Navigation path

Left navigation

Additional tools



EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

Briselē, 2009. gada 7. maijā

8435/09 (Presse 78)

(OR. en)

Prāgas Austrumu partnerības samita kopīgā deklarācija - Prāga, 2009. gada 7. maijs

Piedalās

***

EIROPAS SAVIENĪBA, ko pārstāv

    Viņa ekselence Mirek TOPOLÁNEK kungs

    Eiropadomes priekšsēdētājs

    Viņa ekselence José Manuel BARROSO kungs

    Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

    Viņa ekselence Javier SOLANA kungs

    Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās

    ***

    ARMĒNIJA , ko pārstāv

      Viņa ekselence Serzh SARGSYAN kungs

      Armēnijas Republikas prezidents

      AUSTRIJA, ko pārstāv

        Viņa ekselence Hans Dietmar SCHWEISGUT kungs

        Austrijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

        AZERBAIDŽĀNA, ko pārstāv

          Viņa ekselence Ilham ALIYEV kungs

          Azerbaidžānas Republikas prezidents

          BALTKRIEVIJA, ko pārstāv

            Viņa ekselence Vladimir SEMASHKO kungs

            Baltkrievijas Republikas ministru prezidenta pirmais vietnieks

            BEĻĢIJA, ko pārstāv

              Viņa ekselence Herman VAN ROMPUY kungs

              Beļģijas Karalistes ministru prezidents

              BULGĀRIJA, ko pārstāv

                Viņa ekselence Sergei STANISHEV kungs

                Bulgārijas Republikas ministru prezidents

                KIPRA, ko pārstāv

                  Viņa ekselence Markos KYPRIANOU kungs

                  Kipras Republikas ārlietu ministrs

                  ČEHIJAS REPUBLIKA, ko pārstāv

                    Viņa ekselence Mirek TOPOLÁNEK kungs

                    Čehijas Republikas ministru prezidents

                    DĀNIJA, ko pārstāv

                      Viņa ekselence Lars Løkke RASMUSSEN kungs

                      Dānijas Karalistes ministru prezidents

                      IGAUNIJA, ko pārstāv

                        Viņa ekselence Andrus ANSIP kungs

                        Igaunijas Republikas ministru prezidents

                        SOMIJA, ko pārstāv

                          Viņa ekselence Matti VANHANEN kungs

                          Somijas Republikas ministru prezidents

                          FRANCIJA, ko pārstāv

                            Viņa ekselence François FILLON kungs

                            Francijas Republikas ministru prezidents

                            GRUZIJA, ko pārstāv

                              Viņa ekselence Mikheil SAAKASHVILI kungs

                              Gruzijas prezidents

                              VĀCIJA, ko pārstāv

                                Viņas ekselence Angela MERKEL kundze

                                Vācijas Federatīvās Republikas federālā kanclere

                                GRIEĶIJA, ko pārstāv

                                  Viņa ekselence Konstantinos KARAMANLIS kungs

                                  Grieķijas Republikas ministru prezidents

                                  UNGĀRIJA, ko pārstāv

                                    Viņa ekselence Gordon BAJNAI kungs

                                    Ungārijas Republikas ministru prezidents

                                    ĪRIJA, ko pārstāv

                                      Viņa ekselence Brian COWEN kungs

                                      Īrijas ministru prezidents ( Taoiseach )

                                      ITĀLIJA, ko pārstāv

                                        Viņa ekselence Maurizio SACCONI kungs

                                        Itālijas Republikas labklājības ministrs

                                        LATVIJA, ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Valdis DOMBROVSKA kungs

                                          Latvijas Republikas ministru prezidents

                                          LIETUVA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Vygaudas UŠACKAS kungs

                                          Lietuvas Republikas ārlietu ministrs

                                          LUKSEMBURGA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Jean ASSELBORN kungs

                                          Luksemburgas Lielhercogistes ministru prezidenta vietnieks, ārlietu un imigrācijas ministrs

                                          MALTA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Tonio BORG kungs

                                          Maltas Republikas ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs

                                          POLIJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Donald TUSK kungs

                                          Polijas Republikas ministru prezidents

                                          PORTUGĀLE , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Luís AMADO kungs

                                          Protugāles Republikas ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs

                                          MOLDOVAS REPUBLIKA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Andrei STRATAN kungs

                                          Moldovas Republikas ministru prezidenta vietnieks, ārlietu ministrs un Eiropas integrācijas lietu ministrs

                                          RUMĀNIJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Emil BOC kungs

                                          Rumānijas ministru prezidents

                                          SLOVĀKIJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Robert FICO kungs

                                          Slovākijas Republikas ministru prezidents

                                          SLOVĒNIJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Borut PAHOR kungs

                                          Slovēnijas Republikas ministru prezidents

                                          SPĀNIJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Miguel Angel MORATINOS kungs

                                          Spānijas Karalistes ārlietu ministrs

                                          ZVIEDRIJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Fredrik REINFELDT kungs

                                          Zviedrijas Karalistes ministru prezidents

                                          NĪDERLANDE , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Jan Peter BALKENENDE kungs

                                          Nīderlandes Karalistes ministru prezidents

                                          UKRAINA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Viktor YUSHCHENKO kungs

                                          Ukrainas prezidents

                                          APVIENOTĀ KARALISTE , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence David MILIBAND kungs

                                          Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu un Sadraudzības lietu ministrs

                                          ***

                                          EIROPAS PARLAMENTS , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Hans-Gert PÖTTERING kungs

                                          Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs

                                          REĢIONU KOMITEJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Luc Van den BRANDE kungs

                                          Reģionu komitejas ģenerālsekretārs

                                          EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Ivan VOLEŠ kungs

                                          Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis

                                          ***

                                          EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA, ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Philippe MAYSTADT kungs

                                          Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs

                                          EIROPAS REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA , ko pārstāv

                                          Viņa ekselence Thomas MIROW kungs

                                          Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas priekšsēdētājs

                                          ***

                                          Armēnijas Republikas, Azerbaidžānas Republikas, Baltkrievijas Republikas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas valstu un valdību vadītāji un pārstāvji, Eiropas Savienības pārstāvji un tās dalībvalstu valstu un valdību vadītāji un pārstāvji sanāca Prāgā, lai savas attiecības celtu jaunā līmenī, izveidojot Austrumu partnerību, un pieņēma šo kopīgo deklarāciju –

                                          Tālejošāka partnerība starp Eiropas Savienību un citām partnervalstīm

                                          1. Nodibinātā Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības dalībvalstu un to Austrumeiropas partneru (turpmāk – partnervalstis) kopīgs pasākums, kura pamatā ir kopīgas intereses un saistības, kā arī dalīta atbildība. To attīstīs kopīgi un pilnīgi pārskatāmi.

                                          Prāgas samita dalībnieki vienojas, ka Austrumu partnerības pamatā ir starptautisko tiesību principu un pamatvērtību ievērošana, kuras ietver demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, kā arī tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības principi.

                                          Ar Austrumu partnerību izvērš un papildina jau esošās divpusējās līgumattiecības. To izvērš, neskarot atsevišķu partnervalstu cerības uz to attiecībām ar Eiropas Savienību nākotnē. Austrumu partnerību pārvaldīs saskaņā ar diferenciācijas un nosacītības principu.

                                          Austrumu partnerību izvērsīs līdztekus divpusējai sadarbībai starp ES un trešām valstīm.

                                          2. Austrumu partnerības galvenais mērķis ir izveidot priekšnosacījumus paātrinātai politiskai asociācijai un turpmākai saimnieciskai integrācijai starp Eiropas Savienību un ieinteresētajām partnervalstīm. ES politiku attiecībā uz partnervalstīm būtiski stiprinās, izvēršot Eiropas Kaimiņattiecību politikas īpašu, austrumu dimensiju. Tālab Austrumu partnerībā tieksies atbalstīt politiskas un sociāli ekonomiskas reformas partnervalstīs, sekmējot tuvināšanos Eiropas Savienībai. Tas sekmēs mūsu kopīgās intereses – stabilitāti, drošību un labklājību Eiropas Savienībā, partnervalstīs un visā Eiropas kontinentā kopumā.

                                          Austrumu partnerībai būtu jāveicina arī stabilitāte un daudzpusēja uzticības veidošana. Konflikti kavē sadarbību. Tāpēc Prāgas samita dalībnieki uzsver, ka tie mierīgi jāatrisina pēc iespējas ātrāk, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un normām un šajā jomā pieņemtajiem lēmumiem un dokumentiem.

                                          Austrumu partnerība varētu arī sekmēt ciešāku saišu izveidi partnervalstu starpā.

                                          3. Austrumu partnerībā ir ietverts nepārprotams politisks vēstījums, ka jāuztur un jāpastiprina reformu kurss. Austrumu partnerība būs papildu stimuls partnervalstu sociāli ekonomiskai un reģionālai attīstībai. Tā sekmēs labu pārvaldību, tostarp finanšu nozarē, reģionālu attīstību un sociālu kohēziju, kā arī palīdzēs samazināt partnervalstu sociāli ekonomiskās atšķirības. Šādā ziņā Austrumu partnerība papildinās makroekonomisko palīdzību, ko sniedz ar atbilstīgu starptautisku instrumentu starpniecību.

                                          Lielāka divpusējā iesaistīšanās

                                          4. Prāgas samita dalībnieku kopīga vēlme ir padziļināt un pastiprināt divpusējas attiecības starp ES un partnervalstīm, ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto situāciju un mērķus un ievērojot esošās divpusējās attiecības starp ES un attiecīgo partnervalsti. Dalībnieki vienojas, ka divpusēja sadarbība Austrumu partnerībā būtu jāizvērš asociācijas nolīgumos starp ES un tām partnervalstīm, kuras vēlas un spēj ievērot to saistības.

                                          5. Papildus esošajām tirdzniecības un investīciju iespējām jaunajos asociācijas nolīgumos paredzēs vai noteiks mērķi izveidot dziļu un visaptverošu brīvas tirdzniecības zonu, turklāt tirdzniecības un investīciju liberalizācijas pozitīvās sekas pastiprinās ar regulējuma saskaņošanu, kas izvērsīsies konverģencē ar ES tiesību aktiem un standartiem. Atvērti tirgi un saimnieciska integrācija ir svarīgi partnervalstu ekonomiskai attīstībai un ir priekšnosacījums politiskai stabilizācijai. Divpusēju dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu izveide starp ES un partnervalstīm ilgtermiņā varētu izvērsties dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu tīklā.

                                          6. Eiropas Savienība atsevišķi ar katru partnervalsti attīstīs visaptverošas iestāžu darba uzlabošanas programmas, lai uzlabotu partnervalstu administratīvās spējas, tostarp ar apmācības, tehniskās palīdzības un jebkādu piemērotu novatorisku pasākumu starpniecību.

                                          7. Iedzīvotāju mobilitātes atbalstīšana un vīzu režīma liberalizēšana drošā vidē ir Austrumu partnerības vēl viens būtisks aspekts. Ar to veicinās partnervalstu iedzīvotāju mobilitāti ar vīzu režīma atvieglojumiem un ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem; ES, ievērojot savu Vispārējo pieeju migrācijas jautājumiem, pakāpeniski veiks pasākumus, lai ilgtermiņā pilnībā liberalizētu vīzu režīmu konkrētām partnervalstīm, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ar nosacījumu, ka ir izveidoti priekšnoteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei.

                                          8. Austrumu partnerībā tiecas stiprināt enerģijas piegādes drošību, sadarbojoties, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilu un drošu enerģijas piegādi un tranzītu, tostarp uzlabojot regulējumu, energoefektivitāti un plašāk izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus. Jaunajos asociācijas nolīgumos vai citos divpusējos dokumentos starp ES un partnervalstīm varētu iekļaut noteikumus par savstarpēju atkarību enerģētikas jomā. Sadarbībā enerģētikas jomā būtu jāņem vērā ES Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats un katras partnervalsts enerģētikas politika.

                                          Uzsvars uz daudzpusēju sadarbību

                                          9. Austrumu partnerības daudzpusējā sistēma veicinās sadarbību un atklātu un brīvu dialogu, kas sekmē partnerības mērķu sasniegšanu Tā darbosies, pamatojoties uz Eiropas Savienības un partnervalstu kopīgiem lēmumiem. Tajā būs forums, kurā var apmainīties ar informāciju un pieredzi par partnervalstu pasākumiem saistībā ar pāreju, reformu un modernizēšanu, un tā piedāvās ES papildu instrumentu šo procesu veicināšanai. Tā veicinās kopīgu nostāju un kopīgu pasākumu izstrādi. Daudzpusējās sistēmas mērķis ir veicināt saites starp partnervalstīm un būs forums diskusijām par Austrumu partnerības turpmāko attīstību.

                                          Partnervalstīm, kas vēlas tuvināties ES, būtiski ir pieskaņot likumdošanas aktus un regulējumu. Daudzpusējā sistēmā noteiks sistemātiskus centienus šajā ziņā, tostarp ar īpašām sanāksmēm, kurās Eiropas Savienība iepazīstinās un izskaidros ES likumdošanas aktus un standartus, kā arī salīdzinās tos ar valsts politiku un likumdošanas aktiem.

                                          10. Austrumu partnerības valstu un vadītāju sanāksmes organizēs principā ik pēc diviem gadiem. Tās būtu jāorganizē Eiropas Savienībā un citās partnervalstīs. Ārlietu ministri sanāks katru gadu. Šajās augsta līmeņa sanāksmēs virzīs un veidos Austrumu partnerību.

                                          11. Konkrētiem mērķiem veltītas sanāksmes un atklātas un brīvas apspriedes notiks četrās tematiskās platformās, ko Eiropas Komisija pašlaik organizē atbilstīgi galvenajām sadarbības jomām— demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte, saimnieciska integrācija un konverģence ar ES sektorpolitiku, enerģijas piegādes drošība un cilvēku kontakti.

                                          12. Četru tematisko platformu pirmās sanāksmes notiks 2009. gada jūnijā. Katrā platformā noteiks vairākus reāli sasniedzamus galvenos mērķus, kuri būtu periodiski jāatjaunina, un atbilstošu darba programmu, un izskatīs gūtos panākumus. Attiecīgo politikas jomu reformas darbā iesaistīto augstāko amatpersonu sanāksmes tiktu rīkotas vismaz divas reizes gadā. Par platformu gūtajiem panākumiem tiks ziņots ārlietu ministru ikgadējās sanāksmēs. Platformu darbu laiku pa laikam var veicināt ar konkrētās nozares ministru sanāksmēm. Būs arī darba grupas, lai atbalstītu tematiskās darba grupas konkrētās jomās.

                                          Atsevišķos gadījumos trešās valstis būs tiesīgas iesaistīties konkrētos projektos, darbībās un tematisko platformu sanāksmēs, ja tas sekmē konkrēto darbību mērķu un Austrumu partnerības vispārējo mērķu sasniegšanu. Darbībām Austrumu partnerības daudzpusējā sistēmā būtu jābūt brīvprātīgām un to pamatā būtu jābūt sadarbības pieejas principiem.

                                          13. Prāgas samita dalībnieki atbalstīs galveno ierosmju sākšanu, kas Austrumu partnerībai piešķirs papildu impulsu, konkrētu saturu un padarīs to redzamāku, un viņi gaida, ka platformās šajā ziņā drīz sāksies apspriedes.

                                          14. Nodrošinās papildinātību ar reģionālām ierosmēm starp Eiropas Savienību un atbilstīgām partnervalstīm, jo īpaši ar Melnās jūras sinerģiju. Attiecības ar citām reģionālām ierosmēm izskatīs, ņemot vērā katru gadījumu atsevišķi.

                                          15. Prāgas samitā piedalījās Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas augstie pārstāvji. Austrumu partnerībā daudzpusējā platformā iesaistīties plašs dalībnieku loks, tostarp valdību ministrijas un aģentūras, parlamenti, pilsoniskā sabiedrība, starptautiskas organizācijas (piemēram, EDSO, Eiropas Padome un ESAO), starptautiskas finanšu iestādes, privātais sektors, ekonomiskie un sociālie partneri.

                                          Tāpēc Prāgas samita dalībnieki aicina parlamentāriešus no Eiropas Savienības un partnervalstīm nākt klajā ar idejām saistībā ar Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot ES un austrumu kaimiņvalstu parlamentāro asambleju ( EURO-NEST PA), savukārt Eiropas Komisiju – izstrādāt un ierosināt konkrētus noteikumus Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma izveidei.

                                          Samita dalībnieki aicina arī Eiropas Investīciju banku atbilstīgi tās pilnvarām Austrumu partnerībā darboties, lai atbalstītu investīcijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Viņi aicina Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citas starptautiskas finanšu iestādes izveidot piemērotu kopīgu finansējuma mehānismu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

                                          Finansējums

                                          16. Atbilstīgi Eiropadomes 2009. gada marta Austrumu partnerības deklarācijai tiks piedāvāts lielāks Eiropas Savienības finansējums, lai sekmētu Austrumu partnerības mērķu sasniegšanu un ņemot vērā atsevišķu partnervalstu gūtos panākumus. Prāgas samita dalībnieki vienojas, ka papildus Kopienas dotācijām un valstu līdzfinansējumam Austrumu partnerības īstenošanai būs vajadzīgi citi finanšu resursi, un tāpēc aicina citus līdzekļu devējus, starptautiskas finanšu iestādes un privāto sektoru piedāvāt papildu finansējumu reformu, galveno ierosmju un projektu atbalstam.

                                          17. Austrumu partnerībā būtu jābūt novatoriskai pieejai, lai sekmētu kopīgu atbildību un ciešāku sadarbību starp publisko un privāto sektoru. Ar aktīvu politisko atbalstu un ES stimuliem un garantijām privātajam sektoram būtu jāizveido priekšnosacījumi, lai motivētu privāto sektoru investēt konkrētos projektos partnervalstīs un tādējādi sekmēt Austrumu partnerības mērķu sasniegšanu.

                                          18. Prāgas samita dalībnieki mudina EIB, ERAB un citas starptautiskas finanšu iestādes pastiprināt centienus, palīdzot partnervalstīm īstenot reformu un modernizācijas procesu un apzināt piemērotus investīciju projektus.

                                          Nobeigums

                                          19. Prāgas samita dalībnieki vienojas, ka jāpopularizē Austrumu partnerības pamatprincipi un mērķi plašākai sabiedrībai, jāpanāk tai atbalsts un jāuzlabo informētība par to. Konkrētu projektu un darbību lielāka atpazīstamība padarīs ierosmi tuvāku iedzīvotājiem.

                                          20. Prāgas samita dalībnieki aicina Eiropas Savienības Padomes pašreizējo un nākamo prezidentvalsti pastiprināt kopīgus centienus ar partnervalstīm, lai noteiktu ministru un augstāko amatpersonu sanāksmju grafiku saistībā Austrumu partnerības daudzpusējo dimensiju, noteiktu tematisko platformu darbību prioritātes 2009.–2010. gadam un sagatavotu priekšlikumus galveno ierosmju ātrai īstenošanai.

                                          21. Prāgas samita dalībnieki ir pārliecināti, ka Prāgas samita rezultāti un Austrumu partnerības izveide sekmēs demokrātiju, stiprinās stabilitāti un labklājību un nesīs noturīgus un taustāmus ieguvumus visu iesaistīto valstu iedzīvotājiem. Prāgas samita dalībnieki cieši sadarbosies, lai panāktu šajā kopīgajā deklarācijā paredzētos mērķus.


                                          Side Bar