Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

16042/11

(OR. en)

PRESSE 397

PR CO 65

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 3121. sanāksme

Tieslietas un iekšlietas

Luksemburgā, 2011. gada 27. un 28. oktobrī

Priekšsēdētājs Jerzy MILLER kungs
Polijas iekšlietu ministrs
Krzysztof KWIATKOWSKI kungs
Polijas tieslietu ministrs

Galvenie rezultāti

Padome pieņēma Eiropas paktu cīņai pret sintētiskajām narkotikām. Šajā saistībā Padomē arī notika viedokļu apmaiņa par Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2011. gada ziņojumu par narkomānijas problēmām Eiropā un Komisijas paziņojumu "Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām".

Ministri vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu, ar ko groza ES noteikumus par vietējo pierobežas satiksmi, lai atvieglotu robežšķērsošanu Kaļiņingradas apgabalā.

Padome pieņēma zināšanai pašreizējo stāvokli darbā ar kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Šajā saistībā prezidentvalsts informēja, ka pēc galīgās vienošanās ar Eiropas Parlamentu līdz gada beigām, visticamāk, tiks pieņemtas divas direktīvas – direktīva par vienotu atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem uzturēties un strādāt ES un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi, kā arī direktīva par trešo valstu valstspiederīgo atzīšanu par starptautiskas aizsardzības saņēmējiem.

Pēc tam Padome izskatīja, kā ir īstenots Grieķijas valsts rīcības plāns attiecībā uz patvēruma reformu un migrācijas pārvaldību. Pusdienu laikā galvenokārt tika apspriesta nelegālā migrācija, vīzu liberalizācija un cilvēku tirdzniecība.

Komisija informēja par pašreizējo stāvokli divās sarunās ar ASV – par ES un ASV nolīgumu par datu aizsardzību un par ES un ASV PDR nolīgumu.

Norisinājās arī ministru politikas debates par vairākiem Komisijas paziņojumiem saistībā ar:

  • pieejamiem risinājumiem attiecībā uz Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmu;

  • Eiropas programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai;

  • sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā Austrumu partnerības ietvaros.

Padomes sanāksmes daļā, kas bija veltīta tieslietu jautājumiem, prezidentvalsts informēja, ka pēc galīgās vienošanās ar Eiropas Parlamentu līdz gada beigām, visticamāk, tiks pieņemta direktīva par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.

Norisinājās ministru pirmā viedokļu apmaiņa par jaunākajiem Komisijas priekšlikumiem regulai par vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, un ministri pieņēma zināšanai projektu direktīvai, ar ko nosaka kriminālsodus par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Procesuālo tiesību jomā Padome pieņēma zināšanai pašreizējo stāvokli darbā ar tiesībām piekļūt advokātam un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas. Padomē arī notika politikas debates par ierosināto direktīvu, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus.

Padomes sanāksmes laikā Jauktā komiteja (ES un Norvēģija, Islande, Lihtenšteina un Šveice) atzinīgi novērtēja Vīzu informācijas sistēmas (VIS) neseno darbības sākšanu un izvērtēja Šengenas Informācijas sistēmas II (SIS II) pašreizējo stāvokli. Tā arī izskatīja minēto priekšlikumu par robežšķēršošanas atvieglošanu Kaļiņingradas apgabalā un apmainījās viedokļiem par Komisijas paziņojumu par viedrobežām.

Padomes sanāksmes laikā tika arī parakstīta deklarācija par mobilitātes partnerību starp ES un Armēniju.

SATURS 1

DALĪBNIEKI

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

ES POLITIKA NARKOTIKU APKAROŠANAS JOMĀ

Eiropas pakts cīņai pret sintētiskajām narkotikām

Komisijas paziņojums/ES Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2011. gada ziņojums

VIETĒJĀ PIEROBEŽAS SATIKSME KAĻIŅINGRADAS APGABALĀ

KOPĒJA EIROPAS PATVĒRUMA SISTĒMA (KEPS)

VIENOTA ATĻAUJA TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM UZTURĒTIES UN STRĀDĀT ES

KVALIFICĒŠANĀS DIREKTĪVA

GRIEĶIJAS VALSTS RĪCĪBAS PLĀNS PATVĒRUMA UN MIGRĀCIJAS JOMĀ

ES UN ASV DATU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMS

ES UN ASV PASAŽIERU DATU REĢISTRA NOLĪGUMS

EIROPAS TERORISTU FINANSĒŠANAS IZSEKOŠANAS SISTĒMA

TREŠO VALSTU PILSOŅU INTEGRĀCIJA

SADARBĪBA TIESLIETU UN IEKŠLIETU JOMĀ AUSTRUMU PARTNERĪBAS IETVAROS

NOZIEGUMOS CIETUŠIE

BĒRNU SEKSUĀLĀ IZMANTOŠANA

VIENOTIE EIROPAS TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMI

TIESĪBAS UZ PIEKĻUVI ADVOKĀTAM

IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA UN TIRGUS MANIPULĀCIJAS

JAUKTĀ KOMITEJA

VIS

SIS II

Vietējā pierobežas satiksme Kaļiņingradas apgabalā

Viedrobežas

Citi jautājumi

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

  • "Zviedrijas pamatlēmums" – secinājumi

  • Automatizēta datu apmaiņa – Latvija

  • ES un Armēnijas mobilitātes partnerība – deklarācija

  • Konvencijas par bēgļu statusu 60. gadadiena –- deklarācija

  • Eurojust ziņojums

  • Likumdošanas sadarbības tīkls

  • Eiropas tiesiskā apmācība – secinājumi

EKONOMIKA UN FINANSES

  • Pārrobežu euro pārvadājumi skaidrā naudā*

BUDŽETS

  • Samierināšanas procedūra saistībā ar ES 2012. gada budžetu

  • Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

ĀRLIETAS

  • Ierobežojoši pasākumi – Birma/Mjanma

  • Ierobežojoši pasākumi – Gvinejas Republika

  • Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai

  • Attiecības ar Uzbekistānu

VISPĀRĒJĀS LIETAS

  • Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai pārvaldība

KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA

  • ES krīzes pārvarēšanas mācības 2011. gadā

TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

  • Divējāda lietojuma preču pārbaude – jaunas ES vispārējā eksporta atļaujas*

  • Papildinājumi tirdzniecības nolīgumos ar Austrāliju, Jaunzēlandi un Argentīnu

  • Brīvās tirdzniecības nolīgums – ES un Dienvidkoreja

VIDE

  • Atkritumu sūtījumi

DALĪBNIEKI

Beļģija

Stefaan DE CLERCK kungs tieslietu ministrs

Melchior WATHELET kungs migrācijas un patvēruma politikas valsts sekretārs

Bulgārija

Margarita POPOVA kundze tieslietu ministre

Boyko KOTZEV kungs pastāvīgais pārstāvis

Čehijas Republika

Jan KUBICE kungs iekšlietu ministrs

Jaroslav HRUŠKA kungs iekšlietu ministra vietnieks

Marek ŽENÍŠEK kungs tieslietu ministra vietnieks

Dānija

Morten BØDSKOV kungs tieslietu ministrs

Vācija

Ole SCHRÖDER kungs Federālās iekšlietu ministrijas parlamentārais valsts sekretārs

Max STADLER kungs federālās tieslietu ministres parlamentārais valsts sekretārs

Igaunija

Kristen MICHAL kungs tieslietu ministrs

Ken-Marti VAHER kungs iekšlietu ministrs

Īrija

Alan SHATTER kungs tieslietu un līdztiesības ministrs

Rory MONTGOMERY kungs pastāvīgais pārstāvis

Grieķija

Christos PAPOUTSIS kungs pilsoņu aizsardzības ministrs

Ioannis IOANNIDIS kungs Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministrijas pārredzamības un cilvēktiesību ģenerālsekretārs

Spānija

Anna TERRÓN I CUSÍ kundze imigrācijas un emigrācijas lietu valsts sekretāre

Justo Tomás ZAMBRANA PINEDA kungs drošības lietu valsts sekretārs

Luis PLANAS PUCHADES kungs pastāvīgais pārstāvis

Francija

Claude GUEANT kungs iekšlietu, aizjūras teritoriju, teritoriālo kopienu un imigrācijas ministrs

Michel MERCIER kungs zīmogglabātājs, tieslietu un pilsonisko brīvību ministrs

Itālija

Sonia VIALE kundze iekšlietu valsts sekretāre

Giacomo CALIENDO kungs tieslietu valsts sekretārs

Kipra

Neoklis SYLIKIOTIS kungs iekšlietu ministrs

Loukas LOUKA kungs tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrs

Latvija

Ilze JUHANSONES kundze pastāvīgā pārstāve

Lietuva

Remigijus ŠIMAŠIUS kungs tieslietu ministrs

Raimundas PALAITIS kungs iekšlietu ministrs

Luksemburga

François BILTGEN kungs tieslietu ministrs

Nicolas SCHMIT kungs darba, nodarbinātības un imigrācijas ministrs

Jean-Marie HALSDORF kungs iekšlietu un Grande Région ministrs, aizsardzības ministrs

Ungārija

Tibor NAVRACSICS kungs valsts pārvaldes un tieslietu ministrs

Károly KONTRÁT kungs parlamentārais valsts sekretārs, Iekšlietu ministrija

Malta

Carmelo MIFSUD BONNICI kungs tieslietu un iekšlietu ministrs

Nīderlande

Fred TEEVEN kungs drošības un tieslietu valsts sekretārs

Austrija

Johanna MIKL-LEITNER kundze federālā iekšlietu ministre

Beatrix KARL kundze federālā tieslietu ministre

Polija

Jerzy MILLER kungs iekšlietu un valsts pārvaldes ministrs

Krzysztof KWIATKOWSKI kungs tieslietu ministrs

Igor DZIALUK kungs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Portugāle

Paula TEIXEIRA DA CRUZ kundze tieslietu ministre

Juvenal SILVA PENEDA kungs iekšlietu ministra valsts sekretārs

Rumānija

Traian IGAS kungs administrācijas un iekšlietu ministrs

Catalin PREDOIU kungs tieslietu ministrs

Marian Grigore TUTILESCU kungs valsts sekretārs, Šengenas departamenta vadītājs, Administrācijas un iekšlietu ministrija

Slovēnija

Aleš ZALAR kungs tieslietu ministrs

Nina GREGORI kundze Iekšlietu ministrijas Migrācijas un integrācijas direktorāta ģenerāldirektore

Slovākija

Daniel LIPŠIC kungs iekšlietu ministrs

Mária KOLÍKOVÁ kundze Tieslietu ministrijas valsts sekretāre

Somija

Päivi RÄSÄNEN kundze iekšlietu ministre

Anna-Maja HENRIKSSON kundze tieslietu ministre

Zviedrija

Beatrice ASK kundze tieslietu ministre

Tobias BILLSTRÖM kungs migrācijas ministrs

Apvienotā Karaliste

Damian GREEN kungs iekšlietu valsts ministrs (imigrācijas lietu ministrs)

Kenneth CLARKE kungs lords kanclers, tieslietu ministrs

Frank MULHOLLAND kungs Skotijas Lord Advocate

Komisija

Viviane REDEING kundze Komisijas priekšsēdētāja vietniece

Cecilia MALMSTRÖM kundze Komisijas locekle

APSPRIESTIE JAUTĀJUMI

ES POLITIKA NARKOTIKU APKAROŠANAS JOMĀ

Eiropas pakts cīņai pret sintētiskajām narkotikām

Padome pieņēma Eiropas paktu cīņai pret sintētiskajām narkotikām (15544/11), kas papildina 2010. gadā pieņemto Eiropas paktu cīņai pret narkotisko vielu nelikumīgu starptautisku tirdzniecību – izjaukt kokaīna un heroīna izplatīšanas ceļus (8821/10).

Šis pakts tika pieņemts, ņemot vērā to, ka Eiropas tirgū gandrīz katru nedēļu parādās kāda jauna sintētiskā narkotika. Daudzas no tām tiek ražotas Eiropas Savienībā, un to ražošanā izmantotās vielas ("prekursori") ir likumīgi pieejamas – tā tiek radītas "legālās apreibinošās vielas".

Eiropas paktā cīņai pret sintētiskajām narkotikām ir četras galvenās daļas:

  • sintētisko narkotiku ražošanas apkarošana;

  • sintētisko narkotiku un prekursoru nelikumīgas tirdzniecības apkarošana;

  • jaunu psihoaktīvo vielu apkarošana;

  • tiesībaizsardzības dienestu apmācība, lai atrastu, pārbaudītu un likvidētu nelegālās laboratorijas.

Paktā uzsvērts, ka ir jāracionalizē informācijas apmaiņas mehānismi, īpaši saistībā ar sintētisko narkotiku ražošanas jaunajām tendencēm ("legālajām apreibinošajām vielām"), jāpastiprina operatīvā un izmeklēšanas sadarbība ar Eiropola līdzdalību un jāsaskaņo specializētā apmācība nelegālu narkotiku ražošanas laboratoriju atrašanai.

Pakts arī pilnībā saskan ar Padomes noteiktajām ES prioritātēm cīņai pret organizēto noziedzību laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam (11050/11), kurās kā prioritārs uzdevums minēts "mazināt sintētisko narkotiku, tostarp jaunu psihoaktīvo vielu, ražošanu un izplatīšanu ES".

Paktu īstenos, izmantojot ES politikas ciklu organizētas un smagas starptautiskas noziedzības apkarošanai.

Komisijas paziņojums/ES Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2011. gada ziņojums

Padomē notika viedokļu apmaiņa par 2011. gada 25. oktobrī pieņemto Komisijas paziņojumu "Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām" (15983/11) un par Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra sniegto informāciju saistībā ar 2011. gada ziņojumu par narkomānijas problēmām Eiropā. Šo ziņojumu centrs publicēs 2011. gada 15. novembrī.

Izmantojot Lisabonas līgumā paredzētos instrumentus, Komisija ir iecerējusi atjaunināt esošos ES juridiskos instrumentus narkotiku apkarošanas politikas jomā, kā arī sagatavot jaunus, lai varētu ātrāk reaģēt uz jaunu psihoaktīvo vielu parādīšanos un cīnīties pret to pārdošanu internetā, lai labāk formulētu ar narkotiku tirdzniecību saistītus pārkāpumus un sankcijas, lai narkotiku tirgotājiem efektīvāk atņemtu gūto peļņu (piemēram, paredzot iespējamu konfiskāciju un līdzekļu atgūšanu) un lai stingrāk kontrolētu narkotiku ražošanā izmantotās ķīmiskās vielas.

Būtu arī jāstiprina starptautiskā sadarbība narkotiku apkarošanā, kā arī precīzāk jāizstrādā obligātie kvalitātes standarti, lai uzlabotu narkomānijas profilakses, ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas efektivitāti.

Padome pieņēma zināšanai Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra sniegto informāciju saistība ar 2011. gada ziņojumu par narkomānijas problēmām Eiropā.

Šo ziņojumu centrs publicēs 2011. gada 15. novembrī.

VIETĒJĀ PIEROBEŽAS SATIKSME KAĻIŅINGRADAS APGABALĀ

Padome pieņēma vispārēju pieeju par priekšlikumu grozīt ES noteikumus attiecībā uz vietējo pierobežas satiksmi (13344/11). Tagad par šo jautājumu varēs sākt saziņu ar Eiropas Parlamentu.

Padome arī pieņēma Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju, kurā uzsvērts, ka attiecībā uz Kaļiņingradas apgabalu ierosinātais risinājums nav precedents ES vietējās pierobežas satiksmes noteikumiem citos reģionos. Visbeidzot, Padome pieņēma zināšanai Polijas deklarāciju, kurā izklāstīti pasākumi, ko Polija veic, lai nodrošinātu augstu drošības un pārredzamības līmeni.

Ierosināto grozījumu mērķis ir atvieglot robežšķēršošanu Kaļiņingradas apgabalā, iekļaujot Kaļiņingradas apgabalu un konkrētus, ierobežotus Polijas administratīvos rajonus atbilstīgajā pierobežas zonā.

Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals ar gandrīz vienu miljonu iedzīvotāju 2004. gada paplašināšanās rezultātā kļuva par vienīgo anklāvu ES.

Sākotnējo regulu pieņēma 2006. gadā, lai nodrošinātu, ka robežas starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, neradītu liekus šķēršļus tirdzniecībai, sociālajai un kultūras apmaiņai vai reģionālajai sadarbībai. Saskaņā ar to pierobežas iedzīvotājiem var piemērot atkāpi no Šengenas Robežu kodeksa vispārīgajiem noteikumiem par robežpārbaudēm. Ar šo regulu dalībvalstis tiek pilnvarotas slēgt divpusējus nolīgumus ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, ar nosacījumu, ka šajos nolīgumos pilnībā tiek ievēroti regulā noteiktie kritēriji.

KOPĒJA EIROPAS PATVĒRUMA SISTĒMA (KEPS)

Balstoties uz prezidentvalsts sagatavotu dokumentu (15843/11), Padome iepazinās ar pašreizējo stāvokli darbā ar patvēruma tiesību aktu kopumu.

Spēkā esošajos patvēruma jomas tiesību aktos ir paredzēti minimuma standarti. Ievērojot apņemšanos līdz 2012. gadam izveidot KEPS, Komisija ir iesniegusi virkni priekšlikumu, kuru mērķis ir labāk saskaņot valstu patvēruma sistēmas un nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Darbs ar šiem priekšlikumiem ir dažādos likumdošanas procesa posmos:

  • kvalificēšanās direktīva – Padome atzinīgi novērtēja to, ka Eiropas Parlaments šajā nedēļā ir apstiprinājis kompromisa tekstu, par kuru jūlijā tika panākta vienošanās. Nākamo nedēļu laikā Padome to varēs pieņemt galīgajā redakcijā;

  • Dublinas II sistēma, ar ko paredz procedūras, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu – 2011. gada septembrī Padome pauda atbalstu ierosinājumam priekšlikumā iekļaut agrīnas brīdināšanas un sagatavotības procesu, izveidojot "patvēruma izvērtējuma mehānismu", ar ko izvērtētu to, kā praktiski darbojas valstu patvēruma sistēmas. Tā dēvēto "ārkārtas" jeb "apturēšanas mehānismu", kas ir bijis iekļauts Komisijas priekšlikumā, lielākā daļa dalībvalstu joprojām noraidīja;

  • Eurodac regula – diskusijas par grozījumiem noteikumos, kas attiecas uz pirkstu nospiedumu datu bāzi, pagaidām ir apturētas, gaidot priekšlikumu, kas tiesībaizsardzības iestādēm paredzētu piekļuves iespēju;

  • patvēruma procedūru direktīva un uzņemšanas nosacījumu direktīva – Komisija 2011. gada 1. jūnijā iesniedza pārskatītus priekšlikumus (11207/11 un 11214/11). Darbs ar tiem turpinās.

Līdz šim ir panāktas divas vienošanās KEPS jomā. Tās attiecas uz pastāvīgas uzturēšanās direktīvu un uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidi – tas sāka darboties šogad.

VIENOTA ATĻAUJA TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM UZTURĒTIES UN STRĀDĀT ES

Prezidentvalsts informēja Padomi, ka iepriekšējā nedēļā tikusi panākta Padomes un Eiropas Parlamenta galīgā vienošanās par direktīvu, ar kuru izveido vienotu atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem uzturēties un strādāt ES. Lai jaunie noteikumi stātos spēkā, abām iestādēm būs jādod oficiāla piekrišana. Paredzams, ka tas notiks līdz gada beigām.

Vienotās atļaujas direktīvas mērķis ir vienkāršot procedūras atļauju izdošanai trešo valstu valstspiederīgajiem uzturēties un strādāt ES, kā arī atvieglot viņu statusa kontroli. Tajā arī paredzēts vienots tiesību kopums trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, un tā pamatā ir tāda pati attieksme kā pret attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Kad direktīva būs pieņemta, divu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā tā būs jātransponē valstu tiesību aktos. Tas būs pirmais legālās imigrācijas jomas instruments, kas pieņemts saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem, tas ir, koplēmuma procedūrā.

KVALIFICĒŠANĀS DIREKTĪVA

Prezidentvalsts informēja Padomi par pašreizējo stāvokli darbā ar direktīvu par personu kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā arī par to, ko paredz ar šādu kvalificēšanos saistītas tiesības. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments šajā nedēļā pieņēma jaunos noteikumus, vienīgais vēl atlikušais pasākums ir oficiāla pieņemšana Padomē. Paredzams, ka tas notiks līdz gada beigām.

Kvalificēšanās direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai tad, kad persona prasa starptautisku aizsardzību Eiropas Savienībā, aizsardzības vajadzības tiktu izvērtētas saskaņā ar kopīgiem kritērijiem, tādā veidā piešķirot palīdzības minimumu. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji var būt bēgļi – personas, kuras atgriežoties tiktu pakļautas vajāšanai tādu iemeslu dēļ, kas ir iekļauti Ženēvas konvencijā, – un alternatīvas aizsardzības saņēmēji – personas, kuras nekvalificējas kā bēgļi, bet kurām reāli draudētu smags kaitējums.

Jaunie noteikumi vienkāršos lēmumu pieņemšanu patvēruma procedūru laikā un ļaus pirmajā instancē pieņemt labāk izsvērtus lēmumus, tādā veidā uzlabojot patvēruma procesa efektivitāti un novēršot tā ļaunprātīgu izmantošanu. Tie arī uzlabos iespējas faktiski izmantot tiesības, ņemot vērā starptautiskas aizsardzības saņēmēju īpašās integrācijas grūtības, kā arī tuvinās bēgļu un alternatīvas aizsardzības saņēmēju tiesības un saņemto palīdzību. Visbeidzot, ar grozījumiem tiek nodrošināta saskaņa ar Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas praksi.

Kad direktīva būs pieņemta, divu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā tā būs jātransponē valstu tiesību aktos. Tas būs pirmais no pieciem juridiskiem instrumentiem, ko paredzēts pieņemt, lai līdz 2012. gada beigām – tas ir termiņš, ko 2011. gada jūnijā apstiprināja Eiropadome, (skatīt 30. punktu dokumentā EUCO 23/11) – izveidotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Pārējie priekšlikumi attiecas uz Dublinas regulu, Eurodac regulu, uzņemšanas nosacījumu direktīvu un patvēruma procedūru direktīvu.

Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas galvenais mērķis ir labāk saskaņot valstu patvēruma sistēmas un nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni starptautiskās aizsardzības lūdzējiem.

GRIEĶIJAS VALSTS RĪCĪBAS PLĀNS PATVĒRUMA UN MIGRĀCIJAS JOMĀ

Balstoties uz pašreizējā stāvokļa izklāstu, ko sniedza Grieķijas ministrs un Komisija, Padome apsprieda to, kā tiek īstenots Grieķijas valsts rīcības plāns patvēruma sistēmas reformai un migrācijas pārvaldībai. Grieķijas rīcības plāna īstenošana valsts patvēruma un imigrācijas sistēmas reformai Padomes darba kārtībā bija jau piekto reizi.

Ziņojot par panākumiem, Grieķija un Komisija minēja arī vairākas problēmas, ko Grieķijas patvēruma sistēmai rada pastāvīgs liela imigrantu skaita pieplūdums.

Šajā saistībā ES robežu aģentūra (Frontex) sniedza pārskatu par savu darbību jomā, kas vērsta uz nelegālās imigrācijas apkarošanu, un ES Patvēruma atbalsta birojs ziņoja par savu darbību, atbalstot Grieķijas iestādes.

Plašāka informācijas pieejama informatīvajā piezīmē.

ES UN ASV DATU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMS

Padome pieņēma zināšanai Komisijas sniegto informāciju par pašreizējo stāvokli darbā ar ES un ASV nolīgumu par personas datu aizsardzību.

2010. gada decembrī Padome pieņēma sarunu pilnvaras, ar kurām Komisijai kā ES sarunu vadītājai tika atļauts sāk sarunas ar ASV.

Kad ES un ASV nolīgums būs pieņemts, tas attieksies uz personas datiem, kas tiek nosūtīti un apstrādāti ar mērķi novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus, tostarp terorismu, vai veikt kriminālvajāšanu saistībā ar tiem, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.

Sarunu mērķis ir izveidot ES un ASV datu aizsardzības "jumta" nolīgumu, ar kuru noteiktu vairākus kopīgus datu aizsardzības principus saistībā ar policijas un tiesu iestāžu transatlantisko sadarbību krimināllietās. Jomas, kurās noteiktu minētos principus, citu starpā ir šādas: personas datu nediskriminējoša aizsardzība; datu kvalitāte un atjaunināšana; mērķa ierobežojums; datu minimizācija, droša apstrāde; reģistrēšana vai dokumentēšana; piekļuves, labošanas, dzēšanas un kaitējuma novēršanas tiesības, kā arī tiesības uz kompensāciju.

Nolīgums neradītu papildu juridisko pamatu datu nosūtīšanai – to arī turpmāk regulētu atsevišķi līgumi (un attiecīgās valsts tiesību akti). Tomēr tas radītu vispārēju tiesisko regulējumu transatlantiskās datu apmaiņas uzlabošanai, ne tikai paredzot vairākus kopīgus datu aizsardzības principus, bet arī izveidojot efektīvu uzraudzības mehānismu.

ES UN ASV PASAŽIERU DATU REĢISTRA NOLĪGUMS

Uzklausījusi Komisijas sniegto informāciju, Padome sarīkoja viedokļu apmaiņu par to, kā virzās sarunas starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm par ES un ASV pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumu.

2010. gada decembrī Padome pieņēma sarunu norādes nolīgumiem ar Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm par PDR datu nosūtīšanu un izmantošanu. Līdz ar to Komisijai kā ES sarunu vadītājai tika atļauts sākt sarunas ar šīm trim valstīm.

Visu trīs nolīgumu mērķis ir novērst un apkarot terorismu un citus smagus pārrobežu noziegumus. Vienlaicīgi ES ir arī apņēmusies nodrošināt, lai visa PDR datu nosūtīšana trešām valstīm notiktu drošā veidā un atbilstoši spēkā esošajām ES juridiskajām prasībām un lai pasažieri varētu izmantot savas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi.

PDR ir informācija, ko brīvprātīgi sniedz pasažieri un ko vāc aviopārvadātāji rezervācijas un reģistrācijas procedūru laikā. Tā ietver ceļojuma datumus un maršrutu, adresi un tālruņa numuru, kredītkartes numuru, ceļojumu aģentūru, sēdvietas numuru un informāciju par bagāžu.

2010. gada maijā Eiropas Parlaments nolēma atlikt balsojumu par lūgumu piekrist spēkā esošajiem PDR nolīgumiem ar ASV un Austrāliju. Tādēļ šie divi nolīgumi pagaidām vēl nav noslēgti, un tos piemēro provizoriski attiecīgi no 2007. gada un 2008. gada. Parlaments pieņēma rezolūciju, lūdzot sākt sarunas par jauniem nolīgumiem ar ASV un Austrāliju, kā arī ar Kanādu, ar kuru PDR nolīgums ir spēkā no 2006. gada.

Attiecībā uz ES un Austrālijas PDR nolīgumu Padome 2011. gada septembrī pieņēma lēmumu par nolīguma parakstīšanu (10093/11). Nolīgumu parakstīja 2011. gada 29. septembrī. 2011. gada 27. oktobrī Eiropas Parlaments deva piekrišanu nolīgumam. Lai nolīgums stātos spēkā, vēl ir atlicis vienīgi Padomei to noslēgt – tas, visticamāk, varētu notikt līdz gada beigām. Plašāka informācija ir izklāstīta šajā paziņojumā presei.

EIROPAS TERORISTU FINANSĒŠANAS IZSEKOŠANAS SISTĒMA

Padomē notika politikas debates par 2011. gada jūlijā iesniegto Komisijas paziņojumu "Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēma: pieejamie risinājumi" (12957/11).

Debates norisinājās, balstoties uz prezidentvalsts piezīmi (14207/11), kurā izvirzīti trīs galvenie jautājumi:

  • vai pastāv operatīva nepieciešamība izveidot Eiropas teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmu (TFTS) un vai tai varētu būt pievienotā vērtība salīdzinājumā ar jau esošo mehānismu;

  • ja jā, tad kādi ir galvenie neatrisinātie jautājumi, kuriem Komisijai būtu jāpievērš uzmanība turpmākā sagatavošanas darbā;

  • kāda būtu ietekme uz ASV teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmu un mijiedarbību ar to atbilstoši ES un ASV 2010. gada TFTS nolīgumam.

Pēc dalībvalstu, ES terorisma apkarošanas koordinatora un Eiropola iesaistīšanās Padome lūdza Komisiju ņemt vērā izteiktos komentārus par turpmāko darbu ar šo lietu, tostarp par iespējamu likumdošanas priekšlikumu par Eiropas TFTS. Ministri arī uzsvēra, ka vispirms ir jāveic ietekmes novērtējums, lai gūtu vispusīgu priekšstatu par iespējamās veidojamās ES TFTS praktiskajiem, finansiālajiem un juridiskajiem aspektiem, kā arī par šīs sistēmas pievienoto vērtību.

Komisija savā paziņojumā izklāsta ES teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas izveidošanas mērķus, nosaka tās galvenās funkcijas un uzsver svarīgākos principus, kas būtu jāievēro šādas sistēmas izveidē. Tā arī izklāsta trīs atšķirīgus iespējamos variantus gaidāmajam priekšlikumam par ES TFTS.

Komisija uzsver divus galvenos šādas sistēmas mērķus: pirmkārt, nodrošināt efektīvu instrumentu, lai novērstu un apkarotu terorisma finansēšanu, otrkārt, ierobežot personas datu plūsmu uz trešām valstīm.

Komisijas paziņojums ir atbilde uz Padomes aicinājumu – kas pausts pēc Eiropas Parlamenta lūguma – izskatīt juridisku un tehnisku sistēmu datu ieguvei ES teritorijā. Parlaments lūdza veikt šādu pētījumu sakarā ar nopietno satraukumu par personas datu masveida nosūtīšanu trešām valstīm. Parlamenta bažas bija saistītas gan ar datu nosūtīšanu trešām valstīm, gan ar nevainīgu personu personas datu glabāšanu masveidā.

TREŠO VALSTU PILSOŅU INTEGRĀCIJA

Padome atzinīgi novērtēja Komisijas paziņojumu par Eiropas programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai (13290/11) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā aprakstītas šo integrācijas centienu atbalstam paredzētās ES iniciatīvas dažādās politikas jomās (13290/11 ADD1), un sarīkoja pirmo viedokļu apmaiņu.

Padome ir iecerējusi līdz gada beigām pieņemt secinājumus par šo jautājumu.

Plašāka informācija ir pieejama informatīvajā piezīmē.

SADARBĪBA TIESLIETU UN IEKŠLIETU JOMĀ AUSTRUMU PARTNERĪBAS IETVAROS

Padomē notika politikas debates par Komisijas paziņojumu par sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā Austrumu partnerības ietvaros (14864/11).

Komisijas paziņojumā ir divas galvenās daļas: viena attiecas uz sadarbības galvenajiem principiem un pastāvošajām struktūrām, kā arī uz koordinācijas un finansiālās palīdzības jautājumiem, otrā daļā ir skatītas tematiskas prioritātes – migrācija, mobilitāte un patvērums; integrēta robežu pārvaldība; sabiedriskā kārtība un drošība; cīņa pret nelegālajām narkotikām; tiesu iestādes un pamattiesības.

NOZIEGUMOS CIETUŠIE

Padomē notika politikas debates par atsevišķiem svarīgākajiem jautājumiem projektā direktīvai, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus, – Komisija to ierosināja 2011. gada maijā (10610/11).

Ministri pievērsās diviem jautājumiem.

  • Pirmais jautājums bija saistīts ar atsevišķu tiesību piemērojamību – tiesības uz informāciju (5. pants), uz mutisku un rakstisku tulkojumu (7. pants) un uz atlīdzību par izdevumiem (13. pants). Lielākā daļa ministru piekrita prezidentvalsts ierosinātajai pieejai – šajā direktīvā paredzētās tiesības būtu jāpiešķir atbilstīgi cietušo lomai attiecīgajā tieslietu sistēmā. Šajā sakarā vairākas delegācijas norādīja, ka pārāk plašu tiesību piešķiršana cietušajiem varētu kavēt procesa gaitu un radīt papildu administratīvo slogu. Tika arī atgādināts, ka šajā direktīvā ir paredzēti minimuma noteikumi. Dalībvalstis var paplašināt direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

  • Otrais jautājums bija saistīts ar kritērijiem neaizsargātu cietušo noteikšanai (21. pants). Padome apliecināja, ka bērni visos gadījumos būtu jāuzskata par neaizsargātiem. Tomēr papildus tam ministri vienojās, ka teksta operatīvajā daļā būtu jāizveido orientējošs saraksts ar neaizsargātiem cietušajiem – kā bija ierosinājusi Komisija. Pret visiem pārējiem cietušajiem vajadzētu izturēties, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu. Kā pirmo pasākumu attiecībā uz viņiem vajadzētu veikt savlaicīgu un individuālu izvērtējumu saskaņā ar valstī pastāvošajām procedūrām, lai noteiktu, vai viņi ir neaizsargāti (piemēram, vai viņiem draud turpmāka un atkārtota viktimizācija vai iebiedēšana) un kādi aizsardzības pasākumi viņiem ir vajadzīgi. Tika arī minēts, ka direktīvai nevajadzētu skart ES tiesību aktos paredzētos plašākos noteikumus, kuros konkrētāk risinātas neaizsargātu cietušo īpašās vajadzības (piemēram, direktīvu par cilvēku tirdzniecību un direktīvu par bērnu seksuālās izmantošanas apkarošanu).

    Padomes darba sagatavošanas struktūrām deva norādījumu turpināt darbu ar šo lietu.

BĒRNU SEKSUĀLĀ IZMANTOŠANA

Prezidentvalsts informēja Padomi par pašreizējo stāvokli attiecībā uz direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments šajā nedēļā pieņēma kompromisa redakciju (11987/11), vienīgais pasākums, kas vēl jāveic, lai noslēgtu vienošanos pirmajā lasījumā, ir oficiāla pieņemšana Padomē. Paredzams, ka tas notiks līdz gada beigām.

Kad direktīva būs pieņemta, ar to ne vien tiks paredzēts noteikumu minimums attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem un sankcijām, bet arī tiks stiprināta šo noziegumu novēršana un aizsardzība tajos cietušajiem, veicot pasākumus, kas inter alia vērsti pret

  • bērnu seksa tūrisma popularizēšanu un organizēšanu;

  • tīmekļa vietnēm, kuras satur vai ar kurām izplata bērnu pornogrāfiju;

  • uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (krāpniecisku uzmākšanos bērniem internetā jeb grooming).

    Plašāka informācija izklāstīta paziņojumā presei.

VIENOTIE EIROPAS TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMI

Padomē notika pirmā viedokļu apmaiņa par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem (15429/11), un tā uzdeva Padomes sagatavošanas struktūrām ātri sākt darbu pie šīs lietas. Galvenie diskusijās apspriestie jautājumi ir juridiskais pamats, patērētāju aizsardzības līmenis un sarežģījumi, kas ir saistīti ar šā priekšlikuma iekļaušanu dažādās valstu tiesību sistēmās.

Ar regulu, kādu to ierosinājusi Komisija, tiktu piedāvāta alternatīva gadījumam, kad uzņēmumi un patērētāji, kas nāk no dažādām valstīm, veic darījumu saskaņā ar vienas vai otras valsts noteikumiem, kurus var nepārzināt abas puses. Pēc vienošanās abas līgumslēdzējas puses saviem pārrobežu tirdzniecības līgumiem varētu izvēlēties otru alternatīvu noteikumu kopumu, kas ir spēkā visā Eiropas Savienībā un pastāv līdzās visu 27 valstu tirdzniecības režīmiem.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot izaugsmi un tirdzniecību iekšējā tirgū, pamatojoties uz līgumslēgšanas brīvību un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ar domu, ka šis alternatīvais noteikumu kopums sekmētu pārrobežu darījumu pieaugumu.

Šie alternatīvie tirdzniecības noteikumi attiektos uz preču tirdzniecības līgumiem un uz digitāla satura piegādi, kā arī uz pakalpojumiem, kas ir tieši saistīti ar to. Režīmu varētu piemērot uzņēmuma un patērētāja līgumiem, kā arī līgumiem starp uzņēmumiem, ja vismaz viena līgumslēdzēja puse ir mazs vai vidējs uzņēmums (MVU). Svarīgi ir uzsvērt, ka abām pārrobežu līgumslēdzējām pusēm būtu jāpiekrīt izmantot šo alternatīvu – Eiropas noteikumus.

Jaunie noteikumi aptvertu lielāko līgumtiesību aspektu daļu, kurus uzskata par praksē svarīgiem visā pārrobežu līguma spēkā esamības laikā, tostarp līgumslēdzēju pušu tiesības un saistības un tiesiskos aizsardzības pasākumus neizpildes gadījumā, prasības sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas, atkāpšanās tiesības un tās izraisītās sekas, līguma interpretāciju un tā saturu un spēku.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jaunos noteikumus varētu izmantot arī tad, ja tikai viena līgumslēdzēja puse veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet otra atrodas valstī, kas nav ES dalībvalsts. Turklāt ES dalībvalstis pēc brīvas izvēles varētu Vienotos tirdzniecības noteikumus darīt pieejamus arī tajos gadījumos, kad tiek slēgti līgumi valsts iekšienē.

Lai nodrošinātu efektīvu un vienādu piemērošanu, priekšlikumā paredzēti turpmāki atbalsta pasākumi – "Eiropas līgumu paraugnoteikumu" izstrāde un publiski pieejamas datu bāzes izveide attiecībā uz svarīgiem tiesas spriedumiem.

TIESĪBAS UZ PIEKĻUVI ADVOKĀTAM

Padome tika informēta par pašreizējo stāvokli darbā pie priekšlikuma tiesību aktam, kura mērķis ir kriminālprocesā aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem dot tiesības piekļūt advokātam un tiesības pēc aizturēšanas sazināties ar konsulārajām iestādēm un ar trešo personu, piemēram, ar radinieku vai darba devēju. Komisija savu priekšlikumu iesniedza 2011. gada jūlijā (11497/11).

Prezidentvalsts darba dokumentā ir izcelti galveni jautājumi, kas turpmāk jāapspriež (15812/11):

  • direktīvas darbības joma, jo dažas dalībvalstis uzskata, ka ar piekļuvi advokātam aizdomās turētajam vai apsūdzētajam būtu jādod tiesības, kuru rezultātā patiešām tiek nodrošināta advokāta palīdzība, bet citās dalībvalstīs ir atšķirīga sistēma, kurā tiesības uz piekļuvi advokātam nebūt nenozīmē, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam jebkurā gadījumā palīdzēs advokāts. Pirmajā gadījumā atbildība par to, lai tiktu izmantotas tiesības uz piekļuvi advokātam, vismaz daļēji gulstas uz valsts iestādēm (garantētas piekļuves pieeja). Tā rezultātā var rasties ievērojamas procesuālas un finansiālas sekas. Otrajā gadījumā atbildība ir novirzīta uz aizdomās turēto vai apsūdzēto personu (iespējamas piekļuves pieeja). Izmantojot šo pieeju, būtu iespējama daudz plašāka darbības joma, kas tiesības piekļūt advokātam padarītu par visaptverošu principu arī kriminālprocesa sākumposmā, pat ja šīs tiesības ne vienmēr tiktu īstenotas.

  • situācijas, kurās būtu jādod tiesības piekļūt advokātam. Šis jautājums ir ļoti saistīts ar jautājumu par darbības jomu. Šķiet, ka plaša vienošanās pastāv jautājumā, ka šādas tiesības vismaz būtu jādod visās tajās situācijās, kad pret aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesā ir ierosināta krimināllieta un kad šī persona ir aizturēta. Citas situācijas vēl tiek apspriestas, piemēram, situācija, kad persona tiek uzaicināta brīvprātīgi ierasties policijas iecirknī uz nopratināšanu, situācija, kad izmeklēšanas iestādes personu aiztur uz ielas un lūdz atbildēt uz jautājumiem, vai kad tas tiek darīts, veicot "procesuālas vai pierādījumu ievākšanas darbības".

  • tiesisko aizsardzības līdzekļu jautājums. Komisija ierosina, ka ziņas vai pierādījumus, kas ir iegūti, pārkāpjot tiesības piekļūt advokātam, nevienā procesa posmā nedrīkstētu izmantot kā pierādījumu pret attiecīgo personu, vienlaikus saglabājot rīcības brīvību gadījumā, kad šādu pierādījumu izmantošana neskar tiesības uz aizsardzību. Dalībvalstu vairākums nevar tam piekrist un ir paudušas skaidru viedokli, ka tiesnešiem nedrīkstētu dot nekādus norādījumus. Tās savu nostāju argumentē ar to, ka jautājums – kāda nozīme ir piedēvējama šādām ziņām – būtu jāizskata tiesā, kurai ir jurisdikcija krimināllietās.

    Plašāka informācija pieejama informatīvajā piezīmē.

IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA UN TIRGUS MANIPULĀCIJAS

    Padome pieņēma zināšanai Komisijas priekšlikumu Direktīvai, ar ko nosaka kriminālsodus par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (16000/11), kuru 2011. gada 21. oktobrī iesniedza kopā ar Regulu par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām, ko kopā dēvē par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (16010/11).

    Ar direktīvas projektu ir paredzēts papildināt regulu, ieviešot noteikumu minimumu, lai noteiktu kriminālsodus par smagākajiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nodarījumiem, proti, par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Tā dalībvalstīm uzliktu pienākumu nodrošināt, lai par šādu rīcību kā par noziedzīgu nodarījumu tiktu paredzēts sods.

    Ar ierosinātajiem noteikumiem visur Eiropas Savienībā par noziedzīgu nodarījumu tiktu atzīta arī kūdīšana, atbalstīšana un līdzdalība, kā arī mēģinājums izdarīt jebkādu direktīvā minēto nodarījumu. Visbeidzot, ar direktīvas projektu ir ierosināts, ka par šādos nodarījumos vainīgām var atzīt ne tikai fiziskas personas, bet arī juridiskas personas.

JAUKTĀ KOMITEJA

Līdztekus Padomes sanāksmei Jauktā komiteja (ES un Norvēģija, Islande, Lihtenšteina un Šveice) pārrunāja turpmāk izklāstītos jautājumus.

VIS

Komiteju informēja par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanu. Sistēma sāka darboties 2011. gada 11. oktobrī dalībvalstu konsulātos, kas atrodas reģionā, kurā pirmajā sāks izmantot šo sistēmu (Ziemeļāfrikā). Kontroles nolūkiem ārējos robežšķērsošanas punktos to jāsāk izmantot ne vēlāk kā 20 dienas pēc minētā datuma.

Pirmo desmit darbības dienu laikā (no 2011. gada 11. līdz 20. oktobrim) Vīzu informācijas sistēmā tika apstrādāti vairāk kā 40 000 vīzu pieteikumu.

VIS darbības sākumu pavada informācijas kampaņa, ko veic Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests sadarbībā ar dalībvalstīm.

SIS II

Pēc Komisijas sniegtās informācijas komiteja izskatīja pašreizējo stāvokli saistībā ar otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) īstenošanu. Vispārējā laika grafikā, ko Komisija iesniedza Padomes 2010. gada oktobra sanāksmē, ir paredzēts, ka SIS II sāks darboties laikposmā līdz 2013. gada pirmajam ceturksnim.

Vietējā pierobežas satiksme Kaļiņingradas apgabalā

Komiteja sagatavoja vienošanos par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu grozīt ES noteikumus par vietējo pierobežas satiksmi Kaļiņingradas apgabalā (13344/11), kā iepriekš izklāstīts atsevišķā punktā.

Viedrobežas

Komiteja apsprieda jaunāko Komisijas paziņojumu par viedrobežām (16049/11). Attiecīgās Padomes struktūras tiek lūgtas izskatīt paziņojumu sīkāk. Komisija norādīja, ka 2012. gada pirmajā pusgadā tā varētu iesniegt likumdošanas priekšlikumus par galvenajiem paziņojuma elementiem, t. i., par ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (EES) un Eiropas Savienībā reģistrētu ceļotāju programmas (RTP) sistēmu.

Delegācijas galvenokārt apsprieda četrus jautājumus: vai šīs divas sistēmas būtu jāpārvalda centralizēti vai decentralizēti; datu uzglabāšanas jautājumu; vai papildus burtu un ciparu formāta datiem sistēmā būtu jāiekļauj biometriskie dati, un kurā posmā tas būtu jādara; jautājumus, kas saistīti ar sistēmu izveides un darbības izmaksām.

Attiecībā uz EES – šīs sistēmas īstenošana sniegtu Eiropas Savienībai precīzus datus par ieceļotāju un izceļotāju plūsmām visos Šengenas zonas ārējo robežu posmos un par "vīzas termiņa pārsniedzējiem", t. i., trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Šengenas zonā uzkavējas ilgāk par termiņu, kas viņiem vīzā ir atļauts. Tas dotu iespēju veikt uz pierādījumiem balstītu izvērtējumu par vīzu režīma liberalizācijas pasākumiem, vīzu režīma atvieglināšanas nolīgumiem un ceļvežiem jebkādām šādām iniciatīvām nākotnē. Apvienojumā ar Vīzu informācijas sistēmu (VIS) tā padarītu efektīvākus ES centienus risināt nelegālas migrācijas problēmu un palielināt sekmīgi atgriezto personu skaitu. Minētā sistēma varētu uzmantot to pašu tehnisko platformu, ko izmanto Šengenas informācijas sistēma (SIS II) un Vīzu informācijas sistēma (VIS).

RTP ir īpašs režīms tiem "bona fide" ceļotājiem, kuri nav kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie, bet kuriem varētu garantēt "reģistrēta ceļotāja" statusu. Šādu statusu varētu iegūt brīvprātīgi, kādā no konsulātiem vai turpmāk veidojamiem kopīgo vīzu pieteikumu centriem veicot iepriekšējas pārbaudes procedūras, kuru pamatā ir kopēji atlases kritēriji. Bona fide ceļotāji, kā arī ES valstspiederīgie ar e-pasēm varētu gūt priekšrocības no automatizētām robežkontrolēm, ko veic automātiski vārti, lasot biometriskos datus, kuri ir iekļauti ceļošanas dokumentos vai uzglabāti datubāzē, un salīdzinot tos ar ceļotāja biometriskajiem datiem. Rodas cerības paātrināt robežšķērsošanu 4–5 miljoniem ceļotāju gadā 1. Pamatojoties uz dažās dalībvalstīs gūto pieredzi, vidējo robežšķērsošanas laiku var samazināt no pašreizējām 1–2 minūtēm uz laiku, kas nepārsniedz 30 sekundes.

Padome vairākkārt ir mudinājusi ieviest šādus pasākumus, piemēram, 2008. gada jūnijā pieņemtajos secinājumos par Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldību (9873/08) un 2012. gada februārī pieņemtajos secinājumos par 29 pasākumiem, lai stiprinātu ārējo robežu aizsardzību un apkarotu nelegālo migrāciju (6435/3/10).

Citi jautājumi

Sadaļā "citi jautājumi" delegācijas izskatīja četrus informatīvus jautājumus.

Pirmais bija jautājums par mobilām (ceļojošām) noziedzīgām grupām. Padome 2010. gada decembrī pieņēma secinājumus par cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas mobilas (ceļojošas) noziedzīgās grupas (15875/10). Šai problēmai Padome atkārtoti pievērsās 2011. gada jūnija secinājumos par ES prioritāšu noteikšanu cīņai pret organizēto noziedzību laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam (11050/11).

Otrais jautājums bija iespējama Krievijas prasības ieviešana vairāku ES dalībvalstu lidmašīnu apkalpes locekļiem saņemt vīzas, kad tie lido uz Krievijas teritoriju. Gaidāms, ka šis jautājums tagad tiks risināts sarunās par grozījumiem esošajā ES un Krievijas nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Saistībā ar trešo jautājumu Padome tika informēta par 2011. gada 3. un 4. oktobrī Ohridā notikušā ES un Rietumbalkānu valstu ministru foruma rezultātiem un par ES un Krievijas ministru Pastāvīgās partnerības padomes sanāksmi, kas 2011. gada 10. un 11. oktobrī notika Varšavā.

Visbeidzot, Lihtenšteina ziņoja par gaidāmo Padomes lēmumu attiecībā uz pilnīgu Šengenas acquis piemērošanu valstij.

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS

"Zviedrijas pamatlēmums" – secinājumi

- Secinājumu pieņemšana

Padome pieņēma secinājumus (15277/11) par to, kā tiek īstenots Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (tā dēvētais "Zviedrijas pamatlēmums") 1.

Šā tiesību akta mērķis ir uzlabot noziedzīgu nodarījumu sekmīgu atklāšanu, novēršanu vai izmeklēšanu, attiecīgi reaģējot uz draudiem, ko rada noziedznieki, kuri darbojas teritorijā bez iekšējām robežām.

- Ziņojums

Padome apstiprināja ziņojumu par to, kā dalībvalstis ir izpildījušas "Zviedrijas pamatlēmuma" noteikumus (15278/11). Komisiju lūdza savu novērtējumu Padomē iesniegt līdz 2011. gada 19. decembrim.

Gandrīz divas trešdaļas dalībvalstu līdz 2010. gada 31. decembrim, kā prasīts lēmumā, šo pamatlēmumu bija transponējušas savos tiesību aktos; tās, kuras vēl nebija ievērojušas noteikto transponēšanas beigu termiņu, kā galveno iemeslu minēja vēl nepabeigtās valstu parlamentārās procedūras.

Automatizēta datu apmaiņa – Latvija

Padome pieņēma Lēmumu par to, lai Latvija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (14526/11). Izvērtējuma procedūrā, kas prasīta Padomes Lēmumā 2008/616/TI (OV L 210, 6.8.2008.), ir secināts, ka Latvija ir pilnībā īstenojusi vispārējos noteikumus par datu aizsardzību un tātad šī valsts ir tiesīga no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums, sākt saņemt un nosūtīt personas datus, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus.

ES un Armēnijas mobilitātes partnerība – deklarācija

Padome ņēma vērā kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Armēnijas mobilitātes partnerību (14963/11 ADD 1). Mobilitātes partnerības mērķis ir atvieglot personu pārvietošanos starp Armēniju un ES, vienlaikus saistībā ar vispārēju pieeju migrācijai cenšoties nodrošināt migrācijas plūsmu labāku pārvaldību.

Mobilitātes partnerības līdz šim ir parakstītas ar Kaboverdi, Moldovu un Gruziju.

Skatīt arī Komisijas paziņojumu par cirkulāro migrāciju un mobilitātes partnerībām (9776/07).

Konvencijas par bēgļu statusu 60. gadadiena –- deklarācija

Padome apstiprināja Eiropas Savienības deklarāciju (15358/11) visu Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu ministru līmeņa sanāksmē, kura 2011. gada 7. un 8. decembrī notiks Ženēvā. Ar deklarāciju tiek atzīmēta 60. gadadiena, kas aprit 1951. gada Konvencijai par bēgļa statusu.

Eurojust ziņojums

Padome ņēma vērā Eurojust Apvienotās uzraudzības iestādes darbības ziņojumu par 2010. gadu (15603/11) un informēšanas nolūkos nosūtīja to Eiropas Parlamentam, kā prasīts padomes Lēmumā, ar ko izveido Eurojust 1.

Likumdošanas sadarbības tīkls

Padome pieņēma pārskatu par to, kā piemēro Rezolūciju par Eiropas Savienības tieslietu ministriju likumdošanas sadarbības tīkla izveidi (15729/11, http://legicoop.eu). Tīkla mērķis ir veicināt, lai labāk tiktu izprasti citu dalībvalstu tiesību akti, tādējādi uzlabojot savstarpēju uzticēšanos un sekmējot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.

Rezolūcija tika pieņemta 2008. gada 28. novembrī 2, un tajā ir prasība, ka Padomei rezolūcijas piemērošana ir jāpārskata vēlākais trīs gadus pēc tās pieņemšanas.

Eiropas tiesiskā apmācība – secinājumi

Padome pieņēma secinājumus par Eiropas tiesisko apmācību (15690/11), pamatojoties uz neseno Komisijas paziņojumu "Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija" (HREF="http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/11/st14/st14196.en11.pdf" MACROBUTTON HtmlResAnchor 14196/11).

Tiesiskā apmācība pārrobežu un Eiropas jautājumos ir izšķirošs elements, jo tā uzlabo dalībvalstu, praktizējošu juristu un pilsoņu savstarpēju uzticēšanos. ES ir pati sev nospraudusi mērķi – līdz 2020. gadam pusei Eiropas Savienībā praktizējošo juristu dot iespēju piedalīties Eiropas tiesiskās apmācības pasākumos.

EKONOMIKA UN FINANSES

Pārrobežu euro pārvadājumi skaidrā naudā*

Padome pēc vienošanās ar Eiropas Parlamentu pirmajā lasījumā pieņēma Regulu par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp eurozonas dalībvalstīm (18/11 + 15366/11 ADD 1).

Jaunajā regulā ir paredzēti nosacījumi, kas izstrādāti, lai garantētu pārvedumu drošību, skaidras naudas pārvadājumos (CIT) iesaistītā drošības personāla un sabiedrības drošību un brīvu euro apriti skaidrā naudā. Tajā ir ietverts arī pienākums, ka uzņēmumiem, kas vēlas pa autoceļiem veikt euro pārvadājumus skaidrā naudā, savas izcelsmes dalībvalsts licences piešķīrējai iestādei ir jāiesniedz pieteikums, lai saņemtu licenci pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem (CIT).

BUDŽETS

Samierināšanas procedūra saistībā ar ES 2012. gada budžetu

Padome apstiprināja, ka tā nespēj pieņemt visus grozījumus, ko Eiropas Parlaments iesniedzis saistībā ar ES 2012. gada budžetu. Tas nozīmē, ka 1. novembrī sāksies trīs nedēļu ilgs samierināšanas laikposms, kura mērķis ir rast risinājumu starp atšķirīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes nostājām.

Plašāka informācija pieejama dokumentā 16017/11.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Padome apstiprināja Eiropas Parlamenta grozījumu, ar kuru noraida grozījumu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2011. gada štatu sarakstā, kā to bija ierosinājusi Komisija 2011. gada budžeta grozījumu projektā Nr. 5 1.

ĀRLIETAS

Ierobežojoši pasākumi – Birma/Mjanma

Padome izdarīja grozījumus Regulā 2008/194 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Birmu/Mjanmu. Ar grozījumiem tiek īstenoti politiski lēmumi, kas pieņemti Ārlietu padomes 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē. Plašāka informācija pieejama dokumentā 8741/11.

Ierobežojoši pasākumi – Gvinejas Republika

Padome ierobežojošos pasākumus pret Gvinejas Republiku pagarināja līdz 2012. gada 27. oktobrim.

Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai

Padome atcēla ierobežojošus pasākumus (Lēmums 2010/603/KĀDP un 2010/145/KĀDP), kuru mērķis bija palīdzēt efektīvi īstenot Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pilnvaras. Tā kā pēdējais ICTY apsūdzētais, kas atradās brīvībā, Gorans Hadžiča (Goran Hadzic) kungs, tika nodots ICTY apcietināšanai 2011. gada 22. jūlijā, Padome atcēla ierobežojošus pasākumus.

Attiecības ar Uzbekistānu

Padome pieņēma Eiropas Savienības nostāju ES un Uzbekistānas sadarbības padomes 10. sanāksmē, kas 2011. gada 14. novembrī notiks Briselē.

VISPĀRĒJĀS LIETAS

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai pārvaldība

Padome pieņēma secinājumus par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2011 "Pēcpārbaude Īpašajam ziņojumam Nr. 1/2005 par to, kā tiek vadīts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai" (OLAF), kurš izklāstīts dokumentā 15274/11. Secinājumos ir pausta atzinība par OLAF veiktajiem pasākumiem, lai uzlabotu savas darbības efektivitāti, bet ir pausta arī nožēla par darbībām vidēji patērēto laiku, kas ir pārāk ilgs. Tā tas ir tādēļ, ka izmeklēšanas plānošanas un pārraudzības uzlabošanā ir gūti tikai nelieli panākumi. Secinājumos OLAF tiek aicināts pielikt pūles, lai uzlabotu plānošanu un optimizētu savu resursu un instrumentu izmantošanu.

KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA

ES krīzes pārvarēšanas mācības 2011. gadā

Padome 2011. gada ES krīzes pārvarēšanas mācībām apstiprināja jaunu datumu, un mācības tagad ir plānotas laikposmā no 2011. gada 18. novembra līdz 6. decembrim.

TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

Divējāda lietojuma preču pārbaude – jaunas ES vispārējā eksporta atļaujas*

Padome pieņēma regulu, ar kuru atbilstīgi ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīmam ievieš jaunas vispārējā eksporta atļaujas (38/11 un 15364/11 ADD1).

Ar jauno regulu tiek grozīta un papildināta Regula Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei 1, kurā ir prasīts kontrolēt divējāda lietojuma preces, kad tās tiek eksportētas no Eiropas Savienības vai šķērso to tranzītā. Šādas kontroles ir paredzētas it īpaši tādēļ, lai nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Ar tām īsteno mērķus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1540(2004).

Ar jaunajiem noteikumiem tiecas visur Savienībā panākt vienādu un konsekventu kontroļu piemērošanu, lai ES eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus. Ar tiem tiek saskaņota vispārējo eksporta atļauju darbības joma un to izmantošanas nosacījumi, kā arī tiek nodrošināta drošības kontroļu efektivitāte.

Regulu pieņēma pēc tam, kad pirmajā lasījumā bija panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu, kas balsoja 2011. gada 27. septembrī (14777/11).

Papildinājumi tirdzniecības nolīgumos ar Austrāliju, Jaunzēlandi un Argentīnu

Padome pieņēma trīs lēmumus, ar ko noslēdz nolīgumus starp ES, no vienas puses, un Austrāliju, Jaunzēlandi un Argentīnu, no otras puses, attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (6603/11 + 6536/11 + 6609/11).

Brīvās tirdzniecības nolīgums – ES un Dienvidkoreja

Padome pieņēma ES nostāju, kas jāieņem Tirdzniecības komitejā, kura izveidota ar Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidkoreju, lai pieņemtu minētās komitejas reglamentu un izveidotu sarakstu ar 15 personām, kuras darbosies kā šķīrējtiesneši (14893/11).

VIDE

Atkritumu sūtījumi

Padome pieņēma lēmumu neiebilst pret to, ka Komisija pieņem Regulu, ar ko groza Padomes Regulu Nr. 1013/2006 1 par atkritumu sūtījumiem, lai tās IIIB pielikumā iekļautu dažus neklasificētus atkritumus (14391/11).

Ar Regulu Nr. 1013/2006 ir noteiktas procedūras un kontroles režīmi atkritumu sūtīšanas jomā atkarībā no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes veida, kas tiek piemērots atkritumiem to galamērķa punktā.

Uz minēto Komisijas regulu attiecas tā dēvētā "regulatīvā kontroles procedūra". Tas nozīmē – pēc tam, kad Padome ir devusi piekrišanu, Komisija var regulu pieņemt, ja pret to neiebildīs Eiropas Parlaments.

1 :

Balsoties uz aprēķiniem, ka vismaz 20 % no visām personām, kam tiek izdotas vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, – tas gadā ir apmēram 10 miljonu personu – iesniegtu pieteikumu reģistrēta ceļotāja statusa saņemšanai un ka pieteikumu iesniegtu arī tikpat liels skaits personu, kam vīza nav vajadzīga.

1 :

OV L 386, 29.12.2006.

1 :

OV L 63, 6.3.2002.

2 :

OV C 326, 20.12.2008.

1 :

UK delegācija balsoja pret.

1 :

OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

Divējāda lietojuma preces ir preces civilām vajadzībām (tostarp programmatūra un tehnoloģijas), kuras var izmantot militāros nolūkos.

1 :

OV L 190, 12.7.2006.


Side Bar