Navigation path

Left navigation

Additional tools



EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME

LV

17076/09 (Presse 365)

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 2982. sanāksme

Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība)

Briselē 2009. gada 3. un 4. decembrī

Priekšsēdētāji Tobias KRANTZ kungs
Zviedrijas augstākās izglītības un pētniecības ministrs
Nyamco SABUNI kundze
Zviedrijas integrācijas un iespēju vienlīdzības ministre
Maud Olofsson kundze
Zviedrijas ministru prezidenta vietniece un uzņēmējdarbības un enerģētikas ministre
Dr.
Ewa Björling
Zviedrijas tirdzniecības ministre

Galvenie Padomes sanāksmes rezultāti

Padome pieņēma secinājumus par uzlabotu patentu sistēmu Eiropā un panāca vienošanos par topošo regulu par ES patentu (iepriekš – "Kopienas" patents).

Lai sniegtu ieguldījumu ES turpmākajā stratēģijā ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai , Padome pieņēma secinājumus par to, kā panākt konkurētspējīgu, novatorisku un ekoloģiski efektīvu ekonomiku, par prioritātēm iekšējā tirgus jomā un par labāka regulējuma programmu.

Pētniecības jomā Padome pieņēma secinājumus par:

- pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas pētniecības un uz pētniecību balstīta novatorisma nākotnes prioritātēm Lisabonas stratēģijā laikposmā pēc 2010. gada;

- informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pētniecības , inovāciju un infrastruktūru nākotni; un

- kopīgu plānošanu pētniecības jomā Eiropā, tostarp to, lai pētniecībā sāktu izmēģinājuma ierosmi par neirodeģeneratīvo slimību , it īpaši Alcheimera slimības, apkarošanu .

Turklāt Padome pieņēma rezolūciju par Eiropas Pētniecības telpas stiprinātu pārvaldību .

SATURS 1

DALĪBNIEKI

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

PAMATNOSTĀDNES ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS PĒTNIECĪBAS UN UZ PĒTNIECĪBU BALSTĪTA NOVATORISMA NĀKOTNES PRIORITĀTĒM – Padomes secinājumi

EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS STIPRINĀTA PĀRVALDĪBA – Padomes rezolūcija

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJU TEHNOLOĢIJU PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJU UN INFRASTRUKTŪRU NĀKOTNE – Padomes secinājumi

KOPĪGA PLĀNOŠANA PĒTNIECĪBAS JOMĀ EIROPĀ – Padomes secinājumi

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU DIREKTĪVA

UZLABOTA PATENTU SISTĒMU EIROPĀ – Padomes secinājumi

CEĻĀ UZ KONKURĒTSPĒJĪGU, NOVATORISKU UN EKOLOĢISKI EFEKTĪVU EIROPU – Padomes secinājumi

LABĀKS REGULĒJUMS – Padomes secinājumi

Eiropas privātais uzņēmums

PRIORITĀTES IEKŠĒJĀ TIRGUS JOMĀ – Padomes secinājumi

CITI JAUTĀJUMI

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

IEKŠĒJAIS TIRGUS

  • Robežvērtības līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā – publiskais iepirkums

VISPĀRĒJĀS LIETAS

  • Lisabonas Līguma īstenošana – iecelšana amatā

LAUKSAIMNIECĪBA

  • Tipa apstiprinājums lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem – regulatīvā kontroles procedūra

DALĪBNIEKI

Dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju pārstāvēja:

Beļģija

Vincent VAN QUICKENBORNE kungs uzņēmumu un vienkāršošanas ministrs

Benoît CEREXHE kungs Galvaspilsētas Briseles reģiona valdības ministrs jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātību, ekonomiku, zinātnisko pētniecību, ugunsdrošību un neatliekamu medicīnisku palīdzību

Kris PEETERS kungs flāmu valdības ministru prezidents un flāmu iestāžu reformu, pārvaldes jautājumu, ārpolitikas, plašsaziņas līdzekļu, tūrisma, ostu, lauksaimniecības, jūras zvejniecības un lauku jautājumu ministrs

Bulgārija

Evgeny ANGELOV kungs ekonomikas, enerģētikas un tūrisma lietu ministrs

Čehijas Republika

Miroslava KOPICOVÁ kundze izglītības, jaunatnes un sporta ministre

Martin TLAPA kungs rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks

Dānija

Lene ESPERSEN kundze ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministre

Uffe Toudahl PEDERSEN kungs Zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu ministrijas valsts sekretārs

Vācija

Rainer BRÜDERLE kungs federālais ekonomikas un tehnoloģiju ministrs

Sabine LEUTHEUSSER-SCHNARRENBERGER kundze federālā tieslietu ministre

Thomas RACHEL kungs federālā izglītības un pētniecības ministra parlamentārais valsts sekretārs

Igaunija

Tõnis LUKAS kungs izglītības un zinātnes ministrs

Juhan PARTS kungs ekonomikas un komunikāciju ministrs

Īrija

Mary COUGHLAN kundze ministru prezidenta vietniece ( Tánaiste) un uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministre

Grieķija

Stavros ARNAOUTAKIS kungs Ekonomikas, konkurētspējas un kuģniecības ministrijas valsts sekretārs

Spānija

Cristina GARMENDIA MENDIZÁBAL kundze zinātnes un inovācijas lietu ministre

Miguel SEBASTIÁN GASCÓN kungs rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrs

Francija

Pierre LELLOUCHE kungs ārlietu un Eiropas lietu ministra valsts sekretārs Eiropas lietās

Itālija

Andrea RONCHI kungs Eiropas politikas ministrs bez portfeļa

Kipra

Costas IACOVOU kungs Plānošanas biroja plānošanas direktors

Efstathios CHAMBOULLAS kungs Tirdzniecības ministrijas ģenerāldirektors

Latvija

Artis KAMPARA kungs ekonomikas ministrs

Tatjana KOĶES kundze izglītības un zinātnes ministre

Lietuva

Rimantas ŽYLIUS kungs ekonomikas ministra vietnieks

Luksemburga

Jeannot KRECKÉ kungs ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs

Ungārija

Judit LÉVAYNÉ FAZEKAS kundze Tieslietu un policijas ministrijas valsts sekretāre

Zoltán MESTER kungs Valsts attīstības un ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

Malta

Jason AZZOPARDI kungs Finanšu, ekonomikas un investīciju ministrijas ieņēmumu un zemes lietu parlamentārais sekretārs

Nīderlande

Maria van der HOEVEN kundze ekonomikas ministre

Ronald PLASTERK kungs izglītības, kultūras un zinātnes ministrs

Austrija

Johannes HAHN kungs federālais zinātnes un pētniecības ministrs

Reinhold MITTERLEHNER kungs Federālais ekonomikas, ģimenes un jaunatnes lietu ministrs

Polija

Igor DZIALUK kungs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Marcin KOROLEC kungs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Jerzy SZWED kungs Zinātnes un augstākās izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Portugāle

José MARIANO GAGO kungs zinātnes, tehnoloģijas un augstākās izglītības ministrs

José VIEIRA DA SILVA kungs ekonomikas, novatorisma un attīstības ministrs

Fernando SERRASQUEIRO kungs tirdzniecības, pakalpojumu un patērētāju aizsardzības lietu valsts sekretārs

Rumānija

Bogdan MANOIU kungs Eiropas lietu ministrs

Bogdan CHIRIOIU kungs valsts sekretārs

Marian ECHANESCU kungs valsts sekretārs

Slovēnija

Jozsef GYÖRKÖS kungs Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretārs

Slovākija

Jozef HABÁNIK kungs Izglītības ministrijas valsts sekretārs

Peter ŽIGA kungs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

Somija

Anni SINNEMÄKI kundze darba ministre

Riina NEVAMÄKI kundze Ekonomikas lietu valsts sekretāre

Zviedrija

Maud OLOFSSON kundze ministru prezidenta vietniece un uzņēmējdarbības un enerģētikas ministre

Ewa BJÖRLING kundze tirdzniecības ministre

Tobias KRANTZ kungs augstākās izglītības un pētniecības ministrs

Nyamko SABUNI kundze integrācijas un iespēju vienlīdzības ministre

Peter HONETH kungs augstākās izglītības un pētniecības ministra valsts sekretārs

Jöran HÄGGLUND kungs uzņēmējdarbības un enerģētikas ministra valsts sekretārs

Gunnar WIESLANDER kungs tirdzniecības ministra valsts sekretārs

Apvienotā Karaliste

Kevin BRENNAN kungs tālākizglītības, profesionālās kvalifikācijas, mācekļu prakses un patērētāju jautājumu valsts ministrs

David LAMMY kungs augstākās izglītības un intelektuālā īpašuma lietu valsts ministrs

Ian LUCAS kungs uzņēmējdarbības un normatīvo reformu parlamentārais valsts sekretārs

Komisija

Günter VERHEUGEN kungs priekšsēdētāja vietnieks

Janez POTOČNIK kungs loceklis

Neelie KROES kundze locekle

Meglena KUNEVA kundze locekle

APSPRIESTIE JAUTĀJUMI

PAMATNOSTĀDNES ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS PĒTNIECĪBAS UN UZ PĒTNIECĪBU BALSTĪTA NOVATORISMA NĀKOTNES PRIORITĀTĒM – Padomes secinājumi

Padomē notika publiskas politikas debates par turpmākām prioritātēm pētniecībā, lai sniegtu ieguldījumu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā laikposmam pēc 2010. gada.

Debatēs pievērsās trim galvenajiem tematiem – mērķiem stratēģijā laikposmam pēc 2010. gada, vajadzībai nodrošināt labāku mijiedarbību starp pētniecību, uz pētniecību balstītu novatorismu un izglītību, kā arī tam, kā būtiski vienkāršot administratīvas procedūras un noteikumus saistībā ar pētniecības finansēšanu.

Padome pēc debatēm pieņēma secinājumus, kas izklāstīti dokumentā 17189/09 .

EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS STIPRINĀTA PĀRVALDĪBA – Padomes rezolūcija

Padome pieņēma rezolūciju, kas izklāstīta dokumentā 17159/09 .

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJU TEHNOLOĢIJU PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJU UN INFRASTRUKTŪRU NĀKOTNE – Padomes secinājumi

Padome pieņēma secinājumus, kas izklāstīti dokumentā 17190/09 .

KOPĪGA PLĀNOŠANA PĒTNIECĪBAS JOMĀ EIROPĀ – Padomes secinājumi

a) Kopīgas plānošanas izmēģinājuma ierosme par neirodeģeneratīvo slimību, jo īpaši Alcheimera slimības, apkarošanu – ierosmes sākšana

b) Sasniegtais attiecībā uz kopīgo plānošanu un turpmākais darbs

Padome pieņēma secinājumus, kas izklāstīti dokumentā 17226/09 .

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU DIREKTĪVA

Padomē notika atklātas politikas debates par projektu direktīvai, ar ko vēlas uzlabot iekšējā tirgus darbību un vienlaikus nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni visā ES, pārskatot un papildinot četras pašreizējās direktīvas  1 un ieviešot jaunus noteikumus par piegādi un riska nodošanu.

Debašu rezultātu varēs izmantot kā norādes un stabilu pamatu turpmāko mēnešu darbam.

Pēc debatēm prezidentvalsts tajās apspriesto apkopoja šādi:

"Apspriedēs minēja svarīgas risināmas problēmas, tostarp:

  • patērētāju un iedzīvotāju stāvoklis iekšējā tirgū;

  • tehniska attīstība un elektroniska tirdzniecība, kurai pēc būtības nav robežu;

  • pārrobežu dimensija starp reģioniem, kaimiņvalstīm un visā iekšējā tirgū; un

  • vajadzība panākt līdzsvaru starp patērētāju tiesībām un tirgotāju pienākumiem.

Lai gan dalībvalstu situācijas dažkārt atšķiras, mēs uzskatām, ka ir nepieciešami vienotāki noteikumi, lai izstrādātu modernu un skaidri definētu Eiropas patērētāju aizsardzības politiku, kas sniedz tiesisko noteiktību.

Prezidentvalsts Zviedrija ņems vērā delegāciju paustos viedokļus, kad galīgā redakcijā izstrādās pārskatīto direktīvas projektu.

Tiek pausts plašs atbalsts izvērstām definīcijām par distances līgumiem un par līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir tiesības saņemt konkrētu informāciju un izmantot lielākas atteikuma tiesības nekā pašlaik.

Vairākas delegācijas atbalstīja vienotus noteikumus par atteikuma tiesībām, un lielākā daļa delegāciju minēja 14 dienu ilgas atteikuma tiesības patērētājiem gan distances līgumiem, gan līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām.

Vairāki dalībnieki izteica bažas attiecībā uz noteikumiem par piegādi un par defektīvām precēm, vienlaikus paužot vēlmi censties rast risinājumus.

Daudzas ES dalībvalstis uzskata, ka ir specifiskas jomas, uz kurām nebūtu jāattiecina dažas vai visas direktīvas daļas, piemēram, līgumi par nekustamo īpašumu un līgumi par finanšu pakalpojumiem."

Agrākās sarunas liecināja, ka Komisijas priekšlikuma tekstā ( 14183/08 ) ir jāizdara precizējumi, lai pienācīgi atspoguļotu tādus būtiskus elementus kā topošās direktīvas darbības joma, saskaņotība ar citiem Kopienas tiesību aktiem un mijiedarbība ar dalībvalstu vispārējām līgumtiesībām.

Priekšlikums attiecas uz tiesībām saņemt informāciju un uz atteikuma tiesībām, kad pirkums tiek izdarīts no attāluma un ārpus uzņēmuma telpām, uz atlīdzību, ja līgumu izbeidz novēlotas piegādes dēļ, un uz kompensācijām par defektīvām precēm. Ir arī paredzēts aizliegt negodīgus līguma noteikumus. Rezultātā vēlas panākt atjauninātu, skaidru un vienotāku noteikumu kopumu attiecībā uz patērētāju tiesībām, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus, lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

Priekšlikums, kas ir jāizskata koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu, tika iesniegts 2008. gada oktobrī pēc tam, kad bija pabeigta 2004. gadā sāktā patērētāju acquis pārskatīšana.

UZLABOTA PATENTU SISTĒMU EIROPĀ – Padomes secinājumi

ES PATENTA REGULA

Padomē sarīkoja debates par uzlabotu patentu sistēmu Eiropā un pieņēma secinājumus par galvenajām iezīmēm topošajā patentu sistēmā, kas pamatojas uz diviem galvenajiem pīlāriem ar šādiem aspektiem:

1. vienotas patentu tiesvedības sistēmas izveide, kam būtu ekskluzīva jurisdikcija civilā tiesvedībā, kas ir saistīta ar ES patentu un Eiropas patentu pārkāpumiem un derīgumu, un kuras sastāvā būtu pirmās instances tiesa (ar centrālu nodaļu, kā arī vietējām un reģionālām nodaļām) un apelācijas tiesa.

2. ES patenta izveide par vienotu juridisku instrumentu, lai piešķirtie patenti būtu derīgi visā ES. Padome atklātā apspriedē arī vienojās par vispārēju pieeju (t.i. principiālu vienošanos, kamēr vēl nav saņemts Eiropas Parlamenta atzinums) par projektu regulai, ar ko izveido ES patentu.

Turpmāk ir izklāstīti secinājumi, ko izmantos turpmākā darba pamatā:

"EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

1. ATGĀDINOT, ka patentu sistēmas uzlabošana Eiropā ir vajadzīgs priekšnoteikums, lai ar novatorisma palīdzību veicinātu izaugsmi Eiropā un palīdzētu Eiropas uzņēmējiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pārvarēt ekonomikas krīzi un izturēt starptautisku konkurenci;

2. UZSKATOT, ka uzlabota patentu sistēma ir būtisks iekšējā tirgus elements un tai būtu jābalstās uz diviem pīlāriem, proti, uz jaunizveidoto Eiropas Savienības patentu (turpmāk "ES patents") un integrētu, specializētu un vienotu jurisdikciju, ar ko risināt patentu strīdus, tādējādi uzlabojot patentu ieviešanu un veicinot tiesisko noteiktību;

3. ATZĪSTOT, ka Padomes darba sagatavošanas struktūras jau veikušas vērā ņemamu darbu apjomu ar juridiskiem instrumentiem, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu abus iepriekš minētos pīlārus;

4. IR VIENISPRĀTIS, ka še turpmāk izklāstītie secinājumi par Eiropas un ES Patentu tiesas (I) galvenajām iezīmēm varētu kalpot par pamatu, savukārt jautājumā par ES patentu (II) tiem būtu jāpieder pie vispārējas, galīgas vienošanās par uzlabotas Eiropas patentu sistēmas pasākumu kompleksu, kas ietvertu Eiropas un ES Patentu tiesas ( EEUPC) un ES patenta izveidi, tostarp atsevišķu regulu par tulkošanas mehānismiem, kas minēti turpmāk 36. punktā, kā arī uzlabotas partnerattiecības starp Eiropas Patentu iestādi un dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem un, ciktāl vajadzīgs, Eiropas patentu konvencijas grozījumus;

5. UZSVER, ka šie secinājumi neskar Eiropas Tiesai lūgto atzinumu, kā arī dalībvalstu individuālās rakstiskās piebildes, un ir atkarīgi no Eiropas Tiesas atzinuma;

6. PIEŅEM ZINĀŠANAI iecerēto projektu Nolīgumam par Eiropas un Kopienas Patentu tiesu, kas ir ietverts 2009. gada 23. marta dokumentā Nr. 7928/09 (turpmāk "nolīguma projekts"), un atzīst, ka par dažiem iecerētā nolīguma elementiem rit īpaši nopietnas apspriedes;

7. UZSVER, ka minētajā dokumentā paredzētā sistēma būtu jāveido, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu konstitucionālos noteikumus, un tā neskar lūgumus Eiropas Tiesai nākt klajā ar atzinumiem, un ka EEUPC tiktu izveidota ar nolīgumu, kas dalībvalstīm būtu jāratificē pilnīgā saskaņā ar to attiecīgām konstitucionālām prasībām;

8. IR VIENISPRĀTIS, ka lēmums par EEUPC galvenās mītnes noteikšanas mehānismiem būtu jāpieņem kā daļa no 4. punktā minētās vispārējās galīgās vienošanās, un tam jāsaskan ar attiecīgu ES acquis;

9. APZINĀS, ka dažās dalībvalstīs EEUPC izveide un tās iecerētā vispārējā struktūra, kas izklāstīta šajos secinājumos, rada nopietnas juridiskas problēmas, un iespējams, ka tā vēl būs jāpārskata, ņemot vērā Eiropas Tiesas atzinumu.

I. EIROPAS UN ES PATENTU TIESAS GALVENĀS IEZĪMES

EIROPAS UN ES PATENTU TIESA

10. EEUPC būtu jāpiešķir ekskluzīva jurisdikcija civilā tiesvedībā, kas ir saistīta ar ES patentu un Eiropas patentu pārkāpumiem un derīgumu.

11. Kā ieskicēts nolīguma projektā, EEUPC būtu jāsastāv no Pirmās instances tiesas, Apelācijas tiesas un Sekretariāta. Pirmās instances tiesā vajadzētu būt centrālai nodaļai, kā arī vietējām un reģionālām nodaļām.

12. Eiropas Tiesa nodrošina principu, kas paredz ES tiesību prioritāti un vienotu interpretāciju.

TIESAS PALĀTU SASTĀVI

13. Lai veicinātu patentu sistēmas lietotāju uzticību un paļāvību un garantētu augstu EEUPC darba kvalitāti un efektivitāti, ir būtiski tiesas palātu sastāvus organizēt tā, lai vislabāk liktu lietā tiesnešu un praktiķu pieredzi patentu tiesvedībā – valstu mērogā apvienojot resursus. Pieredzi varētu gūt arī teorētiskās un praktiskās mācībās, kas būtu jānodrošina, lai uzlabotu un paplašinātu pieejamās speciālās zināšanas par patentu tiesvedību, un tādām īpašām zināšanām un pieredzei nodrošinātu plašu ģeogrāfisku izplatību.

14. Būtu jāgarantē, ka visi tiesas palātu sastāvi vietējās un reģionu nodaļās un Pirmās instances tiesas centrālā nodaļā strādā vienlīdz kvalitatīvi un ka tiem ir vienlīdz labas speciālās juridiskās un tehniskās zināšanas.

15. Kādā Līgumslēdzējā valstī, kur trīs gadus pēc kārtas būtu sāktas mazāk nekā piecdesmit lietas gadā, nodaļām būtu vai nu jāpievienojas reģiona nodaļai, kā "kritiskā masa" būtu vismaz piecdesmit lietas gadā, vai sastāvs jāveido tā, lai viens juridiski kvalificēts tiesnesis būtu attiecīgās Līgumslēdzējas valsts valstspiederīgais, un divi juridiski kvalificēti tiesneši nebūtu attiecīgās Līgumslēdzējas valsts valstspiederīgie, bet pārstāvētu vienotu tiesnešu grupu, un viņus nodaļai piesaistītu, lai izskatītu tikai konkrētas lietas.

16. Kādā Līgumslēdzējā valstī, kur trīs gadus pēc kārtas būtu sāktas vairāk nekā piecdesmit lietas kalendārā gadā, nodaļas būtu jāveido tā, lai divi juridiski kvalificēti tiesneši būtu attiecīgās līgumslēdzējas valsts valstspiederīgie. Trešo juridiski kvalificēto tiesnesi, kas būtu citas valsts valstpiederīgais, piesaistītu no vienotās tiesnešu grupas. Juridiski kvalificētus tiesnešus no vienotas tiesnešu grupas piesaistītu uz ilgu laiku, ja tas būtu vajadzīgs efektīvam tādu nodaļu darbam, kurās darba slodze ir liela.

17. Visos vietēju un reģionu nodaļu tiesas palātu sastāvos, ja to lūdz viena no pusēm, būtu jāiekļauj papildu tiesnesis tehniskos jautājumos – lietās, kurās būtu celta pretprasība pasludināt patentu par spēkā neesošu, vai patentu pārkāpumu lietās. Visos centrālās nodaļas tiesas palātu sastāvos būtu jāiekļauj divi juridiski kvalificēti tiesneši un viens tehniski kvalificēts tiesnesis. Tehniski kvalificētajam tiesnesim vajadzētu būt lietpratējam attiecīgā tehnoloģijas jomā, un viņš būtu jāpiesaista tiesas palātai no vienotās tiesnešu grupas katrai konkrētai lietai. Dažos apstākļos, kas ir jānosaka reglamentā, ar pušu piekrišanu lietas pirmajā instancē drīkst izskatīt viens juridiski kvalificēts tiesnesis.

18. Tiesneši būtu jānorīko, pamatojoties uz viņu juridiskām vai tehniskām zināšanām, valodu prasmi un attiecīgu pieredzi.

19. Ar noteikumiem par tiesas palātu sastāvu un tiesnešu norīkošanu būtu jānodrošina, ka EEUPC ir neatkarīga un objektīva tiesa Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta nozīmē.

JURISDIKCIJA LIETĀS UN PRETPRASĪBĀS PASLUDINĀT PATENTUS PAR SPĒKĀ NEESOŠIEM

20. Lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionu nodaļas strādā ātri un cik efektīvi vien iespējams, ir svarīgi, lai nodaļām būtu dota izvēles iespēja, kā rīkoties lietās, kurās ir celta pretprasība pasludināt patentus par spēkā neesošiem.

a) lietas, kas tieši attiecas uz patentu pasludināšanu par spēkā neesošiem, būtu jāizskata centrālajā nodaļā;

b) patentu pārkāpumu lietās pretprasības pasludināt patentus par spēkā neesošiem var iesniegt vietējās vai reģionu nodaļās. Attiecīgās vietējās vai reģionu nodaļas var –

i) pašas izskatīt pretprasību pasludināt patentu par spēkā neesošu vai

ii) nodot pretprasību centrālai nodaļai un vai nu pašas izskatīt lietu par pārkāpumu vai arī pārtraukt tiesvedību, vai

iii) ar pušu piekrišanu nodot visu lietu lēmuma pieņemšanai centrālā nodaļā.

TIESVEDĪBAS VALODAS

21. Nolīguma projektā, statūtos un reglamentā būtu jānosaka mehānisms, kā visām pusēm nodrošināt taisnīgu un paredzamu valodu režīmu. Turklāt katras EEUPC nodaļas pienākumos būtu nodrošināt rakstiskas un mutiskas tulkošanas pakalpojumus mutvārdu procedūras laikā, lai palīdzētu attiecīgām pusēm, ciktāl tas ir uzskatāms par vajadzīgu, it īpaši, ja viena puse ir MVU vai privātpersona.

22. Vietējo un reģionu nodaļu tiesvedības valodai parasti vajadzētu būt tās Līgumslēdzējas valsts (valstu) valodai (valodām), kurā nodaļas darbojas. Līgumslēdzējas puses par savu vietējās vai reģiona nodaļas tiesvedības valodu tomēr var izraudzīties vienu vai vairākas Eiropas Patentu iestādes oficiālās valodas. Centrālās nodaļas tiesvedības valodai vajadzētu būt attiecīgā patenta valodai. Apelācijas tiesas tiesvedībā būtu jāizmanto Pirmās instances tiesas tiesvedības valoda.

23. Visi turpmāki lēmumi, kas jebkā ietekmētu EEUPC nolīgumā noteiktos tiesvedības valodu režīma mehānismus, būtu jāpieņem vienprātīgi.

PĀREJAS POSMS

24. Pārejas posmam nevajadzētu būt ilgākam par pieciem gadiem pēc EEUPC nolīguma stāšanās spēkā.

25. Pārejas posmā joprojām var sākt tiesvedību par Eiropas patentu pārkāpumiem vai celt prasības pasludināt patentus par spēkā neesošiem, vēršoties Līgumslēdzējas valsts tiesā vai citā kompetentā iestādē, kurai attiecīgos jautājumos ir jurisdikcija saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ja pārejas posma beigās kādas valsts tiesā ir sākta tiesvedība, tai viscaur būtu jāpiemēro pārejas laika noteikumi.

26. Ja vien tiesvedība nav jau uzsākta EEUPC, tādiem Eiropas patentu īpašniekiem, kas patentus ir saņēmuši vai kas ir iesnieguši patentu pieteikumus pirms EEUPC nolīguma spēkā stāšanās dienas, vajadzētu būt iespējai atteikties no ekskluzīvas EEUPC jurisdikcijas, ja par atteikšanos paziņo sekretariātam vēlākais vienu mēnesi pirms pārejas posma beigām.

PĀRSKATĪŠANAS KLAUZULA ATTIECĪBĀ UZ TIESAS PALĀTU SASTĀVU UN PRETPRASĪBU PASLUDINĀT PATENTUS PAR SPĒKĀ NEESOŠIEM

27. Komisijai būtu rūpīgi jāpārrauga, kā darbojas noteikumi par Pirmās instances tiesas palātu sastāvu un par jurisdikciju, cik tie ir efektīvi, un kādus rezultātus tie dod saistībā ar celtām prasībām un pretprasībām pasludināt patentus par spēkā neesošiem, skat. 15., 16. un 20. punktu. Vai nu sešus gadus pēc EEUPC nolīguma stāšanās spēkā, vai arī tad, kad EEUPC ir pieņēmusi lēmumus par pietiekami daudzām pārkāpumu lietām, ap 2000, – atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, un, ja vajadzīgs, regulāri pēc tam, – Komisijai, balstoties uz plašām konsultācijām ar lietotājiem un ņemot vērā EEUPC atzinumu, būtu jāsagatavo ziņojums ar ieteikumiem par to, vai arī turpmāk izmantos, izbeigs vai grozīs attiecīgos noteikumus, par ko lēmums būtu jāpieņem Jauktajai komitejai.

28. Komisijai būtu konkrēti jāizskata citi risinājumi, ar ko varētu stiprināt vietējo un reģionu nodaļu tiesas palātu daudznacionālo sastāvu, kas nozīmētu, ka, ja abas puses tam piekrīt, pretprasību par patentu pasludināšanu par spēkā neesošu vai arī visu lietu pārsūta centrālai nodaļai.

EEUPC FINANSĒŠANAS PRINCIPI 

29. EEUPC būtu jāfinansē no pašas EEUPC finanšu ienākumiem, ko radītu tiesas nodevas, un – vismaz 24. punktā minētajā pārejas posmā – vajadzības gadījumā ar finansējumu no Eiropas Savienības (turpmāk "ES") un no tādām Līgumslēdzējām valstīm, kas nav dalībvalstis.

30. Līgumslēdzējām valstīm, kas izveido kādu vietēju nodaļu, tā būtu jānodrošina ar piemērotām iekārtām.

31. Jauktajai komitejai būtu jānosaka tiesas nodevas pēc Komisijas priekšlikuma, kurā būtu jāiekļauj Komisijas izstrādāts paredzamo EEUPC izdevumu izvērtējums. Tiesas nodevu summas būtu jānosaka tik lielas, lai pareizi līdzsvarotu principu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas, it īpaši MVU un saimniecisku mikrovienību iespējas vērsties tiesu iestādēs, un to, lai puses pareizi segtu EEUPC izdevumus, apzinoties iesaistīto pušu ekonomiskos ieguvumus, kā arī, lai sasniegtu mērķi – tiesu ar līdzsvarotām finansēm, kura finansē pati sevi. Varētu arī izskatīt iespēju izstrādāt konkrētus pasākumus MVU un saimniecisku mikrovienību atbalstam.

32. EEUPC būtu jāorganizē cik vien iespējams efektīvi un rentabli, un tai būtu jānodrošina vienāda taisnīgas tiesas iespēja, ņemot vērā MVU un saimniecisku mikrovienību vajadzības.

33. Jauktajai komitejai būtu regulāri jāpārrauga EEUPC izdevumi un finansējums, un saskaņā ar 31. punktu regulāri jāpārskata tiesas nodevu lielums.

34. Pārejas posma beigās, pamatojoties uz Komisijas pārskatu par EEUPC izdevumiem un finansējumu, Jauktajai komitejai būtu jāapsver iespēja pieņemt pasākumus, lai panāktu pašfinansēšanos.

PIEVIENOŠANĀS

35. No tām Līgumslēdzējām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, iespēja pievienoties Eiropas patentu konvencijai vispirms būtu jādod Eiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma Līgumslēdzējām pusēm. Pēc pārejas posma Jauktā komiteja vienprātīgi varētu pieņemt lēmumu aicināt pievienoties Eiropas patentu konvencijas Līgumslēdzējas puses, ja tās ir pilnīgi īstenojušas visus attiecīgos ES tiesību aktus un izveidojušas efektīvas struktūras patentu aizsardzībai.

II. ES PATENTS

TULKOŠANAS MEHĀNISMI

36. ES patentu regula būtu jāpapildina ar atsevišķu regulu, kurā būtu jānosaka ES patentu tulkošanas mehānismi un kuru Padome pieņemtu ar vienprātīgu lēmumu atbilstīgi 118. panta otrajam apakšpunktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību. ES patentu regulai būtu jāstājas spēkā reizē ar atsevišķo regulu par ES patentu tulkošanas mehānismiem.

ATJAUNOŠANAS NODEVAS

37. ES patentu atjaunošanas nodevām būtu pakāpeniski jāmainās visā patenta darbības laikā, un līdz ar nodevām, kas jāmaksā pieteikuma izskatīšanas laikā, tām būtu jāsedz visi izdevumi, kas ir saistīti ar attiecīgā ES patenta piešķiršanu un apstrādi. Patentu atjaunošanas nodevas būtu jāiemaksā Eiropas Patentu iestādē, kas paturētu 50 % no atjaunošanas nodevām un pārējo sadalītu dalībvalstīm saskaņā ar sadales formulu saistībā ar patentiem.

38. Kad stāsies spēkā ES patentu regula, īpašai Eiropas Patentu organizācijas valdei būtu jānosaka gan precīzs atjaunošanas nodevu lielums, gan to sadales formula. Īpašajā komitejā vajadzētu būt tikai Eiropas Savienības un visu dalībvalstu pārstāvjiem. Nostāja, kas ES un dalībvalstīm jāieņem Īpašajā komitejā, būtu jānosaka Padomē reizē ar ES patentu regulas pieņemšanu. Atjaunošanas nodevu lielums – līdztekus iepriekš minētajiem principiem – būtu jānosaka, lai veicinātu novatorismu un atbalstītu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tajās būtu jāatspoguļo arī tā tirgus lielums, uz ko attiecas attiecīgais ES patents, un tam jālīdzinās parastu Eiropas patentu atjaunošanas nodevām laikā, kad Īpašā komiteja ir pieņēmusi pirmo lēmumu.

39. Sadales formula būtu jānosaka, ņemot vērā godīgus, vienlīdzīgus un būtiskus kritērijus, piemēram, patentu izmantojamības pakāpi un tirgus lielumu. Ar sadales formulu cita starpā būtu jānodrošina kompensācija arī par to, ja oficiālā valoda nav neviena Eiropas Patentu iestādes oficiālā valoda, par nesamērīgi zemu patentu izmantojamību un par to, ka valsts būtu nesen pievienojusies Eiropas patentu konvencijai.

40. Īpašai komitejai savi lēmumi būtu regulāri jāpārskata.

UZLABOTA PARTNERĪBA

41. Uzlabotas partnerības mērķis ir veicināt novatorismu, padarot efektīvāku patentu piešķiršanu, izvairoties no darba dublēšanās, lai ātrāk izsniegtu tādus patentus, kas savukārt paātrinātu piekļuvi novatorisku ražojumu un pakalpojumu tirgum un samazinātu pieteikumu iesniedzēju izmaksas. Uzlabotā partnerībā būtu gan jāizmanto centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju pieredze, gan jāpalielina to spējas nākotnē uzlabot patentu sistēmas vispārējo kvalitāti.

42. Uzlabotai partnerībai būtu jāļauj Eiropas Patentu iestādei vajadzības gadījumā regulāri izmantot visu to meklējumu rezultātus, ko veikuši Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji tādu attiecīgu valsts patentu pieteikumu sakarā, kas norādīti kā prioritāri vēlāk iesniegtā Eiropas patentu pieteikumā. Minētie rezultāti būtu jādara pieejami Eiropas Patentu iestādē saskaņā ar Eiropas Patentu iestādes izmantojuma sistēmu.

43. Centrāliem rūpnieciskā īpašuma birojiem var būt svarīga nozīme novatorisma veicināšanā. Visiem centrāliem rūpnieciskā īpašuma birojiem, arī tiem, kas neveic meklējumus valstu patentu piešķiršanas procedūrās, var būt liela nozīme saistībā ar uzlabotu partnerību, sniedzot konsultācijas iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem, tostarp MVU, izplatot informāciju par patentiem un pieņemot pieteikumus.

44. Uzlabotā partnerībā būtu pilnīgi jāievēro, ka Eiropas patentu izskatīšanā un piešķiršanā Eiropas Patentu iestāde ir galvenā struktūra. Saskaņā ar uzlabotu partnerību Eiropas Patentu iestādei vajadzētu izskatīt iespēju izmantot to biroju darbu, kas piedalās partnerībā, bet tas nebūtu obligāti. Eiropas Patentu iestādei būtu jādod iespēja veikt turpmākus meklējumus. Uzlabotai partnerībai nebūtu pieteikumu iesniedzējiem jāliedz iespēja pieteikumus tieši iesniegt Eiropas Patentu iestādē.

45. Uzlaboto partnerību regulāri pārskatītu, pēc vajadzības ņemot vērā patentu sistēmas lietotāju atzinumus. Turklāt – lai resursu optimālas izmantošanas nolūkos varētu saskaņot meklējumu procesus – ārkārtīgi svarīgi būtu, lai Eiropas Patentu iestāde birojiem, kas piedalās partnerībā, regulāri sniegtu ziņas par to, kā Eiropas Patentu iestāde izmanto meklējumu pārskatus.

46. Uzlabota partnerība būtu jābalsta uz Eiropas Meklējumu standartu ( European Standard for SearchesESS), kurā iekļauti kvalitātes nodrošināšanas kritēriji. Eiropas Meklējumu standartā ( ESS) – līdztekus meklējumiem – būtu jāiekļauj arī mācību, instrumentu, atsauksmju un izvērtējuma standarti.

47. Reizē ar ES patentu regulas pieņemšanu nostāja, kas ES un dalībvalstīm jāieņem uzlabotas partnerības, arī Eiropas Meklējumu standarta, īstenošanā, būtu jānosaka Padomē un tad jāīsteno Eiropas Patentu tīkla ( European Patent Network – EPN) kontekstā, it īpaši izmantojuma sistēmā ( Utilization Scheme) un Eiropas Kvalitātes sistēmā ( European Quality System) saskaņā ar Eiropas Patentu organizācijas politiku.

48. Centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju dalībai uzlabotā partnerībā vajadzētu būt brīvprātīgai, bet tāda iespēja būtu jādod visiem. Lai veicinātu visu pieejamo resursu izmantošanu un apkopošanu, būtu jāatbalsta reģionāla sadarbība. Turklāt būtu sīkāk jāanalizē, jāpārbauda un jāizvērtē iespēja kāda centrāla rūpnieciskā īpašuma biroja dalību aprobežot tikai ar vienu vai vairākām tehniskām jomām.

49. Tagad veiktajiem pasākumiem nevajadzētu skart nekādas nākotnē iespējamas uzlabotu partnerību pārmaiņas, arī nākotnē iespējamus paraugus, kā uzlabot Eiropas Patentu iestādes partnerattiecības ar centrāliem rūpnieciskā īpašuma birojiem. Ņemot to vērā, Eiropas Patentu iestādei un dalībvalstīm būtu jāsniedz vispusīgs izvērtējums par uzlabotas partnerības darbību un turpmāku attīstību, balstoties uz īstenošanā gūto pieredzi un centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju veikumu, tiecoties ievērot Eiropas Meklējumu standartu.

GROZĪJUMI EIROPAS PATENTU KONVENCIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBAS PIEVIENOŠANĀS EIROPAS PATENTU KONVENCIJAI

50. Lai ES patents varētu sākt darboties, vajadzīgajā apjomā tiks veikti grozījumi Eiropas patentu konvencijā (EPK). ES un tās dalībvalstīm būtu jāveic un jāīsteno visi vajadzīgie pasākumi, arī tādi, kas ir vajadzīgi, lai ES pievienotos Eiropas patentu konvencijai. Tādā sakarībā vajadzīgajiem grozījumiem EPK nevajadzētu nozīmēt, ka pārskatītu materiālās patentu tiesības, kas nav saistītas ar ES patenta izveidi."

CEĻĀ UZ KONKURĒTSPĒJĪGU, NOVATORISKU UN EKOLOĢISKI EFEKTĪVU EIROPU – Padomes secinājumi

Padome pēc debatēm pieņēma secinājumus, kas izklāstīti dokumentā 17179/09 .

LABĀKS REGULĒJUMS – Padomes secinājumi

Padome pieņēma secinājumus, kas izklāstīti dokumentā 16111/09 .

Eiropas privātais uzņēmums

Tā kā nebija vajadzīgās vienprātības, lai panāktu vienošanos, Padome pieņēma zināšanai, ka vēl jāturpina darbs ar priekšlikumu, ar ko paredz noteikt Eiropas privātā uzņēmuma (saukts arī " Societas Privata Europaea" vai " SPE") juridisko statusu.

Komisija regulas projektu iesniedza 2008. gada 27. jūnijā ( 11252/08 ) kā daļu no pasākumu virknes Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta ( SBA) jomā. Projektu vairākkārt izskatīja Padomes sagatavošanas struktūras, un 2009. gada maijā Padome apspriedēs par Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu iepazinās ar progresa ziņojumu ( 9658/09 ).

Priekšlikuma mērķis ir izveidot jaunu instrumentu, kas palīdzētu veicināt konkurētspēju maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ar ierobežotu atbildību, atvieglojot to dibināšanu un darbību vienotajā tirgū, nodrošinot elastīgu uzņēmējdarbības tiesību režīmu visā ES un samazinot ar atbilstības ievērošanu saistītās izmaksas, kas rodas MVU dibināšanas un darbības laikā.

PRIORITĀTES IEKŠĒJĀ TIRGUS JOMĀ – Padomes secinājumi

Padome, gatavojot Lisabonas programmu ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai laikposmam pēc 2010. gada, pieņēma šādus secinājumus: ( 16112/09 ).

CITI JAUTĀJUMI

Darba pusdienas ar apspriedi par autobūves nozari

Saistībā ar Padomes sanāksmi prezidentvalsts uzaicināja uz neoficiālām pusdienām General Motors ( GM) pārstāvjus, lai viņi iepazīstinātu ar to, kā plāno pārstrukturēt savu darbību Eiropā. Pēc sniegtās informācijas ministri apsprieda autobūves nozares stāvokli. Prezidentvalsts konstatēja, ka viedokļi saskanēja par turpmāk izklāstītajiem principiem.

  • Eiropas autobūves nozares pārstrukturācijai ir jāsakņojas Eiropas īpašās stiprajās jomās, galvenokārt saistībā ar iekšējo tirgu un iecerēm radīt videi nekaitīgāku autotransportu, kas palīdzēs sasniegt mūsu mērķus klimata jomā.

  • Visa autobūves nozare var uzplaukt, izmantojot Eiropā izvērstus efektīvus uzņēmējdarbības procesus, bez tirgu traucējoša valsts atbalsta.

  • Ir jāsaprot, ka ražotājiem jāpielāgo ražošanas jaudas tirgus attīstībai.

  • Dalībvalstīm un Komisijai ir svarīga nozīme, lai veicinātu pētniecību, attīstību un novatorismu, un tāpat arī tehnoloģijas attīstības pasākumus, ko veic saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

  • Jebkurš autobūves nozarei piešķirts finansiāls pabalsts būtu jāpamato uz stingri objektīviem un ekonomiskiem kritērijiem, un to pastāvīgi cieši pārrauga un apstiprina Komisija.

  • Ir jābūt lielai pārskatāmībai, informācijas apmaiņai un stāvoklim, kurā nepieļauj, ka nekomerciāli apstākļi ietekmē GM vai citu autobūves nozares uzņēmumu veiktu pārstrukturācijas pasākumu ģeogrāfisko iedalījumu.

  • Ir jāievēro iestrādes informācijas un konsultāciju jomā un būtu jāizmanto sociāli atbildīga pieeja.

  • Joprojām ir būtiski novērst dalībvalstu sacīkstes, tiecoties iegūt subsīdijas, un jebkādu iekšējā tirgus sadrumstalotību.

Pamatojoties uz izklāstītajiem principiem, Komisiju aicināja turpināt šajā jomā saskaņot ES politiku, tostarp veikt uzņēmējdarbības plāna ex-ante novērtējumu un pārbaudīt valsts atbalsta saderību ar iekšējā tirgus noteikumiem.

Beļģijas delegācija iesniedza informatīvu piezīmi ( 16693/09 ).

Baltijas jūras pētniecības projekts ( BONUS-169 )

Komisija īsumā iepazīstināja ar priekšlikumu ( 15234/09 ) par to, kā, izmantojot kopīgu pētniecības un attīstības projektu (programma " BONUS-169"), ko uzsākušas ES Baltijas jūras valstis ( 16768/09 ), apkarot negatīvo ietekmi, ko Baltijas jūrā rada piesārņojums, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, resursu pārmērīga izmantošana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

ITER eksperimentālā kodoltermiskā reaktora projekts

Padome pieņēma zināšanai Komisijas sniegto informāciju par rezultātiem, kas gūti ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas padomes sanāksmē Kadarašā (Francijā) 2009. gada 18. un 19. novembrī.

Zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstība ( SET plāns)

Komisija informēja Padomi par savu paziņojumu "Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā ( SET plāns)". Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns ( SET plāns) tika uzsākts ar Padomes 2008. gada 28. februāra secinājumiem. Tā mērķis ir paātrināti attīstīt un plaši piemērot tīras, ilgtspējīgas un efektīvas energotehnoloģijas, lai palīdzētu sasniegt ES mērķus enerģētikas un klimata jomā 2020. gadam, kā arī pasaules mēroga pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam.

Pētniecības projekts " Extreme Light Infrastructure" ( ELI )

Čehijas Republikas, Ungārijas un Rumānijas ministri, kas atbild par pētniecību, darīja zināmu vēlmi un gatavību īstenot ELI pētniecības projektu un aicināja visas dalībvalstis iesaistīties šajā ierosmē ( 16197/09 ).

Pārrobežu uzņēmējdarbības elektroniskā tirdzniecība patērētājiem ES

Komisija īsumā iepazīstināja ar paziņojumu ( 15058/09 ), kurā ir analizēts, kā pašreiz noteiktā politika ietekmē preču pārrobežu tirdzniecību internetā. Paziņojumā arī norādīts – lai gan pārrobežu tirdzniecībai piemīt ievērojams potenciāls, elektroniskā tirdzniecība ir joprojām sadrumstalota pa valstīm. Dažādās politikas jomās ir konstatēti vairāki regulējuma radīti šķēršļi.

Konference "Patērētāju tiesības, iegādājoties digitāla satura elementus" (Stokholmā 2009. gada 4. novembrī)

Prezidentvalsts informēja Padomi par minētās konferences rezultātiem  1 .

Globālā vides un drošības novērošana ( GMES )

Komisija sniedza informatīvu piezīmi ( 16546/09 ) par savu paziņojumu par GMES – kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie pasākumi ( 15496/09 ).

Azartspēles un derības ES

Padome iepazinās ar prezidentvalsts ziņojumu ( 16571/09 ) par azartspēļu un derību tiesisko regulējumu ES dalībvalstīs. Prezidentvalsts Zviedrija vadīja vairākas ekspertu sanāksmes, kurās dalījās ar labāko pieredzi, īpaši pievēršoties azartspēļu sociālekonomiskām izmaksām, azartspēļu atbildības pasākumiem un aizliegumiem veicināt un atbalstīt noziegumus.

Būvizstrādājumu tirdzniecība iekšējā tirgū

Padome ņēma vērā prezidentvalsts progresa ziņojumu par to, kā norit sarunas attiecībā uz projektu regulai, ar ko paredz saskaņotus nosacījumus būvizstrādājumu tirdzniecībai ( 16570/09 ).

Labāks regulējums – dalīšanās paraugpraksē

Prezidentvalsts īsumā darīja zināmus rezultātus, kas izriet no aptaujas, ar ko aicināja dalībvalstis uzskaitīt labāka regulējuma pasākumu paraugpiemērus un to sekas ( 16596/09 ).

Google grāmatas

Komisija sniedza konkurētspējas ministriem rakstisku ziņojumu par to, kā paredzēts izšķirt vēl nepabeigto tiesas prāvu par kolektīvo prasību attiecībā uz " Google bibliotēkas" projektu. Ziņojumu iesniedza arī Izglītības, jaunatnes un kultūras padomei 2009. gada 26. un 27. novembrī ( 16596/09 ).

Nākamās prezidentvalsts darba programma

Spānijas delegācija īsumā informēja Padomi par savas prezidentūras laika – 2010. gada pirmā pusgada – darba programmu konkurētspējas politikas jomā. Programma ir saskaņota ar apvienoto programmu, ko sagatavojusi Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūra laikam no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada jūnijam ( ( 16771/09 ).

CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI

IEKŠĒJAIS TIRGUS

Robežvērtības līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā – publiskais iepirkums

Padome nolēma neiebilst pret to, ka Komisija pieņem regulu, ar ko paredz pielāgot robežvērtības līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās:

  • Direktīvā 2004/17/EK attiecībā uz subjektiem, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs;

  • Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru; un

  • Direktīvā 2009/81/EK par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu drošības un aizsardzības jomā.

VISPĀRĒJĀS LIETAS

Lisabonas Līguma īstenošana – iecelšana amatā

Padome, – vienojoties ar ievēlēto nākamās Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Durăo Barroso, un saskaņā ar Lisabonas Līguma 17. panta 3. un 4. punktu un 17. panta 7. punktu – apstiprināja pārējo personu sarakstu, kuras Padome ierosina iecelt par Komisijas locekļiem, sākot no pašreizējās Komisijas termiņa beigām līdz 2014. gada 31. oktobrim ( 16937/09 ).

Eiropadome ar atsevišķu procedūru – ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu un saskaņā ar Lisabonas Līguma 18. panta 1. punktu – iecēla Catherine Ashton par Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uz laiku no pašreizējās Komisijas termiņa beigām līdz 2014. gada 31. oktobrim ( 1/09 ).

Saskaņā ar Lisabonas Līguma 17. panta 7. punkta trešo daļu priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments.

LAUKSAIMNIECĪBA

Tipa apstiprinājums lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem – regulatīvā kontroles procedūra

Padome nolēma neiebilst pret to, ka Komisija pieņem lēmumu, ar ko vairākas direktīvas attiecībā uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem pielāgo tehniskai attīstībai. Saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru Padome var iebilst pret to, ka Komisija pieņem tiesību aktu, ja ar to pārsniedz Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras, ja tas nav savietojams ar pamatdokumenta mērķi vai saturu vai ja tajā nav ievērota subsidiaritāte vai proporcionalitāte, – pat tad, ja iepriekš regulatīvā komiteja ir atbalstījusi paredzētos pasākumus.

1 :

Direktīva 85/577/EEK par līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, Direktīva 97/7/EK par distances līgumiem un Direktīva 1999/44/EK par patēriņa preču pārdošanu un garantijām.

1 :

Consumer rights when purchasing digital content .


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website