Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Stāvoklis Savienībā 2018. gadā: jautājumi un atbildes par Komisijas priekšlikumu izbeigt sezonālo laika maiņu

Strasbūrā, 2018. gada 12. septembrī

Jautājumi un atbildes par Komisijas priekšlikumu izbeigt sezonālo laika maiņu

Reklāmkarogs

Kāpēc vasaras/ziemas laiks ir saskaņots ES līmenī?

Lielākajā daļā ES dalībvalstu ir senas tradīcijas pāriet uz vasaras laiku, daudzās no tām kopš Pirmā un Otrā pasaules kara vai 1970. gadu naftas krīzes. Vēsturiski dalībvalstis ziemas un vasaras laika maiņu ieviesa, lai taupītu enerģiju (lielākoties ogles elektroenerģijas ražošanai) un līdzinātos kaimiņvalstīm. Tomēr datums, kurā pulksteņa rādītāji tika pagriezti, dažādās valstīs bija atšķirīgs. Tas bija problēmu cēlonis iekšējā tirgū, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē, – tās radās, jo pulksteņa rādītāji tika pagriezti nekoordinēti (dažādās dienās). Pakāpeniski tika ieviesti Eiropas pasākumi, lai saskaņotu maiņas datumu, un tā radās pašlaik spēkā esošā Direktīva 2000/84/EK.

Kāda ir situācija pārējā pasaulē?

Pāreja uz vasaras laiku notiek aptuveni 60 valstīs, lielākoties Ziemeļamerikā un Okeānijā. Arvien vairāk ES kaimiņvalstu un tirdzniecības partneru – piemēram, Islande, Ķīna (no 1991. gada), Krievija (no 2011. gada), Baltkrievija (no 2011. gada) un Turcija (no 2016. gada) – ir izvēlējušies nepiemērot vai atcelt laika maiņu.

Kāpēc Komisija nāk klajā ar šo priekšlikumu?

Komisija jautājumu par pāreju uz vasaras laiku iekļāva politikas programmā, jo Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir apņēmusies rūpēties par liela mēroga jautājumiem, bet dalībvalstu ziņā atstāt tādus lēmumus, kurus tās vislabāk var pieņemt pašas. Pēc pašreizējās ziemas un vasaras laika maiņas prakses (kad saskaņā ar ES noteikumiem pulksteņa rādītāji jāpagriež ik pēc sešiem mēnešiem) novērtēšanas Komisija secināja, ka lēmumu par to, vai pāriet uz pastāvīgu vasaras vai ziemas laiku, vislabāk var pieņemt dalībvalstis, vienlaikus nepieļaujot sadrumstalotību.

Komisijas novērtējumā ir ņemti vērā vairāki aspekti, piemēram, Eiropas Parlamenta balsojums par šo jautājumu 2018. gada februārī, atsevišķu ES dalībvalstu pieprasījumi, pieejamo pierādījumu analīze, kā arī sabiedriskā apspriešana, kuru Komisija rīkoja laikā no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam. Šajā apspriešanā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm – tas ir vislielākais atbilžu skaits, kas saņemts kādā no Komisijas sabiedriskajām apspriešanām. Saskaņā ar galīgajiem rezultātiem 84 % respondentu atbalstīja ziemas un vasaras laika maiņas atcelšanu. Visi šie aspekti bija iemesls tam, ka Komisija šodien ierosina pārtraukt sezonālo pāriešanu uz ziemas un vasaras laiku, vienlaikus saglabājot koordinētu pieeju, lai netraucētu iekšējā tirgus darbību.

Ko Komisija ierosina?

Komisija ierosina 2019. gadā pārtraukt ziemas un vasaras laika maiņu, kas Eiropas Savienībā notiek divreiz gadā. Tas izbeigtu praksi, kad martā pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un oktobrī — par vienu stundu atpakaļ. Lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū, dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums, vai saglabāt vasaras vai ziemas laiku. Par šo lēmumu tās paziņos Eiropas Komisijai. Pēc tam valstis vairs nevarēs piemērot ziemas un vasaras laika maiņu. Dalībvalstis varēs brīvi izvēlēties, kuru laika zonu piemērot savā teritorijā.

Vai Komisija visā Eiropas Savienībā iesaka pastāvīgu vasaras/ziemas laiku?

Nē. Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir izbeigt ziemas un vasaras laika maiņu. Lēmumu pāriet uz pastāvīgu vasaras laiku vai pastāvīgu ziemas laiku pieņems katra dalībvalsts atsevišķi. Ir vēlams, lai dalībvalstis pieņemtu lēmumu par standarta laiku, ko katra no tām saskaņotā veidā piemēros, sākot no 2019. gada.

Kāpēc dažas valstis, ja tās to vēlas, nevarētu turpināt piemērot vasaras un ziemas laika maiņu?

Komisija ierosina atcelt ziemas un vasaras laika maiņu visā Eiropas Savienībā. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstis vairs nevarēs saglabāt ziemas un vasaras laika maiņas kārtību. Tas tiek darīts tādēļ, lai saglabātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un izvairītos no traucējumiem, ko varētu radīt nekoordinēta dalībvalstu darbība. Runa ir, piemēram, par iespējamiem traucējumiem pārvadājumu grafikos un informācijas un komunikācijas sistēmu darbībā, kā arī lielākām izmaksām pārrobežu tirdzniecībā vai zemāku produktivitāti attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Tādēļ ir svarīgi piemērot saskaņotu sistēmu, kurā visas dalībvalstis atceļ divreiz gadā notiekošo laika maiņu.

Kā un kad tiks piemērotas ierosinātās izmaiņas?

Lai nodrošinātu raitu pāreju uz jauno kārtību, saskaņā ar Komisijas priekšlikumu katra dalībvalsts līdz 2019. gada aprīlim paziņos, vai plāno piemērot pastāvīgu vasaras vai ziemas laiku. Pirms šī paziņojuma dalībvalstīm jākoordinējas savā starpā un, iespējams, jāveic konsultācijas un novērtējumi valsts un ES līmenī.

Pēdējā obligātā pāreja uz vasaras laiku attiecīgi notiks svētdien, 2019. gada 31. martā. Pēc tam dalībvalstis, kas vēlas pāriet uz pastāvīgu ziemas laiku, varēs veikt vēl vienu pēdējo laika maiņu 2019. gada 27. oktobrī. Pēc šī datuma laika maiņa vairs nebūs iespējama.

Šis grafiks ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Parlaments un Padome vēlākais 2019. gada martā Komisijas priekšlikumu pieņems.

Kādas priekšrocības rada pašreizējās prakses pārtraukšana?

Iedzīvotājiem vairs nebūs jāuztraucas par pulksteņu pārregulēšanu. Pulksteņlaika mainīšana radīja neskaidrību, jo nav pašsaprotams, kad un kurā virzienā pulksteņa rādītāji būtu jāgriež. Sabiedriskajā aptaujā piedalījušies respondenti kā faktorus, kas viņus motivē atteikties no pulksteņa rādītāju pagriešanas, norādīja arī negatīvu ietekmi uz veselību, paaugstinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un enerģijas ietaupījuma trūkumu. Līdz ar atteikšanos no šīs sistēmas cilvēka ķermenim vairs nebūs jāpielāgojas laika maiņai.

Uzņēmumi gūs labumu, jo tiem nevajadzēs pielāgoties pulksteņa rādītāju pagriešanai. Jaunā kārtība atvieglos plānošanu enerģētikas un transporta nozarē (piemēram, nakts vilcieniem) un vienkāršos laikatkarīgās lietotnes. Neraugoties uz to, ka pulksteņa rādītāju pagriešanas radītie kopējie enerģijas ietaupījumi ir viens no galvenajiem pašreizējās prakses virzītājspēkiem, pierādījumi liecina, ka mūsdienās šie ietaupījumi nav lieli.

Kuras laika zonas tiks piemērotas Eiropas Savienībā?

Pašlaik ES ir trīs standarta laika zonas: Rietumeiropas (Apvienotā Karaliste, Īrija, Portugāle), Centrāleiropas (17 dalībvalstis) un Austrumeiropas (Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Rumānija un Somija) laika zona. Dalībvalstis, kuras izvēlēsies saglabāt pastāvīgu vasaras laiku, automātiski mainīs laiku laika zonu uz nākamo (standarta laiks + 1 stunda). Dalībvalstis varēs brīvi veikt ar ziemas un vasaras laika maiņu nesaistītas izmaiņas savā standarta laikā. Priekšlikumā paredzēts, ka Komisija par visām laika zonas izmaiņām tiek informēta 6 mēnešus iepriekš, –tas ļauj savlaicīgi pielāgot laikatkarīgās sistēmas.

Kādi jautājumi tika iekļauti sabiedriskajā apspriešanā?

Dalībnieki tika aicināti dalīties ar pieredzi, kas gūta, pārejot no ziemas uz vasaras laiku un otrādi, izteikt atbalstu vienai no divām alternatīvām (saglabāt sistēmu bez izmaiņām vai atcelt to visā ES teritorijā), un, ja pašreizējā laika maiņa būtu jāatceļ, tad norādīt, vai viņi dod priekšroku vasaras vai ziemas laika saglabāšanai. Eiropas iedzīvotāji un ieinteresētās personas tika aicinātas paust savas domas, no 4. jūlija līdz 16. augustam aizpildot šo tiešsaistes anketu (pieejama visās ES valodās).

Kur varu iepazīties ar apspriešanas galīgajiem rezultātiem?

Tiešsaistes apspriešanā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm, un tas ir vislielākais atbilžu skaits, kas saņemts kādā no Komisijas sabiedriskajām apspriešanām. 84 % respondentu atbalstīja ziemas un vasaras laika maiņas atcelšanu. Detalizētāks kopsavilkuma ziņojums ir sagatavots un tulkots visās ES valodās. Tas ir pieejams šeit.

Plašāka informācija

Tīmekļa vietne par stāvokli Eiropas Savienībā 2018. gadā:

apakšlapa par pāreju uz vasaras laiku

Paziņojums presei: Stāvoklis Eiropas Savienībā 2018. gadā: Komisija ierosina izbeigt sezonālo laika maiņu

Noslēguma ziņojums par sabiedrisko apspriešanu

MEMO/18/5641

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar