Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

5287/11

(OR. en)

PRESSE 3

PR CO 1

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 3062. sanāksme

Ekonomika un finanses

Briselē, 2011. gada 18. janvārī

Priekšsēdētājs György MATOLCSY kungs
Ungārijas valsts ekonomikas ministrs

Padomes sanāksmes galvenie rezultāti

Padome uzsāka 2011. gada "Eiropas pusgadu", izskatot Komisijas izstrādāto gada izaugsmes pētījumu un ņemot vērā pieredzi, kas gūta, izvērtējot dalībvalstu valsts reformu programmu projektus.

"Eiropas pusgadu" šogad īsteno pirmo reizi – kā daļu no ES ekonomikas pārvaldības reformas; tā mērķis ir nodrošināt saskaņotāku un iedarbīgāku politiku, lai virzītu Eiropas ekonomiku uz noturīgu izaugsmi.

Padome arī apsprieda turpmāko darbu pēc decembra Eiropadomes attiecībā uz to, kā stiprināt ES ekonomikas pārvaldību un izveidot jaunu mehānismu, lai nodrošinātu euro zonas stabilitāti.

Ekonomikas pārvaldību kā svarīgu prioritāti minēja Ungārijas prezidentūra, kas iepazīstināja Padomi ar savu darba programmu. Prezidentvalsts informēja par mērķi līdz marta beigām panākt vienošanos par sešiem tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz ekonomikas pārvaldību.

Padome arī apstiprināja nolīgumus ar Gruziju par vīzu režīma atvieglošanu un par atpakaļuzņemšanu, abi nolīgumi stāsies spēkā 2011. gada 1. martā. Nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu dos iespēju Gruzijas pilsoņiem vienkāršāk un lētāk saņemt īstermiņa vīzas (līdz 90 dienām 180 dienu ilgā laikposmā), lai iebrauktu ES un lai to šķērsotu.

SATURS 1

DALĪBNIEKI

APSPRIESTIE JAUTĀJUMI

PREZIDENTVALSTS DARBA PROGRAMMA

VIENOTAIS TIRGUS

TURPMĀKAIS DARBS PĒC DECEMBRA EIROPADOMES SANĀKSMES

GADA IZAUGSMES PĒTĪJUMS

VALSTS REFORMU PROGRAMMAS

PĀRMĒRĪGA BUDŽETA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA – MALTA

EURO IEVIEŠANA IGAUNIJĀ

SANĀKSMES LĪDZTEKUS PADOMES SANĀKSMEI

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

EKONOMIKA UN FINANSES

  • Atkāpe no PVN direktīvas Apvienotajai Karalistei

  • Nodokļu piemērošana degvielai Francijā

  • ES pievienotās vērtības nodokļa sistēmas īstenošanas pasākumi

BUDŽETS

  • ES budžeta noteikumu pielāgošana Lisabonas Līgumam

ĀRLIETAS

  • KĀDP budžets 2011. un 2012. gadam

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

  • Nolīgumi ar Gruziju par vīzu režīma atvieglošanu un par atpakaļuzņemšanu

KONSULĀRI JAUTĀJUMI

  • Eiropas pagaidu ceļošanas dokuments

VISPĀRĒJĀS LIETAS

  • Eurostat pētījums par pensiju izmaksu ietekmi uz budžetu ilgtermiņā – Secinājumi

TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

  • Šveice un Lihtenšteina – Pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

  • Dempinga apkarošana – polietilēnteraftalāta plēve – Indija

MUITAS SAVIENĪBA

  • Andora – muitas drošības pasākumi

TRANSPORTS

  • Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība

  • Dzelzceļa transportlīdzekļu atbilstības deklarācija

IECELŠANA AMATĀ

  • Reģionu komiteja

RAKSTISKĀ PROCEDŪRA

  • Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjoms un kvotas 2011. gadam

DALĪBNIEKI

Beļģija

Didier REYNDERS kungs ministru prezidenta vietnieks un finanšu un iestāžu reformu ministrs

Bulgārija

Boryana PENCHEVA kundze ministra vietniece

Čehijas Republika

Milena VICENOVÁ kundze pastāvīgā pārstāve

Dānija

Claus HJORT FREDERIKSEN kungs finanšu ministrs

Vācija

Wolfgang SCHÄUBLE kungs finanšu ministrs

Jörg ASMUSSEN kungs valsts sekretārs

Igaunija

Jürgen LIGI kungs finanšu ministrs

Īrija

Rory MONTGOMERY kungs pastāvīgais pārstāvis

Grieķija

Giorgos PAPACONSTANTINOU kungs finanšu ministrs

Spānija

Elena SALGADO kundze ministru prezidenta otrā vietniece un ekonomikas un finanšu ministre

Francija

Christine LAGARDE kundze ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre

Itālija

Giulio TREMONTI kungs ekonomikas un finanšu ministrs

Kipra

Charilaos STAVRAKIS kungs finanšu ministrs

Latvija

Andris VILKA kungs finanšu ministrs

Lietuva

Ingrida SIMONYTE kundze finanšu ministre

Luksemburga

Luc FRIEDEN kungs finanšu ministrs

Ungārija

András KÁRMÁN kungs valsts sekretārs

Malta

Tonio FENECH kungs finanšu ministrs

Nīderlande

Jan Kees de JAGER kungs finanšu ministrs

Austrija

Josef PRÖLL kungs vicekanclers un federālais finanšu ministrs

Polija

Jan VINCENT-ROSTOWSKI kungs finanšu ministrs

Portugāle

Manuel LOBO ANTUNES kungs pastāvīgais pārstāvis

Rumānija

Dan LAZAR kungs ekonomikas lietu valsts sekretārs

Slovēnija

Franci KRIŽANIČ kungs finanšu ministrs

Slovākija

Ivan KORČOK kungs pastāvīgais pārstāvis

Somija

Jyrki KATAINEN kungs finanšu ministrs

Zviedrija

Anders BORG kungs finanšu ministrs

Apvienotā Karaliste

George OSBORNE kungs finanšu ministrs

Komisija

Olli REHN kungs loceklis

Michel BARNIER kungs loceklis

Algirdas ŠEMETA kungs loceklis

Citi dalībnieki

Vitor CONSTANCIO kungs Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks

Philippe MAYSTADT kungs Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs

Thomas WIESER kungs Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs

Lorenzo CODOGNO kungs Ekonomikas politikas komitejas priekšsēdētājs

APSPRIESTIE JAUTĀJUMI

PREZIDENTVALSTS DARBA PROGRAMMA

Padome pieņēma zināšanai prezidentvalsts Ungārijas sniegtu informāciju par darba programmu ekonomikas un finanšu jomā tās pilnvaru laikā (no 2011. gada janvāra līdz jūlijam) (18048/10). Padomē notika viedokļu apmaiņa.

Prezidentvalsts kā svarīgu prioritāti savā programmā min to, lai Padomē līdz marta beigām panāktu vienošanos attiecībā uz sešiem tiesību aktu priekšlikumiem ar mērķi stiprināt ES ekonomikas pārvaldību.

Programmā izklāsta pirmā "Eiropas pusgada" īstenošanas grafiku, tostarp februārī ir paredzēts pieņemt secinājumus par uzdevumiem, kas jārisina fiskālā un makroekonomikas jomā, un martā tiks iesniegts ziņojums Eiropadomei. "Eiropas pusgada" mērķis ir nodrošināt saskaņotāku un iedarbīgāku politiku, lai virzītu Eiropas ekonomiku uz noturīgu izaugsmi.

Prezidentvalsts arī paredz turpināt darbu saistībā ar finanšu nozares reformām. Starptautiskā mērogā prezidentvalsts plāno mēģināt vēl vairāk attīstīt ES attiecības ar tās austrumu kaimiņiem (Austrumu partnerība), it īpaši stiprinot dalībvalstu un partnervalstu divpusēju un daudzpusēju sadarbību, kā arī starptautisku finanšu iestāžu iesaisti un sadarbību. Prezidentvalsts arī paredz strādāt attiecībā uz kopēju nostāju par ilgtermiņa klimata pārmaiņu finansējuma jautājumiem.

Turklāt prezidentvalsts ir iecerējusi turpināt darbu saistībā ar nodokļu piemērošanu finanšu nozarei, kā arī panākt virzību jautājumā par nodokļu piemērošanu uzkrājumu procentiem. ES budžeta jomā prezidentvalsts apņemas cieši sadarboties ar pārējām ES iestādēm attiecībā uz pasākumu kopumu, kas vajadzīgs Lisabonas Līguma īstenošanai. Tā arī paredz strādāt ar priekšlikumiem par "Finanšu regulas" – regulas par ES budžeta izpildes principiem un procedūrām – pārskatīšanu.

VIENOTAIS TIRGUS

Padomē notika viedokļu apmaiņa 1 par ES vienotā tirgus turpmāku attīstību, ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ceļā uz aktu par vienoto tirgu – par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku" (13977/1/10 REV 1).

Padome vienojās šo jautājumu piemērotā brīdī izskatīt atkārtoti.

Komisijas paziņojumā ir iekļauti 50 priekšlikumi par to, kā uzlabot vienotā tirgus darbību, pamatojoties uz bijušā ES komisāra un Bokoni Universitātes (Milāna) priekšsēdētāja Mario Monti ziņojumu 2. Priekšlikumi ir apkopoti "vienotā tirgus aktā" – divgadu plānā, kas jāizpilda līdz 2012. gada beigām, kad būs vienotā tirgus 20. gadskārta.

Komisija ir iesniegusi savu paziņojumu sabiedriskai apspriešanai līdz februāra beigām. Konkurētspējas padome pieņēma secinājumus 10. decembrī.

TURPMĀKAIS DARBS PĒC DECEMBRA EIROPADOMES SANĀKSMES

Padome pieņēma zināšanai prezidentvalsts plānus turpmākam darbam pēc Eiropadomes 16. un 17. decembra sanāksmes.

Decembra sanāksmē Eiropadome aicināja paātrināt darbu ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai stiprinātu ES ekonomikas pārvaldību, un tādējādi tos varētu pieņemt līdz šāgada jūnijam.

GADA IZAUGSMES PĒTĪJUMS

Padome ņēma vērā Komisijas sniegto informāciju par galvenajiem elementiem tās izstrādātajā gada izaugsmes pētījumā, kas ir publicēts 12. janvārī (18066/10). Padomē notika viedokļu apmaiņa.

Komisijas pētījumā ir norādītas prioritāras rīcības, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu saskaņotāku un iedarbīgāku politiku, lai virzītu Eiropas ekonomiku uz noturīgu izaugsmi.

Komisija nosaka prioritātes trīs galvenajās jomās:

  • lielāka makroekonomikas stabilitāte – īstenojot budžeta konsolidāciju, novēršot makroekonomikas nelīdzsvarotību un nodrošinot finanšu nozares stabilitāti;

  • strukturālās reformas, lai celtu nodarbinātības līmeni – padarot darbu saistošāku, reformējot pensiju sistēmas, panākot bezdarbnieku atgriešanos darbā un līdzsvarojot drošību un elastību darba tirgos;

  • izaugsmi veicinoši pasākumi saskaņā ar nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju "Eiropa 2020" – pilnīgi izmantojot ES vienotā tirgus potenciālu, piesaistot privāto kapitālu, lai finansētu izaugsmi un nodrošinot izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi enerģijai.

Delegācijas plaši atbalstīja Komisijas sniegto vispārējo novērtējumu un viedokli par galvenajiem uzdevumiem. Padome lūdza Ekonomikas un finanšu komiteju un Ekonomikas politikas komiteju intensīvi strādāt ar minēto jautājumu. Prezidents paredz, ka Padome varētu pieņemt secinājumus savā 15. februāra sanāksmē (Ekonomika un finanses).

Gada izaugsmes pētījums līdz ar pārskatu par valstu reformu programmu projektiem (sk. 11. lpp.) ir pirmie soļi, lai īstenotu tā saukto "Eiropas pusgadu", kas ietver vienlaicīgu pārraudzību attiecībā uz dalībvalstu budžeta politiku un strukturālajām reformām – saskaņā ar kopīgiem noteikumiem – katru gadu sešu mēnešu laikposmā.

Ir paredzēts, ka Eiropadome savā 24. un 25. marta sanāksmē sniegs dalībvalstīm norādes par to, kā pabeigt izstrādāt to stabilitātes un konverģences programmas (budžeta politiku) un valsts reformu programmas (strukturālās reformas).

"Eiropas pusgadu" šogad īsteno pirmo reizi – kā daļu no ES ekonomikas pārvaldības reformas.

VALSTS REFORMU PROGRAMMAS

Padome, pamatojoties uz Ekonomikas politikas komitejas vērtējumu, apsprieda dalībvalstu iesniegtos valsts reformu programmu (VRP) projektus.

Ministri apņēmās risināt Ekonomikas politikas komitejas norādītās problēmas VRP projektos.

Ir prasīts, lai programmās – saskaņā ar ES ekonomikas pārvaldības noteikumiem – dotu iespēju veikt daudzpusēju uzraudzību attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas politiku. Programmām parasti būtu jāietver makroekonomikas scenārijs vidējā termiņā, valsts mērķi, lai iekļautu galvenos mērķus, kas ir noteikti nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020", jāapzina galvenie šķēršļi izaugsmei un darba vietu izveidei un jāpievēršas izaugsmi veicinošiem pasākumiem agrīnā stadijā.

Programmu projektu pārskatīšana līdz ar gada izaugsmes pētījumu līdz (sk. 10. lpp.) ir pirmie soļi, lai īstenotu tā saukto "Eiropas pusgadu", kas ietver vienlaicīgu pārraudzību attiecībā uz dalībvalstu budžeta politiku un strukturālajām reformām – saskaņā ar kopīgiem noteikumiem – katru gadu sešu mēnešu laikposmā.

Ir paredzēts, ka Eiropadome savā 24. un 25. marta sanāksmē sniegs dalībvalstīm norādes par to, kā pabeigt izstrādāt to stabilitātes un konverģences programmas (budžeta politiku) un valsts reformu programmas (strukturālās reformas).

"Eiropas pusgadu" šogad īsteno pirmo reizi – kā daļu no ES ekonomikas pārvaldības reformas.

PĀRMĒRĪGA BUDŽETA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA – MALTA

Padome apsprieda Komisijas paziņojumu, kurā izvērtētas darbības, ko, reaģējot uz Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu, kas balstīts uz Līguma 126. panta 7. punktu, Malta ir veikusi, lai vēlākais līdz 2011. gadam izbeigtu pārmērīga valsts budžeta deficīta stāvokli.

Padome ir vienisprātis ar Komisiju, ka, balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju, Malta ir rīkojusies tā, lai gūtu pienācīgus panākumus, tiecoties Padomes noteiktajā laikā novērst pārmērīgu budžeta deficītu. Konkrētāk, Maltas iestādes ir veikušas fiskālās konsolidācijas pasākumus, lai līdz 2011. gadam novērstu pārmērīgu deficītu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus fiskālos stimulus 2011. gadā. Ņemot vērā minēto, Padome uzskata, ka šobrīd turpmāki pasākumi saistībā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru nav vajadzīgi.

Tajā pašā laikā Padome atzīmē, ka, lai arī makroekonomikas vide bija labāka nekā prognozēts Padomes ieteikumos, 2010. gadā deficīta samazināšana netika paātrināta. Turklāt 2011. gada deficīta mērķa sasniegšanu apdraud ievērojami negatīvie riski. Šajā sakarībā Padome aicina stingri izpildīt budžetu un cieši pārraudzīt budžeta attīstības tendences, lai vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus nolūkā nodrošināt 2011. gada budžeta deficīta mērķa – 2,8 % no IKP – sasniegšanu. Turklāt būtu jāveic papildu pasākumi, lai stiprinātu vidējā termiņa budžeta sistēmas saistošo raksturu un uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti, kā to prasa Padome savos ieteikumos un aicinājumos.

EURO IEVIEŠANA IGAUNIJĀ

Igaunijas ministrs informēja Padomi par euro ieviešanu, kas 1. janvārī notika Igaunijā. Šo informāciju papildināja Komisija un Eiropas Centrālā banka; paredzēts, ka Komisija turpmāko mēnešu laikā nāks klajā ar pilnīgu ziņojumu par notikušo pāreju.

Līdzīgi kā Slovākija 2009. gadā, Kipra un Malta 2008. gadā un Slovēnija 2007. gadā, Igaunija laida apritē euro banknotes un monētas, vienlaikus pieņemot euro par savu oficiālo naudas vienību – atšķirībā no pārējām euro zonas 12 dalībvalstīm, kuras ieviesa euro divās kārtās (1999. un 2002. gadā).

Euro un Igaunijas kronas paralēla apgrozība beidzās 14. janvārī, un kronas var apmainīt pret euro līdz jūnija beigām.

Igaunijas iestādes ziņo, ka pāreja norit raiti. Banknošu un monētu krājumi tika sagādāti savlaicīgi pirms pārejas. 15 minūšu laikā no pārejas sākuma gandrīz visos bankomātos varēja iegādāties euro. Visas elektroniskās banku operācijas un karšu maksājumi darbojās euro 24 stundu laikā. Līdz 5. janvārim lielākā daļa maksājumu skaidrā naudā notika euro. Līdz 10. janvārim apritē esošās euro skaidrās naudas vērtība pārsniedza joprojām apritē esošo Igaunijas kronas vērtību.

SANĀKSMES LĪDZTEKUS PADOMES SANĀKSMEI

Līdztekus Padomes sanāksmei notika šādas sanāksmes:

- Eurogrupa

Euro zonas dalībvalstu ministri 17. janvārī piedalījās Eurogrupas sanāksmē.

- Ministru darba brokastis

Ministri piedalījās darba brokastīs, lai pārrunātu stāvokli ekonomikā, kā arī stresa pārbaudes banku nozarē.

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

EKONOMIKA UN FINANSES

Atkāpe no PVN direktīvas Apvienotajai Karalistei

Padome pieņēma lēmumu, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112 par ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu (17507/10).

Šis lēmums dod iespēju Apvienotajai Karalistei, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta PVN direktīvā, joprojām ierobežot tiesības atskaitīt PVN par tādu automašīnu īri vai nomu, kuras izmanto ne tikai saimnieciskai darbībai.

Nodokļu piemērošana degvielai Francijā

Padome pieņēma lēmumu, ar ko Francijai atļauj piemērot mazākas nodokļa likmes bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai, ko izmanto kā degvielu (17877/10).

ES pievienotās vērtības nodokļa sistēmas īstenošanas pasākumi

Padome panāca politisku vienošanos par projektu regulai, ar ko nosaka jaunus īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112 par ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu (16805/10 + 16805/10 COR 1).

Regulas projekts, ar ko ir pārstrādāta Regula 1777/2005, precizē dažus PVN direktīvas (2006/112/EK) aspektus, lai nodrošinātu labāku atbilstību ES iekšējā tirgus mērķiem.

Tajā ir paredzēts:

- īstenošanas pasākumi Direktīvai 2008/8/EK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu;

- Regulas 1777/2005 pielāgošana PVN direktīvai, kas tika pārstrādāta 2006. gadā;

- īstenošanas pasākumi citiem PVN direktīvas elementiem.

Regulu bez apspriedēm pieņems kādā no nākamajām Padomes sanāksmēm.

BUDŽETS

ES budžeta noteikumu pielāgošana Lisabonas Līgumam

Padome nolēma pārsūtīt projektu Padomes Regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007. –2013. gadam, lai Eiropas Parlaments sniegtu tam piekrišanu (16973/3/10 REV 3). Tāpat Padome nolēma nosūtīt Parlamentam Padomes nostāju par iestāžu nolīguma projektu (16974/10).

Abu minēto tekstu mērķis ir pielāgot pašreizējos ES budžeta noteikumus Lisabonas Līguma noteikumiem. Tajos arī ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta vēlme saglabāt elastību daudzgadu finanšu shēmas pārvaldībā, nodrošinot "neparedzētu izdevumu rezervi", kas veido līdz 0,03 % no ES nacionālā kopienākuma un ko var izmantot kā galējo līdzekli neparedzētu apstākļu gadījumā. Par neparedzētu izdevumu rezerves izmantošanu lemtu Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, apstiprinot ar Eiropas Parlamenta deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu.

ĀRLIETAS

KĀDP budžets 2011. un 2012. gadam

Padome ņēma vērā ziņojumu ar norādēm par finansējumu 2011. un 2012. gadā no ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) budžeta.

Ziņojumā iesaka nodrošināt, lai no KĀDP budžeta piešķirtos līdzekļus pamatotu ar reālām paredzamām vajadzībām un lai ieplānotu pietiekamu rezervi ārkārtas gadījumiem un neparedzētām rīcībām.

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

Nolīgumi ar Gruziju par vīzu režīma atvieglošanu un par atpakaļuzņemšanu

Padome noslēdza nolīgumus ar Gruziju par vīzu režīma atvieglošanu un par atpakaļuzņemšanu, abi nolīgumi stāsies spēkā 2011. gada 1. martā.

Nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu dos iespēju Gruzijas pilsoņiem vienkāršāk un lētāk saņemt īstermiņa vīzas (līdz 90 dienām 180 dienu ilgā laikposmā), lai iebrauktu ES un lai to šķērsotu.

Sīkāku informāciju skatīt paziņojumā presei 5412/11.

KONSULĀRI JAUTĀJUMI

Eiropas pagaidu ceļošanas dokuments

Padome apstiprināja secinājumus, kuros tā aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu ieviest jaunu Eiropas pagaidu ceļošanas dokumentu, kurā ir iekļauti drošības elementi, kas ir atbilstīgi pašreizējai praksei, atjauninot Lēmumā 96/409/KĀDP aprakstītos elementus.

Pagaidu ceļošanas dokuments dod iespēju grūtībās nonākušiem ES pilsoņiem ātri atgriezties savā dzīvesvietā, pat ja viņi ir pazaudējuši savu pasi un/vai citus atbilstīgus pastāvīgus ceļošanas dokumentus.

VISPĀRĒJĀS LIETAS

Eurostat pētījums par pensiju izmaksu ietekmi uz budžetu ilgtermiņā – Secinājumi

Padome pieņēma secinājumus, kas ir izklāstīti 18250/10.

TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

Šveice un Lihtenšteina – Pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

Padome pieņēma lēmumu par to, ka paraksta nolīgumu ar Šveici par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza jau spēkā esošu nolīgumu (16196/10 + 16199/10).

Jaunā nolīguma mērķis ir veicināt, ka tiek izstrādātas lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un veicināt divpusēju tirdzniecību ar šiem produktiem.

Padome arī pieņēma lēmumu, ar ko nosaka ES nostāju par to, ka pielāgo 3. pielikumu ES un Šveices nolīgumam par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem (16270/10).

Ar izmaiņām ir iecerēts ņemt vērā pilnīgu liberalizāciju divpusējā tirdzniecībā ar sieriem un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un tās paredz iekļaut nolīguma jaunā 12. pielikumā.

Turklāt Padome pieņēma lēmumu par to, ka paraksta nolīgumu, ar ko ES nolīgumu ar Šveici par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem attiecina arī uz Lihtenšteinu (16207/10 + 16210/10).

Dempinga apkarošana – polietilēnteraftalāta plēve – Indija

Padome pieņēma regulu, ar ko groza Regulu 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēnteraftalāta (PET) plēves importam (18160/10).

MUITAS SAVIENĪBA

Andora – muitas drošības pasākumi

Padome pilnvaroja tāda protokola parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar kuru paplašina ES un Andoras nolīguma darbības jomu, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus (17403/10).

TRANSPORTS

Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība

Padome nolēma neiebilst pret to, ka Komisija pieņem divus leģislatīvus aktus saistībā ar ES direktīvu par Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, proti:

  • direktīvu, ar ko groza sarakstu un apakšsistēmu aprakstu un noteikumus par verifikācijas deklarāciju un par verifikācijas procedūru apakšsistēmām, kas izklāstītas direktīvas pielikumos (16431/10);

  • lēmumu par dzelzceļa transportlīdzekļu ekspluatācijas valsts noteikumu klasifikācijas atsauces dokumenta publicēšanu un pārvaldību (17294/10).

Uz abiem tiesību aktu projektiem attiecas regulatīvā kontroles procedūra; tā kā Padome ir devusi piekrišanu, Komisija var tos pieņemt, ja vien Eiropas Parlaments neiebilst.

Dzelzceļa transportlīdzekļu atbilstības deklarācija

Padome pieņēma lēmumu neiebilst, ka Komisija pieņem regulu, ar ko nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai deklarētu, ka dzelzceļa transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam tipam (16402/10).

Uz regulas projektu attiecas regulatīvā kontroles procedūra; tā kā Padome ir devusi piekrišanu, Komisija var tos pieņemt, ja vien Eiropas Parlaments neiebilst.

IECELŠANA AMATĀ

Reģionu komiteja

Padome iecēla Dr. Christian BUCHMANN (Austrija) (17879/10); Hans KOK kungu, Henk KOOL kungu un Sipke SWIERSTRA kungu (Nīderlande) (17909/10) un Tadeusz TRUSKOLASKI kungu (Polija) (18052/10) par Reģionu komitejas locekļiem uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2015. gada 25. janvārim.

RAKSTISKĀ PROCEDŪRA

Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjoms un kvotas 2011. gadam

Padome 2011. gada 18. janvārī ar rakstisku procedūru pieņēma Regulu, ar ko 2011. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi (17546/10). Regulu pieņēma ar kvalificētu balsu vairākumu, Spānijas delegācijai balsojot pret.

Padomes 2010. gada 13. un 14. decembra sanāksmes laikā ministri panāca politisku vienošanos par regulu, pamatojoties uz prezidentvalsts kompromisa tekstu, kas izstrādāts, vienojoties ar Komisiju (17836/10).

Ar šo regulu nosaka zvejas iespējas 2011. gadā ES kuģiem Atlantijas okeānā, Lamanšā un Ziemeļjūrā, ņemot vērā vairākus skaidrus pamatprincipus:

  • ja ir izstrādāti ilgtermiņa pārvaldības plāni, atkāpes netiek pieļautas;

  • tiek sperti pakāpeniski soļi, lai līdz 2015. gadam panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu visiem krājumiem.

Padomes un Komisijas deklarācijas un delegāciju vienpusējās deklarācijas ir publicētas atsevišķi (5038/11; 5139/1/11).

1 :

Šis punkts tika iekļauts darba kārtībā pēc Apvienotās Karalistes delegācijas lūguma.

2 :

http://ec.europa.eu/bepa/pdf/monti_report_final_10_05_2010_en.pdf


Side Bar