Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes — jauna ĀKK un ES partnerība pēc 2020. gada

Briselē, 2019. gada 3. maijā

Kas ir Kotonū partnerattiecību nolīgums starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm?

Kotonū partnerattiecību nolīgums ir tiesiskais regulējums attiecībām starp ES un 79 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK). Tas ir viens no senākajiem un visaptverošākajiem sadarbības režīmiem starp ES un trešām valstīm. Tas tika parakstīts 2000. gadā uz 20 gadiem, un tas apvieno vairāk nekā simts valstis (ES dalībvalstis + 79 ĀKK valstis), pārstāvot vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku.

ĀKK un ES partnerattiecības ir vērstas uz nabadzības izskaušanu un iekļaujošu ilgtspējīgu attīstību ĀKK un ES valstīs. Pastāv trīs galvenās rīcības jomas: sadarbība attīstības jomā, politiskais dialogs un tirdzniecība.

Kotonū nolīgums (visās 24 ES oficiālajās valodās)

Kāpēc partnerattiecības ir jāmodernizē un kāpēc tas ir svarīgi?

Kopš Kotonū nolīguma pieņemšanas pirms gandrīz divām desmitgadēm pasaule ir būtiski mainījusies. Ir būtiski mainījies pasaules un reģionālais konteksts (Eiropā, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs), kā arī risināmās globālās problēmas un izmantojamās iespējas. Tādējādi partnerattiecību galvenie mērķi ir jāpārskata, lai pielāgotos jaunajai realitātei. Tādēļ ES vēlas panākt visaptverošu politisku nolīgumu, kurā izstrādāta moderna darba kārtība, kas definēta starptautiski pieņemtos ilgtspējīgas attīstības ceļvežos (ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam – ilgtspējīgas attīstības mērķi, Adisabebas rīcības programma, Parīzes nolīgums, jaunais ES Konsenss attīstības jomā, ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija u. c.). Izšķiroši būs nākamie mēneši, jo mēs gatavojamies sākt jaunu ēru attiecībās ar ĀKK valstīm. Sarunas pavērs ceļu jaunai dinamikai un sadarbībai, kas pārsniedz tradicionālo attīstības dimensiju.

Kādi ir iespējamie ieguvumi? Kādas pārmaiņas cilvēkiem radīs jaunā ēra ES un ĀKK attiecībās?

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta līdzšinējās sadarbības 44 gados un maksimāli izmantojot jaunos apstākļus, turpmākais nolīgums var sniegt vēl nebijušas iespējas. Izveidojot spēcīgu politisko aliansi, ES un tās partneri spēs izstrādāt risinājumus problēmām, ar kurām saskaras katrs reģions. Tās ir, piemēram, izaugsmes veicināšana un darbvietu radīšana, sabiedrības attīstība un ar mieru, migrāciju un drošību saistīti jautājumi. Daudzas no globālajām šodienas problēmām prasa saskaņotu daudzpusēju pieeju, lai sasniegtu taustāmus rezultātus. 2015. gadā mēs izveidojām veiksmīgu koalīciju, kas galu galā ļāva noslēgt Parīzes klimata pārmaiņu nolīgumu. Tas liecina, ka ĀKK un ES partnerība spēj sniegt vērtīgus risinājumus globālām problēmām. Apvienojot spēkus, mēs varam panākt vairākumu pasaulē, jo ES un ĀKK valstis kopā veido vairāk nekā pusi no ANO dalībvalstīm. Kopā mēs varam panākt pārmaiņas un noteikt globālo darba kārtību starptautiskos forumos. Saskaņā ar sarunu norādēm ES stratēģiskās prioritātes ir šādas:

- ātrāka ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteikto mērķu sasniegšana un nabadzības izskaušana visos tās aspektos;

- iekļaujošas, ilgtspējīgas un ekonomiskās attīstības veicināšana;

- spēcīgāku valstu un sabiedrību veidošana (ar mieru, drošību, tiesiskumu un cīņu pret terorismu);

- atbalsts privātā sektora attīstībai un reģionālās integrācijas veicināšana;

- cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšana un ievērošana;

- mobilitātes un migrācijas jautājumu pārvaldība;

- atbalsts pārejai uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku attīstībai;

- vides ilgtspējas un dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšana.

Kā ES un ĀKK valstis paredz sasniegt šos mērķus?

Izmantojot jaunu struktūru, kas labāk pielāgota katra reģiona vajadzībām. Mūsu jaunās partnerattiecības var būt spēcīgs instruments, lai nostiprinātu mūsu attiecības ar valstīm kā grupu, kā arī ar katru “reģionu” (proti, Āfriku, Karību jūras reģionu un Klusā okeāna reģionu), un lai koncentrētos uz galvenajām prioritātēm katrā no tiem. Tas ļaus arī vēl vairāk attīstīt attiecības starp “kontinentiem”, proti, attiecības ar Āfriku.

Ierosināto jauno struktūru veido šāda kombinācija:

- kopīgs pamatnolīgums (kas ietver vērtības un principus, kas kopīgi ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, un virsmērķus) ES un ĀKK līmenī;

- trīs pastiprinātas reģionālas partnerības (ES un Āfrika, ES un Karību jūras reģions un ES un Klusā okeāna reģions), izmantojot īpašus protokolus. Šie trīs spēcīgie uz rīcību orientētie pīlāri ļaus ieinteresētajām pusēm piedalīties sarunās par turpmāko partnerību, tās pārvaldībā un īstenošanā, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

Šie trīs “reģioni” paši pārvaldīs elastīgās reģionālās partnerības, piešķirot lielāku nozīmi attiecīgajām reģionālajām organizācijām turpmāko reģionālo partnerību izveidē un pārvaldībā.

Kādas ir konkrētās prioritātes, kas tiek ierosinātas attiecībā uz Āfrikas reģionu?

Prioritātes, ko Eiropas Savienība ierosinājusi ES un Āfrikas partnerībai, koncentrējas uz miera un stabilitātes nodrošināšanu, migrācijas un mobilitātes pārvaldību, demokrātijas un labas pārvaldības nostiprināšanu, ekonomisko izdevību izmantošanu, sabiedrības attīstības standartu sasniegšanu un klimata pārmaiņu problēmas risināšanu. Priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar to, kas tika nolemts Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samitā 2017. gada novembrī Abidžanā.

Kāda ir saikne starp turpmāko ĀKK un ES partnerību un jauno Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi, par ko paziņoja Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers?

Jaunās Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses mērķis ir tuvināt mūsu kontinentus, veicinot gan Eiropas, gan Āfrikas pārstāvju privāto investīciju būtisku pieaugumu, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, veicinot tirdzniecību un darbvietu radīšanu un vienlaicīgi atbalstot izglītību un prasmes, kas nāks par labu gan Eiropas, gan Āfrikas iedzīvotājiem.

Tādējādi tiks sekmēta turpmākās ĀKK un ES partnerības Āfrikas reģionālā pīlāra ekonomikas programma.

Galvenās prioritātes, tostarp, ir palielināt atbildīgas investīcijas Āfrikā, jo īpaši nozarēs, kurās Eiropas Savienībai ir pievienotā vērtība. Jaunā Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse nav atsevišķa iniciatīva. Tā ir daļa no plašāka stratēģisko satvaru kopuma un svarīgs elements, lai nodrošinātu rezultātus, ievērojot ĀS un ES Abidžanas samita deklarāciju.

Kādas ir konkrētās prioritātes, kas tiek ierosinātas attiecībā uz Karību jūras reģionu?

Galvenās sadarbības jomas reģionālajā partnerībā ar Karību jūras reģiona valstīm ietver tādu jautājumu risināšanu ka klimata pārmaiņas, neaizsargātība, iedzīvotāju drošība, laba pārvaldība, cilvēktiesības, sabiedrības attīstība un sociālā kohēzija. Tāpat programmas uzmanības centrā ir arī iekļaujošas izaugsmes veicināšana, reģionālās integrācijas un okeānu pārvaldības padziļināšana, kā arī dabas katastrofu seku mazināšana.

Kādas ir konkrētās prioritātes, kas tiek ierosinātas attiecībā uz Klusā okeāna reģionu?

Lielais salu valstu skaits un to plašās jūras teritorijas liek ES uzskatīt Klusā okeāna valstis par nozīmīgu spēku pasaules mēroga problēmu risināšanā, īpaši saistībā ar neaizsargātību pret dabas katastrofām un klimata pārmaiņām. Citām prioritātēm vajadzētu būt vērstām uz jūras drošību, dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, labu pārvaldību, cilvēktiesībām, jo īpaši dzimumu līdztiesību, un iekļaujošu ilgtspējīgu izaugsmi.

Vai reģionālajām organizācijām ir kāda nozīme partnerībā pēc 2020. gada?

Reģionālo struktūru skaita pieaugums kopš deviņdesmitajiem gadiem ir bijis ievērojams. ĀKK valstīs ir izveidojušās virkne reģionālu organizāciju. Dažas no tām ir kļuvušas par nozīmīgiem dalībniekiem starptautiskajās attiecībās. Jo īpaši savu konkrēto nozīmi ir nostiprinājusi Āfrikas Savienība, Klusā okeāna salu forums un Cariforum; tāpat jāmin arī apakšreģionālās organizācijas Āfrikā, tostarp Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) un Dienvidāfrikas attīstības kopiena (SADC). ES un ĀKK valstis turpinās izmantot daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt darbību visatbilstošākajā līmenī (valsts, reģiona, kontinenta vai ĀKK līmenī), ievērojot subsidiaritātes un papildināmības principus.

Vai nolīgumā kāda nozīme būs nevalstiskajām struktūrām?

ES piešķir lielu nozīmi strukturētam dialogam un izvēlas tādu pieeju, kas aptver visdažādākās ieinteresētās personas, tostarp nevalstiskās struktūras — privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un vietējās pārvaldes iestādes. Šiem partneriem būtu jāspēj darboties labvēlīgā vidē un jābūt iespējai dot jēgpilnu ieguldījumu valsts, reģionālā un pasaules līmeņa lēmumu pieņemšanā.

Novērotāja statuss

Nolīgumā būtu jāiekļauj noteikums, kas paredz, ka trešām personām, kuras atzīst nolīguma pamatā esošās vērtības un principus un kurām ir pievienotā vērtība partnerības konkrēto mērķu un prioritāšu veicināšanā, var piešķirt novērotāja statusu.

Kurš ir ES galvenais sarunu vedējs?

ES galvenais sarunu vedējs ir starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimica. Sarunas notiek ciešā sadarbībā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni.

Kas risina sarunas ĀKK valstu grupas vārdā?

Centrālo sarunu grupu veido pārstāvji no trim reģioniem (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm), un to vada Togo ārlietu, sadarbības un Āfrikas integrācijas ministrs Robert Dussey.

Kur notiek sarunas?

Sarunas notiks ES un ĀKK valstīs.

Cik ilgas būs sarunas?

Kotonū nolīguma termiņš beigsies 2020. gada 29. februārī. Tāpēc jaunajam nolīgumam jābūt pabeigtam un apstiprinātam līdz tam laikam.

Kāds būs jaunā nolīguma darbības ilgums?

Tiks ierosināts, ka turpmāko ES un ĀKK partnerību noslēdz uz sākotnēju 20 gadu periodu. Trīs gadus pirms tā beigām būtu jāsāk process, lai no jauna izvērtētu, uz kādiem noteikumiem būtu jābalsta turpmākās attiecības. Ja vien puses nepieņems lēmumu par nolīguma izbeigšanu vai pagarināšanu, nolīgums tiks automātiski atjaunināts, ilgākais, uz pieciem gadiem, līdz visas puses būs vienojušās par jauniem noteikumiem vai pielāgojumiem. Nolīgumā būtu jāiekļauj arī pārskatīšanas klauzula visaptverošai stratēģisko prioritāšu pārskatīšanai, kad būs beigusies ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam.

Vai sarunu norādes tiek publiskotas?

Jā. ES sarunu norādes ir pieejamas šeit.

 

Papildinformācija

Paziņojums presei – jaunā ĀKK un ES partnerība. Galvenie sarunu vedēji noslēdz virkni veiksmīgu reģionālo apspriešanos, kuru kulminācija ir Āfrikas valstu un valdību vadītāju tikšanās

Paziņojums presei – jaunā ĀKK un ES partnerība. ES apspriež ES un Karību jūras reģiona valstu turpmākās attiecības

Paziņojums presei – jaunā ĀKK un ES partnerība. ES un ĀKK valstu un valdību vadītāji pastiprina reģionālās sarunas Samoa

MEMO/18/5903

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar