Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes: nacionālo enerģētikas un klimata plānu skaidrojums

Briselē, 2019. gada 18. jūnijā

Kas ir nacionālie enerģētikas un klimata plāni?

Nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP) ir līdz šim pirmais integrētais vidēja termiņa plānošanas instruments, kas dalībvalstīm jāsagatavo saistībā ar enerģētikas savienības mērķu īstenošanu, jo īpaši saskaņoto ES 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ir aprakstīts, kā katra dalībvalsts plāno palīdzēt sasniegt kopīgos enerģētikas savienības mērķus.

Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ir jāatbilst Regulā par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību noteiktai saistošai struktūrai, lai nodrošinātu to salīdzināmību un politikas konsekvenci, vienlaikus visā Eiropā veicinot plašas debates par enerģētikas un klimata prioritātēm. Tādējādi NEKP atspoguļo enerģētikas savienības piecu dimensiju pieeju, proti: energoefektivitātes izvirzīšanu priekšplānā; pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu; ekonomikas dekarbonizāciju; enerģētisko drošību, solidaritāti un uzticēšanos, pētniecību, inovāciju un konkurētspēju. Attiecībā uz katru dimensiju dalībvalstīm ir jānorāda mērķrādītāji, mērķi un/vai devums, kā arī rīcībpolitikas un pasākumi nacionālo mērķu sasniegšanai. Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāpamatojas uz ierosināto rīcībpolitiku un pasākumu paredzamās ietekmes rūpīgu analīzi. Nacionālie enerģētikas un klimata plāni būtu jāapspriež arī ar valstu ieinteresētajām personām un kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Tie ir svarīgi instrumenti pārejai uz tīru enerģiju un nodrošina investīciju noteiktību Eiropas rūpniecībai.

Visām ES dalībvalstīm savi NEKP projekti bija jāiesniedz līdz 2018. gada 31. decembrim. Galīgo plānu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris. Šodienas ieteikumi un Komisijas paziņojums ir daļa no Komisijas un dalībvalstu savstarpēja procesa, kas nodrošinās, ka NEKP galīgās versijas ir pietiekami detalizētas, stabilas un vērienīgas.

Ko Komisija šodien ir pieņēmusi? Kāds šodien ir Komisijas galvenais vēstījums dalībvalstīm?

Šodien izplatītajā Komisijas paziņojumā un ieteikumos ir sniegts novērtējums par līdz šim pirmajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plānu projektiem, un to mērķis ir atbalstīt dalībvalstis šo plānu galīgai pabeigšanai līdz 2019. gada beigām. Mērķis ir izveidot pareizos plānošanas instrumentus, atbalstīt dalībvalstis un ļaut Savienībai kopumā sasniegt enerģētikas savienības mērķus visās piecās dimensijās, jo īpaši 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājus.

Paziņojumā un ieteikumos dalībvalstis tiek aicinātas vairākos veidos uzlabot plānu projektus.

  • Attiecībā uz devumu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā dažas dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt centienus un labāk izmantot savu nacionālo potenciālu, kamēr citām būs jāapstiprina savi jau tā vērienīgie mērķi.
  • Dalībvalstis tiek aicinātas arī noteikt izmērāmus, sasniedzamus, reālistiskus un noteiktā laikā izpildāmus mērķus visās piecās dimensijās.
  • Vairums dalībvalstu tiek aicinātas nacionālo mērķrādītāju un devuma reālistisku sasniegšanu labāk pamatot arī ar konkrētākām papildu rīcībpolitikām un pasākumiem visās dimensijās.

Šis ir pirmais šāda veida pasākums, un dalībvalstis iepriekšējo mēnešu laikā ir konstruktīvi sadarbojušās ar Komisiju. Komisija turpinās strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām uzlabot NEKP galīgās versijas un pienācīgi ņemt vērā Komisijas ieteikumus. Komisija turpinās arī veicināt iekļaujošas apspriešanās par NEKP, atbalstīt reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm un pēc pieprasījuma sniegt tehnisku palīdzību.

Vai pastāv risks, ka 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāji netiks sasniegti?

Pašreizējie nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti ir nepietiekami attiecībā uz devumu gan atjaunojamo energoresursu, gan energoefektivitātes jomā. Atjaunojamo energoresursu jomā starpība līdz mērķrādītājam varētu būt 1,6 procentpunkti. Attiecībā uz energoefektivitāti starpība līdz mērķrādītājam varētu sasniegt pat 6,2 procentpunktus (ja ņem vērā primārās enerģijas patēriņu) vai 6 procentpunktus (ja ņem vērā enerģijas galapatēriņu).

Labā ziņa ir tā, ka dalībvalstīm tagad ir seši mēneši, lai noteiktu vērienīgākus nacionālos mērķus. Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt, lai nacionālo devumu summa galīgajos NEKP atbilstu vismaz saskaņoto ES mērķrādītāju līmenim (32 % atjaunojamajiem energoresursiem; 32,5 % energoefektivitātei).

Kā šie plāni ietekmē ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu?

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis Parīzes nolīgumā ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Pamatojoties uz plānotajiem pasākumiem vai nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķiem, kas ietverti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (un izdarot konservatīvus pieņēmumus par valstīm, kuras tos nav iesniegušas), tiek lēsts, ka kopējais siltumnīcefekta gāzu samazinājums ES atbilst 2030. gadam noteiktajam mērķrādītājam siltumnīcefekta gāzu daudzumu salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 40 %.

Pilnībā īstenojot pieņemtos klimata, enerģētikas un tīrās mobilitātes mērķus 2030. gadam, sagaidāms, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas 2030. gadā varētu būt pat par 45 % mazākas nekā 1990. gadā. Tomēr Komisijas novērtējums liecina, ka NEKP projektos paredzētais vēl nav pietiekami vērienīgs šāda samazinājuma līmeņa sasniegšanai.

Kā notiek dalībvalstu virzība uz to, lai sasniegtu nacionālos siltumnīcefekta gāzu mērķrādītājus attiecībā uz emisijām, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma?

Dalībvalstis plāno papildu rīcībpolitikas, lai sasniegtu saistošos nacionālos mērķrādītājus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Kopā ņemti, 2030. gadā tie jau ļautu samazināt emisijas par 28 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas ir ievērojams progress salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, tomēr Savienības līmenī joprojām pietrūkst 2 procentpunktu līdz 30 % samazinājuma mērķrādītājam, par kuru panākta vienošanās kā par ETS neaptverto nozaru minimālo devumu.

Dalībvalstu mērķrādītāji ir diapazonā no nulles līdz 40 % samazinājumam. Dalībvalstīm ir ievērojama rīcības brīvība mērķrādītāju sasniegšanā. Iekšzemes pasākumi galvenokārt ir vērsti uz būvniecības un transporta nozari. Dažas dalībvalstis paredz izmantot pārvedumus starp dalībvalstīm vai izmantot noteiktu daudzumu papildu emisiju piesaistījumu zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības nozarē.

Kā šie plāni ietekmē ES ilgtermiņa klimatneitralitātes stratēģiju 2050. gadam?

Komisija ir ierosinājusi ES kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam. Eiropas Parlaments jau ir apstiprinājis šo vērienīgo mērķi, savukārt Padome par šo jautājumu joprojām spriež.

Saskaņā ar Pārvaldības regulu dalībvalstīm līdz 2020. gada janvārim ir arī jāizstrādā nacionālās ilgtermiņa stratēģijas. Gan NEKP, gan ilgtermiņa stratēģijas ir jāizstrādā savstarpēji papildinošā veidā, lai nodrošinātu 2030. gada mērķrādītāju un ilgtermiņa mērķu saskanību. Lai arī ar dažādu detalizācijas pakāpi, tomēr vairāk nekā pusē no NEKP projektiem jau ir ietverti 2050. gada mērķi vai vērienīgums.

Kā tas ietekmēs Eiropas iedzīvotājus un patērētājus?

Šis novērtējums ir būtisks solis, lai pilnībā pabeigtu stabilus, pamatīgus, pilnīgus un drošus galīgos NEKP. Šādi plāni savukārt būs būtiski svarīgi virzībā uz vērienīgajiem 2030. gada mērķrādītājiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitāti. Koordinējot rīcībpolitikas un pasākumus un apmierinot konstatētās investīciju un inovācijas vajadzības, NEKP stiprinās investīciju noteiktību un strukturālās reformas, vienlaikus stimulējot izaugsmi un nodarbinātību. Nacionālie enerģētikas un klimata plāni arī būtiski veicinās rūpnieciskās bāzes rentablu pārveidi virzībā uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu apritē balstītu rūpniecību, kas vienlīdz labvēlīgi ietekmētu gan sabiedrību, gan planētu. Visbeidzot, jēgpilni NEKP ļaus ES stiprināt sadarbību ar trešām valstīm attiecībā uz prioritātēm pārejā uz tīru enerģiju.

Komisijas novērtējums par NEKP projektiem sniedz unikālu ieskatu tanī, kādus ceļus dalībvalstis izraudzījušās enerģētikas un klimata mērķu īstenošanai. Ieteikumi sniedz kopēju, stabilu un salīdzināmu pamatu, ko pilsoniskā sabiedrība var izmantot, lai valstu līmenī vēl vairāk iesaistītos Savienības kopīgo problēmu un ilgtermiņa prioritāšu risināšanā enerģētikas un klimata jomā.

Šis novērtējums ietvers papildu elementus, kas ļaus nospraust kursu gaidāmajām sabiedriskajām apspriešanām, daudzlīmeņu dialogiem un reģionālās sadarbības procesiem, kā paredzēts Pārvaldības regulā.

Kāds ir NEKP tiesiskais regulējums?

Regula par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (Pārvaldības regula) stājās spēkā 2018. gada 24. decembrī. Ar to izveido vienotu enerģētikas un klimata politikas satvaru Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

Dalībvalstīm savos NEKP jāparāda, kā tās palīdzēs sasniegt Eiropas Savienības mērķus, jo īpaši ES 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tie ietver šādus ES mērķrādītājus: vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un vismaz 32,5 % energoefektivitātes jomā, kā noteikts pārskatītajā Energoefektivitātes direktīvā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas stājās spēkā 2018. gada beigās.

Kas notiks tālāk?

NEKP pabeigšanā izšķirīga nozīme būs nākamajiem sešiem mēnešiem, proti, līdz 2019. gada beigām. Pamatojoties uz šodienas paziņojumu un ieteikumiem, Komisija tagad aicina dalībvalstis uzlabot savus nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

Lai nodrošinātu, ka galīgie NEKP, kas iesniegti līdz 2019. gada beigām, atbilst visām prasībām un ļauj sasniegt vērienīgos ES 2030. gada mērķrādītājus, Komisija aicina Padomi sākt debates par šajā Komisijas paziņojumā un ieteikumos noteiktajām galvenajām prioritātēm, lai panāktu, ka galīgie NEKP ir pietiekami vērienīgi.

Lai turpmākās viedokļu apmaiņas būtu maksimāli lietderīgas, paziņojumā ir uzskaitītas [septiņas] galvenās prioritātes, par kurām būtu konstruktīvi jāspriež: novērst plaisu starp vērienīgajiem 2030. gadam nospraustajiem mērķiem un paredzētajām rīcībpolitikām; iesaistīt visas attiecīgās valstu līmeņa ministrijas; maksimāli produktīvi sadarboties ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm; izmantot NEKP, lai atbalstītu rūpniecību, konkurētspēju un inovāciju; piesaistīt investīcijas un apzināt finansēšanas iespējas; pilnībā integrēt sociālo dimensiju; ņemt vērā ilgtermiņa mērķus un ilgtermiņa redzējumu.

 

 

MEMO/19/2997

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar