Francija

Philippe LEGLISE-COSTA kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Itālija

Mario CIACCIA kungs infrastruktūras un transporta ministra vietnieks

Kipra

Efthymios FLOURENTZOU kungs komunikāciju un būvdarbu valsts pasūtījumu ministrs

Latvija

Aivis ROŅA kungs satiksmes ministrs

Lietuva

Arūnas ŠTARAS kungs satiksmes ministra vietnieks

Luksemburga

Claude WISELER kungs ilgtspējīgas attīstības un infrastruktūru ministrs

Ungārija

Pál VÖLNER kungs valsts sekretārs, Valsts attīstības ministrija

Malta

Austin GATT kungs infrastruktūras, transporta un komunikāciju ministrs

Nīderlande

Melanie SCHULTZ van HAEGEN-MAAS GEESTERANUS kundze infrastruktūras un vides ministre

Austrija

Doris BURES kundze federālā satiksmes, novatorisma un tehnoloģiju ministre

Polija

Maciej JANKOWSKI kungs valsts sekretāra vietnieks, Infrastruktūras ministrija

Portugāle

Álvaro SANTOS PEREIRA kungs ekonomikas un nodarbinātības ministrs

Rumānija

Alexandru NAZARE kungs valsts sekretārs, Transporta un infrastruktūras ministrija

Slovēnija

Igor ŠALAMUN kungs Infrastruktūras un teritoriālās plānošanas ministrijas valsts sekretārs

Slovākija

Peter JAVORCÍK kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Somija

Marja RISLAKKI kundze pastāvīgā pārstāvja vietniece

Zviedrija

Carl von der ESCH kungs infrastruktūras ministres valsts sekretārs

Apvienotā Karaliste

Theresa VILLIERS kundze transporta jautājumu valsts ministre

Komisija

Siim KALLAS kungs priekšsēdētāja vietnieks

To valstu valdības, kuras pievienojas, pārstāvēja:

Horvātija

Zdenko ANTEŠIĆ kungs jūras lietu, transporta un infrastruktūras ministra vietnieks

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

STARPNOZARU JAUTĀJUMI

Pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla attīstībai

Padome vienojās par vispārēju pieeju par jaunajām pamatnostādnēm, kurās ir noteikta ilgtermiņa stratēģija pilnīga tāda Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai, kurā ietilpst dzelzceļa, jūras un gaisa transporta, autoceļu un iekšējo ūdensceļu infrastruktūra. Vispārējā pieeja (8047/12) veidos pamatu Padomes sarunām ar Eiropas Parlamentu, kura piekrišana arī ir vajadzīga, lai pamatnostādnes pieņemtu, un kurš vēl nav noteicis savu nostāju pirmajā lasījumā.

Pēc diskusijām par neatrisinātajiem jautājumiem, lielākā daļa delegāciju kā kompromisu pieņēma projektu vispārējai pieejai, kā tā izklāstīta prezidentvalsts priekšlikumā (7537/12) ar šādām izmaiņām.

Tiks pievienots apsvērums, lai uzsvērtu, ka Komisijai, pārskatot pamattīkla īstenošanu 2023. gadā, ir jāņem vērā valsts īstenošanas plāni un turpmāka paplašināšanās.

Termina "vispārējās intereses projekti" definīcija ir nedaudz mainīta, lai tajā ietvertu projektus, kuri atbilst visaptveroša tīkla vai pamattīkla prasībām.

Kartes, kurās parādīts visaptverošu tīklu un pamattīklu izkārtojums un kuras pievienotas regulas projektam, ir mainītas attiecībā uz Itāliju, Poliju un Rumāniju. Izmaiņas ir iekļautas atsevišķā paziņojumā presei un ir iestrādātas dokumenta 8047/12 pielikumā iekļautajās kartēs.

Tomēr dažas dalībvalstis – lai gan neiebilst pret tekstu – vēlētos, lai papildu iedaļas no viņu valsts infrastruktūras tiktu iekļautas kartēs, vai arī tās joprojām māc bažas, jo īpaši attiecībā uz finanšu jautājumiem. Cita delegācija uzsvēra, ka nav pietiekami ņemtas vērā tās prasības attiecībā uz papildu iekļāvumiem kartē. Minētā delegācija un dažas citas delegācijas pauda cerību, ka viņu bažas tiks ņemtas vērā gaidāmajās sarunās ar Eiropas Parlamentu par pamatnostādņu priekšlikumu.

Ar Padomes pieņemto vispārējo pieeju tiek izdarīti grozījumi Komisijas sākotnējā priekšlikumā (15629/11), lai ņemtu vērā dalībvalstu paustās bažas, jo īpaši attiecībā uz priekšlikuma ietekmi uz budžetu un dalībvalstu tiesību aizsardzību saistībā ar tiesībām izlemt par projektiem, kas veicami to teritorijā.

Ar tekstu, par kuru panākta vienošanās, dalībvalstīm tiek atļauts neīstenot atsevišķus projektus, ja tām nav vajadzīgo finanšu resursu vai ja projekti nav pietiekami izstrādāti. Turklāt grozītajā pārskatīšanas klauzulā noteikts, ka, izvērtējot pamatnostādņu īstenošanā gūtos panākumus līdz 2023. gada beigām, Komisija ņems vērā ekonomikas un budžeta situāciju Eiropas Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs.

Lai gan ierosinātā divu līmeņu struktūra, kurā tiek nošķirts pamattīkls, kas jāievieš prioritārā kārtā, visaptverošs tīkls, ko pabeigs vēlāk, ir dalībvalstīm pieņemama, pamattīkla koridora koncepcija, kuras mērķis ir atvieglināt pamattīkla īstenošanu, tika pārskatīta, lai samazinātu administratīvo slogu un garantētu valsts suverenitātes tiesības. Koridoru pārvaldību katrā koridorā nodrošinās Eiropas koordinatori, kas būs atbildīgi par atbalsta sniegšanu dalībvalstīm un par vienota darba plāna izveidi, pretstatā sarežģītākiem plānošanas un pārvaldības noteikumiem, ko ierosinājusi Komisija. Bez tam koridoru jēdziens ir definēts plašāk, izlaižot konkrētus skaitļus attiecībā uz dalībvalstīm un transporta veidiem, kuri koridoram jāaptver, un vairāk uzmanības pievērsts savstarpējai izmantojamībai un pārrobežu saiknēm.

Padome ieviesa vairākus izņēmumus no pamattīkla infrastruktūras prasībām. Izolētiem dzelzceļa tīkliem tiks piešķirti izņēmumi. Izņēmumus varēs arī piešķirt ceļu infrastruktūrām un – attiecībā uz konkrētām tehniskām detaļām – pienācīgi pamatotos gadījumos dzelzceļa infrastruktūrai, tostarp gadījumā, ja infrastruktūras ieguldījumus nevar pamatot izmaksu un ieguvumu nozīmē. Izņēmumi attiecas arī uz gadījumiem, kad fiziski ierobežojumi neļauj nodrošināt dzelzceļa un autoceļu savienojumus lidostām un jūras ostām.

Ar jauno regulu tiek aizstātas pašlaik spēkā esošās pamatnostādnes, kas tika pieņemtas 1996. gadā, grozītas 2004. gadā, un atjauninātas 2010. gadā, lai attiecinātu tās arī uz 10 jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā. Pašreizējās pārskatīšanas nolūks ir atrisināt galvenās konstatētās problēmas: trūkstoši savienojumi, it īpaši pārrobežu posmos, infrastruktūras atšķirības starp dalībvalstīm un tajās, nepietiekami multimodāli savienojumi, transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un nepietiekama sadarbspēja.

Pamatnostādnēs ir noteiktas infrastruktūras pārvaldības prasības un TEN-T tīkla attīstības prioritātes, kā arī paredzēti īstenošanas rīki. Tajās ir dota sistēma, kā noteikt kopīgu interešu projektus, kas palīdzētu attīstīt tīklu; šādi projekti var būt saistīti ar visu transporta veidu infrastruktūras izveidi, atjaunošanu un modernizēšanu, kā arī ar pasākumiem, lai veicinātu resursu ziņā efektīvu izmantošanu.

TEN-T ir veidots tā, lai tas attiektos uz visām dalībvalstīm un reģioniem un ar to sniegtu pamatu visu transporta veidu līdzsvarotai attīstībai. Tādējādi tiks nodrošināta raita iekšējā tirgus darbība un Savienībā nostiprināta ekonomiskā un sociālā kohēzija.

Lai gan kartes, kurās atainots visaptverošais tīkls un pamattīkls, tiks iekļautas pamatnostādņu regulas pielikumos, pamattīkla projektu saraksts tiks pievienots Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta regulai (Komisijas priekšlikums: 16176/11), Eiropas Enerģētikas, telekomunikāciju un transporta tīkla jaunajam finansēšanas instrumentam, par ko joprojām diskutē budžeta eksperti kopā ar attiecīgo nozaru ekspertiem.

AVIĀCIJA

Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem

Padome panāca vienošanos attiecībā uz vispārēju pieeju regulas projektam, ar ko pārskata 1996. gada direktīvu par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem lidostās, piemēram, lidmašīnu apkalpošana vai darbības ar pasažieriem, bagāžu vai kravu (8050/12). Galvenais mērķis ir uzlabot konkurenci pakalpojumu sniedzēju vidū, palielinot viņu skaitu lielās lidostās un nodrošinot augsta līmeņa pakalpojumus; to panāk, nosakot kopējus obligātos standartus, kas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem ir jāpilda. Vajadzība pārskatīt radusies jo īpaši tādēļ, ka aizvien pieaug gaisa satiksmes un jaudas ierobežojumi, kas noveduši pie situācijas, ka 70 % no kavējumiem izraisa lidostās notiekošā sagatavošanās lidojumam.

Lai gan lielākā daļa delegāciju pieņēma prezidentvalsts kompromisa tekstu, trīs delegācijas nolēma atturēties tālāk izklāstīto iemeslu dēļ. Attiecībā uz robežvērtību, kura lidostām jāpārsniedz un jābūt vismaz trim apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem, viena dalībvalsts uzskata, ka 5 miljoni pasažieru gadā ir pārāk zems cipars. Cita delegācija iebilda pret valsts iestāžu iejaukšanos tirgus operatoru attiecībās saistībā ar cenu regulāciju gadījumā, ja apkalpošanas uz zemes pakalpojumu jomā izveidojies pagaidu monopols; tai bija līdzīgas šaubas par iespēju iesniegt apelāciju valsts iestādē, lai šķirtu strīdu starp lidostas izmantotājiem un lidostas pārvaldības struktūru saistībā ar šīs struktūras lēmumiem par lidostas infrastruktūras centralizēšanu un maksām, ko iekasē par infrastruktūras izmantošanu. Visbeidzot trešā delegācija uzskatīja, ka šajā gadījumā turpmākas liberalizācijas tiesiskais regulējums nav pietiekams, jo īpaši saistībā ar apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju apstiprināšanu un apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju darbinieku tiesībām gadījumos, kad notiek darbinieku pārvietošana no viena uzņēmuma uz otru.

Regulas projektā, par ko panākta vienošanās, ir šādi galvenie elementi.

Apkalpošanas uz zemes pakalpojumu tirgus tiks vēl vairāk atvērts: pirmkārt, gaisa pārvadātāji varēs paši veikt šos pakalpojumus, lai gan saskaņā ar pašlaik spēkā esošiem noteikumiem dalībvalstis var piemērot ierobežojumus četrām pakalpojumu kategorijām; otrkārt, lielās lidostās minimālais to apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju skaits, kas nav gaisa pārvadātāji, tiks palielināts no diviem uz trim. Tomēr ir iespējami izņēmumi, ja to prasa pieejamās telpas vai jaudas ierobežojumi.

Lielās lidostās dalībvalstīm, lidostas vadības dienestam vai iestādei, kas kontrolē lidostu, ir jānosaka obligātie standarti saistībā ar apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu šos standartus būtu noteikusi pati Komisija. Standarti attieksies uz darbības efektivitāti, apmācību, informāciju un palīdzību pasažieriem, drošību, drošumu, pasākumiem ārkārtas gadījumos un vides standartiem un – ļoti lielās lidostās – kopīgu lēmumu pieņemšanu. Pakalpojumu sniedzējiem var būt arī jāizstrādā piemērota drošības pārvaldības sistēma. Turklāt dalībvalstīm, lidostas vadības dienestam vai iestādei, kas kontrolē lidostu, vajadzības gadījumā būs jānosaka obligātās apmācību prasības attiecībā apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem jebkurā lidostā.

Attiecībā uz to, ka apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji izmanto lidostas infrastruktūras un jo īpaši centralizētu infrastruktūru (proti, infrastruktūra, ko nevar dalīt vai pavairot), tika izveidots jauns tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu, ka lēmumi par infrastruktūru centralizēšanu un iemaksu iekasēšanu par infrastruktūras izmantošanu tiek pieņemti objektīvi, pārredzami un nevienu nediskriminējot.

Cenšoties nodrošināt godīgu konkurenci, jaunajā tekstā saglabāts pašlaik spēkā esošās direktīvas noteikums par to, ka lidostas, kas pašas sniedz apkalpošanas uz zemes pakalpojumus gaisa pārvadātājiem un vienlaikus pārvalda infrastruktūru, kontus, kuri paredzēti darbībām saistībā ar apkalpošanu uz zemes, nošķir no citiem kontiem. Tomēr Padome nepieņēma Komisijas ierosināto juridiskās nošķiršanas pienākumu.

Tiks uzlabota iepirkuma procedūra (piemēram, pagarinot maksimālo pakalpojumu sniegšanas līgumu līdz desmit gadiem septiņu gadu vietā, kā tas ir pašlaik spēkā esošajā direktīvā) un tiks precizēti noteikumi par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.

Lidostas vadības dienests būs atbildīgs par apkalpošanas uz zemes pakalpojumu pienācīgu koordināciju. Tam vajadzētu palīdzēt lidostas padarīt noturīgākas arī krīzes situācijās.

Padome nepieņēma Komisijas priekšlikumu ieviest obligātu pakalpojumu sniedzēju apstiprināšanas sistēmu, tostarp saskaņotas prasības un valsts apstiprinājumu savstarpēju atzīšanu. Padome atkārtoti ieviesa brīvprātīgu sistēmu, kas līdzinās pašreizējai sistēmai, saskaņā ar kuru dalībvalstis var prasīt, lai neatkarīga iestāde apstiprina pakalpojumu sniedzējus; ja tās izvēlas to darīt, pakalpojumu sniedzējiem jāatbilst regulā noteiktajiem apstiprināšanas nosacījumiem.

Priekšlikums, ar ko nāca klajā Komisija 2011. gada decembrī (18008/11), ir daļa no lidostām veltītā tiesību aktu kopuma, kurā iekļauti arī tiesību akti par trokšņa samazināšanu un laika nišu piešķiršanu.

Eiropas Parlaments, kura apstiprinājums arī ir vajadzīgs regulas pieņemšanai, vēl nav izskatījis Komisijas priekšlikumu.

Citi jautājumi

Costa Concordia negadījums un kuģa pasažieru drošības pārskats

Padome ņēma vērā Itālijas delegācijas sniegto informāciju par notiekošo izmeklēšanu saistībā ar Costa Concordia avāriju, kas 13. janvārī notika pie Itālijas salas Džiljo. Šajā sakarā Komisija informēja ministrus par saviem plāniem veikt vispārēju kuģa pasažieru drošības pārskatīšanu (7710/12). Komisija plāno pārskatīt spēkā esošos ES tiesību aktus un jo īpaši līdz šā gada beigām nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem noteikumiem un drošības standartiem attiecībā uz pasažieru kuģiem. Citās plānotajās darbībās ietilpst pašlaik spēkā esošo noteikumu izpildes stiprināšana, starptautisko standartu izstrāde Starptautiskā Jūrniecības organizācijā un brīvprātīgu kuģniecības nozares pasākumu veicināšana.

Dažas delegācijas uzsvēra, ka pirms lemt par jauniem pasākumiem būtu jāsagaida rezultāti, ko sniegs notiekošā izmeklēšana par negadījuma cēloņiem.

Emisijas kvotu tirdzniecība aviācijas nozarē

Komisija sniedza īsu informāciju ministriem par neseno Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes sanāksmi, kurā tika nolemts sīkāk izskatīt četrus variantus globāliem uz tirgu balstītiem pasākumiem, ar ko pievērsties emisiju jautājumam aviācijas nozarē. Komisija arī informēja Padomi par jaunākajiem notikumiem saistībā ar iespējamiem pretpasākumiem no trešo valstu puses attiecībā uz ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas piemērošanu aviācijai.

Vairākas dalībvalstis lūdza vārdu, lai paustu bažas par pretpasākumiem, kas varētu ietekmēt ES uzņēmumus vai aviosabiedrības. Tika uzsvērts, ka ES vajadzētu būt vienotai šajā jautājumā un censties panākt vispārēju vienošanos ar ICAO palīdzību.

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

ZIVSAIMNIECĪBA

Finanšu pasākumi lauku attīstībai dalībvalstīm ar ekonomiskām grūtībām

Pēc vienošanās pirmajā lasījumā ar Eiropas Parlamentu Padome pieņēma grozījumu Regulā (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti (1/12).

Ar šo regulu Komisijai būs iespēja ar Eiropas Zivsaimniecības fonda palīdzību apstiprināt augstākas ES iemaksu likmes attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām attiecībā uz finanšu stabilitāti un tik ilgi, cik ilgi uz tām attiecas atbalsta mehānismi.

Ar šiem pasākumiem būtu jāatvieglo kohēzijas programmu (piemēram, EZF finansētu) īstenošana, kuras ir jo īpaši svarīgs rīks, ar ko ekonomikā tiek iepludināti līdzekļi.

Pasaules finanšu un ekonomikas krīze ir izraisījusi vai draud izraisīt nopietnas grūtības konkrētās dalībvalstīs, jo īpaši to ekonomikas izaugsmes un finanšu stabilitātes jomā, un to deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanos. Minētie noteikumi attiecas uz piecām dalībvalstīm, kuras krīze ir visvairāk skārusi un kas ir saņēmušas finansiālu palīdzību saskaņā ar maksājumu līdzsvara mehānisma programmu valstīm, kurās nav ieviests euro, (Rumānija un Latvija) vai no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) eurozonas valstīm (Portugāle, Grieķija un Īrija).

Minētā regula ietilpst triju regulu kopumā, kas aptver tās pašas piecas dalībvalstis un attiecas gan uz Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), gan uz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), gan uz struktūrfondiem un kohēzijas fondiem.

Regulai nebūs finansiālas ietekmes, jo lauku attīstībai paredzēto saistību apropriāciju kopējā summa un tās ikgadējais sadalījums paliek nemainīgs.

IEKŠĒJAIS TIRGUS

Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs

Padome pieņēma regulu, ar ko ES Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (ITSB) tiek uzticēts jauns uzdevums saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (80/11 un 7644/12 ADD 1).

Regulas pieņemšana izriet no vienošanās, kas pirmajā lasījumā panākta ar Eiropas Parlamentu.

ITSB, kas ir ES preču zīmju un dizainparaugu birojs, veiks jaunus uzdevumus, kuru mērķis ir veicināt un atbalstīt valsts iestāžu, privātā sektora un ES iestāžu pasākumus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

Veicot šos uzdevumus, ITSB organizē, vada un atbalsta "Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra" ("Novērošanas centrs") 1 sanāksmes, kurās ir sapulcināti eksperti, iestāžu pārstāvji un ieinteresētās personas.

Jaunajos ITSB uzdevumos neietilpst līdzdalība atsevišķās operācijās vai izmeklēšanās, ko veic valsts iestādes.

Preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšana Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā ES. ITSB cieši sadarbojas ar intelektuālā īpašuma valsts birojiem dalībvalstīs.

ITSB tīmekļa vietne: http://oami.europa.eu/ows/rw/pages/index.en.do

Grāmatvedības standarti – jaunākā tehniskā informācija

Padome nolēma neiebilst pret to, ka Komisija pieņem regulu, kuras mērķis ir ES tiesībās iekļaut jaunākos grozījumus, ko apstiprinājusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB).

Ar jaunās regulas palīdzību Regula 1126/2008 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu tiks saskaņota ar IASB grozījumiem, kas publicēti 2011. gada 16. jūnijā. Grozījumi ir saistīti ar "1. SGS" (Finanšu pārskatu sniegšana – Citu ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos) un "19. SGS" (Darbinieku pabalsti).

Regulas 1126/2008 mērķis ir pieņemt un izmantot starptautiskos grāmatvedības standartus Eiropas Savienībā nolūkā saskaņot to finanšu informāciju, ko sniedz publiskas akciju sabiedrības, lai nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību un finanšu pārskatu salīdzināmību, tādējādi nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību.

Uz Komisijas regulas projektu attiecas regulatīvā kontroles procedūra. Tā kā Padome ir devusi piekrišanu, Komisija var to pieņemt, ja vien Eiropas Parlaments neiebilst.

PĀRTIKAS APRITES TIESĪBU AKTI

Veselīguma norādes un pārtikas piedevas

Padome pieņēma lēmumu neiebilst četru šādu Komisijas regulu pieņemšanai, no kurām trīs attiecas uz veselīguma norādēm un viena attiecas uz pārtikas piedevām:

  • Regula, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (5984/12 + ADD 1 + 6749/12);

  • Regula par atteikumu atļaut konkrētas pārtikas produktu veselīguma norādes, kas attiecas uz slimības riska samazināšanu un bērnu attīstību un veselību (5672/12);

  • Regula par atļaujas piešķiršanas atteikumu dažām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (5674/12);

  • Regula, ar ko groza Regulas 1333/2008 II pielikumu attiecībā uz alumīniju saturošu pārtikas piedevu lietošanas nosacījumiem un daudzumiem (5726/12 + ADD 1).

Uz Komisijas regulām attiecas regulatīvā kontroles procedūra. Tā kā Padome ir devusi piekrišanu, Komisija var tās pieņemt, ja vien Eiropas Parlaments neiebilst.

VIDE

Noturīgi organiskie piesārņotāji

Padome nolēma neiebilst, ka Komisija pieņem šādus tiesību aktus:

  • Regula, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (6782/12), lai iekļautu trīs jaunas vielas, kas minētas protokolā 1979. gada Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1.

Uz šo Komisijas regulu attiecas regulatīvā kontroles procedūra. Tā kā Padome ir devusi piekrišanu, Komisija var to pieņemt, ja vien Eiropas Parlaments neiebilst.

1 :

Birojs pirms tam bija saukts "Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrs". To izveidoja 2009. gada aprīlī. http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/observatory/index_en.htm.

1 :

OV L 81, 19.3.2004.


Side Bar