Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Pienākumu neizpildes pakete janvārī: galvenie lēmumi

Briselē, 2019. gada 24. janvārī

Pārskats pa politikas jomām

Arī šomēnes ar lēmumu paketi pienākumu neizpildes lietās Eiropas Komisija (“Komisija”) tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas pienākumus, ko tām uzliek ES tiesību akti. Šie lēmumi attiecas uz dažādām nozarēm un ES politikas jomām, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi ir sagrupēti pa politikas jomām un ir izklāstīti turpmāk tekstā. Komisija arī slēdz 87 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas un Komisijai nav iemesla procedūru turpināt.

Plašāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru sk. MEMO/12/12 pilnajā tekstā. Sīkākas ziņas par visiem pieņemtajiem lēmumiem ir pieejamas ar pienākumu neizpildes procedūru saistīto lēmumu reģistrā.

 

1. Lauksaimniecība un lauku attīstība

(Sīkāka informācija: Daniel Rosario — tālr.: + 32 229 56185, Clémence Robin — tālr.: +32 229 52509)

Argumentēti atzinumi

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: Komisija mudina BULGĀRIJU atcelt valsts regulējumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

Šodien Komisija nolēma pastiprināt pienākumu neizpildes procedūru, nosūtot Bulgārijai argumentētu atzinumu saistībā ar tās 1999. gada 1. septembra aktu “Preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”. Bulgārija kopš 2008. gada ir saglabājusi lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu valsts reģistru. Komisija uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība valsts līmenī nav savienojama ar ES noteikumiem par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (Regula (ES) Nr. 1151/2012). Saskaņā ar pastāvīgo ES judikatūru - C-478/07 (Budvar, 2009) un C-56/16/P (EUIPO v Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, 2017) – ES noteikumi paredz vienotu un izsmeļošu aizsardzības sistēmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ietilpst to darbības jomā. Bulgārijai šī valsts reģistrācijas sistēma bija jāizbeidz no dienas, kad tā 2007. gadā iestājās Eiropas Savienībā, un tā būtu varējusi paturēt esošās nacionālās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tikai 12 mēnešus pēc pievienošanās dienas, ja šajā laikposmā būtu iesniegusi pieteikumu ES līmenī. Komisija sāka pienākumu neizpildes procedūru un 2018. gada janvārī Bulgārijas iestādēm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Bulgārijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem, pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties ES Tiesā.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: Komisija aicina DĀNIJU nodrošināt aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Feta” aizsardzību

Komisija šodien nolēma nosūtīt Dānijai argumentētu atzinumu par to, ka tās iestādes nav pienācīgi izpildījušas pienākumus, ko tām uzliek ES tiesību akti par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (Regula (ES) Nr. 1151/2012). Komisija uzskata, ka Dānija nav novērsusi vai apturējusi ES regulas neievērošanu, ko veic Dānijā izvietotie uzņēmumi, kuri ražo balto sieru (un/vai importē to no citām valstīm) un eksportē to uz valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, pēc tam, kad tas marķēts kā “Feta”. Tas neatbilst ES produktu specifikācijas noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), un ir uzskatāms par maldinošu marķējumu. “Feta” ir reģistrēts ACVN kopš 2002. gada. ES Regula reģistrētos nosaukumus aizsargā pret dažāda veida nepareizu izmantošanu. Tā var būt reģistrēta nosaukuma tieša vai netieša komerciāla izmantošana produktiem, kuri ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai aizsargātā nosaukuma reputācijas izmantošana, lietojot konkrēto nosaukumu. Produktu nosaukumi, kas reģistrēti kā ACVN, ir nosaukumi, kuri visciešāk saistīti ar ģeogrāfisko vietu, kurā tos izgatavo. Komisija pienākumu neizpildes procedūru pret Dāniju sāka 2018. gada janvārī. Dānijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajiem argumentiem, pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties ES Tiesā.

 

2. Konkurence

(Sīkāka informācija: Ricardo Cardoso — tālr.: +32 229 80100, Maria Tsoni – tālr.: +32 229 90526)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Valsts atbalsts: Komisija aicina GRIEĶIJU atgūt nelikumīgo atbalstu, kas piešķirts kalnrūpniecības uzņēmumam LARCO

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā neīsteno Tiesas 2017. gada 9. novembra spriedumu (lieta C-481/16, Eiropas Komisija/Grieķijas Republika). Ar šo spriedumu Tiesa nosodīja Grieķiju par to, ka nav īstenots Komisijas 2014. gada 27. martā pieņemtais atgūšanas lēmumu, ar kuru Grieķijai tika uzdots atgūt no LARCO General Mining and Metallurgical Company S.A. nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu 135,8 miljonu eiro apmērā. Šis atbalsts minētajam uzņēmumam tika piešķirts valsts garantiju un kapitāla iepludināšanas veidā. Grieķijai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un pierādītu, ka atbalsta atgūšana ir notikusi. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Grieķiju ES Tiesā un aicināt Tiesu piemērot šai valstij sodanaudu un finansiālus sodus.

Lietu izbeigšana

Pretmonopola politika: Komisija izbeidz pienākumu neizpildes procedūras pret trim dalībvalstīm, kuras savos tiesību aktos tagad ir transponējušas direktīvu, kas reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Eiropas Komisija nolēma izbeigt pienākumu neizpildes procedūru pret Bulgāriju, Grieķiju un Portugāli, jo tās tagad ir transponējušas direktīvu, kas reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem (Direktīva 2014/104/ES), savos tiesību aktos. Minētā direktīva palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja tie kļūst par cietušajiem gadījumos, kad tiek pārkāpti ES pretmonopola noteikumi, piemēram, karteļu vai monopolstāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Tā arī sniedz cietušajiem iespēju vieglāk iegūt pierādījumus, kas nepieciešami nodarītā kaitējuma pierādīšanai, un dod vairāk laika prasību iesniegšanai. Tāpēc direktīva, kas reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, ir ES konkurences tiesību aktu izpildes nodrošināšanas būtiska sastāvdaļa. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim. Šajā termiņā to transponēja septiņas dalībvalstis. Pēc tam, kad tika sāktas pienākumu neizpildes procedūras par transponēšanas pasākumu nepaziņošanu, 2017. gadā to transponēja 18 dalībvalstis. Bulgārija, Grieķija un Portugāle to transponēja 2018. gada pirmajā pusē. Komisija patlaban pārbauda 28 dalībvalstu tiesību aktu transponēšanas atbilstību.

 

3. Digitālais vienotais tirgus

(Sīkāka informācija: Nathalie Vandystadt — tālr.: +32 229 67083, Marietta Grammenou – tālr.: +32 229 83583)

Lietu izbeigšana

Kiberdrošība: Komisija izbeidz pienākumu neizpildes procedūras pret HORVĀTIJU, FRANCIJU, ĪRIJU, NĪDERLANDI, PORTUGĀLI un SPĀNIJU

Eiropas Komisija šodien nolēma izbeigt pienākumu neizpildes procedūras pret Horvātiju, Franciju, Īriju, Nīderlandi, Portugāli un Spāniju, kas bija uzsāktas, jo minētās valstis līdz 2018. gada 9. maijam nebija transponējušas savos tiesību aktos pirmo ES mēroga tiesību aktu par kiberdrošības noteikumiem (Direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību, Direktīva (ES) 2016/1148). Komisija pieņēma šo lēmumu, jo minētās dalībvalstis varēja pierādīt, ka jauno noteikumu transponēšana valstu tiesību aktos ir saskaņā ar direktīvu. Ar šo direktīvu paredzēts panākt vienādi augstu tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni visā Eiropas Savienībā, attīstot valstu kiberdrošības spējas. Tās mērķis ir arī palielināt ES līmeņa sadarbību un ieviest drošības un incidentu ziņošanas pienākumus pamatpakalpojumu sniedzējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem. Komisija 2018. gada jūlijā sāka pienākumu neizpildes procedūru un aicināja attiecīgās dalībvalstis pabeigt transponēšanas procesu. Komisija turpinās izskatīt 11 uzsāktās procedūras, kas saistītas ar direktīvas nepilnīgu transponēšanu, un tā sagaida, ka turpmākajos mēnešos tiks sagatavots padziļinātāks pārskats par direktīvas transponēšanu ES. Lai iegūtu plašāku informāciju par to, kā dalībvalstis pilnveido savas kiberdrošības spējas, skatīt pašreizējo situāciju saistībā ar direktīvas transponēšanu un jautājumus un atbildes. Skatīt arī faktu lapu par visiem ES pasākumiem, kuru mērķis ir pastiprināt kiberdrošību.

 

4. Ekonomika un finanšu lietas

(Sīkāka informācija: Annika Breidthardt — tālr.: +32 229 56153, Enda McNamara– tālr.: +32 229 64976)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtīta lieta

Komisija vēršas Tiesā pret SLOVĒNIJU par to, ka minētā valsts nav ievērojusi Eiropas Centrālās bankas dokumentu aizsardzības statusu un nav pietiekami sadarbojusies

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Slovēniju par Eiropas Centrālās bankas (ECB) arhīvu neaizskaramības un lojāli sadarbības pienākuma neievērošanu saistībā ar Slovēnijas Centrālajā bankā izņemtajiem ECB dokumentiem. Veicot valsts nozīmes izmeklēšanu pret tām Centrālās bankas amatpersonām, kuras nebija saistītas ar ECB uzdevumu veikšanu, Slovēnijas iestādes 2016. gada 6. jūlijā Slovēnijas Centrālajā bankā izņēma informāciju, tostarp konfiscēja ECB dokumentus un datortehniku. ECB iepriekš nebija devusi atļauju tos konfiscēt, un turpmākie ECB mēģinājumi atrisināt šo jautājumu izlīguma ceļā ir bijuši neveiksmīgi. Komisijas mēģinājumi noskaidrot faktus un apstākļus nevainagojās panākumiem. Tā 2016. gada decembrī nosūtīja brīdinājuma vēstuli, 2017. gada maijā – oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2018. gada jūlijā – argumentētu atzinumu. Komisija šajā jautājumā arvien uztur ciešus kontaktus ar ECB. Sīkāk skatīt paziņojuma presei pilno redakciju.

 

5. Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

(Sīkāka informācija: Christian Wigand — tālr.: +32 229 62253, Sara Soumillion – tālr.: +32 229 67094)

Argumentēti atzinumi

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība: Komisija prasa, lai KIPRA, FRANCIJA, ĪRIJA un RUMĀNIJA paziņotu par tādu noteikumu pilnīgu transponēšanu, kuri attiecas uz mobilo darba ņēmēju papildu pensijas tiesībām

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Kiprai, Francijai, Īrijai un Rumānijai, jo tās nav paziņojušas, ka ES noteikumi par papildu pensijas tiesībām (Direktīva 2014/50/ES) nav pilnībā transponēti valsts tiesību aktos. Direktīva nosaka minimālās prasības par papildu pensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu. Tādēļ tai ir liela nozīme darbaspēka mobilitātes veicināšanā un mobilajiem darba ņēmējiem paredzētu papildu pensijas tiesību nodrošināšanā. Dalībvalstis 2014. gada aprīlī vienojās transponēt šo direktīvu un par veiktajiem transponēšanas pasākumiem līdz 2018. gada maijam paziņot Komisijai. Komisija 2018. gada jūlijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli šīm dalībvalstīm. Visas četras valstis atbildēja, ka transponēšana jau ir uzsākta. Tā kā Komisija arvien nav informēta, ka transponēšana ir pilnība pabeigta, tā nosūta argumentētu atzinumu. Ja attiecīgās dalībvalstis divu mēnešu laikā nerīkosies, lieta var tikt nodota izskatīšanai ES Tiesā.

Oficiāla paziņojuma vēstule

Ģimenes pabalstu indeksācija: Komisija sāk pienākumu neizpildes procedūru pret AUSTRIJU

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai. Tā attiecas uz jauniem tiesību aktiem, kas ES pilsoņiem, kuri strādā Austrijā, piemēro ģimenes pabalstu un ģimenes nodokļu atlaižu indeksāciju, ja viņu bērni dzīvo ārvalstīs. Austrija ir noteikusi, ka no 2019. gada 1. janvāra ģimenes nodokļu samazinājumi un ģimenes pabalsti, kas tiek maksāti par bērniem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, ir atkarīgi no minētās dalībvalsts dzīves dārdzības. Tas nozīmē, ka daudzi ES pilsoņi, kas strādā Austrijā un piedalās tās sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmā tāpat kā vietējie darba ņēmēji, saņems mazāk pabalstu tikai tāpēc, ka viņu bērni dzīvo kādā citā dalībvalstī. ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (Regula (EK) Nr. 883/2004) neļauj dalībvalstij samazināt naudas pabalstus, ko tā piešķir personām, kuras apdrošinātas saskaņā ar tās tiesību aktiem, tikai tāpēc, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi dzīvo kādā citā dalībvalstī. Šie noteikumi arī aizliedz diskrimināciju valstspiederības dēļ. Ar ģimenes pabalstu samazināšanu tikai tāpēc, ka bērni dzīvo ārvalstīs, tiek pārkāpti ES noteikumi par sociālo nodrošinājumu, bet sociālo un fiskālo priekšrocību ziņā – vienlīdzīgas attieksmes princips pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas citas dalībvalsts valstspiederīgie (Regula (ES) Nr. 492/2011). Eiropas Komisija, nosūtot Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, oficiāli sāka pienākumu neizpildes procedūru. Austrijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu. Sīkāk skatīt paziņojuma presei pilno redakciju.

 

6. Enerģētika

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen - tālr.: +32 229 56186, Lynn Rietdorf – tālr.: +32 229 74959)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtītās lietas un oficiāla paziņojuma vēstules

Ēku energoefektivitāte: Komisija vēršas Tiesā pret ČEHIJU un SLOVĒNIJU par to, ka tās nav nodrošinājušas ēku energoefektivitātes sertifikātu pareizu norādīšanu

Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Tiesā pret Čehiju un Slovēniju par to, ka tās nav ievērojušas Ēku energoefektivitātes direktīvas (Direktīva 2010/31/ES) prasības. Dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu ir jānosaka un attiecībā uz visām ēkām jāpiemēro minimālās energoefektivitātes prasības, jānodrošina ēku energoefektivitātes sertifikācija un regulāri jāveic apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes. Turklāt direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai līdz 2021. gadam visas jaunuzceltās ēkas būtu tā dēvētās “nulles enerģijas ēkas" . Turklāt saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka energoefektivitātes sertifikāti tiek izstādīti konkrētās ēkās, ko bieži apmeklē sabiedrība. Šim noteikumam būtu jārada sabiedrības izpratne par to, cik svarīgs ir efektīvs enerģijas patēriņš, un jāstimulē renovācija. Komisija 2015. gadā vērsa valsts iestāžu uzmanību uz to, ka šī prasība ir nepareizi transponēta, bet 2017. un 2018. gadā abām dalībvalstīm nosūtīja oficiālas vēstules. Tomēr līdz šim dalībvalstu tiesību akti šajā jautājumā nav saskaņoti ar direktīvas prasībām. Turklāt Komisija nolēma uzsākt ES pienākumu neizpildes procedūru pret Horvātiju un Rumāniju, jo šīs dalībvalstis nav iesniegušas progresa ziņojumus, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni ēkām un to elementiem. Sīkāk skatīt paziņojuma presei pilno redakciju.

Argumentēts atzinums

Drošības pamatstandarti: Komisija aicina ITĀLIJU transponēt ES tiesību aktus

Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu, kurā pieprasīts transponēt jauno Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Ar jauno direktīvu tiek modernizēti un konsolidēti Eiropas tiesību akti aizsardzībai pret jonizējošo starojumu. Tā arī nosaka drošuma pamatstandartus darbinieku, iedzīvotāju un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tā ietver arī noteikumus par gatavību avārijas situācijām un par reaģēšanas plāniem, kas tika ievērojami pastiprināti pēc Fukušimas kodolavārijas. Attiecīgajai dalībvalstij tagad ir divi mēneši, kuros sniegt atbildi uz argumentēto atzinumu un darīt zināmus transponētos noteikumus; pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties ES Tiesā.

Argumentēti atzinumi un oficiāla paziņojuma vēstules

Ilgtspējīga biodegviela: Komisija aicina sešas dalībvalstis ieviest ES noteikumus par netiešu zemes izmantošanas maiņu, kas saistīta ar benzīnu un dīzeļdegvielām

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Vācijai un Latvijai, bet Somijai, Francijai, Īrijai un Čehijai – oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās savos tiesību aktos nav pilnībā transponējušas ES noteikumus par benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (Direktīva (ES) 2015/1513). Šīs direktīvas mērķis ir samazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, kas saistīts ar biodegvielas ražošanu. Netiešas izmaiņas zemes izmantojumā rodas tad, ja lauksaimniecības zemi, ko izmanto kultūraugu audzēšanai pārtikā vai barībā, sāk izmantot kultūraugu audzēšanai biodegvielas ražošanai, tādējādi palielinot spiedienu izmantot citu (neizmantotu) zemi pārtikai paredzētu kultūraugu audzēšanā un nolūkā apmierināt minēto pieprasījumu pēc pārtikas un barības, kas ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, CO2 līmenis atmosfērā palielinās, ja lauksaimniecības zemi pārveido par zemi ar lielu oglekļa uzkrājumu, piemēram, mežos, mitrājos un kūdrājos. Ar šo direktīvu tiek sagatavota pāreja uz modernām biodegvielām, ko ražo no tādiem materiāliem kā atkritumi un atliekas. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm bija jātransponē ES tiesību akti un līdz 2017. gada 10. decembrim par šādiem pasākumiem bija jāpaziņo Komisijai. Attiecīgo dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem; pretējā gadījumā Komisija var nolemt īstenot pienākumu neizpildes procedūras nākamo posmu, tostarp vērsties ES Tiesā saistībā ar šodien sniegtajiem argumentētajiem atzinumiem.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Energoefektivitāte: Komisija prasa 15 dalībvalstīm nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Beļģijai, Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijai, Dānijai, Igaunijai, Francijai, Grieķijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Polijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā tā oficiāli pieprasa pareizi transponēt Energoefektivitātes direktīvu (Direktīva 2012/27/ES) valstu tiesību aktos. Ar 2012. gadā pieņemto direktīvu tiek izveidota kopēja pasākumu sistēma energoefektivitātes veicināšanai Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc minētā termiņa. Saskaņā ar direktīvu visām ES dalībvalstīm enerģija ir efektīvāk jāizmanto visos enerģijas ķēdes posmos no ražošanas līdz galapatēriņam. Tagad šīm dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tās nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija šo valstu iestādēm var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Kodolatkritumi: Komisija mudina LATVIJU pareizi ieviest ES tiesību aktus

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai par to, ka tā nav pareizi transponējusi ES tiesību aktu par izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (Padomes Direktīva 2011/70/Euratom). Lai izvairītos no nevajadzīga sloga uzlikšanas nākamajām paaudzēm, ar šo direktīvu tiek izveidota ES sistēma izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai, tostarp kodoltehnoloģiju un starojumtehnoloģiju izmantošanai ar elektroenerģijas ražošanu nesaistītām vajadzībām. Ar šiem pasākumiem paredzēts aizsargāt darba ņēmējus un sabiedrību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Turklāt direktīva izvirza prasību sniegt vajadzīgo informāciju sabiedrībai un nodrošināt līdzdalību izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā drošību un ar aizsargājamu informāciju saistītos jautājumus. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2013. gada 23. augustam. Pēc Latvijas sagatavotās nacionālās programmas novērtēšanas Komisija uzskata, ka Latvijas iestādes nav pietiekami ņēmušas vērā visas direktīvas prasības. Latvijai tagad ir divi mēneši laika Komisijas argumentu atspēkošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

 

7. Vide

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio – tālr.: +32 229 56172, Daniela Stoycheva – tālr.: +32 229 53664)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtītās lietas

Komisija vēršas ES Tiesā pret SPĀNIJU saistībā ar bezdarbību pretplūdu aizsardzības nodrošināšanā

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Spāniju par to, ka minētā valsts nav izpildījusi ES noteikumus par plūdu novēršanu (Plūdu direktīva, Direktīva 2007/60/EK). Ar šo direktīvu paredzēts samazināt un pārvaldīt riskus, ko plūdi rada cilvēka veselībai, videi, saimnieciskajai darbībai un kultūras mantojumam. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm līdz 2016. gada 22. martam bija jāsagatavo un jāpublicē plūdu riska pārvaldības plāni, kā arī tie jāpaziņo Komisijai. Pēc sākotnējā termiņa beigām 2018. gada martā Komisija sāka pienākumu neizpildes procedūru un nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijas iestādēm. Komisija mudināja tās pabeigt, publicēt un paziņot plūdu riska pārvaldības plānus visiem septiņiem upju baseinu apgabaliem Kanāriju salās (Eljerro, Fuerteventura, Grankanārija, Gomera, Palma, Lanzarote un Tenerife). Tā kā tas netika izdarīts, Komisija 2018. gada jūlijā Spānijai nosūtīja argumentētu atzinumu. Tā kā minētā situācija septiņos Kanāriju salu upju baseinu apgabalos joprojām saglabājas, Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Spāniju. Sīkāk skatīt paziņojuma presei pilno redakciju.

Komisija vēršas ES Tiesā pret SPĀNIJU saistībā ar bezdarbību Donjanas mitrāju aizsardzības nodrošināšanā

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Spāniju par to, ka tā nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu gruntsūdens tilpes, kas baro Donjanas mitrājus, kā to prasa ES ūdens tiesību akti (Ūdens pamatdirektīva, Direktīva 2000/60/EK). Turklāt Spānija nav veikusi atbilstīgus pasākumus, kas ļautu novērst aizsargājamo dzīvotņu noplicināšanos šajos mitrājos, tādējādi tiek pārkāpti ES tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Donjanas mitrāji ir vieni no lielākajiem Eiropā, un tajos ir ievērojama ekosistēmu daudzveidība. Tajos sastopama liela augu un dzīvnieku valsts dažādība, tostarp tādas īpaši apdraudētas sugas kā karaliskais ērglis, Ibērijas lūsis un Vidusjūras bruņurupucis. Donanjas mitrāji to atrašanās vietas dēļ ik gadu ir migrācijas ceļā miljoniem Eiropas putnu. Šī unikālā bioloģiskā daudzveidība tiek aizsargāta ar Dzīvotņu direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK), jo Donanjas nacionālajā parkā un tā apkārtnē ir vairākas teritorijas, kuras Spānija noteikusi par Natura 2000 teritorijām. Šodien pieņemtais lēmums seko argumentētam atzinumam, kas Spānijas iestādēm tika nosūtīts 2016. gada aprīlī. Komisija ir nobažījusies par to, ka mitrāju stāvoklis varētu vēl vairāk pasliktināties, jo Spānija nepilda pienākumus, kas tai uzlikti ar Ūdens pamatdirektīvu un Dzīvotņu direktīvu. Pasākumi, kas ieviesti ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu un Donanjas dzīvotņu saglabāšanu, nav pietiekami aptveroši un tiek īstenoti nepilnīgi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi vērsties pret Spāniju ES Tiesā. Sīkāku informāciju skatīt paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina AUSTRIJU, ITĀLIJU un LATVIJU īstenot ES noteikumus par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem

Eiropas Komisija aicina Austriju, Itāliju un Latviju pastiprināt centienus, lai īstenotu ES tiesību aktus, kuri paredz nodrošināt, ka ģenētiskajiem resursiem, kuriem piekļūst citās valstīs un kurus izmanto ES, piekļuve nodrošināta atbilstoši šo valstu noteiktajām piekļuves un ieguvumu sadales prasībām saskaņā ar Nagojas protokolu. Ģenētiskie resursi ir faktiskas vai iespējamas vērtības augu, dzīvnieku vai mikrobu izcelsmes ģenētiskais materiāls, piemēram, ārstniecības augi, lauksaimniecības kultūraugi un dzīvnieku šķirnes. Ja kāda valsts ir izstrādājusi piekļuves un ieguvumu sadales prasības, lietotājiem, kuri vēlas šo ģenētisko materiālu iegūt pētniecības, saglabāšanas, tirdzniecības vai rūpniecības vajadzībām, ir jāievēro prasības, kas noteiktas ES piekļuves un ieguvumu sadales regulā (Regula (ES) Nr. 511/2014). Pēc tam, kad 2014. gada jūnijā minētā regula stājās spēkā, dalībvalstīm bija jāveic pasākumi, lai regulu faktiski īstenotu. Konkrētāk, tām bija pienākums izraudzīties kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par regulas piemērošanu, un par to bija jāinformē Komisija. Tā kā Austrija, Itālija un Latvija nav paziņojušas tiesību aktus, ar kuriem šādas iestādes tiek norīkotas vai sankcijas tiek noteiktas, Komisija ir nolēmusi attiecīgajām dalībvalstīm nosūtīt argumentētu atzinumu. Tām ir divi mēneši laika, lai novērstu šo situāciju, pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties ES Tiesā.

Dzeramais ūdens: Komisija aicina ITĀLIJU nodrošināt tās pilsoņiem drošu dzeramo ūdeni

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek ES tiesību akti par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva, Padomes Direktīva 98/83/EK), un dažos apgabalos arvien pieļauj arsēna un fluorīda parametra vērtību pārsniegšanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no jebkādas kaitīgas ietekmes, ko rada dzeramā ūdens piesārņojums, nodrošinot, ka šis ūdens ir pilnvērtīgs un tīrs. Saskaņā ar ES noteikumiem dzeramajā ūdenī nedrīkst būt nekādu mikroorganismu un parazītu, ne arī jebkādu vielu, kas var potenciāli apdraudēt cilvēka veselību. Ilgu laiku arsēna un/vai fluorīda parametri dzeramajā ūdens 16 ūdens apgādes zonās Lacijas reģionā, Viterbo grāfistē tika pārsniegti. Tas var apdraudēt cilvēku, jo īpaši par 3 gadiem jaunāku bērnu, veselību. Komisija 2014. gadā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet Itālijas iestādes arvien nav pienācīgi rīkojušās un nav izpildījušas pienākumu informēt, konsultēt patērētājus un paziņot viņiem par ietekmi uz veselību. Itālijas rīcībā ir divi mēneši, lai novērstu šo situāciju. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Itāliju ES Tiesā.

Troksnis: Komisija mudina POLIJU aizsargāt savus valstspiederīgos pret trokšņa radīto piesārņojumu

Lai samazinātu trokšņa radīto piesārņojumu, Komisija aicina Poliju izpildīt Trokšņu direktīvas (Direktīva 2002/49/EK) galvenos noteikumus. Troksnis vidē, ko rada auto ceļu, dzelzceļu un aviotransporta satiksme, rūpniecība, būvniecība un atsevišķas citas darbības brīvā dabā, ir otrais lielākais priekšlaicīgas mirstības cēlonis ES pēc gaisa piesārņojuma. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem trokšņa mazināšanas rīcības plāns, kura mērķis ir saglabāt troksni pašreizējā līmenī (ja tas atbilst valsts noteiktajām robežvērtībām), bet gadījumos, kad šīs vērtības tiek pārsniegtas, panāktu to atbilstību direktīvas prasībām. Komisija 2017. gada maijā nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Lai gan ir panākts zināms progress, Polijas iestādes arvien vēl nav pieņēmušas pārskatītās stratēģiskās trokšņa kartes un trokšņa pārvaldības rīcības plānus vairākām pilsētteritorijām, kā arī trokšņa pārvaldības rīcības plānus galvenajiem autoceļiem, dzelzceļiem un Varšavas Šopēna lidostai. Tāpēc Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu, dodot Polijai divus mēnešus situācijas atrisināšanai. Citādi Komisija var nolemt vērsties pret Poliju ES Tiesā.

Dabas aizsardzība: Komisija aicina SLOVĀKIJU uzlabot meža apsaimniekošanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Slovākijai argumentētu atzinumu par to, ka minētā valsts nav nodrošinājusi pienācīgu dabas aizsardzību, kā rezultātā ievērojami samazinās putnu skaits. Ar ES noteikumiem par dzīvotnēm (Padomes Direktīva 92/43/EEK) un putniem (Direktīva 2009/147/EK) tiek izveidots ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Natura 2000, kas nodrošina aizsardzību pret potenciāli kaitējošām norisēm. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem meža apsaimniekošanas plāniem un darbībām, piemēram, mežizstrādei aizsargājamās teritorijās, pirms atļaujas piešķiršanas jāveic to ietekmes novērtējums. Būtu jāizvērtē Slovākijas sagatavotie meža apsaimniekošanas plāni un to izmaiņas, kā arī kaitēkļu invāzijas novēršanai paredzētā sanitārā mežizstrāde. Līdz šim šie noteikumi nav iekļauti Slovākijas tiesību aktos. Tādēļ Komisija uzskata, ka Slovākija nav pareizi transponējusi Dzīvotņu direktīvas prasības, kas nosaka, ka projekti Natura 2000 aizsargājamajās teritorijās ir pienācīgi jānovērtē, ņemot vērā to ietekmi uz minētajām teritorijām. Kā viens no rezultātiem ir tas, ka kopš brīža, kad Slovākija 2004. gada iestājās Eiropas Savienībā, īpašajās aizsargājamās teritorijās pasaulē lielākā medņa (Tetrao urogallus L.) populācija ir samazinājusies uz pusi. Tādēļ Komisija uzskata, ka Slovākija nav pienācīgi rīkojusies, lai novērstu medņu dzīvotņu noplicināšanos un būtiskus šīs sugas turpināšanās traucējumus, un nav pareizi piemērojusi Dzīvotņu direktīvu. Turklāt Slovākija nav pieņēmusi pietiekami stingrus īpašos medņu saglabāšanas pasākumus, kas noteikti Putnu direktīvā, kā arī attiecīgo īpašo aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānus. Slovākijai ir divi mēneši laika, lai novērstu šo situāciju. pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties ES Tiesā.

Argumentēti atzinumi un lietu slēgšana

Komunālie notekūdeņi: Komisija mudina LATVIJU un LIETUVU uzlabot notekūdeņu attīrīšanu un noslēdz divas lietas

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Latvijai un Lietuvai par to, ka tās visās aglomerācijās, kurās ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, nav nodrošinājušas pienācīgas komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas, kā prasīts ES noteikumos (Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva, Padomes Direktīva 91/271/EEK). Direktīvas mērķis ir Eiropas Savienībā aizsargāt vidi no komunālo notekūdeņu negatīvās ietekmes, piemēram, no ūdens bagātināšanās ar barības vielām. Barības vielas paātrina aļģu augšanu, kas izjauc ūdens organismu līdzsvaru un pasliktina ūdens kvalitāti. ES mēroga tiesību aktā arī paredzēti noteikumi par notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu. Komisija uzskata, ka 14 aglomerācijas Latvijā un 54 aglomerācijas Lietuvā neatbilst vairākiem direktīvas noteikumiem. Abām valstīm ir jāprecizē prasības par savākšanas sistēmām, novadīšanu no attīrīšanas iekārtām, rūpnieciskiem notekūdeņiem un ieteicamās novērošanas un rezultātu novērtēšanas metodes. Latvijai un Lietuvai tagad ir divi mēneši situācijas novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt vērsties pret abām dalībvalstīm ES Tiesā. Turklāt Komisija izbeidz ES pienākumu neizpildes procedūru pret Beļģiju un Luksemburgu, jo tagad tās direktīvu piemēro pareizi. Beļģijas gadījumā visas 48 aglomerācijas, uz kurām attiecas ES Tiesas spriedums (Komisija pret Beļģiju, lieta Nr. C-395/13, 2014. gads), tagad atbilst ES komunālo notekūdeņu noteikumiem. Luksemburga ir izpildījusi Tiesas 2013. gada (C-576/11) un 2006. gada (C-452/05) spriedumu lietās Komisija pret Luksemburgu.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Dabas aizsardzība: Komisija aicina BULGĀRIJU, ITĀLIJU un VĀCIJU pabeigt Natura 2000 tīklu

Eiropas Komisija mudina Bulgāriju, Itāliju un Vāciju ievērot ES noteikumos paredzētās saistības par Natura 2000 tīklā iekļauto dabisko dzīvotņu un aizsargāto sugu aizsardzību (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK). Dalībvalstīm jāpiešķir ES sarakstā iekļautām Kopienā nozīmīgām teritorijām īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) statuss. Tām arī jānosaka nepieciešamie saglabāšanas pasākumi, lai aizsargājamām sugām vai dzīvotnēm saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu statusu. Minētie pasākumi ir jāveic sešu gadu laikā pēc tam, kad minētās teritorijas iekļautas ES sarakstā kā Kopienā nozīmīgas teritorijas (KNT). Tās ir galvenās prasības bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai visā ES. Bulgārija īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu noteiktajā termiņā ir piešķīrusi tikai 9 no 230 Kopienā nozīmīgām teritorijām, un nevienai no tām nav vispārīgi un ilgstoši noteikti teritorijām piemēroti detalizēti aizsardzības mērķi un pasākumi. Vācija attiecīgajā termiņā šādu statusu nav noteikusi 787 no 4606 teritoriju. Turklāt tā vispārīgi un ilgstoši nav noteikusi pietiekami detalizētus saglabāšanas mērķus visām Natura 2000 teritorijām. Komisija arī uzskata, ka Vācija nav nodrošinājusi, ka valsts iestādes sešos reģionos aktīvi un sistemātiski sabiedrībā izplata pārvaldības plānus. Itālijā 463 Kopienā nozīmīgām teritorijām, attiecībā uz kurām ir pagājis noteiktais termiņš, vēl nav piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Turklāt Itālija kopumā 19 reģionos un divās autonomajām provincēs nav vispārīgi un ilgstoši noteikusi teritorijām piemērotus aizsardzības mērķus un nepieciešamos saglabāšanas pasākumus, kas atbilst dabisko dzīvotņu veidu ekoloģiskajām prasībām. Tāpēc Komisija ir nosūtījusi papildu oficiālu paziņojuma vēstuli Itālijai un Vācijai un oficiālu paziņojuma vēstuli Bulgārijai. Minēto dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem; pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

Bioloģiskā daudzveidība: Komisija mudina 9 dalībvalstis aizsargāt vidi no invazīvām svešzemju sugām

Eiropas Komisija aicina Kipru, Čehiju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Poliju, Portugāli, Slovākiju un Spāniju pastiprināt ES Regulas par invazīvām svešzemju sugām (Regula Nr. 1143/2014) īstenošanu. Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, kas ieviešas teritorijās, kuras ir ārpus to dabiskās izplatības zonas, un strauji izplatoties un izkonkurējot vietējas sugas, rada smagas ekonomiskas un vidiskas sekas. Pēc tiesību akta stāšanās spēkā 2015. gada 1. janvārī dalībvalstīm bija jāievieš atturoši sodi, un dalībvalstīm ar attālākajiem reģioniem bija jāpieņem invazīvu svešzemju sugu īpaši saraksti attiecībā uz šādām teritorijām un attiecīgi jāinformē Komisija. Minētās dalībvalstis nav paziņojušas Komisijai par noteiktajiem sodiem vai par attālāko reģionu invazīvo svešzemju sugu sarakstiem, vai par abiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi katrai dalībvalstij sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot divus mēnešus laika atbildes sniegšanai; pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

Gaisa kvalitāte: Komisija pieprasa GRIEĶIJAI rīkoties gaisa piesārņojuma jautājumā

Komisija mudina Grieķiju ievērot prasības ES noteikumos par tīru gaisu un veikt pasākumus, lai nodrošinātu labu gaisa kvalitāti un aizsargātu sabiedrības veselību (Direktīva 2008/50/EK). ES tiesību aktā ir noteiktas gaisa piesārņotāju, tostarp slāpekļa dioksīda (NO2), robežvērtības. Ja šīs robežvērtības tiek pārsniegtas, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek noteikti plāni attiecībā uz gaisa kvalitāti, kas paredz attiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir cik iespējams drīz izbeigt šādu robežvērtību pārsniegšanu. Slāpekļa dioksīda līmenis Atēnu aglomerācijā ir bijis virs direktīvā noteiktajām robežvērtībām kopš 2010. gada. Tomēr Grieķija laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam nav nodrošinājusi NO2 ikgadējās robežvērtības ievērošanu un nav izstrādājusi gaisa kvalitātes plānu, kurā būtu norādīti vajadzīgie pasākumi, ar kuriem pārsniegšanas ilgums tiktu padarīts pēc iespējas īsāks. Turklāt Grieķija nav izveidojusi piemērotus paraugu ņemšanas punktus Saloniku zonā, ar kuriem tiktu nodrošināta NO2 koncentrāciju pienācīga uzraudzība. Visbeidzot, Grieķija arī nav darījusi pieejamu pilnīgu ziņojumu par gaisa kvalitāti, kā tas noteikts Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/850/ES. Tā kā Grieķija joprojām nav izpildījusi visas minētās saistības, Komisija sūta oficiālu paziņojuma vēstuli. Grieķijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Gaisa kvalitāte: Komisija mudina FRANCIJU un ZVIEDRIJU aizsargāt savus valstspiederīgos no gaisa piesārņojuma

Komisija aicina Franciju un Zviedriju saskaņot to tiesību aktus par gaisa kvalitāti ar Eiropas noteikumiem par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (Direktīva 2008/50/EK). Minētajā direktīvā ir noteikti gaisa kvalitātes mērķi, tostarp ambiciozi un izmaksu ziņā efektīvi mērķrādītāji, cilvēku veselības un vides kvalitātes uzlabošanai līdz 2020. gadam. Tajā arī noteikti veidi, kā tos novērtēt un kā veikt korektīvus pasākumus, ja standarti nav izpildīti. Minētās dalībvalstis ir pieļāvušas nepilnības vairāku minētās direktīvas noteikumu ieviešanā valsts tiesību aktos, tostarp attiecībā uz pienākumu veikt piemērotus pasākumus, ar kuriem atļauto vērtību pārsniegšanas ilgums tiktu padarīts pēc iespējas īsāks. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot Francijai un Zviedrijai divus mēnešus, kuros sniegt atbildi uz Komisijas apsvērumiem; pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi: Komisija mudina IGAUNIJU un RUMĀNIJU uzlabot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Igaunijai un Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstules par nepilnībām ES noteikumu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (Direktīva 2012/19/ES) ieviešanā. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, piemēram, no datoriem, televizoriem, ledusskapjiem un mobilajiem telefoniem, ir viena no visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām ES, un sagaidāms, ka tā līdz 2020. gadam palielināsies līdz 12 milj. tonnu. Ja netiks veikta pienācīga apsaimniekošana, bīstamo materiālu dēļ var rasties nopietnas vides un veselības problēmas. Vēstule Igaunijai tiek sūtīta tādu nepilnību dēļ kā svarīgāko terminu nepilnīgas definīcijas, neskaidrība saistībā ar ražotājiem nosakāmajiem pienākumiem un pierādījumu nepieprasīšana, ja elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiek eksportēti uz valstīm, kas ir ārpus ES. Komisija oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai sūta, jo tās noteikumi ir neprecīzi un nepilnīgi atspoguļo ES tiesību aktu, tajos ir nekonsekvences saistībā ar savākšanas iekārtām, un noteikumos nav paredzēta prasība, ka visiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem jāveic pienācīga apstrāde. Igaunijai un Rumānijai jāsniedz atbilde divu mēnešu laikā; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Piekļuve vides informācijai: Komisija mudina FRANCIJU sniegt sabiedrībai piekļuvi vides informācijai

Eiropas Komisija aicina Franciju saskaņot valsts tiesību normas ar ES standartiem par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (Direktīva 2003/4/EK).Saskaņā ar direktīvu iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt informācijai par vidi, un publiskajām iestādēm, kurām ir šāda informācija, ir pienākums padarīt to pieejamu. Komisija ir noraizējusies, ka Francijas tiesību akti šajā jomā varētu būt pārāk ierobežojoši un ka netiek sniegta pieeja ar pasākumiem saistītai informācijai, kura direktīvā tiek uzskatīta par vides informāciju. Francijas tiesību aktos paredzētie nosacījumi minētās pieejas atteikšanai ir neprecīzi. Tāpēc tiek sūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. Francijai ir divi mēneši laika sniegt atbildi; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Jūras vide: Komisija aicina FRANCIJU, ĪRIJU un ITĀLIJU aizsargāt jūras ūdeņus

Eiropas Komisija mudina Franciju, Īriju un Itāliju ievērot ziņošanas pienākumus saistībā ar jūras ūdeņu vides stāvokli atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai (Direktīva 2008/56). Direktīvā paredzēta vispārīga sistēma ES jūru un okeānu aizsardzībai un nodrošina, ka to resursi tiek pārvaldīti ilgtspējīgi. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir pienākums līdz 2018. gada 15. oktobrim pārskatīt un atjaunināt savu novērtējumu par attiecīgo ūdeņu vides stāvokli, cilvēku darbību ietekmi uz vidi, laba vides stāvokļa definējumu un mērķiem vides jomā. Minētās valstis nav Komisijai līdz noteiktajam termiņam iesniegušas ziņojumus. Tāpēc Komisija ir šodien nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai, Īrijai un Itālijai. Tagad tām ir divi mēneši laika, lai atbildētu; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Ūdens: Komisija mudina ĪRIJU uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Īrijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, jo tā Ūdens pamatdirektīvas (Direktīva 2000/60/EK) transponēšanā joprojām nav ievērojusi vairākas prasības un nav novērsusi nepilnības. Īrija 2009., 2010. un 2014. gadā pieņēma jaunus tiesību aktus, ar kuriem tika uzlabota direktīvas sākotnējā transponēšana valsts tiesību aktos, bet nepilnības nav novērstas. Īrija nav nodrošinājusi, ka darbības, kuras saistītas ar ūdens ieguvi, uzkrāšanu un izmaiņām hidromorfoloģijā, tiek kontrolētas ar iepriekšējas atļaujas sistēmas vai reģistrācijas procedūras palīdzību. Īrija gatavo jaunus tiesību aktus, lai ieviestu ūdens ieguves pārbaudes, bet tie vēl nav pieņemti, un Komisijai par tiem vēl nav paziņots. Īrijai ir divi mēneši, kuru laikā jāizpilda pienākumi; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Komunālo notekūdeņu attīrīšana: Komisija mudina APVIENOTO KARALISTI pilnībā izpildīt ES tiesas spriedumu

Eiropas Komisija aicina Apvienoto Karalisti pilnībā izpildīt ES Tiesas 2012. gada spriedumu (lietā Nr. C-301/10). Tiesa ir noteikusi, ka Apvienotā Karaliste nav pildījusi savus pienākumus, kas noteikti ES tiesību aktā par pienācīgu komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu (Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva, Padomes Direktīva 91/271/EEK), jo tā nav kontrolējusi pārmērīgas lietus ūdeņu pārplūdes no savākšanas sistēmas un attīrīšanas iekārtām, kas apkalpo Londonu un Vitbērnu (Sanderlenda). Neraugoties uz ievērojamo progresu Londonā, kas panākts pēc trīs attīrīšanas iekārtu uzlabošanas un Lī tuneļa izbūves, lietus ūdeņu pārplūdes Temzas upē aizvien netiek kontrolētas. Vitbērnas savākšanas sistēmas uzlabošana ir pabeigta, bet pārplūdes joprojām notiek. Kopš sprieduma pasludināšanas ir pagājuši seši gadi, un Komisija nosūta pēdējo atgādinājumu pirms lietas nodošanas atpakaļ Tiesā un finansiālu sankciju pieprasīšanas. Divu mēnešu laikā Apvienotajai Karalistei jāsniedz atbilde.

 

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkākas ziņas: Johannes Bahrke – tālr.: +32 229 58615, Letizia Lupini - tālr.: +32 229 51958)

Argumentēti atzinumi

Finanšu pakalpojumi: Komisija pieprasa POLIJAI pilnībā atvērt tirgu ES kredīta starpniekiem

Eiropas Komisija aicina Poliju ievērot pienākumu piemērot visus Hipotekāro kredītu direktīvas noteikumus (Direktīva 2014/17/ES). Komisija pieprasījusi Polijai pieņemt noteikumus, kas pilnībā ļauj Polijas tirgū darboties kredīta starpniekiem, kuri reģistrēti citā dalībvalstī. Direktīvas mērķis ir palielināt patērētāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā un veicināt konkurenci, harmonizējot un paaugstinot pirmslīguma informācijas standartus un atverot valstu tirgus kredīta starpniekiem. Šķēršļi ārvalstu starpniekiem ierobežo konkurenci un tādējādi samazina patērētāju labklājību, vērtējot hipotekāros kredītus pēc cenas un vērtības attiecības. Pēc pirmā argumentētā atzinuma, kuru Komisija attiecīgajām iestādēm nosūtīja 2016. gada decembrī, Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt papildu argumentētu atzinumu. Ja Polijas iestādes divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var iesniegt šo lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Maksātspēja II: Komisija aicina SLOVĒNIJU piemērot ES noteikumus par apdrošināšanu

Komisija šodien nolēma pieprasīt Slovēnijai pilnībā īstenot ES tiesību aktus par piekļuvi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbībām un to īstenošanu (Maksātnespēja II, Direktīva 2009/138/EK) un (Omnibus II, Direktīva 2014/51/ES). Maksātnespējas II direktīva paredz vispusīgu tiesisko regulējumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbībām un to īstenošanu. Savukārt Omnibus II direktīva groza dažas Maksātnespējas II direktīvas daļas. Dalībvalstīm bija jātransponē abas direktīvas valsts tiesību aktos un līdz 2015. gada 31. martam jādara Komisijai zināms minēto noteikumu teksts. Līdz šim brīdim Slovēnija tās vēl nav īstenojusi, un trūkst dažu noteikumu. Galvenokārt ir runa par definīcijām terminiem “kaptīvā apdrošināšanas/pārapdrošināšanas sabiedrība”, atbrīvojumiem no regulārās ziņošanas pienākuma, piekļuvi informācijai un dažiem pārejas noteikumiem grupas līmenī. Tāpēc Komisija ir nolēmusi šodien nosūtīt papildu argumentētu atzinumu, jo sākotnējais argumentētais atzinums Slovēnijas iestādēm tika nosūtīts 2015. gada novembrī. Ja Slovēnija nākamo divu mēnešu laikā nepaziņos Komisijai pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai pilnā mērā transponētu šīs direktīvas, Komisija šajā sakarībā var nolemt vērsties pret Slovēniju ES Tiesā.

Maksājumu konti: Komisija mudina ZVIEDRIJU piemērot ES noteikumus par maksājumu kontiem

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Zviedrijai oficiālu pieprasījumu paziņot par ES noteikumu par maksājumu kontiem (Maksājumu kontu direktīva, Direktīva 2014/92/ES) pilnīgu ieviešanu. Direktīva uzlabo maksājumu kontu maksu pārredzamību un atvieglo maksājumu kontu salīdzināšanu un maiņu. Turklāt ES noteikumi dod likumīgajiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas tiesības uz pamata maksājumu kontu par saprātīgu samaksu. Zviedrija līdz šim vēl nav pilnīgi transponējusi direktīvu savos tiesību aktos, lai gan tas bija jāizdara līdz 2016. gada 18. septembrim. Zviedrijai ir divu mēnešu laikā jāinformē Komisija par veiktajiem pasākumiem, ar kuriem pilnībā ievieš ES tiesību aktus. Ja Zviedrija nākamo divu mēnešu laikā nepaziņos Komisijai par valsts pasākumiem, Komisija šajā sakarībā var nolemt vērsties pret Zviedriju ES Tiesā.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Kompensācija ieguldītājiem: Komisija aicina KIPRU pareizi ieviest savus noteikumus, lai panāktu atbilstību ES tiesību normām

Komisija nolēmusi nosūtīt Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka nav pareizi īstenoti ES noteikumi par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (Direktīva 97/9/EK). 1997. gadā pieņemtā direktīva aizsargā ieguldītājus, paredzot kompensāciju gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrība nespēj atmaksāt ieguldītāja aktīvus. Sūdzības šās direktīvas sakarā mēdz rasties tad, kad ir krāpšana vai citāda nelikumīga administratīva darbība vai kad ieguldījumu sabiedrība savas saistības nespēj izpildīt kļūdainas darbības dēļ. Komisijai ir bažas, ka Kipras iestādes nav konstatējušas uzņēmumu nespēju apmierināt ieguldītāju prasības un samaksāt kompensāciju ieguldītājiem, lai gan prasības bijušas iesniegtas bez nepamatotas kavēšanās. Ja Kipra nerīkosies nākamo divu mēnešu laikā, Komisijai var nākties tai nosūtīt argumentētu atzinumu šajā jautājumā.

Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana: Komisija pieprasa, lai GRIEĶIJA ievēro ES normas

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli par kādu normu Grieķijas Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas likumā. Novērtēšanā Komisija nākusi pie pārliecības, ka patlaban valsts normas ļauj atteikt kompensāciju personām, kas ir apdrošinājuma ņēmēji, transportlīdzekļa īpašnieka, kas ir juridiska persona, likumīgajiem pārstāvjiem vai apdrošinājuma ņēmēju laulātajiem un tuviniekiem. Grieķijas tiesību akta attiecīgā norma, kas apdrošināšanas notikuma gadījumā no kompensācijas izslēdz transportlīdzekļa īpašnieku arī tad, ja īpašnieks nav bijis vadītājs, ir pretrunā ES tiesību normām par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu mehānisko transportlīdzekļu izmantošanā (ES Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvai – Direktīvai 2009/103/EK). To Tiesa interpretējusi nolēmumos lietās C-537/03, C-442/10 un C-503/16. Tāpēc Komisija pieprasa Grieķijas iestādēm izskaidrot pasākumus, ar kuriem tās piemēro Direktīvu par autotransporta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Ja Grieķija nerīkosies nākamo divu mēnešu laikā, Komisijai var nākties tai nosūtīt argumentētu atzinumu šajā jautājumā.

 

9. Veselības aizsardzība un pārtikas drošums

(Sīkākas ziņas: Anca Paduraru – tālr. +32 229 91269, Aikaterini Apostola – tālr. +32 229 87624)

Argumentēti atzinumi

Veselības aizsardzība: Komisija mudina ĪRIJU paziņot par ES tiesību normu par cilvēkiem domātiem audiem un šūnām transponējumu

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Īrijai divus argumentētus atzinumus par to, ka nav paziņots par ES noteikumu par cilvēka audiem un šūnām (Komisijas Direktīvas 2015/565/ES un Komisijas Direktīvas (ES) 2015/566) transponējumu. Komisijas Direktīva 2015/565 prasa, lai cilvēkiem domātie audi un šūnas ES būtu izsekojami no donora līdz saņēmējam un otrādi. Izsekojamību nodrošina unikāls identifikators, t. s. vienotais Eiropas kods (SEC), kas kopā ar tā pavaddokumentiem ļauj izsekot un aprakstīt cilvēka vajadzībām izmantojamo audu un šūnu galvenās īpašības. Komisijas Direktīva (ES) 2015/566 nosaka kārtību, kas jāievēro importētājiem audu centriem attiecībās ar piegādātājiem no trešām valstīm. Šajās direktīvās ir noteikts, ka līdz 2016. gada 29. oktobrim to normas ir jātransponē valstu tiesību aktos un par pieņemtajiem pasākumiem ir jāpaziņo Komisijai. Līdz šim no Īrijas nav saņemts paziņojums par transponējumu. Īrijai divu mēnešu laikā jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti šo direktīvu transponēšanā. Ja tā nepaziņos par tādiem pasākumiem, Komisija var lietas nodot ES Tiesai.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Pārrobežu veselības aprūpe: Komisija aicina AUSTRIJU ievērot noteikumus par atlīdzības apmēru

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai. Komisija pieprasa Austrijas iestādēm nodrošināt, ka izmaksas par veselības aprūpi, kas saņemta citā ES valstī saskaņā ar ES Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu (Direktīvu 2011/24/ES), tiek kompensētas līdz apmēram, kas piemērojams, ka veselības aprūpi saņem Austrijā. Direktīvā ir noteiktas pacientu tiesības izvēlēties veselības aprūpes saņemšanu citā dalībvalstī un pēc atgriešanās prasīt izmaksu atlīdzināšanu savā valstī. Par atlīdzības apmēru tā skaidri nosaka, ka tam jābūt tādam, lai segtu izmaksas, kuras uzņemtos pacienta dalībvalsts, ja veselības aprūpe būtu sniegta tajā, bet nepārsniedzot faktiskās izmaksas. Atbildei uz Komisijas argumentiem Austrijai tiek doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.

Pārtikas drošums: Komisija aicina ČEHIJU pareizi piemērot ES noteikumus par oficiālajām kontrolēm

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiālu paziņojuma vēstuli Čehijai par to, ka tā neievēro ES noteikumus par oficiālo kontroli, kas nodrošina pārbaudi par atbilstību lopbarības un pārtikas aprites tiesību normām un dzīvnieku veselības un labturības noteikumiem (Regulai (EK) Nr. 882/2004). Čehijas iestādēm jāveic sistemātiska riska novērtēšana un pēcāk iespējamās oficiālās kontroles zināmiem pārtikas produktiem no citām dalībvalstīm katru reizi, kad tādi ienāk Čehijā. Uz tāda pamata Čehijas iestādes savos tiesību aktos noteikušas pienākumu komersantiem sistemātiski vismaz 24 stundas iepriekš paziņot par tādu pārtikas produktu pienākšanu galamērķī. Tas neiederas ES tiesību aktu izveidotajā saskaņotajā sistēmā. Komisija uzskata, ka pienākums ziņot par preču ienākšanu no citas dalībvalsts nedrīkst būt sistemātisks. Gluži pretēji – ziņošanai par preču ienākšanu jābūt vajadzīgam īpašam kompetentās iestādes pieprasījumam un tā veicama tādā mērā, kāds noteikti nepieciešams oficiālas kontroles organizēšanai. Atbildei uz šo oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai doti divi mēneši; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Pārrobežu veselības aprūpe: Komisija aicina NĪDERLANDI ievērot noteikumus par atlīdzības apmēru

Komisija nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Nīderlandei. Komisija aicina Nīderlandes iestādes nodrošināt, ka izmaksas par veselības aprūpi, kas saņemta citā ES valstī saskaņā ar Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu (Direktīvu 2011/24/ES), tiek kompensētas līdz apmēram, kas piemērojams, ja veselības aprūpi saņem Nīderlandē. Direktīvā ir noteiktas pacientu tiesības izvēlēties veselības aprūpes saņemšanu citā dalībvalstī un pēc atgriešanās prasīt izmaksu atlīdzināšanu savā valstī. Par atlīdzības apmēru tā skaidri nosaka, ka tam jābūt tādam, lai segtu izmaksas, kuras uzņemtos pacienta dalībvalsts, ja veselības aprūpe būtu sniegta tajā, bet nepārsniedzot faktiskās izmaksas. Atbildei uz Komisijas argumentiem Nīderlandei tiek doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.

Biocīdi: Komisija aicina RUMĀNIJU pilnībā īstenot ES noteikumus, nosakot nodevas par pieteikumu izskatīšanu

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā tai prasīts noteikt nodevas par pieteikumu izskatīšanu, jo tā paredz ES noteikumi par biocīdiem (Regula (ES) Nr. 528/2012). Regulā ir noteikts, ka dalībvalstis iekasē no pieteikuma iesniedzēja nodevu par pakalpojumiem, ko tās sniedz saskaņā ar regulu, un ka dalībvalstīm ir jānosaka un jāpublicē kompetentajām iestādēm maksājamās nodevas apmērs. Rumānija vēl nav noteikusi un publicējusi apmēru, kādā jāmaksā nodevas valsts iestādēm par vairāku veidu pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar Biocīdu regulu. Rezultātā tā nespēj apstrādāt tādus pieteikumus. Tādā kārtā aizkavējusies vairāku biocīdu izmantošanas valsts atļaujas pieteikumu izskatīšana. Atbildei uz Komisijas argumentiem Rumānijai tiek doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

10. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkākas ziņas: Lucia Caudet – tālr. +32 229 56182, Victoria von Hammerstein-Gesmold – tālr. +32 229 55040)

Lietas nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Lauksaimniecības un pārtikas produktu mazumtirdzniecība: Komisija vēršas Tiesā pret UNGĀRIJU

Komisija šodien nolēmusi sūdzēt ES Tiesā Ungāriju par tās lauksaimniecības un pārtikas produktu mazumtirdzniecību noteikumu nesaderību ar ES normām. Komisija bažījas, ka Ungārijas tiesību akti par mazumtirdzniecību neatbilst ES noteikumiem un liedz patērētājiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot vienotā tirgus labumus. Pēc Komisijas domām, Ungārijas tiesību akti pārkāpj preču brīvas aprites principus (Līguma par Eiropas Savienības darbību, LESD, 34. pantu), kā arī ES regulu par kopīgas lauksaimniecības produktu tirgu organizācijas izveidi (Regulu 1308/2013). Pirmkārt, Ungārijas likums liek mazumtirgotājiem piemērot vienādu uzcenojumu lauksaimniecības un pārtikas produktiem neatkarīgi no izcelsmes valsts. Šī norma pārkāpj ES noteikumu par brīvu preču apriti (LESD 34. pantu), jo par labu pašmāju ražojumiem attur no ievestu preču tirgošanas. Otrkārt, Ungārija arī nepilda ES regulas uzliktos pienākumus, graudama lauksaimniecības produktu pārdošanas cenu brīvu veidošanos un nenodrošinādama godīgu konkurenci. Ungārijas likums, kas liek piemērot vienādu uzcenojumu visiem produktiem, zināmiem importētājiem un importpreču mazumtirgotājiem traucē piedāvāt patērētājiem pievilcīgākas mazumcenas. Pienākumu neizpildes procedūru pret Ungāriju Komisija sāka 2017. gada februārī ar oficiālu paziņojuma vēstuli. Vēstulei sekoja 2018. gada martā izdots argumentēts atzinums, kurā Komisija aicināja Ungāriju atcelt šo mazumtirdzniecības ierobežojumu. Tā kā Ungārijas iestādes nostāju nemainīja, Komisija ir nolēmusi lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā. Sīkāk sk. paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Argumentēts atzinums

IT līgumu publiskais iepirkums: Komisija aicina SLOVĀKIJU ievērot godīgu konkurenci un pārredzamību

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt Slovākijai argumentētu atzinumu par līguma tiešu piešķiršanu programmatūras pakalpojumu sniegšanai, kas ļauj publisko iepirkumu izdarīt tiešsaistē – “tiešsaistes tirdzniecības vietā”. Slovākija tieši – bez konkursa un pārredzamas procedūras ar līguma paziņojuma iepriekšēju publicēšanu – piešķīrusi līgumu operatoram, kurš jau sniedz citus programmatūras pakalpojumus. Pēc Slovākijas atbildes uz Komisijas 2018. gada jūnija oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija paliek pie uzskata, ka Slovākija nav pierādījusi, ka jaunā līguma izpildei būtiski svarīgas ir pašreizējā pakalpojumu sniedzēja ekskluzīvās intelektuālā īpašuma tiesības. Komisija arī uzskata, ka Slovākija, saistīdamās ar vienu pārdevēju un neļaudama citiem operatoriem iesniegt konkurējošu piedāvājumu, ir pārkāpusi ES publiskā iepirkuma noteikumus (Direktīvu 2004/18/EK) un nenodrošina nodokļu maksātāju naudas optimālu izmantošanu. Nu Slovākijai doti divi mēneši reaģēšanai uz Komisijas argumentiem; pretējā gadījumā šās dalībvalsts lieta var tikt nodota ES Tiesai.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Publiskais iepirkums: Komisija mudina 15 dalībvalstis ievērot publiskā iepirkuma un koncesiju normas

Šodien Komisija nolēmusi 15 dalībvalstīm (Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijai, Dānijai, Somijai, Vācijai, Ungārijai, Itālijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Rumānijai, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei) nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli jautājumā par to tiesību aktu atbilstību ES publiskā iepirkuma un koncesiju noteikumiem. Jaunajiem (Direktīvas 2014/24/ES, Direktīvas 2014/25/ES un Direktīvas 2014/23/ES) noteikumiem bija jābūt transponētiem dalībvalstu tiesību aktos 2016. gada 18. aprīlī. Šāsdienas vēstules radušās Komisijas veiktajā atbilstības pārbaudē par to, vai transponētie valstu noteikumi atbilst ES direktīvām. Tāda pati izvērtēšana tiek vai tiks veikta pārējām dalībvalstīm, kurās transponēšana ievērojami kavējās (sk. lietas, kas nodotas izskatīšanai ES Tiesā). Tagad dalībvalstīm ir divi mēneši laika Komisijas argumentu atspēkošanai; pretējā gadījumā Komisija var nolemt spert nākamo soli – nosūtīt argumentētu atzinumu.

Komisija veic pasākumus, kas nodrošinās, ka speciālisti un pakalpojumu sniedzēji var pilnībā izmantot ES vienotā pakalpojumu tirgus labumus

Šodien Eiropas Komisija pieņēma lēmumus 27 dalībvalstu pienākumu neizpildes lietās, lai nodrošinātu ES pakalpojumu un profesionālās kvalifikācijas normu pareizu īstenošanu. 2018. gada novembra paziņojumā par vienoto tirgu uzsvērts, ka pilsoņi un uzņēmumi vienotā tirgus labumus var izjust tikai tad, ja noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, faktiski darbojas katrā vietā. Šodien Komisija veic pasākumus, kas nodrošinās ES noteikumu ievērošanu pakalpojumu jomā. Pakalpojumi veido divas trešdaļas no ES ekonomikas, tomēr vairāki šķēršļi joprojām neļauj pakalpojumu nozarei atraisīt visu savu potenciālu patērētāju, darba meklētāju un uzņēmumu labā un visā Eiropā izraisīt ekonomikas pieaugumu. Pavisam Komisija bez diviem argumentētajiem atzinumiem izsūtījusi arī 31 oficiāla paziņojuma vēstules un vienu oficiāla paziņojuma papildvēstuli par ierobežojumiem šādās pakalpojumu nozarēs:oficiāla paziņojuma vēstule 27 dalībvalstīm (visām, izņemot Dāniju) par tiesību aktu un tiesiskās prakses neatbilstību ES noteikumiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un attiecīgu pielaišanu profesionālai darbībai (pārkāpta Profesionālās kvalifikācijas direktīva), argumentētu atzinumu Kiprai un oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei par to specifiskajiem noteikumiem par pielaišanu inženiera un arhitekta praksei (pārkāpta Profesionālās kvalifikācijas direktīva), oficiāla paziņojuma papildvēstuli Horvātijai par ierobežojumiem advokātiem sniegt daudznozaru pakalpojumus, reklāmas ierobežojumiem un praktizēšanas tiesību sašaurinājumiem (pārkāpta ES Pakalpojumu direktīva un Direktīva 98/5/EK par juristu un juridisko biroju iedibināšanos), divas oficiāla paziņojuma vēstules Francijai un Polijai un argumentēts atzinums Īrijai par reklāmas ierobežojumiem brīvā pakalpojumu apritē, kuri pārkāpj ES normas (pārkāpts Līguma par ES darbību (LESD) 56. pants un Pakalpojumu direktīva), oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai par atļaujas piešķiršanas procedūru un vispārīgām prasībām, ko Briseles reģions piemēro tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem (pārkāpta Pakalpojumu direktīva). Komisijas argumentu atspēkošanai visām šīm dalībvalstīm tagad doti divi mēneši; pretējā gadījumā Komisija lems par tālākiem pienākumu neizpildes procedūras soļiem. Sīkāk sk. paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Brīva preču aprite: Komisija aicina VĀCIJU atcelt kafijas importa ierobežojumus

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai par kafijas importa ierobežojumiem. Vācijas Kafijas nodokļa likums (vāciski: Kaffeesteuergesetz) liek citā dalībvalstī iedibinātam mazumtirgotājam, kurš tirgo kafiju Vācijai, iecelt pārstāvi nodokļu lietās, kurš atrodas Vācijā. Pārstāvim jābūt Vācijas muitas apstiprinātam, jāreģistrē piegādes tirdzniecībā pa pastu, jāiemaksā nodokļu garantija un jāmaksā paredzētais nodoklis. Komisija uzskata, ka šī prasība liedz citu dalībvalstu mazumtirgotājiem brīvi ievest kafiju Vācijā un radušās papildizmaksas apgrūtina iekļūšanu Vācijas tirgū, sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Komisija uzskata, ka tāda prasība ir pretēja ES noteikumiem par brīvu preču apriti (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 34. pantu). Turklāt tas, ka pārstāvim jāatrodas Vācijā, traucē pakalpojumu sniegšanas brīvībai (LESD 56. pants) un rada šķēršļus kafijas importēšanai. Atbildei uz Komisijas argumentiem Vācijai doti divi mēneši; citādi Komisijai var nākties nosūtīt Vācijai argumentētu atzinumu.

Publiskais iepirkums: Komisija prasa, lai NĪDERLANDE ievēro ES publiskā iepirkuma noteikumus

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt Nīderlandei oficiāla paziņojuma papildvēstuli par tās noteikumiem par mājokļu kooperatīviem. Nīderlandes tiesību sistēmā mājokļu kooperatīvus neuzskata par līgumslēdzējām iestādēm, un tādēļ tie neievēro ES publiskā iepirkuma noteikumus. Tomēr tie ir stipri atkarīgi no Nīderlandes valdības un pašvaldības iestādēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka Nīderlande var būt pārkāpusi ES tiesību aktus (Direktīvu 2014/23/ES un Direktīvu 2014/24/ES). Proti, pienākumu nodrošināt pārredzamību, kas liek mājokļu kooperatīviem izziņot iepirkuma konkursus, lai dotu uzņēmumiem vienādas iespējas un iepirkumā nodrošinātu sev optimālu cenas un vērtības attiecību. 2017. gada decembrī Komisija nosūtīja pirmo oficiālā paziņojuma vēstuli, un ar šo papildvēstuli tagad cenšas precizēt nenoskaidrotos tiesiskos aspektus. Atbildei uz Komisijas argumentiem Nīderlandei doti divi mēneši; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Brīva preču aprite: Komisija aicina SPĀNIJU atcelt papildu prasības pirotehniskajiem izstrādājumiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par tās noteikumiem par pirotehniskajiem izstrādājumiem, piemēram, uguņošanas ierīcēm. Spānijas tiesību aktos ir noteikts, ka ekonomikas dalībniekiem šie izstrādājumi pirms importēšanas, tālāknodošanas, glabāšanas un izplatīšanas Spānijā ir jāreģistrē un no Spānijas dienestiem ir jāsaņem atļauja tos laist apritē. Šīs prasības ir papildus Pirotehnisko izstrādājumu direktīvā jau paredzētajām, kuras nodrošina labu patērētāju veselības un sabiedrības drošības aizsardzību. Komisija uzskata, ka šo papildu prasību piemērošana pirotehniskajiem izstrādājumiem, ko likumīgi ražo un sertificē citā ES dalībvalstī, ir pretēja Pirotehnisko izstrādājumu direktīvai (Direktīvai 2013/29/ES) un vienotajam tirgum, jo likumīgi tirgotiem produktiem jābūt iespējai brīvi pārvietoties visā ES. Spānijas normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi dublē kontroles pasākumus, ko jau veic citā dalībvalstī. Tagad Spānijas rīcībā ir divi mēneši atbildei uz Komisijas argumentiem; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

11. Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība

(Sīkākas ziņas: Christian Wigand – tālr. +32 229 62253, Melanie Voin – tālr. +32 229 58659)

Argumentēti atzinumi

Datu aizsardzība: Komisija mudina 7 dalībvalstis īstenot Datu aizsardzības likumu piemērošanas direktīvu un 2 dalībvalstis pabeigt tās ieviešanu

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai, Kiprai, Grieķijai, Latvijai, Nīderlandei, Slovēnijai un Spānijai par Datu aizsardzības tiesību piemērošanas direktīvas (Direktīvas (ES) 2016/680) neīstenošanu un argumentētu atzinumu Čehijai un Portugālei, kur tās mudinātas noslēgt direktīvas ieviešanu. Direktīvai bija jābūt transponētai dalībvalstu tiesību aktos 2018. gada 6. maijā. Direktīva aizsargā pilsoņu pamattiesības uz datu aizsardzību visos gadījumos, kad tiesībaizsardzības iestādes tiesībaizsardzības vajadzībām izmanto persondatus. ES noteikumi nodrošina, ka cietušo, liecinieku un aizdomās turēto persondati tiek pienācīgi aizsargāti. Līdzīgu datu aizsardzības normu ieviešana veicina persondatu apmaiņu pārrobežu sadarbībā cīņā ar noziedzību un terorismu. Tā kā attiecīgās 7 dalībvalstis nebija transponējušas ES noteikumus savos tiesību aktos, 2018. gada jūlijā Komisija attiecīgajām iestādēm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Arī Čehija un Portugāle 2018. gada jūlijā dabūja oficiālu paziņojuma vēstuli par direktīvas nepilnīgu transponējumu. Šīm valstīm tagad doti divi mēneši atbildei un attiecīgiem pasākumiem; pretējā gadījumā lietas var tikt nodotas izskatīšanai ES Tiesā.

Argumentēti atzinumi un oficiāla paziņojuma vēstule

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: Komisija aicina 10 ES dalībvalstis pilnībā transponēt ES tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai,argumentētu atzinumu Beļģijai, Somijai, Francijai, Lietuvai un Portugālei unargumentētu papildatzinumu Bulgārijai, Kiprai, Polijai un Slovākijai par 4. direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (Direktīvas (ES) 2015/849) nepilnīgu transponējumu normatīvajos aktos. Lai gan šīs dalībvalstis ir paziņojušas, ka transponēšana pabeigta, Komisija, izvērtējusi paziņotos pasākumus, secināja, ka dažu noteikumu trūkst. Noteikumu laicīgai un pareizai transponēšanai ir izšķirīga nozīme efektīvā cīņā ar naudas mazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā parādījuši vairāki nesenie skandāli ES. Nepilnības vienā dalībvalstī var iespaidot visas pārējās. Visās dalībvalstīs direktīvai bija jābūt transponētai 2017. gada 26. jūnijā. Beļģijai, Bulgārijai, Kiprai, Somijai, Francijai, Vācijai, Lietuvai, Polijai, Portugālei un Slovākijai doti divi mēneši reaģēšanai un attiecīgiem pasākumiem; pretējā gadījumā Eiropas Komisija var ķerties pie tālākajām pienākumu neizpildes procedūras darbībām.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Netaisnīgi līguma noteikumi: Komisija aicina BULGĀRIJU ievērot ES tiesību aktus par netaisnīgiem noteikumiem līgumos ar patērētājiem

Komisija mudina Bulgāriju pārskatīt noteikumus par to, kā tirgotāji var īstenot prasības pret patērētājiem, nolūkā panākt noteikumu saderību ar ES tiesību normām par netaisnīgiem noteikumiem līgumos ar patērētājiem (Direktīvu par netaisnīgiem līguma noteikumiem – Direktīvu 93/13/EEK) un nodrošinātu, ka patērētāji šādos gadījumos ir pienācīgi aizsargāti. Direktīva aizsargā patērētājus pret netaisnīgiem noteikumiem līgumos ar tirgotājiem, ieskaitot finansiālo pakalpojumu sniedzējus. ES noteikumi arī garantē, ka tādi netaisnīgi noteikumi nav saistoši patērētājiem un ka ar samērīgiem nosacījumiem viņi pret tiem var izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Saskaņā ar Tiesas judikatūru tas nozīmē, ka valstu tiesām ir pienākums līguma noteikumu netaisnīgumu novērtēt pēc savas iniciatīvas – pat tad, ja patērētājs jautājumu neskar. Taču Bulgārijā šobaltdien maksājuma rīkojumi un tūlītējas izpildes rīkojumi tiek izdoti bez tiesas pārbaudes.Patērētāji tos var apstrīdēt tikai ar ļoti stingriem nosacījumiem. Tā, daži kreditori, piemēram, bankas, tūlītējas izpildes rīkojumus var saņemt gluži automātiski, un patērētājiem paliek ļoti maz iespēju novērst vai apstrīdēt izpildi uz netaisnīgu līguma noteikumu pamata. Ja nākamo divu mēnešu laikā Bulgārija neiesūtīs apmierinošu atbildi, Komisijai var nākties tai nosūtīt argumentētu atzinumu šajā jautājumā.

Krimināltiesības: Komisija mudina BULGĀRIJU un ĪRIJU pareizi īstenot pamatlēmumu par brīvības atņemšanu

Komisija aicina Bulgāriju un Īriju veikt pasākumus, kas nodrošinātu, ka valstu tiesību aktos pareizi tiek transponēti ES noteikumi par brīvības atņemšanu (Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI). Dalībvalstīm savi tiesību akti bija jāpieņem līdz 2011. gada 5. decembrim. Šie noteikumi nodrošina savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz tādiem spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti cietumsodi. ES noteikumu mērķis ir atvieglot notiesāto personu sociālo rehabilitāciju. Bulgārijā tiesību akta projekta process ir agrīnā posmā, un transponēšanas pasākumus šī valsts Padomei un Komisijai vēl nav paziņojusi. Īrija 2016. gada martā apņēmās šos tiesību aktus pieņemt līdz 2016. gada beigām. Līdz šim Īrijas iestādes pamatlēmumu vēl nav transponējušas un transponēšanas pasākumus Padomei un Komisijai nav paziņojušas. Ja Bulgārija un Īrija neveiks nepieciešamās darbības nākamo divu mēnešu laikā, Komisija var tām nosūtīt argumentētu atzinumu par šo lietu.

Krimināltiesības: Komisija pieprasa, lai ĪRIJA pilnībā īstenotu trīs pamatlēmumus par probācijas pasākumiem un alternatīvām sankcijām, par uzraudzības pasākumiem un par finansiālām sankcijām

Komisija šodien nolēma Īrijai nosūtīt trīs oficiāla paziņojuma vēstules, kurās pieprasa, lai šī valsts nodrošinātu, ka tās tiesību aktos tiek pilnībā īstenoti trīs Padomes pamatlēmumi, proti, par probācijas pasākumiem un alternatīvām sankcijām (Lēmums 2008/947/TI), par uzraudzības pasākumiem (Lēmums 2009/829/TI) un par finansiālām sankcijām (Lēmums 2005/214/TI). Pamatlēmuma par probācijas pasākumiem un alternatīvām sankcijām mērķis ir atvieglot notiesāto personu sociālo rehabilitāciju, uzlabojot cietušo un visas sabiedrības aizsardzību. Tas arī atvieglo atbilstīgu probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju piemērošanu tādiem likumpārkāpējiem, kas nedzīvo sprieduma valstī. Dalībvalstīm savi tiesību akti bija jāpieņem līdz 2011. gada 6. decembrim. Pamatlēmums par uzraudzības pasākumiem nodrošina, ka attiecīgā persona būs pieejama, lai piedalītos lietas iztiesāšanā. Krimināltiesvedības gaitā attiecīgā gadījumā pamatlēmums arī veicina to, ka personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav dalībvalstī, kas ir tiesvedības valsts, piemēro ar brīvības atņemšanu nesaistītus pasākumus. Turklāt šis lēmums uzlabo cietušo un visas sabiedrības aizsardzību. Dalībvalstīm savi tiesību akti bija jāpieņem līdz 2012. gada 1. decembrim. Pamatlēmums par finansiālām sankcijām ļauj savstarpēji atzīt finansiālas sankcijas, proti, tas ļauj tiesu vai pārvaldes iestādei pārsūtīt finansiālo sankciju tieši iestādei citā ES valstī un nosaka, ka tā ir atzīstama un izpildāma bez jebkādām papildu formalitātēm. ES valstīm šis lēmums bija jāīsteno līdz 2007. gada 21. martam. Ja Īrija neveiks nepieciešamās darbības nākamo divu mēnešu laikā, Komisija var tai nosūtīt argumentētu atzinumu par šo lietu.

 

12. Jūrlietas un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio — tālr. +32 229 56172, Daniela Stoycheva — tālr.: +32 229 53664)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Zivsaimniecības kontrole: Komisija atsāk pienākumu neizpildes procedūru pret DĀNIJU saistībā ar atbilstību dažām ES kontroles noteikumu normām

Komisija šodien nolēma Dānijai nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav īstenojusi vairākas svarīgas ES Kontroles regulas normas (Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009).° Ar šo regulu tiek izveidota sistēma valsts iestāžu veiktajai ES kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontrolei, inspekcijai un izpildei. Regula ir spēkā kopš 2010. gada 1. janvāra. Šobrīd Komisija uzskata, ka Dānija nenodrošina to, ka visi zvejas produkti krastā tiek nosvērti un ka obligātie nozvejas reģistrācijas dokumenti reģistrē katras sastopamās sugas, tostarp rūpnieciskās piezvejas, daudzumus. Visbūtiskākās problēmas ir saistītas ar rūpnieciskajām zvejniecībām. Šie trūkumi būtiski mazina datu precizitāti nozvejas reģistrācijas dokumentos, kas vajadzīgi, lai atvilktu kvotas un novērstu pārzveju. Turklāt Dānija nenodrošina, ka Komisijai tiek paziņoti faktiski izkrauto zivju krājumu daudzumi; tas apdraud kopējās zivsaimniecības politikas ilgtspējības mērķus. Tagad Dānijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

13. Migrācija, iekšlietas un pilsonība

(Sīkāka informācija: Natasha Bertaud – tālr.: +32 229 67456, Markus Lammert — tālr.: +32 229 80423)

Argumentēti atzinumi

Likumīgā migrācija: Komisija aicina KIPRU un GRIEĶIJU īstenot ES noteikumus par ārpussavienības studentiem un pētniekiem

Komisija šodien nolēma Kiprai un Grieķijai nosūtīt argumentētus atzinumus sakarā ar to, ka tās nav darījušas zināmus savus tiesību aktus, kas pilnībā transponē Direktīvu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, uzturēšanos un mobilitāti ES robežās pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (Direktīva 2016/801). Dalībvalstīm savi tiesību akti bija jāpieskaņo šai direktīvai līdz 2018. gada 23. maijam un attiecīgi jāinformē Komisija. 2018. gada jūlijā Komisija Grieķijai un Kiprai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, un tagad lietu turpina, nosūtot argumentētus atzinumus, kas ir pienākumu neizpildes procedūras otrais posms. Tagad abu dalībvalstu rīcībā ir divu mēneši, lai pilnībā transponētu direktīvu savos tiesību aktos, pretējā gadījumā Komisija var apsvērt iespēju nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Šengenas Robežu kodekss: IGAUNIJAI lūdz atcelt papildu nosacījumus ārējo robežu šķērsošanai

Šodien Komisija nolēma Igaunijai nosūtīt argumentētu atzinumu par to, ka tā, pārkāpjot Šengenas Robežu kodeksu (Regula (ES) 2016/399), ievieš papildu pienākumus ceļotājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu. Pašlaik ceļotājiem, kuri vēlas izceļot no ES, Igaunija pieprasa rezervēt vietu robežšķērsošanas rindā, kā arī samaksāt par rezervāciju un uzgaidāmās telpas izmantošanu. Šengenas Robežu kodekss paredz daudzpusīgu nosacījumu kopumu attiecībā uz robežšķērsošanas vietām un pārbaudēm, kas jāveic gadījumos, kad ceļotāji izceļo ārpus ES. Kodekss neļauj dalībvalstīm ieviest tādus papildu pienākumus, kādi ir ieviesti Igaunijas robežšķērsošanas vietās. Komisija Igaunijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli 2016. gada maijā. Saņemtā atbilde nebija apmierinoša, tāpēc Komisija tagad lietu turpina, nosūtot argumentētu atzinumu, kas ir pienākumu neizpildes procedūras otrais posms. Igaunijas rīcībā ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai visus pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti noteikumi par ES ārējo robežu šķērsošanu, kā izklāstīts Šengenas Robežu kodeksā. Pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Patvērums: Komisija turpina pienākumu neizpildes procedūru pret UNGĀRIJU par kriminālatbildības noteikšanu darbībām, kuras atbalsta patvēruma un uzturēšanās atļaujas pieteikumus

Eiropas Komisija šodien nolēma Ungārijai nosūtīt argumentētu atzinumu par tiesību aktiem, kas paredz kriminālatbildību par darbībām, kuras atbalsta patvēruma un uzturēšanās atļaujas pieteikumus un vēl vairāk ierobežo tiesības pieprasīt patvērumu. Saistībā ar šiem jaunajiem tiesību aktiem Komisija 2018. gada 19. jūlijā nolēma Ungārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Izanalizējusi Ungārijas iestāžu atbildi, Komisija uzskata, ka lielākā daļa no paustajām bažām vēl aizvien nav kliedētas, it īpaši tālāk norādītajos aspektos. Pirmkārt, attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par atbalstu patvēruma meklētājiem. Nosakot kriminālatbildību par atbalstu patvēruma un uzturēšanās atļaujas pieteikumiem, Ungārijas tiesību akti ierobežo patvēruma meklētāju tiesības sazināties ar attiecīgām valsts, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām un saņemt atbalstu no tām. Otrkārt, attiecībā uz individuālo brīvību ierobežošanu. Neļaujot tiem, kuri uz šo tiesību aktu pamata ir saucami pie kriminālatbildības, tuvoties tranzīta zonām pie Ungārijas robežas, kur tiek turēti patvēruma meklētāji, šie tiesību akti nepamatoti ierobežo ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu. Paredzēti tādi sodi kā īslaicīgs ieslodzījums, brīvības atņemšana līdz vienam gadam un izraidīšana no valsts. Visbeidzot, attiecībā uz patvēruma tiesību nelikumīgu ierobežošanu. Tāda papildu nepieņemamības pamatojuma ieviešana attiecībā uz patvēruma pieteikumiem, kas nav paredzēts ES tiesību aktos, ir ES Patvēruma procedūru direktīvas pārkāpums. Turklāt, lai gan ES tiesību aktos ir paredzēta iespēja ieviest nepieņemamības pamatojumu saskaņā ar “drošas trešās valsts” un “pirmās patvēruma valsts” koncepciju, Ungārijas tiesību akti un konstitūcijas grozījumi par patvērumu mazina patvēruma tiesības tādā veidā, kas nav savienojams ar Patvēruma kvalifikāciju direktīvu (Direktīva 2011/95/ES) un ES Pamattiesību hartu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Ungārijai nosūtīt pamatotu atzinumu par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Tagad Ungārijas iestāžu rīcībā ir divi mēneši, lai kliedētu Komisijas bažas. Pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā. Sīkāk sk. paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Likumīgā migrācija: Komisija aicina UNGĀRIJU nodrošināt Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvas pareizu īstenošanu

Komisija šodien nolēma Ungārijai nosūtīt argumentētu atzinumu par to, ka tā, nepareizi īstenojot Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu (Padomes Direktīva 2003/109/EK), liedz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir pastāvīgā iedzīvotāja statusā, praktizēt veterināra profesijā. Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturējušies kādā ES dalībvalstī vismaz piecus gadus, šī direktīva zināmās jomās, ieskaitot iespējas dabūt darbu un būt pašnodarbinātiem, nodrošina tādu pašu izturēšanos kā pret attiecīgās valsts valstspiederīgajiem. Ungārijas tiesību akti neļauj Ungārijā strādāt savā profesijā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir kvalificēti veterinārie speciālisti, pat tiem, kuri Ungārijā ieguvuši grādu. Komisija 2018. gada jūlijā Ungārijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Izvērtējusi Ungārijas iestāžu atbildi, Komisija tagad lietu turpina, nosūtot argumentētu atzinumu. Tagad Ungārijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem; pretējā gadījumā Komisija var apsvērt iespēju nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Patvērums: Komisija aicina UNGĀRIJU, POLIJU un SLOVĒNIJU pilnībā īstenot spēkā esošo Kvalifikācijas direktīvu

Komisija šodien nolēma Ungārijai, Polijai un Slovēnijai nosūtīt argumentētus atzinumus sakarā ar to, ka tās nav paziņojušas pasākumus, kas veikti, lai īstenotu spēkā esošos ES standartus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju starptautiskās aizsardzības saņemšanai (Direktīva 2011/95/ES). Direktīva, kas pieņemta 2011. gada decembrī, nosaka kopējus ES standartus tādu trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku identificēšanai, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tā nodrošina arī pabalstu un tiesību minimālo līmeni visās ES valstīs, tādējādi radot antistimulu sekundārajai kustībai starp ES valstīm un izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanai. Kopējie standarti dalībvalstīm bija jāīsteno līdz 2013. gada 21. decembrim. Ungārija, Polija un Slovēnija nav pilnībā īstenojušas visus direktīvas noteikumus, un 2014. gada janvārī Komisija nosūtīja tām oficiāla paziņojuma vēstules. Komisija tagad lietu turpina, nosūtot argumentētus atzinumus. Tagad Ungārijas, Polijas un Slovēnijas rīcībā ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai pasākumus, kas veikti, lai pilnībā īstenotu direktīvu. Pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Drošības savienība: Komisija aicina SPĀNIJU pilnībā īstenot ES noteikumus par pasažieru datu reģistra (PDR) datiem

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Spānijai argumentētu atzinumu sakarā ar to, ka tā nav paziņojusi Komisijai valsts pasākumus, kas līdz šim veikti, lai īstenotu ES noteikumus par pasažieru datu reģistra (PDR) datiem (Direktīva 2016/681). PDR dati attiecas uz informāciju, ko pasažieri sniedz aviosabiedrībām, rezervējot lidojumus un reģistrējoties uz tiem, piemēram, tādu kā pasažiera vārds, ceļojuma datumi, ceļojuma maršruti, sēdvietas numurs, bagāža, kontaktinformācija un maksāšanas līdzekļi. PDR direktīva paredz noteikumus par šādu datu nosūtīšanu no aviosabiedrībām uz dalībvalstīm un par tās apstrādi, kam būtu jānotiek, pilnībā ievērojot datu aizsardzības pasākumus. PDR datu izmantošana, izsekojot aizdomīgus braucienu maršrutus un identificējot potenciālos noziedzniekus un teroristus, ir svarīgs ierocis cīņā ar terorismu un smagiem noziegumiem. Tas ir būtisks elements Eiropas Drošības programmā un stūrakmens rezultatīvas un īstas drošības savienības celtniecībā. Tomēr, lai PDR sistēma būtu rezultatīva un pilnībā izmantotu savu potenciālu, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis būtu izveidojušas savas sistēmas un tās darbotos iespējami drīzāk. Jaunie Eiropas Savienības PDR noteikumi dalībvalstīm bija pilnībā jāīsteno līdz 2018. gada 25. maijam. Šodienas argumentētais atzinums seko oficiālā paziņojuma vēstulei, kas Spānijai tika nosūtīta 2018. gada jūlijā. Tagad Spānijas rīcībā ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu jauno noteikumu pilnīgu īstenošanu; pretējā gadījumā Komisija var nolemt ar šo lietu vērsties ES Tiesā.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Likumīgā migrācija: Komisija aicina SLOVĒNIJU nodrošināt Vienotās atļaujas direktīvas pareizu īstenošanu

Šodien Komisija nolēma sākt pienākumu neizpildes procedūru, nosūtot Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā, pretēji Vienotās atļaujas direktīvas (Direktīva 2011/98/ES) noteikumiem, nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu darba ņēmējiem. Šī direktīva ir izstrādāta, lai atvieglotu likumīgo migrāciju, un tā ievieš vienkāršotas procedūras un vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem. Šie ES noteikumi nodrošina, ka attiecībā uz darba apstākļiem, pensijām, sociālo nodrošinājumu un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem trešo valstu darba ņēmējiem ir līdzīgas priekšrocības kā ES valstspiederīgajiem. Pieprasot, ka vienotās atļaujas turētājiem ir jābūt pastāvīgas uzturēšanās tiesībām, lai varētu saņemt ģimenes pabalstus, ar Slovēnijas tiesību aktiem tiek nepareizi īstenoti noteikumi par tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi ģimenes pabalstu jomā. Uz Slovēnijas valstspiederīgajiem šāda prasība neattiecas. Līdzīgi ir attiecībā uz pensijas tiesību pārvedamību — Slovēnija ļauj pensiju maksājumus veikt saviem pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs, taču ierobežo šīs tiesības trešo valstu darba ņēmējiem. Tagad Slovēnijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.

Iekšlietas: Komisija mudina ITĀLIJU, PORTUGĀLI un SPĀNIJU īstenot noteikumus par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu

Komisija šodien nolēma Itālijai, Portugālei un Spānijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav īstenojušas ES noteikumus par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (Direktīva 2011/93/ES). ES ir stingri noteikumi, kas paredz kriminālatbildību par šādu vardarbību visā Eiropā, nodrošinot bargus sodus noziedzīga nodarījuma izdarītājiem, aizsargājot cietušos bērnus un palīdzot novērst šādus dzimumnoziegumus. Direktīva ietver arī īpašus pasākumus, ar ko apkaro seksuālu vardarbību pret bērniem tīmeklī. Jaunie noteikumi dalībvalstīm bija jāīsteno līdz 2013. gada decembrim. Tomēr, tā kā direktīvai ir ļoti daudzpusīgs tvērums, gandrīz visas dalībvalstis īstenošanas periodā ir saskārušās ar kavējumiem. Komisija par šīm problēmām ir informēta, bet, lai nodrošinātu bērnu faktisku aizsardzību no seksuālas vardarbības, dalībvalstīm ir pilnībā jāpanāk atbilstība direktīvas noteikumiem. Tāpēc Komisija nolēma sākt pienākumu neizpildes procedūras pret šīm dalībvalstīm, kuru rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

14. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio — tālr.: +32 229 56172, Stephan Meder — tālr.: +32 229 13917)

Argumentēti atzinumi

Kuģošana iekšējos ūdeņos: Komisija mudina BEĻĢIJU panākt atbilstību ES noteikumiem par fraktēšanu un cenu noteikšanu

Komisija šodien nolēma Beļģijai nosūtīt argumentētu atzinumu par to, ka valsts prasības attiecībā uz fraktēšanu un cenu noteikšanu preču transportēšanā pa iekšējiem ūdensceļiem nesaskan ar ES tiesību aktiem (Padomes Direktīva 96/75/EK). Direktīva nosaka, ka gan starptautiskā, gan nacionālā transporta jomā līgumi tiek slēgti brīvi starp attiecīgajām pusēm, tām brīvi vienojoties par cenām. Tagad Beļģijas rīcībā ir divi mēneši, kuru laikā jāpanāk atbilstība argumentētajam atzinumam; pretējā gadījumā Komisija var nolemt vērsties pret šo dalībvalsti ES Tiesā.

Autopārvadājumi: Komisija pieprasa, lai KIPRA izveidotu sava nacionālā elektroniskā reģistra savienojamību ar TACHOnet jauno versiju

Komisija nolēma Kiprai nosūtīt argumentētu atzinumu sakarā ar to, ka tā nav izveidojusi sava nacionālā elektroniskā reģistra savienojamību ar TACHOnet jauno versiju (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/68). Savstarpējā savienojamība un dalībvalstu savstarpējā informācijas apmaiņa par vadītāja karšu elektroniskajiem reģistriem tiek veikta, izmantojot ziņojumapmaiņas sistēmu TACHOnet. TACHOnet veido centrmezgls, ko pārvalda Eiropas Komisija, un valsts sistēma, kurā ietilpst valstu elektroniskie reģistri, ko pārvalda dalībvalstis. Tāpēc ES valstis ir atbildīgas par savu valsts elektronisko reģistru izveidi un uzturēšanu un par savas valsts sistēmas sadarbspējas nodrošināšanu ar centrmezglu. Lai varētu ieviest jaunu un uzlabotu TACHOnet versiju, dalībvalstīm ir jāpielāgo savas sistēmas valsts līmenī. Noteiktais termiņš attiecībā uz nacionālo elektronisko reģistru atjauninātas savienojamības izveidi ar TACHOnet pagāja 2018. gada 2. martā. Ja nākamo divu mēnešu laikā Kipras iestādes neiesūtīs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt vērsties pret minēto dalībvalsti ES Tiesā.

Dzelzceļa transports: Komisija aicina FRANCIJU transponēt ES noteikumus par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai

Vispārīgā pārskatīšanā par to, kā dalībvalstis transponē ES noteikumus par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi (Direktīva 2012/34/ES), Komisija ir nolēmusi Francijai nosūtīt argumentētu atzinumu. Droši vien dažus ar atbilstību šai direktīvai saistītos jautājumus atrisinās dzelzceļa visaptverošā reforma, kas Francijā patlaban notiek. Tomēr šobrīd Komisija uzskata, ka Francijas dzelzceļa nozares regulējums, kura pabeigšana joprojām turpinās, vēl pilnīgi neatbilst atsevišķām normām, arī attiecībā uz piekļuvi ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem un neatkarības garantijām stacijas apsaimniekotājam. Francijai divu mēnešu laikā jāatbild uz Komisijas norādītajiem argumentiem, pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šo dalībvalsti vērsties ES Tiesā.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Dzelzceļa transports: Komisija aicina UNGĀRIJU iesniegt plānus par tehniskām prasībām attiecībā uz pieejamību un dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanu un vadību

Komisija šodien nolēma Ungārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav iesniegusi ES noteikumos prasītos valsts īstenošanas plānus (NIP) par tehniskajām prasībām attiecībā divām regulām, proti, pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (Komisijas Regula 1300/2014/ES) un dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu (Komisijas Regula 2015/995/ES). Dalībvalstīm savi plāni bija jāpaziņo ne vēlāk kā attiecīgi 2017. gada 1. janvārī un 2017. gada 1. jūlijā. Ungārijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem, bet pēc tam Komisija var pieņemt pamatotu atzinumu.

Ceļu satiksmes drošība: Komisija ĪRIJU un POLIJU aicina ziņot par apmaiņu ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem veltīto informāciju

Komisija šodien nolēma Īrijai un Polijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav ziņojušas par informācijas apmaiņu attiecībā uz ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, kā to prasa ES noteikumi, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (Direktīva (ES) 2015/413). Šī direktīva dalībvalstīm dod iespēju identificēt un sodīt transportlīdzekļu vadītājus no citām ES valstīm, kas to teritorijā pārkāpuši ceļu satiksmes drošības noteikumus, piemēram, pārsnieguši atļauto ātrumu vai transportlīdzekli vadījuši alkohola reibumā. Dalībvalstīm Komisijai jānosūta ziņojums, kurā norādīts to kādā tiešsaistes platformā izdarīto automatizēto meklējumu skaits, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, kuri šo valstu teritorijā izdarīti ar ārzemēs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Ziņojumā jānorāda arī nesekmīgu meklējumu skaits un tam jāietver arī apraksts par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu pēcpasākumiem. Šai informācijai ir ļoti svarīga nozīme novērtēšanā, kas skar informācijas apmaiņas darbību, dalībvalstīs izdarītās pārkāpumu izmeklēšanas rezultativitāti un šīs direktīvas ietekmi uz ceļu satiksmes drošību. Šis ziņojums bija jāiesniedz līdz 2018. gada 6. maijam. Abām valstīm divu mēnešu laikā uz Komisijas paustajām bažām jāatbild; pretējā gadījumā Komisija var nolemt, ka tām nosūtīs argumentētu atzinumu.

Dzelzceļa transports: Komisija aicina SPĀNIJU pareizi īstenot ES noteikumus par dzelzceļa drošību

Komisija šodien nolēma Spānijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, ņemot vērā, ka Spānijā drošības procesi neatbilst ES dzelzceļa drošības tiesību aktu prasībām (Dzelzceļu drošības direktīva, Direktīva 2004/49/EK ). Direktīva aptver dzelzceļa sistēmas drošības prasības kā vienu kopumu. Komisija uzskata, ka avāriju un starpgadījumu cēloņu analizēšanā un izmeklēšanā, ko veic Spānijas nacionālās izmeklēšanas struktūras, ir konstatēti trūkumi; trūkumi konstatēti arī nacionālās drošības iestādes īstenotajā uzraudzības metodikā. Spānijai divu mēnešu laikā uz Komisijas paustajām bažām jāatbild; pretējā gadījumā Komisija var nolemt, ka tām nosūtīs argumentētu atzinumu.

Transporta pakalpojumi: Komisija mudina POLIJU ievērot kopīgus noteikumus par piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum

Komisija nolēma šodien pieprasīt, lai Polija pilnībā ievērotu ES tiesību aktus par piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (Regula (EK) Nr. 1073/2009). Regula tika pieņemta 2009. gada oktobrī tādu pasākumu paketē, kuru mērķis ir modernizēt noteikumus par pasažieru autopārvadātāja pielaišanu iekšzemes un starptautisko transporta operāciju veikšanai un piekļūšanu autopārvadājumu tirgum. Regulas galvenais mērķis ir veicināt autobusu pārvadājumu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi un palielināt tirgus efektivitāti un konkurētspēju, lai panāktu pāreju no privāto pasažieru automobiļu izmantošanas uz autobusu pārvadājumu pakalpojumu izmantošanu. Viena no Polijas iestādēm atsauca atļauju autobusu pārvadājumu uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā, veikt regulārus starptautiskus autobusu pārvadājumus starp Vāciju un Poliju. Minētā Polijas iestāde nebija kompetenta atļauju atsaukt, un atsaukšanas sakarā nebija apmierinātas juridiskās prasības. Tāpēc Komisija uzskata, ka Polija šo ES regulu ir pārkāpusi. Polijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild; pretējā gadījumā Komisija var nolemt, ka pieņems argumentētu atzinumu.

Bīstamu kravu pārvadāšana: Komisija APVIENOTO KARALISTI aicina piemērot ES noteikumus par bīstamu kravu autopārvadājumiem

Komisija šodien Apvienotajai Karalistei pieprasīja pilnīgi īstenot ES tiesību aktus par bīstamo kravu autopārvadājumiem (Komisijas Direktīva 2018/217). Apvienotā Karaliste nav iesniegusi papildu pierādījumus par īstenošanas pasākumiem, kas šīs direktīvas transponēšanas nolūkā pieņemti valsts līmenī. Apvienotās Karalistes iestādēm divu mēnešu laikā jāatbild; pretējā gadījumā Komisija var nolemt, ka tām nosūtīs argumentētu atzinumu.

 

15. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkākas ziņas: Johannes Bahrke – tālr.: +32 229 58615, Patrick Mc Cullough – tālr.: +32 229 87183)

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Nodokļu jomā: Komisija vēršas Tiesā ar prasību pret VĀCIJU par to, ka tā PVN kompensācijas noteikumus nav pieskaņojusi ES noteikumiem

Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā ar prasību pret Vāciju par to, ka ir noraidīti noteikti citu dalībvalstu uzņēmumu iesniegti pieteikumi uz PVN atmaksu.

Konkrētāk, dažos gadījumos, kur Vācija uzskata, ka par preču un sniegto pakalpojumu īpašībām sniegtā informācija nav bijusi pietiekama, lai par pieteikumu pieņemtu lēmumu, Vācija PVN atmaksu atsaka, no pieteikuma iesniedzēja nepieprasīdama papildu informāciju. Šī prakse rada situācijas, kur PVN atmaksa tiek atteikta pamatprasībām atbilstošiem pieteikuma iesniedzējiem, un pārkāpj ES noteikumos iedibinātās tiesības uz PVN atmaksu (PVN direktīva, Padomes Direktīva 2006/112/EK) un PVN atmaksas direktīva, Padomes Direktīva 2008/9/EK). Ar šodienas lēmumu Eiropas Komisija kā Līgumu uzraudzītāja panāk ES tiesību aktu izpildi. Lēmums nodot lietu izskatīšanai Tiesā pieņemts tad, kad pēc Komisijas argumentētā atzinuma Vācija savus tiesību aktus ES tiesību aktiem nav pieskaņojusi. Vairāk informācijas sk. paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Nodokļu jomā: Komisija vēršas Tiesā ar prasību pret APVIENOTO KARALISTI par to, ka tā nepilda PVN noteikumus attiecībā uz noteiktiem preču tirgiem

Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā ar prasību pret Apvienoto Karalisti par to, ka tā attiecībā uz noteiktiem preču tirgiem paplašina atkāpes pieļaujoša PVN pasākuma tvērumu. Pašlaik Apvienotā Karaliste darījumiem, kas Apvienotajā Karalistē veikti noteiktos preču tirgos, pievieno PVN nulles likmi. Kopš 1977. gada, kad Komisijai par šādu atkāpi tika paziņots, Apvienotā Karaliste šā pasākuma tvērumu ir krietni paplašinājusi, proti, tas vairs neattiecas tikai uz to preču tirdzniecību, uz kurām šī atkāpe attiecās sākumā. Saskaņā ar ES noteikumiem (PVN direktīva, Padomes Direktīva 2006/112/EK ), par kuriem vienojušās visas dalībvalstis, šāda veida “status quo” atkāpi nevar paplašināt. Turklāt tas būtiski izkropļo konkurences nosacījumus par sliktu citiem finanšu tirgiem Eiropas Savienībā. Lieta tālāk nodota tad, kad pēc Komisijas argumentētā atzinuma 2018. gada jūlijā Apvienotā Karaliste savus tiesību aktus ES tiesību aktiem par PVN nav pieskaņojusi. Vairāk informācijas sk. paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai un oficiāla paziņojuma vēstule

Nodokļu jomā: Komisija vēršas ES Tiesā pret ITĀLIJU sakarā ar tās preferenciālo īpašuma reģistrācijas nodokļa režīmu

Komisija šodien nolēma ES Tiesā vērsties pret Itāliju ar prasību par to, ka tā nav grozījusi tiesību aktus, kas itāļiem, kuri sev iegādājas pirmo mājokli Itālijas teritorijā, paredz samazinātu nodokļa likmi. Šādiem itāļu emigrantiem ir tiesības izmantot preferenciālu reģistrācijas nodokļa likmi, nepildot prasību par dzīvesvietu. Citu dalībvalstu pilsoņiem uz šādu preferenciālu režīmu nav tiesību, ja vien viņi faktiski nedzīvo vai 18 mēnešu laikā nesāk dzīvot pašvaldībā, kurā īpašums atrodas. Līgums par Eiropas Savienības darbību ( LESD ) nepieļauj šādu diskriminējošu attieksmi uz valstspiederības pamata. Līdzīgi ārzemēs dzīvojoši itāļu pensionāri attiecībā uz savu nekustamo īpašumu Itālijā ar noteiktiem nosacījumiem bauda pašvaldības īpašuma nodokļa jeb “IMU” izņēmumu vai var izmantot vietējo pakalpojumu nodokļu atlaides. Tāpēc Komisija šodien arī nolēma Itālijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka par pirmo namu, kas pieder Eiropas Savienībā vai EEZ valstīs dzīvojošiem itāļu pensionāriem, ir uzturēti labvēlīgāki nosacījumi attiecībā uz noteiktiem pašvaldības nodokļiem. Vairāk informācijas sk. paziņojuma presei pilnajā redakcijā.

Argumentēti atzinumi

Nodokļu jomā: Komisija pieprasa, lai FRANCIJA nodokļu noteikumus par ķermeņa aprūpes pakalpojumiem un palīdzību mājās pieskaņotu ES tiesību aktiem

Komisija ir nolēmusi Francijai nosūtīt argumentētu atzinumu sakarā ar tādu neizdevīgu stāvokli attiecībā uz nodokļiem par ķermeņa aprūpi un “palīdzību mājās”, kurš skar dažus nodokļu maksātājus, gan rezidentus, gan nerezidentus. Nodokļu maksātājiem vai, ar zināmiem nosacījumiem, to augšupējiem radiniekiem, nodokļu kredīts patlaban tiek piešķirts tikai par tādiem mājās sniegtiem aprūpes pakalpojumiem, kas tiek sniegti dzīvesvietā Francijā. Šis nosacījums ir pretrunā ES tiesību aktu principiem, jo ir neizdevīgs Francijas nodokļu maksātājiem, kuri dzīvo Francijā, bet kuru juridiskā dzīvesvieta ir citā ES vai EEZ valstī. Šis nosacījums ir neizdevīgs arī nodokļu maksātājiem nerezidentiem, kuri ir ar rezidentiem salīdzināmā stāvoklī, jo lielāko daļu ienākumu gūst no savas darbības Francijā. Ja Francija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļu jomā: Komisija aicina VĀCIJU tās noteikumus par lauksaimniekiem piemērojamo vienotas likmes PVN režīmu pieskaņot ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma Vācijai nosūtīt pamatotu atzinumu par to, kā tā izmanto īpašu lauksaimniekiem paredzētu PVN režīmu. ES noteikumi (PVN direktīva, Padomes Direktīva 2006/112/EK ) dalībvalstīm dod iespēju attiecībā uz lauksaimniekiem piemērot vienotas likmes PVN režīmu. Šajā režīmā lauksaimnieki nevis piemēro parastos PVN noteikumus, bet gan par saviem lauksaimniecības produktiem un pakalpojumiem standartsummu jeb vienotas likmes kompensāciju iekasē no klientiem. Savukārt kompensāciju par jau samaksāto PVN lauksaimnieki pieprasīt nevar. Režīms paredzēts lauksaimniekiem, kuriem droši vien ar parasto PVN noteikumu piemērošanu būtu administratīvas grūtības. Vācija šo vienotas likmes režīmu automātiski piemēro visiem lauksaimniekiem, pat lielu saimniecību īpašniekiem, tādus, kuriem minētās grūtības varētu rasties, nešķirojot no tādiem, kam grūtību nebūtu. Turklāt pēc Vācijas Augstākās revīzijas iestādes ( Bundesrechnungshof ) datiem šī vienotā šī vienotā likme, kas šādā veidā piemērojama lauksaimniekiem, noved pie pārmērīgas kompensācijas par sākotnējo PVN, ko tie iemaksājuši. Saskaņā ar ES noteikumiem tas nav atļauts un būtiski kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Ja Vācija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļu jomā: Komisija pieprasa, lai VĀCIJA maina ierobežojošus noteikumus par izceļošanas nodokli

Komisija šodien nolēma Vācijai nosūtīt argumentētu atzinumu attiecībā uz tūlītēja izceļošanas nodokļa piemērošanu aktīvu pārvešanai uz ES/EEZ valsti. Noteikumi attiecībā uz vācu aktīvu pārvedumiem no Vācijas uzņēmumiem kādam EBTA valstī, kas piedalās EEZ (Norvēģija, Islande un Lihtehnšteina), bāzētam saņēmējam ir mazāk labvēlīgs nekā tikai iekšzemes darījumiem. Tas ir tāpēc, ka Vācijas tiesību aktos attiecībā uz šādiem pārvedumiem ir prasīts nerealizēto kapitāla peļņu iekļaut attiecīgā finanšu gada apliekamajā bāzē. Otrkārt, šādas atlikšanas priekšrocības nevar izmantot nodokļu maksātāji nerezidenti, kurus ar nodokli apliek tūlīt, un tā veidojas uzņēmējdarbības veikšanas brīvības pārkāpums. Tāpēc Vācijas noteikumi nodokļu maksātājus, visdrīzāk, kavēs izmantot uzņēmējdarbības veikšanas brīvību (LESD 49. pants) un attiecīgo EEZ līguma normu. Ja Vācija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļu jomā: Komisija aicina PORTUGĀLI pieskaņot savus nodokļu noteikumus par nekustamo īpašumu pārdošanu, ko izdara nerezidenti

Eiropas Komisija šodien nolēma Portugālei nosūtīt pamatotu atzinumu ar lūgumu grozīt ierobežojumus attiecībā uz kapitāla pieauguma izceļošanas nodokli, tādējādi to saskaņojot ar attiecīgajiem ES Tiesas spriedumiem. Kapitāla pieaugumu, ko guvuši nodokļu maksātāji nerezidenti, Portugāle bija aplikusi ar nemainīgu nodokļa likmi 28 % apmērā, savukārt uz rezidentiem attiecās progresīvs ienākuma nodoklis. Divās lietās (Lieta C-443/06, Hollmann pret Pública un C-184/18, Fazenda Pública pret Teixeira) Tiesa ir konstatējusi, ka šāda atšķirīga attieksme ir nesaderīga ar kapitāla brīvu apriti, ko garantē LESD 63. pants un EEZ līgums. Portugāle ir ieviesusi iespēju, ka pret nerezidentiem izturas līdzvērtīgi rezidentiem, 50 % šāda kapitāla pieauguma no Portugāles avotiem apliekot ar progresīvu nodokļa likmi. Tomēr ES judikatūra uzskata, ka iespēja vien būt vienādā statusā ar nodokļu maksātājiem, kas ir rezidenti, šo pārkāpumu nenovērš, ja nodokļu pamatrežīms nodokļu maksātājiem nerezidentiem joprojām paredz lielāku slogu. Ja Portugāle divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļu jomā: Komisija mudina RUMĀNIJU ievērot ES tiesību aktus, atmaksājot nepareizi iekasētos automašīnu reģistrācijas nodokļus

Komisija šodien nolēma Rumānijai nosūtīt argumentētu atzinumu par to, ka valsts negarantē citās dalībvalstīs iegādātu lietotu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa pilnīgu un tūlītēju atmaksu. Visus šos nodokļus ES Tiesa uzskatījusi par ES noteikumu pārkāpumu (LESD 110. pants). Rumānijas noteikumi par nodokļu atmaksāšanu neatbilst lojālas sadarbības, līdzvērtības un efektivitātes principiem. Ja Rumānija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļu jomā: Komisija aicina APVIENOTO KARALISTI saskaņot ar ES tiesību aktiem valsts noteikumus par ienākuma nodokli

Komisija šodien nolēma Apvienotajai Karalistei nosūtīt pamatotu atzinumu sakarā ar tās noteikumiem par ienākumu nodokļa atvieglojumiem attiecībā uz zaudējumiem no akciju atsavināšanas. Patlaban uz nodokļu atvieglojumu var pretendēt tikai tādu uzņēmumu akcijas, kuri pilnībā vai galvenokārt veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šis noteikums nostāda neizdevīgā stāvoklī tos nodokļu maksātājus, kuri iegulda uzņēmumos, kas darbību veic citās ES dalībvalstīs, nevis Apvienotajā Karalistē. Turklāt tas uzskatāms par kapitāla brīvas aprites (LESD 63. pants) ierobežojumu. Ja Apvienotā Karaliste divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija pieprasa, lai APVIENOTĀ KARALISTE saskaņo noteikumus, kas attiecas uz nodokļu atvieglojumiem par tirgotājiem izsniegtiem aizdevumiem

Šodien Komisija nolēma Apvienotajai Karalistei nosūtīt pamatotu atzinumu sakarā ar tās tiesību aktiem, kas paredz nodokļu atvieglojumus par tirgotājiem izsniegtiem aizdevumiem. Patlaban Apvienotās Karalistes regulējums paredzēts īpašu atvieglojumu, ja “atbilstīgais aizdevums” ir kļuvis neatgūstams. Šajā gadījumā aizdevējam ir tiesības pieprasīt, lai aizdevuma summa tiktu atskaitīta no summas, kas tam jāmaksā kā kapitāla pieauguma nodoklis vai uzņēmuma nodoklis ar nodokli apliekamai peļņai. Tomēr noteikumos ir paredzēts atšķirīgs nodokļu režīms par “neatgūstamiem aizdevumiem”, kas izsniegti Apvienotās Karalistes rezidentiem, un aizdevumiem, kas izsniegti citu valstu rezidentiem. Šāds nošķīrums uzskatāms par nepamatotu kapitāla brīvas aprites (LESD 63. pants) ierobežojumu. Ja Apvienotā Karaliste divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Oficiāla paziņojuma vēstules

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija atkārtoti aicina UNGĀRIJU saskaņot savu autotransporta kontroles sistēmu ar ES noteikumiem

Šodien Komisijas nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli, lai apstiprinātu, ka Ungārijas ceļu transporta kontroles sistēmas prasības neatbilst ES PVN tiesību aktiem (Padomes Direktīva 2006/112/EK), un lūgtu tās mainīt. Elektroniskās tirdzniecības un transporta kontroles sistēmā (EKAER) uzņēmumiem PVN piemērošanas nolūkos ir jāsniedz Ungārijas nodokļu iestādēm sīka informācija par dažiem uzņēmumu īpašumā esošiem transportlīdzekļiem, kas izmanto koplietošanas ceļus. Komisija apstiprina, ka prasības EKAER prasības pārkāpj PVN noteikumus, jo galvenokārt tās skar ES pārrobežu darījumus un ievieš ar robežu šķērsošanu saistītas administratīvas formalitātes. Turklāt Komisija uzskata, ka Ungārijas tiesību akti pārkāpj neitralitātes un proporcionalitātes principus, kā arī brīvību veikt uzņēmējdarbību, ko garantē ES Pamattiesību harta. Ja Ungārija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija mudina UNGĀRIJU saskaņot nodokļu likmes cigaretēm ar ES noteikto minimālo slieksni

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, jo tā noteikusi akcīzes nodokli, kas nesasniedz Eiropas Savienības minimālo akcīzes nodokļa slieksni cigaretēm, kā to prasa ES noteikumi par tabakas izstrādājumiem (Padomes Direktīva 2011/64/ES). Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem dalībvalstīm par cigaretēm jāiekasē akcīzes nodoklis vismaz 60 % apmērā no vidējās svērtās cigarešu mazumtirdzniecības cenas, kas tiek piemērota attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Līdz ar citām dalībvalstīm arī Ungārijai līdz 2017. gada 31. decembrim tika dots pārejas periods, lai pielāgotos šai prasībai, tomēr Ungārija cigaretēm joprojām piemēro akcīzes nodokli, kas ir zemāks par minimālo slieksni. Ja Ungārija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija pieprasa, lai POLIJA groza savus tiesību aktus par PVN akcīzes precēm, saistībā ar kurām tiek sniegti pakalpojumi

Šodien Komisija nolēma Polijai nosūtīt oficiālu paziņojuma vēstuli, kurā tai prasa grozīt PVN noteikumus, saskaņā ar kuriem saņēmējiem, kas klientiem sniedz akcīzes preču (piem., degvielas) muitošanas pakalpojumus, ir pienākums maksāt PVN ne tikai par pašu sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī par akcīzes nodokļa un degvielas nodevas summu, kas iekasēta par degvielu. Šāda prasība tiek izvirzīta par spīti tam, ka spēkā esošo ES PVN noteikumu (PVN direktīvas, Padomes Direktīva 2006/112) izpratnē tie neveic degvielas iegādi ES iekšienē. Tas var novest pie dubultas aplikšanas ar nodokļiem, jo šo uzņēmumu klientiem PVN ir jāmaksā arī par attiecīgās degvielas iegādi Eiropas Savienības iekšienē. Ja Polija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija pieprasa, lai PORTUGĀLE groza savus tiesību aktus par automobiļu aplikšanu ar nodokļiem

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Portugāli par to, ka, piemērojot reģistrācijas nodokļa vides komponentu no citām dalībvalstīm importētiem lietotiem automobiļiem, netiek ņemts vērā to nolietojums. Komisija uzskata, ka Portugāles tiesību akti neatbilst LESD 110. pantam, jo, tā kā netiek ņemta vērā no citām dalībvalstīm importēto lietoto automobiļu amortizācija, tos apliek ar lielāku nodokli, nekā Portugāles tirgū iegādātos lietotos automobiļus. Ja Portugāle nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Muita: Komisija pieprasa, lai RUMĀNIJA groza savus tiesību aktus par muitas parādu

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā prasa, lai Rumānija savus tiesību aktus par muitas parādu saskaņo ar Savienības Muitas kodeksu (Regula (ES) Nr. 952/2013). Saskaņā ar šiem noteikumiem muitas iestādēm trīs gadu laikā ir jāpaziņo parādniekam par muitas parādu. Ja muitas parāds radies noziedzīga nodarījuma rezultātā, muitas iestādes par parādu var paziņot desmit gadu laikā. Rumānijas valsts muitas likumā noteikts, ka parādniekam muitas parādu nevar paziņot, ja ir pagājuši pieci gadi kopš muitas parāda rašanās brīža neatkarīgi no tā, vai tas radies noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tāpat šajā likumā nav ievērots ES muitas tiesību aktos paredzētais trīs gadu periods, kad var paziņot muitas parādu. Ja Rumānija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija lūdz SPĀNIJU atcelt nepamatoti ierobežojošus nodokļu atlikšanas nosacījumus uzņēmumu sadalīšanas gadījumos

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, aicinot Spāniju atcelt Spānijas tiesību aktu nosacījumus, kas ir pretrunā ar Apvienošanās direktīvu (Padomes Direktīva 90/434/EEK). Minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumu reorganizācijas, piem., apvienošanās un sadalīšanās, netiek kavētas, apliekot ar nodokli pārstrukturēšanas laikā. Kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli, kas rodas šādas reorganizācijas rezultātā, atliek uz vēlāku pārdošanu vai aktīvu un akciju atsavināšanu. Tomēr Spānijas tiesību aktos ir paredzēti nepamatoti ierobežojoši nosacījumi noteiktu veidu uzņēmumiem, proti, ja sadalāmā uzņēmuma akcionāri nesaņem tādu pašu akciju daļu visos sadalīšanas rezultātā radušajos uzņēmumos, aplikšanu ar nodokli neatliek, ja vien iegūtie aktīvi nav darbības nozare. Ja Spānija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija prasa, lai SPĀNIJA groza noteikumus par starptautisku uzņēmumu pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi

Komisija nolēma Spānijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā tai lūdz pilnībā īstenot ES noteikumus par starptautisku uzņēmumu grupu pārskatiem par katru valsti (4. direktīva par administratīvo sadarbību, Padomes Direktīva 2016/881). Pašreizējiem Spānijas noteikumiem trūkst vairāku elementu attiecībā uz starptautisko uzņēmumu ziņošanas pienākumiem. Ja Spānija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var tās iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu.

Izbeigtās lietas

Aplikšana ar nodokļiem: Komisija slēdz lietas, kas ierosinātas pret ČEHIJU, ĢRIEĶIJU un POLIJU

Komisija atzinīgi vērtē to, ka Čehija, Grieķija un Polija ir transponējušas pasākumus obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai nodokļu jomā attiecībā uz dalībvalstu nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (5. direktīva par administratīvo sadarbību, Padomes Direktīva (ES) 2016/2258). Šodien Komisija nolēma izbeigt trīs minētās pienākumu neizpildes lietas. 2018. gada janvārī Komisija sāka pienākumu neizpildes procedūru pret minētajām dalībvalstīm, un 2016. gada jūnijā Grieķijas iestādēm tika nosūtīts argumentēts atzinums.

MEMO/19/462

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar