Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes par ES sarakstu ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas

Briselē, 2019. gada 12. martā

Ko nozīmē ES saraksts ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas?

ES saraksts ir kopīgs dalībvalstīm paredzēts instruments nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas un negodīgas nodokļu konkurences ārēju risku apkarošanai Tas sākotnēji bija paredzēts Komisijas 2016. gada ārējā stratēģijā faktiskai nodokļu uzlikšanai, kurā norādīts, ka vienots ES “melnais saraksts” būtu daudz vērtīgāks nekā valstu saraksti, un tam būtu preventīva ietekme uz problemātiskām trešām valstīm. Dalībvalstis atbalstīja šo ideju un 2017. gada decembrī vienojās par pirmo ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas. Šis saraksts ir sagatavots vērienīgas 92 jurisdikciju izvērtēšanas rezultātā, izmantojot starptautiski atzītus labas pārvaldības kritērijus. Valstis, kuras galu galā tika iekļautas “melnajā sarakstā”, bija tās valstis, kuras neuzņēmās augsta līmeņa saistības ievērot saskaņotos labas pārvaldības standartus. Daudzas citas valstis apņēmās ievērot saraksta veidošanas kritērijus noteiktajā termiņā (parasti 2018. gada beigās). Dalībvalstis vienojās, ka šīs valstis būtu jāuzrauga Rīcības kodeksa jautājumu grupai un Komisijai, lai nodrošinātu, ka tās kritērijus ievēro savlaicīgi un pilnībā. Komisijai tika lūgts izvērtēt šo valstu progresu pēc termiņa beigām, lai dalībvalstis varētu pieņemt lēmumu par atjaunināto ES sarakstu.

Kādi ir saraksta veidošanas procesa galvenie rezultāti?

Pārskatītais saraksts ir ilga un intensīva Komisijas vadīta rūpīgas analīzes procesa un dialoga ar trešām valstīm rezultāts. Tas apliecina, ka ES ir vadošā loma pasaulē labas nodokļu pārvaldības jomā. Skaidrs, pārredzams un ticams process nes rezultātus: kopš 2017. gada decembra daudzas no izvērtētajām valstīm ir veikušas izmaiņas savos tiesību aktos un nodokļu sistēmās, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem.

Šis process ir taisnīgs, un uzlabojumi ir redzami sarakstā, un tā rezultātā tiek sekmēta pārredzamība, jo valstu saistību vēstules tiek publicētas tiešsaistē. ES saraksta veidošanas process ir arī radījis pamatu dialogam un sadarbībai ar ES starptautiskajiem partneriem, lai risinātu problēmas ar to nodokļu sistēmām un apspriestu visām pusēm svarīgus nodokļu jautājumus.

Jo īpaši process ir aktualizējis labas nodokļu pārvaldības standartus visā pasaulē, gan panākot pozitīvas izmaiņas, ko ieviesa trešās valstīs, gan ietekmējot starptautiskos kritērijus attiecībā uz valstīm, kurās eksistē nodokļa nulles likme.

Pagājušajā gadā daudzas jurisdikcijas ieviesa konkrētus pasākumus, lai novērstu problēmas, kas konstatētas to nodokļu sistēmās. 60 valstis ir rīkojušās, ņemot vērā Komisijas bažas, un ir atcelti vairāk nekā 100 kaitējoši režīmi.

Valstis ar nodokļa nulles likmi ir ieviesušas jaunus pasākumus, lai nodrošinātu pienācīga līmeņa ekonomisko pamatu un informācijas apmaiņu.

Vairāk nekā 20 jurisdikcijās ir veikti pasākumi, lai savus nodokļu pārredzamības standartus saskaņotu ar starptautiskajām normām, un vēl vairākām valstīm tas jāpaveic līdz 2019. gada beigām.

Visbeidzot, ES procesa rezultātā vairāki desmiti valstu pirmo reizi ir parādījušās starptautiskos forumos, piemēram, ESAO Pasaules foruma par pārredzamību un nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) iekļaujošajā satvarā.

Kuras valstis ir iekļautas atjauninātajā ES sarakstā ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un kāpēc?

Pamatojoties uz Komisijas veikto izvērtēšanu, ministri šodien “melnajā sarakstā” iekļāva 15 valstis. No tām 5 nav uzņēmušās saistības kopš pirmā “melnā saraksta”, ko pieņēma 2017. gadā: ASV Samoa teritorija, ASV Guamas teritorija, Samoa, Trinidāda un Tobāgo un ASV Virdžīnu Salas. 3 citas valstis bija iekļautas 2017. gada sarakstā un tika pārvietotas uz pelēko sarakstu pēc tam, kad tās bija uzņēmušās saistības, savukārt tagad tās atkal bija jaiekļauj “melnajā sarakstā”, jo nav veikti uzlabojumi: Barbadosa, Apvienotie Arābu Emirāti un Māršala Salas. Vēl 7 valstis no pelēkā saraksta ir pārvietotas uz “melno sarakstu” tā paša iemesla dēļ: Aruba, Beliza, Bermudu Salas, Fidži, Omāna, Vanuatu un Dominika.

 

tabula

 

Vēl 34 jurisdikcijas jau ir veikušas daudzus pozitīvus pasākumus, lai izpildītu ES saraksta veidošanas procesa prasības, bet tām būtu jāpabeidz šis darbs līdz 2019. gada beigām, lai izvairītos no iekļaušanas “melnajā sarakstā” nākamajā gadā. Komisija turpinās cieši uzraudzīt to progresu. Šīs valstis ir Albānija, Angilja, Antigva un Barbuda, Armēnija, Austrālija, Bahamu Salas, Bosnija un Hercegovina, Botsvāna, Britu Virdžīnu Salas, Kaboverde, Kostarika, Kirasao, Kaimanu Salas, Kuka Salas, Svatini, Jordānija, Maldīvija, Maurīcija, Maroka, Mongolija, Melnkalne, Namībija, Ziemeļmaķedonija, Nauru, Niue, Palau, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Serbija, Seišelas, Šveice, Taizeme, Turcija un Vjetnama.

Ņemot vērā saistības 2017. gadā, daudzas valstis tagad ir īstenojušas reformas un uzlabojumus, ko tās apsolījušas, un pašlaik 25 valstis no sākotnējā izvērtēšanas procesa valstīm ir attaisnotas: Andora, Bahreina, Fēru salas, Grenlande, Grenāda, Gērnsija, Honkonga, Menas sala, Jamaika, Džērsija, Koreja, Lihtenšteina, Makao Īpašās Pārvaldes Apgabals, Malaizija, Montserrata, Jaunkaledonija, Panama, Peru, Katara, Sanmarīno, Sentvinsenta un Grenadīnas, Taivāna, Tunisija, Tērksas un Kaikosas Salas un Urugvaja.

Kā tiek veidots ES saraksts ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas?

ES sarakstā ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ir ietvertas valstis, kuras vai nu nav pildījušas savas saistības ievērot prasītos labas pārvaldības kritērijus, vai arī nav uzņēmušās saistības nemaz.

Daudzas citas jurisdikcijas ir uzņēmušās augsta līmeņa saistības ievērot pārredzamības un taisnīgas nodokļu politikas kritērijus ES saraksta veidošanas procesā, un tām tādējādi tika saglabāta uzraudzība. Lielākajai daļai šo valstu līdz 2018. gada 31. decembrim bija jāizpilda savas saistības, taču 8 jaunattīstības valstīm, kurām nav finanšu centra, atsevišķu kritēriju izpildei tika piešķirts papildu gads.

Komisija 2018. gadā uzraudzīja valstu progresu un ziņoja par visām jaunākajām norisēm dalībvalstīm Rīcības kodeksa jautājumu grupā. Uzraudzības procesā tā arī cieši sadarbojās ar ESAO, ņemot vērā tās novērtējumus par valstu pārredzamības standartiem un nodokļu režīmiem.

Pēc tam Komisijai bija jānovērtē, vai jurisdikcijas ir vai nav pienācīgi izpildījušas savas saistības termiņā, t. i., līdz 2018. gada beigām. Pamatojoties uz to, Rīcības kodeksa jautājumu grupa ES finanšu ministriem apstiprināšanai sniedza ieteikumu par atjauninātu ES sarakstu ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas. 

Kādi ir ES saraksta veidošanas procesā izmantojamie kritēriji?

ES saraksta veidošanas kritēriji atbilst starptautiskajiem standartiem un atspoguļo labas pārvaldības standartus, ko dalībvalstis ievēro savā starpā. Tie ir šādi.

  • Pārredzamība. Valstij būtu jāpanāk atbilstība starptautiskajiem standartiem par automātisku informācijas apmaiņu un par informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. Tai arī vajadzētu būtu ratificējušai ESAO daudzpusējo konvenciju vai parakstījušai divpusējus nolīgumus ar visām dalībvalstīm, lai atvieglotu šo informācijas apmaiņu. Līdz 2019. gada jūnijam ES izvirza prasību pildīt tikai divus no trim pārredzamības kritērijiem. Pēc tam valstīm būs jāizpilda visas trīs pārredzamības prasības, lai izvairītos no iekļaušanas sarakstā.
  • Godīga nodokļu konkurence. Valstij nevajadzētu uzturēt kaitējošus nodokļu režīmus, kuri ir pretrunā ES Rīcības kodeksa vai ESAO Foruma par kaitējošu nodokļu praksi principiem. Tām valstīm, kuras izvēlas modeli bez uzņēmumu ienākuma nodokļa vai ar nodokļa nulles likmi, būtu jānodrošina, ka tas neveicina mākslīgas ārzonas struktūras, kuras neveic faktisku saimniecisko darbību. Tādēļ tām jāievieš konkrētas ekonomiskā pamata prasības un pārredzamības pasākumi.
  • BEPS īstenošana. Valstij ir jāapņemas īstenot ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) minimālos standartus. No 2019. gada jurisdikcijas tiek uzraudzītas attiecībā uz šo minimālo standartu īstenošanu, sākot ar ziņojumu sniegšanu par katru valsti atsevišķi. 

Kurš ir atbildīgs par valstu uzraudzību un ES saraksta atjaunināšanu?

Saraksta veidošanas procesu pārvalda Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jomā, pamatojoties uz intensīvu analīzes un dialoga procesu, kuru vada Komisija.

Komisija 2018. gadā uzraudzīja pasākumus, ko veikušas trešās valstis, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar ES saraksta veidošanas procesu. Tā analizēja veiktos pasākumus, lai nodrošinātu to pilnīgu atbilstību, un sniedza regulārus progresa ziņojumus Rīcības kodeksa jautājumu grupai. Komisija arī cieši sadarbojās ar ESAO, lai nodrošinātu, ka ES un starptautiskais darbs būtu pēc iespējas labi saskaņots, un saņemtu jaunāko informāciju par ESAO veikto dažu jurisdikciju novērtējumu.

Pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem novērtējumiem, Rīcības kodeksa jautājumu grupa lemj par to, vai jurisdikcija ir vai nav jāiekļauj sarakstā, un sniedz ieteikumu ES finanšu ministriem.

Vai trešām valstīm bija iespēja izklāstīt savu redzējumu?

Jā. Komisija ir noteikusi, ka ES saraksta veidošanas procesam ir jābūt pēc iespējas taisnīgam, pārredzamam un ticamam. Liela prioritāte tiek piešķirta tam, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valstis šo procesu saprot, un vajadzības gadījumā varētu lūgt paskaidrojumus un tehniskas konsultācijas.

Komisija 2018. gadā veica plašu saziņu ar attiecīgajām jurisdikcijām tehniskā, politiskā un diplomātiskā līmenī. Rīcības kodeksa jautājumu grupas priekšsēdētājs dalībvalstu vārdā atklāti un konstruktīvi iesaistījās darbā ar jurisdikcijām. Turklāt Komisija un EĀDD apmeklēja daudzas attiecīgās jurisdikcijas un reģionus, lai nodrošinātu tiešu dialogu par ES saraksta veidošanas procesu.

Katrā posmā jurisdikcijas tika mudinātas iesaistīties darbā ar ES, sniegt visu attiecīgo informāciju un meklēt vajadzīgos skaidrojumus. Katrai valstij bija iespēja izklāstīt savu nostāju, risināt problēmas un apspriest to, kā padziļināt sadarbību ar ES nodokļu jautājumos. Komisija visas no jurisdikcijām saņemtās atsauksmes vai informāciju iesniedza Rīcības kodeksa jautājumu grupai, kura pēc tām vadījās galīgā lēmuma pieņemšanā.

Kāpēc dažām valstīm tika dots vairāk laika, lai izpildītu savas saistības?

Dažos īpašos gadījumos dalībvalstis ar stingriem nosacījumiem piekrita piešķirt vairāk laika jurisdikcijām, kuras nevarēja nodrošināt reformu pabeigšanu 2018. gada termiņā. Tas attiecas uz:

  • valstīm, kurās ir režīmi attiecībā darbībām, kas nav ļoti mobilas, piemēram, ražošanas darbībām. Nosacījumi termiņa pagarināšanai bija tādi, ka jurisdikcija veic konkrētus pasākumus, lai sāktu reformu, un ir to publiski izziņojusi ar konkrētu termiņu; 
  • valstīm ar konstitucionāliem/institucionāliem ierobežojumiem, piemēram, valdības trūkumu, kas neļāva tām pieņemt vajadzīgās reformas noteiktajā termiņā. Šajos gadījumos termiņš tika pagarināts tikai tad, ja attiecīgās jurisdikcijas sniedza ticamus pierādījumus par savu konstitucionālo ierobežojumu, iesniedza pieņemamus tiesību aktu projektus un norādīja skaidru grafiku reformu pabeigšanai.

Jaunattīstības valstīm, kurām nav finanšu centra, jau bija piešķirts ilgāks laikposms (līdz 2019. gada beigām), lai izpildītu savas saistības attiecībā uz pārredzamības un BEPS novēršanas kritērijiem.

Kādas sankcijas piemēros ‘‘melnajā sarakstā'' iekļautajām valstīm?

ES līmenī Komisija ir ieviesusi un ierosinājusi jaunus pasākumus, kas nodrošinās to, ka ES sarakstam ir reāla ietekme.

Pirmkārt, ES saraksts tagad ir saistīts ar ES finansējumu saskaņā ar jauniem noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā un Eiropas fondā ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (EFSI) un ārējo aizdevumu pilnvarās. Līdzekļus no šiem instrumentiem nevar novirzīt caur subjektiem, kas atrodas sarakstā iekļautajās valstīs.

Otrkārt, pastāv tieša saikne ar ES sarakstu citos attiecīgajos tiesību aktu priekšlikumos. Piemēram, saskaņā ar jaunajām ES pārredzamības prasībām attiecībā uz starpniekiem, par tādu nodokļu shēmu, kurā iesaistīta kāda no ES sarakstā iekļautajām valstīm, būs automātiski jāinformē nodokļu iestādes. Priekšlikums par publiskotiem ziņojumiem par katru valsti atsevišķi ietver arī stingrākas ziņošanas prasības starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri darbojas sarakstā iekļautajās jurisdikcijās. Komisija izskata tiesību aktus citās politikas jomās, lai noskaidrotu, kur varētu ieviest vēl citas sankcijas attiecībā uz sarakstā iekļautajām valstīm.

Papildus ES noteikumiem dalībvalstis ir vienojušās par sankciju piemērošanu valstu līmenī attiecībā uz sarakstā iekļautajām jurisdikcijām. Tās ietver tādus pasākumus kā pastiprināta uzraudzība un revīzija, nodokļu ieturējumi, īpašas prasības attiecībā uz dokumentāciju un noteikumi ļaunprātīgas rīcības novēršanai. Komisija mudina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai pēc iespējas drīz vienotos par stingriem, saistošiem un koordinētiem aizsardzības pasākumiem, kuri ES sarakstam piešķirtu vēl lielāku ietekmi.

Kādā veidā valsti svītro no ES saraksta?

Valsti svītros no saraksta, tiklīdz tā būs atrisinājusi visus jautājumus, kas rada bažas ES, un būs pilnībā panākusi savas nodokļu sistēmas atbilstību nepieciešamajiem labas pārvaldības kritērijiem. Rīcības kodeksa jautājumu grupa ir atbildīga par ES saraksta atjaunināšanu un ieteikumu sniegšanu Padomei par valstu svītrošanu no saraksta.

Vai ES saraksts atbilst starptautiskajai darba programmai labas nodokļu pārvaldības jomā?

Jā, ES saraksts lielā mērā ir saskaņā ar starptautisko labas nodokļu pārvaldības darba programmu. ES saraksta veidošanas kritēriji atbilst starptautiski pieņemtiem standartiem, un valstis tika mudinātas ievērot šos standartus, lai izvairītos no iekļaušanas sarakstā. Uzraudzības procesā ES arī ņēma vērā ESAO novērtējumus par valstu pārredzamības standartiem un nodokļu režīmiem. Visā saraksta veidošanas procesā Komisija un dalībvalstis cieši un regulāri sazinājās ar ESAO, lai nodrošinātu, ka ES un starptautiskais darbs šajā jomā joprojām ir savstarpēji papildinošs.

ES un starptautiskās labas pārvaldības darba programmas ir savstarpēji papildinošas. Piemēram, ESAO nesen starptautiskajos labas nodokļu pārvaldības standartos ir integrējusi kritēriju par nulles likmes jurisdikcijām, kurš pirmo reizi tika izstrādāts ES saraksta veidošanas procesam. Tas nodrošinās, ka valstīs, kurās uzņēmumu ienākuma nodokļa nav vai tas ir ļoti zems, netiek veicināta tāda uzņēmumu prakse, kuras rezultātā pelņa tiek novirzīta uz ārzonām bez jebkāda ekonomiskā pamata.

Vai nākotnē process tiks attiecināts arī uz vēl citām valstīm?

Jā. Dalībvalstis 2018. gadā vienojās paplašināt ES sarakstam pamatā esošā izvērtēšanas un uzraudzības procesa tvērumu. Tās nolēma sākt sarunas ar G20 valstīm, kuras vēl nebija aptvertas, proti, Krieviju, Meksiku un Argentīnu. Šīs valstis tiks izvērtētas 2019. gadā, lai redzētu, vai to nodokļu sistēmās ir kādi trūkumi, un, ja trūkumi atklāsies, tām lūgs uzņemties saistības tos risinātu. Citas valstis tiks aptvertas, sākot ar 2020. gadu.

Sīkāka informācija paziņojumā presei.

 

MEMO/19/1629

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar